Ģenerālprokuratūrai nāksies skaidrot, kāpēc ziņas par Stukāna „favorītu” – prokuroru-plaģiatoru Cinkmani noslepenotas pēc to pieprasīšanas
PIETIEK25.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saņemot pieprasījumu par to, vai prokuroram – plaģiatoram Uldim Cinkmanim (attēlā) vēl joprojām ir pielaide valsts noslēpumam, ģenerālprokurors Juris Stukāns šīs ziņas par savu „favorītu” sešas dienas vēlāk ir noslepenojis, - Pietiek jau informēja, ka šo faktu atklāj oficiāla Ģenerālprokuratūras vēstule. Savukārt šodien publicējam jaunu Ģenerālprokuratūrai adresētu informācijas pieprasījumu, kurā tās vadībai uzdota virkne neērtu jautājumu šai sakarā.
LR Ģenerālprokuratūrai no Lato Lapsas
2022. gada 26. aprīlī es vērsos Jūsu iestādē ar šādu iesniegumu – informācijas pieprasījumu:
„2021.gada 19.marta Latvijas Televīzijas raidījumā Panorāma Jūsu iestādes darbinieks Jānis Ilsteris norādīja, ka notiek pārbaude par Jūsu iestādes darbinieka Ulda Cinkmaņa atbilstību nevainojamas reputācijas kritērijam un šī pārbaude neaizņemšot mēnešus. Ņemot vērā to, ka jau ir pagājis jau vairāk nekā gads no šīs pārbaudes sākšanās, kā žurnālists likuma par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem izpratnē, gatavojot mediju publikāciju par Jūsu iestādes darbību, iespējams, koruptīvas motivācijas ietekmē, sabiedrības informēšanas nolūkos vēlos saņemt šādu informāciju un atbildes pēc būtības uz šādiem jautājumiem:
1. ar ko ir beigusies šī pārbaude? Atbildei pievienojiet attiecīgā pārbaudes slēdziena kopiju.
2. vai Uldis Cinkmanis pašlaik atbilst prokuroram nepieciešamajam nevainojamas reputācijas kritērijam;
3. kādas personas piedalījās Ulda Cinkmaņa nevainojamas reputācijas izvērtēšanā?
4. kādas ir bijušas pret Uldi Cinkmani uzsāktās disciplinārlietas pēdējo 5 gadu laikā, un kādi ir bijuši tajās pieņemtie lēmumi?
5. Vai ir vērtēta Ulda Cinkmaņa rīcība pēc bakalaura darba plaģiāta konstatēšanas, neatzīstot plaģiātismu "savā" darbā?
6. Vai ir vērtēta Ulda Cinkmaņa rīcība pēc bakalaura darba plaģiāta konstatēšanas, pieteikumā Administratīvajai rajona tiesai apstrīdot, ka Latvijas Universitātes rīcībā esot viņa bakalaura darbs?
7. Kāds ir prokurora Ulda Cinkmaņa darba novērtējums?
8. Vai Uldim Cinkmanim vēl joprojām ir pielaide valsts noslēpumam?
9. Cik pēdējos piecos gados ir bijuši kriminālprocesi, kuros, piedaloties prokuroram Uldim Cinkmanim, apsūdzētās personas ir tikušas daļēji vai pilnībā attaisnotas?
10. Vai Uldis Cinkmanis ir saņēmis pilnu darba samaksu par 2022.gada februāri?
11. Vai Uldis Cinkmanis ir saņēmis pilnu darba samaksu par 2022.gada 24.februāri?
12. Vai Uldis Cinkmanis 2022.gada 24.februārī, piedaloties neklātienē Administratīvās tiesas sēdē, kurā tika lemts jautājums par viņa bakalaura diploma anulēšanu, atradās savā darba vietā?
13. Vai Uldis Cinkmanis 2022.gada 24.februārī, piedaloties neklātienē Administratīvās tiesas sēdē, kurā tika lemts jautājums par viņa bakalaura diploma anulēšanu, saziņai ar tiesu izmantoja personīgo vai darba datoru?
