Getliņu „konkurss” acīmredzami domāts kompānijām ar politisku „aizmuguri”

Konkursa nolikums paredz, ka piedalīties tajā var tikai uzņēmumi, kuri iepriekšējos trīs gados ir savākuši vismaz 100 tonnu bīstamo atkritumu gadā un izdarījuši vismaz 1000 ierakstu Latvijas Bīstamo atkritumu pārvietošanas uzskaites sistēmā (BAPUS).

Jau šie nosacījumi speciālistu vērtējumā izslēdz gan visas ārvalstu kompānijas (jo tās Latvijas sistēmā nekādus ierakstus neveicot), gan gandrīz visas citas kompānijas, izņemot faktiski tikai AS BAO (pēc noteiktā minimālā savākto bīstamo atkritumu apjoma).

Savukārt pašā Latvijā ir tikai divi uzņēmumi, kas minētajā BAPUS gadā veic vismaz 1000 ierakstu, - to Pietiek trešdien apliecināja BAPUS pārvaldnieks Vladislavs Beļskis. Viņš nenosauca šos uzņēmumus, taču Pietiek zināms, ka šīs kompānijas ir SIA Lautus un AS BAO.

Medicīnisko atkritumu savākšanas kompānijas Lautus izpilddirektors Agris Markss šonedēļ Pietiek apliecināja, ka negatavojoties konkursā piedalīties: „Esam dzirdējuši par šo konkursu, taču negatavojamies piedalīties, jo mēs nodarbojamies specifiski ar medicīnisko atkritumu savākšanu, bet tur ir prasība par bīstamo sadzīves atkritumu, kas ir mazliet cita specifika...”

Līdz ar to vienīgais uzņēmums, kas Latvijā reāli var piedalīties izsludinātajā „konkursā”, ir oficiāli Jaunā laika biedram, Atkritumu pārstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājam Jānim Vilgertam saskaņā ar Lursoft datiem piederošā AS BAO.

Pats Vilgerts gan trešdien Pietiek apgalvoja, ka „tā ažiotāža, kas ir sacelta, ir pārspīlēta. Pasakiet, lai [atkritumu nozares uzņēmums] L&T nomierinās. Būs jau labi. Tās prasības nav nekādas ārkārtējas. Pasūtītājs jau var arī mainīt prasības. Ja pasūtītājs uzskata, ka šīs prasības ir būtiskas, tad to var prasīt. Bet arī divas firmas - tas ir daudz”.

Kā Pietiek jau informējis, konkursa noteikumi ir uzrakstīti tā, lai uzvarētu uzņēmumu konsorcijs, kurā viens no uzņēmumiem ir BAO, bet otrs, visticamākais, daļēji Andra Šķēles ģimenei, bet daļēji – nezināmu īpašnieku Kipras ofšoram piederošā SIA Ekodoktrīna.

SIA Ekodoktrīna saskaņā ar konkursa nolikumu, kā norāda nozares pārstāvji, ir vesela virkne unikālu priekšrocību. Zemes gabals, uz kura paredzēts būvēt šķirošanas rūpnīcu, kas sagatavos atkritumus noglabāšanai, jau tagad ir iznomāts Ekodoktrīnai. Turklāt piedāvājumā jānorāda, kādas summas paredzētas elektrības pieslēgumam un citai infrastruktūrai, bet to mēneša laikā reāli spēj aprēķināt tikai Ekodoktrīna, jo pārējiem iespējamiem kandidātiem vēl jāpieprasa informācija no Stopiņu novada pašvaldības.

„Es šajā dzīvē neko neizslēdzu,” – tā BAO īpašnieks Vilgerts trešdien atbildēja uz Pietiek jautājumu, vai viņa uzņēmums gatavojas „konkursā” startēt kopā ar Šķēļu ģimenes uzņēmumu. „Mēs esam izņēmuši konkursa dokumentāciju. Vēl jau ir laiks pieņemt lēmumu par piedalīšanos.”

Savukārt Andris Šķēle trešdien nevēlējās atbildēt uz jautājumu, vai Ekodoktrīna piedalīsies Getliņu izsludinātajā konkursā un kā tas gadījies, ka konkursa nolikums paredz priekšrocības tieši viņa ģimenes uzņēmumam. Tāpat sniegt atbildes uz uzdotajiem jautājumiem nevēlējās sniegt neviens no Rīgas domes valdošās koalīcijas pārstāvjiem.

SIA Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns Pietiek otrdien gan mēģināja apgalvot, ka tieši šādā formā šis konkurss tiekot rīkots saskaņā ar Valsts kontroles prasībām.

Taču šo apgalvojumu Pietiek trešdien noraidīja valsts kontroliere Inguna Sudraba: „Mēs noteicām, ka Getliņi EKO ir jāievēro Eiropas Savienības direktīvas prasības atkritumu šķirošanā. Sludinot konkursu, viņi nedrīkst izvirzīt tādas prasības, kas nav pamatotas. Prasībām ir jābūt objektīvām. Tāpat ir aizliegts izvirzīt tādas prasības, kas nostāda vienu tirgus dalībnieku labākā situācijā nekā citus.”

Cik zināms Pietiek, vairāki atkritumu nozares uzņēmumi sakarā ar izsludinātā konkursa ar nosaukumu Sadzīves atkritumu sagatavošana noglabāšanai gatavojas vērsties Iepirkumu uzraudzības birojā.

