Gerharda ministrijai „palūgts” Koļegovas disciplinārlietas „pieturēt”
PIETIEK04.08.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kaspara Gerharda vadītajai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) politiskā līmenī „palūgts” „pieturēt” Valsts vides dienesta ģenerāldirektores, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatam „bīdītās” Ingas Koļegovas pagājušā gada disciplinārlietas, - par šīs vairāku avotu sniegtās informācijas patiesīgumu Pietiek pārliecinājās, mēģinot iepazīties ar abu disciplinārlietu slēdzieniem.
Kā zināms, Koļegova, kuru viņu VID ģenerāldirektora amata izvirzījusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola sauc par izcilu ierēdni un iestādes vadītāju, pērn ir figurējusi vismaz divās disciplinārlietās, turklāt vienā no tām viņai noteikts viens no bargākajiem sodiem, kādu amatpersona var saņemt, - algas samazināšana uz četriem mēnešiem par 15%.
Taču, lai gan savulaik par abām disciplinārlietām izvērsti informēja pati valdošajā koalīcijā ietilpstošās Nacionālās apvienības pārstāvja Gerharda vadītā VARAM, nu situācija ir kardināli mainījusies, - ministrija dara visu iespējamo, lai iespējami novilcinātu abu disciplinārlietu slēdzienu publiskošanu.
Sākotnēji šķita, ka nekādu problēmu iepazīties ar abu disciplinārlietu slēdzieniem nebūs, taču pēc dažu dienu vilcināšanās un „noskaidrošanas” VARAM Sabiedrisko attiecību nodaļas darbiniece Laura Jansone Pietiek paziņoja, ka esot noskaidrots – ministrijas „ierobežotas pieejamības informācijas rīkojumā (10.02.2012 Nr.39) pielikuma 5.4.apakšpunktā noteikts, ka disciplinārlietas ir ierobežotas pieejamības informācija”.
Tāpēc šī informācija vispirms esot jāpieprasa rakstveidā, „un tad minimums septiņu dienu laikā lemjam par ļaušanu iepazīties ar materiāliem vai atteikšanu”. Turklāt lemšana varot ievilkties arī būtiski ilgāk atkarībā no tā, vai pieprasītajiem disciplinārlietu slēdzieniem nav nepieciešama „informācijas apstrāde”.
Vēl pēc tam VARAM bija nonākusi pie slēdziena – „uzdotie jautājumi liecina, ka persona vēlas saņemt informāciju Informācijas atklātības likuma izpratnē”, turklāt „attiecībā uz Jūsu izrādīto interesi ir saņemti gan telefoniski jautājumi, gan elektroniskā pasta vēstule no divām dažādām personām”.
Savukārt uz jautājumu, vai ministrijas pašas minētajā 2012. gada rīkojumā par ierobežotas pieejamības informāciju minēti arī slēdzieni disciplinārlietās, un lūgumu atbildei pievienot precīzu formulējumu no rīkojuma Gerharda vadītā ministrija atbildi sniegt vairs nevarēja vai nevēlējās.
Kaut gan VARAM bija apgalvojusi, ka disciplinārlietām esot noteikts ierobežotas pieejamības statuss, tā atteicās arī minēt - kad tieši slēdzieniem abās disciplinārlietās saistībā ar Koļegovu tām ir noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss, kura konkrētā amatpersona ir noteikusi šo statusu un uz kādu termiņu šis statuss ir noteikts.
Kā ziņojuši mediji, Koļegovai, kura tagad tiek dēvēta par izcilu iestādes vadītāju, tas pats Gerhards pagājušajā gadā noteica algas samazināšanu uz četriem mēnešiem par 15%. Sods viņai tika noteikts par atklātu nolaidību – ieņemamā amata pienākumu nepildīšanu saistībā ar vēsturiski piesārņotās vietas Sarkandaugavā sanācijas projekta īstenošanu.
Savukārt martā Koļegova saņēma vēl vienu disciplinārsodu – rājienu par Olaines bīstamo ķīmisko atkritumu izgāztuves sanācijas projekta neīstenošanu noteiktajā termiņā, un Gerhards publiski izteicās par viņas vadītā Vides valsts dienesta „pārāk mazo kapacitāti”.
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