14. Vai Uldis Cinkmanis pēc bakalaura diploma anulēšanas ir uzsācis un/vai beidzis studijas Rīgas Stradiņa Universitātē Juridiskajā fakultātē?
15. Vai Uldis Cinkmanis pēc bakalaura diploma anulēšanas ir uzsācis un/vai beidzis studijas kādā augstskolā?
16. Kā prokuratūras vadība vērtē Ulda Cinkmaņa 2022.gada 24.februāra Administratīvās tiesas sēdē norādīto, ka viņam tiesības ir aptuveni zināmas? Kādu iespaidu par prokuroru tāds paziņojums rada neatkarīgam vērotājam no malas? Vai šāds prokurora paziņojums negrauj prokuratūras tēlu, apšaubot prokuroru kompetenci?”
Uz šo iesniegumu – informācijas pieprasījumu es esmu saņēmis šādu Jūsu iestādes darbinieka A. Pormaļa parakstītu dokumentu, kas datēts ar 2022. gada 11. maiju:
„LATVIJAS REPUBLIKAS PROKURATŪRA
ĢENERĀLPROKURATŪRAS
DARBĪBAS KONTROLES UN STARPTAUTISKĀS SADARBĪBAS DEPARTAMENTS
PROKURATŪRAS FUNKCIJU ĪSTENOŠANAS KOORDINĀCIJAS NODAĻA
Reģ.Nr. 90000022859, Kalpaka bulvāris 6, Rīga, LV-1050
tālr. 67044447 fakss , e-pasts: [email protected]
Rīgā
11.05.2022.
Nr. N-124-2022-00063
Lato Lapsam
Par informācijas sniegšanu
Informēju, ka Ģenerālprokuratūrā ir izskatīts Jūsu 2022. gada 26. aprīļa iesniegums ar Lūgumu Jums kā žurnālistam, gatavojot mediju publikāciju par prokuratūras darbību, sabiedrības informēšanas nolūkos, sniegt informāciju un atbildes pēc būtības uz 16 iesniegumā minētiem jautājumiem.
Atbildot uz Jūsu 1., 2., 3., 5. un 6. jautājumu, informēju, ka pārbaude par prokurora U.Cinkmaņa atbilstību nevainojamas reputācijas kritērijam saistībā ar bakalaura darba iespējamo plaģiātu ir apturēta sakarā ar to, ka prokurors U.Cinkmanis ir apstrīdējis tiesā Latvijas Universitātes 2021. gada 13. maija lēmumu Nr. 1-13/408, ar kuru ir atstāts spēkā Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Domes sēdes 2021. gada 15. marta lēmums Nr. 20-3/30, ar kuru ir nolemts apstiprināt Bakalaura un maģistra gala pārbaudījumu komisijas 2020. gada 26. novembra lēmumu par bakalaura darba vērtējuma anulēšanu un lēmuma par sociālo zinātņu bakalaura grāda tiesību zinātnē piešķiršanu U.Cinkmanim atcelšanu. Līdz ar to, nav pieņemts lēmums, par kura saturu un lēmuma pieņēmēju identitātēm būtu dokumentēta un izsniedzama informācija. Vienlaikus vēršu Jūsu uzmanību uz to, ka administratīva akta pakļaušana likumā paredzētā kārtībā tiesas kontrolei, demokrātiskā valstī nevar būt sodāma administratīvā akta adresāta aktivitāte.
Atbildot uz Jūsu 4. jautājumu, informēju, ka pēdējo piecu gadu laikā prokruros U.Cinkmanis ir disciplināri biji sodīts vienu reizi,- 2019. gada 13. novembrī par nolaidību, pildot amata pienākumus viņam piemērots disciplinārsods – piezīme, kas, izvērtējot prokurora darba rezultātus un attieksmi pret darbu, 2020. gada 23. martā ir atcelts, pirms pagājis gads kopš soda piemērošanas.