Vienīgais, kas traucē BAO un Ekodoktrīnai Saskaņas centra nodrošināto dāvanu paņemt divatā, ir konkursa nosacījums, kas tajā ļauj kvalificēties tikai uzņēmumiem, kuri jau ir uzbūvējuši vismaz piecas līdzīgas rūpnīcas. Latvijā šādu uzņēmumu nav, tāpēc nozarē valda pārliecība, ka abas faktiski jau pirms konkursa uzvarējušās kompānijas piesaistīs tāpat pašlaik skaidri zināmu ārvalstu uzņēmumu.

„Mēs ļoti vēlētos piedalīties šajā konkursā, bet mēs nekvalificējamies,” Pietiek saka uzņēmuma Eko Baltija valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs. „Prasība par pieredzi un apjomiem bīstamo atkritumu savākšanā ir neloģiska, jo sadzīves atkritumos bīstamie atkritumi ir mazāk par procentu. Bet mēs nekvalificējamies šim konkursam, jo tonnāžu mēs vedam, bet tik daudz ierakstus neizdarām šajā sistēmā, jo mēs vedam ar furgoniem, tur ir riepas, sadzīves elektronika. Mazās kravas mums nav. Bet ar automātisko līniju var izšķirot ārā tikai baterijas, pārējo praktiski nav iespējams, bet tur ir arī dzīvsudrabs, riepas, utt...”

Izrādās, no konkursa ir izslēgta arī atkritumu kompānija L&T. „Šis konkursa nolikums ir izstrādāts tā, ka tur var piedalīties tikai konsorcijā ar BAO. Mēs meklējam partneri, bet mums nav izdevies atrast pagaidām. Faktiski runa nav par vienošanos ar BAO. Būtu labi, ja pretendentu loks šādam iepirkumam būtu maksimāli plašs. Jo mūsu kompānija Zviedrijā apsaimnieko tūkstošiem tonnu bīstamo atkritumu, bet pēc šī konkursa prasībām mēs nevaram šo pieredzi likt lietā. Lai gan tas ir pretrunā ar Eiropas normām. Tā ir neadekvāta prasība. Domāju, ka Veolia, kas vispār ir pasaules mēroga kompānija, arī nevar izpildīt šīs prasības,” atzīst uzņēmuma direktors Reinis Ceplis.

Pēc vēl cita nozares pārstāvja domām, tas parādot veidu, kā konkursa nolikums ir veidots: „Ļoti tiek virzīts kāds vēlamais partneris. Uzvarēt var tikai konsorcijs, jo viena no prasībām ir pieredze attiecīgu līniju būvē un apkalpošanā. Tas nozīmē, ka ir jābūt partnerim, kas ir iekārtu ražotājs. Tātad ražotājs piegādās konsorcijam līniju, uzbūvēs, uzstādīs un nodrošinās servisu, bet ražotājs jau pats nešķiros. Ar šķirošanu nodarbosies vēl trešais. Nolikumā 5% no uzvaras punktiem izriet no tā, cik kompakta ir šī līnijas platība Getliņos, un 35% no tā, cik ātri šo līniju palaidīs. Tad jau ir ļoti interesanti. Jautājums, kam ir priekšrocības. Priekšrocības ir tam, kurš zina ģeogrāfiju, kurš zina, kurā vietā kas ir paredzēts būvēt, kas zina digitālo topogrāfiju konkrētajam zemesgabalam. Kurš zina iespējamās pieslēguma vietas elektrībai, kanalizācijai, ūdenim.”

Vēl viens nozares pārstāvis Pietiek skaidri atzina – nozīmīgas priekšrocības esot dotas tieši Šķēles uzņēmumam: „Es runāju par uzņēmumu Ekodoktrīna, kas visu laiku pati gatavojās šādu līniju būvēt. Visticamāk, ka viņiem ir plāni, vieta, projekti utt. Es domāju, ka Stirāna kungs to nenoliegs, ka viņš bez nekāda konkursa bija gatavs slēgt līgumu ar Ekodoktrīnu par šādas līnijas būvi. Ja konkursa nolikumā ir dotas ļoti lielas priekšrocības tam, kurš var kaut ko ļoti ātri izdarīt, es uzskatu, ka tur ir ne tieša, bet netieša saikne, ka tam, kuram ir lielāka informācija par konkrēto teritoriju, ir priekšrocības.

Tur ir vēl viena ļoti interesanta lieta. Pieņemsim, ka pretendents solīs vismazāko cenu, vismazāko zemesgabalu un visātrāko uzbūves termiņu. Lai gan reāli to ātrāk kā divos gados nav iespējams izdarīt. Bet viņš uzvarēs šajā iepirkumā. Bet neuzcels. Līgumā ir paredzēts, ka šādā situācijā Getliņi atpērk rūpnīcu par atlikušo vērtību. Atlikusī vai sākotnējā vērtība taču ir uzskrūvējama lieta. Jo tā nekur iepirkumā netiek prasīta. Līdz ar to var uztaisīt ļoti dārgu rūpnīcu, lai Getliņi atpērk. Turklāt Getliņi jau nemaz nezinās, vai tā rūpnīca atbildīs tehniskajām prasībām. Var pirkt, cik dārgu gribi, jo konkursā jau nav nolikts specifiski, ko un kā vajag šķirot. Ir vispārīgi nosauktas frakciju kastītes. Getliņi nav pateikuši, ko viņi vēlas. Līdz ar to tā situācija ir ļoti dīvaina. Tas, kurš uzvar konkursā, dara, ko grib, jo zina, ka Getliņi no viņiem iekārtas atpirks. Vai nav brīnišķīgi?”

Novērtē šo rakstu: