Iesaki rakstu: 
LR ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers izvairās no skaidras atbildes uz prokurora Edvīna Piliksera pārmetumiem un izliekas nesaprotam, ka prokurors, kurš rudenī gatavojas doties pensijā, faktiski pārmetis viņam melus un Prokuratūras likuma ignorēšanu.
Pietiek šonedēļ publiskoja Piliksera Kalnmeieram adresēto vēstuli saistībā ar ģenerālprokurora izteikumiem televīzijā. Kalnmeiers bija paziņojis, ka Pilikseram, dodoties pensijā, nav ko cerēt uz paldies pateikšanu naudas balvas veidā, jo ģenerālprokuroram "iekšējais normatīvs aizliedz piešķirt naudas balvu personām, kuras ir disciplināri sodītas". Kalnmeiers vēl atkārtoti paziņoja, ka piešķirt naudas balvu "iekšējais normatīvs neatļauj, jo viņam [Pilikseram] ir uzlikts disciplinārsods".
Savā vēstulē Piliksers, kurš ticis administratīvi sodīts par auto novietošanu, bet pēc tam sodu pārsūdzējis, norādīja, ka disciplinārsods (prokurora mēneša algas samazināšana) viņam ticis piemērots 2011. gada 17. jūnijā. Savukārt Prokuratūras likums noteic: ja gada laikā pēc disciplinārsoda piemērošanas, izņemot atlaišanu no amata, prokuroram nav uzlikts jauns disciplinārsods, viņš neskaitās disciplināri sodīts. Tātad atbilstoši Prokuratūras likumam Piliksers neskaitās disciplināri sodīts no 2012. gada 17. jūnija.
"Latvijas Republikas Prokuratūrā nav neviena „iekšējā normatīva", kur neatbilstoši Prokuratūras likumam būtu noteikts, ka darbības (ne)veikšana vai nolēmuma attiecībā uz prokuroru (nepieņemšana, t. sk. par naudas balvas piešķiršanu, būtu atkarīga no prokurora disciplinārās sodīšanas fakta, neņemot vērā laiku, kāds pagājis no disciplinārsoda uzlikšanas. Tādējādi ziņas par aizliegumu pateikt man „paldies" un/vai piešķirt naudas balvu tā iemesla dēļ. ka esmu disciplināri sodīts, sniegšana Latvijas sabiedrībai 2014. gada 4. februārī bija neatbilstoša tiesību normām, tas ir, prettiesiska," vēstulē norādīja Piliksers.
Kalnmeiers ar Ģenerālprokuratūras preses pārstāves starpniecību šonedēļ nevēlējās sniegt skaidru atbildi uz jautājumu - kas tad tieši tas ir par prokuratūras "iekšējo normatīvu", kas ir pretrunā ar Prokuratūras likumu. Tā vietā Kalnmeiers varot teikt tikai to, ka "patreizējā brīdi nav nekāda pamata lemt jautājumu par naudas balvas piešķiršanu prokuroram Pilikseram".
Skaidrojums par to, vai pastāv šķēršļi piešķirt naudas balvu prokuroram Pilikseram saskaņā ar Kalnmeiera versiju "šajā gadījumā varētu tikt iztulkots kā apelācijas instances tiesas nolēmuma ietekmēšana. Katrā ziņā tiesiskā situācija par prokuroram Pilikseram piemēroto disciplinārsodu tiks izvērtēta tiesas procesā".
Savukārt savus izteikumus televīzijā ģenerālprokurors atsaukt netaisoties, jo "ģenerālprokurora rīcībā nav informācijas par nepatiesu ziņu publicēšanu, kuras būtu atsaucamas".
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