Atbildot uz Jūsu 7. jautājumu, informēju, ka prokurora U.Cinkmaņa profesionālās darbības novērtēšana ir veikta 2019. gada 13. novembrī un tā ir novērtēta pozitīvi.
Atbildot uz Jūsu 8. jautājumu, informēju, ka saskaņā ar ģenerālprokurora 2022. gada 2. maija pavēles Nr. 49 (reģistrācijas Nr. P-101-100-2022-00010) 1. pielikuma 2.11. apakšpunktu informācija par prokuroriem un prokuratūras darbiniekiem, kuriem izsniegtas speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam ir ierobežotas pieejamības informācija un nav izsniedzama tās publicēšanai.
Atbildot uz Jūsu 9. jautājumu, informēju, ka pēdējo piecu gadu laikā nav taisīti attaisnojoši (tai skaitā daļēji attaisnojoši) spriedumi krimināllietās, kuras tiesai nodeva un tālāk valsts apsūdzību uzturēja prokurors U.Cinkmanis.
Atbildot uz Jūsu 10., 11. un 12. jautājumu, informēju, ka nav konstatēta prokurora U.Cinkmaņa neattaisnota prombūtne 2022. gada 24. februārī, darba samaksa par 2022. gada februāra mēnesi (tajā skaitā arī par 24. februāri) ir aprēķināta un izmaksāta pilnā apmērā. Attālinātai dalībai Administratīvās tiesas sēdē administratīvajā lietā Nr. 420186321 (A42-00408-22/21) prokurors, neatrodoties darbavietā, ir izmantojis laiku, kas paredzēts pusdienas pārtraukumam.
Atbildot uz Jūsu 13. jautājumu, informēju, ka prokurors U.Cinkmanis ir sniedzis skaidrojumu, ka saziņai ar tiesu 2022. gada 24. februārī ir izmantojis pastāvīgā lietošanā piešķirto darba portatīvo datoru.
Atbildot uz Jūsu 14. un 15. jautājumu, informēju, ka Ģenerālprokuratūras rīcībā nav dokumentētas informācijas par U.Cinkmaņa studiju uzsākšanu vai pabeigšanu pēc Latvijas Universitātes Bakalaura un maģistra gala pārbaudījumu komisijas 2020. gada 26. novembra lēmuma pieņemšanas par bakalaura darba vērtējuma anulēšanu un lēmuma par sociālo zinātņu bakalaura grāda tiesību zinātnē piešķiršanu U.Cinkmanim atcelšanu.
Atbildot uz Jūsu 16. jautājumu, informēju, ka neviens normatīvs akts nenosaka pienākumu administratīvās lietas dalībniekiem pārzināt savas tiesības precīzi likumā noteiktajam, savukārt saistībā ar jautājumā ietverto lūgumu sniegt viedokli, atkārtoti vēršu Jūsu uzmanību uz to, ka indivīdam likums nepiešķir tiesības ar tiesas starpniecību panākt, ka amatpersona pauž savu subjektīvo attieksmi vai nostāju kādā jautājumā. Viedokļa izteikšanas pārbaude neietilpst tiesas kontroles kompetencē, tādējādi tiesa nevar ne uzlikt pienākumu sniegt viedokli, ne pārbaudīt, vai amatpersonai vispār ir viedoklis, kā arī, vai sniegtais viedoklis ir pareizs vai patiess. Minētais nozīmē, ka amatpersonas tiesības paust viedokli vai sniegt tā skaidrojumu ir amatpersonas diskrecionāra vara, līdz ar to, šo tiesību neizmantošana nav pārsūdzama tiesā.
Prokurors A.Pormalis.”
Kā izriet Jūsu iestādes darbinieka A. Pormaļa parakstītā dokumenta, 2022. gada 26. aprīlī, kad Jūsu iestāde ir apliecinājusi mana pieprasījuma saņemšanu, es esmu pieprasījis vispārpieejamu informāciju, uzdodot jautājumu Nr. 8 - vai Uldim Cinkmanim vēl joprojām ir pielaide valsts noslēpumam.
Kā izriet A. Pormaļa parakstītā dokumenta, tikai sešas dienas pēc mana iesnieguma saņemšanas saskaņā ar ģenerālprokurora 2022. gada 2. maija pavēles Nr. 49 (reģistrācijas Nr. P-101-100-2022-00010) 1. pielikuma 2.11. apakšpunktu ir pieņemts lēmums, ka „informācija par prokuroriem un prokuratūras darbiniekiem, kuriem izsniegtas speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam, ir ierobežotas pieejamības informācija un nav izsniedzama tās publicēšanai”.
Tas nozīmē, ka tikai sešas dienas pēc mana iesnieguma saņemšanas Jūsu iestādes vadītājs ir veicis darbības, lai nepieļautu manis pieprasītās informācijas izsniegšanu.
Šajā sakarā es vēlos:
1) saņemt no Jūsu iestādes informāciju, kas bija pieprasīta manas 2022. gada 26. aprīļa vēstules 8. punktā un kas pieprasīšanas brīdī bija vispārpieejama.
2) saņemt no Jūsu iestādes skaidrojumu par to, kādu iemeslu dēļ sešas dienas pēc mana iesnieguma saņemšanas tika pieņemta ģenerālprokurora 2022. gada 2. maija pavēle Nr. 49 (reģistrācijas Nr. P-101-100-2022-00010), kuras 1. pielikuma 2.11. apakšpunktā noteikts, ka „informācija par prokuroriem un prokuratūras darbiniekiem, kuriem izsniegtas speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam, ir ierobežotas pieejamības informācija un nav izsniedzama tās publicēšanai”.
3) saņemt no Jūsu iestādes skaidrojumu, kādu iemeslu dēļ pirms mana iesnieguma saņemšanas šāda informācija nebija klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija.
4) saņemt no Jūsu iestādes skaidrojumu par to, ar kādu pamatojumu tika noteikts, ka „informācija par prokuroriem un prokuratūras darbiniekiem, kuriem izsniegtas speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam, ir ierobežotas pieejamības informācija un nav izsniedzama tās publicēšanai”. Nosūtiet man Jūsu iestādes iekšējās lietvedības dokumentus un saraksti, kas apliecinātu, kad un kā ir tikusi analizēta šāda lēmuma nepieciešamība un lietderība.
5) saņemt no Jūsu iestādes skaidrojumu par cēloņsakarību starp mana iesnieguma saņemšanu un pašreizējā LR ģenerālprokurora pavēles pieņemšanu.
6) saņemt no Jūsu iestādes minētās LR ģenerālprokurora pavēles un visu tās pielikumu kopiju.
7) ja gadījumā manis pieprasītā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija, daru Jums zināmu, ka atbilstoši pastāvošajiem normatīvajiem aktiem vēlos iepazīties ar šo ierobežotas pieejamības informāciju, lai, kā jau minēts, iegūtu svarīgu informāciju par Jūsu iestādes darbību, iespējams, koruptīvas motivācijas ietekmē un par to informētu sabiedrību.
Papildus tam vēlos saņemt rakstisku atvainošanos no Jūsu iestādes pašreizējā vadītāja J. Stukāna, kurš ar savu negodprātīgo rīcību, klasificējot kā ierobežotas pieejamības informāciju vispārpieejamas ziņas pēc tam, kad es tās esmu pieprasījis Jūsu iestādei, ir nodarījis man nopietnu morālu kaitējumu, vēl tālāk sagraujot savu kā augstas valsts amatpersonas un Jūsu iestādes reputāciju manās kā nodokļu maksātāja un žurnālista acīs.
Lato Lapsa
Rīgā 2022. gada 20. maijā.”
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
