Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kļūst aizvien skaidrāks – Saskaņas centra kontrolētās Rīgas pašvaldības uzņēmums Getliņi, aizbildinoties ar Valsts kontroles norādījumiem un ES prasībām, tā izsludinātajā 11-14 miljonus latu vērtajā konkursā uzvaru gatavo jau iepriekš skaidri zināmiem uzņēmumiem ar politisku „aizmuguri”. Saskaņā ar vienu „konkursa” noteikumu parametru Latvijā ir ne vairāk kā divi uzņēmumi, kas tajā kaut teorētiski var piedalīties.

Konkursa nolikums paredz, ka piedalīties tajā var tikai uzņēmumi, kuri iepriekšējos trīs gados ir savākuši vismaz 100 tonnu bīstamo atkritumu gadā un izdarījuši vismaz 1000 ierakstu Latvijas Bīstamo atkritumu pārvietošanas uzskaites sistēmā (BAPUS).

Jau šie nosacījumi speciālistu vērtējumā izslēdz gan visas ārvalstu kompānijas (jo tās Latvijas sistēmā nekādus ierakstus neveicot), gan gandrīz visas citas kompānijas, izņemot faktiski tikai AS BAO (pēc noteiktā minimālā savākto bīstamo atkritumu apjoma).

Savukārt pašā Latvijā ir tikai divi uzņēmumi, kas minētajā BAPUS gadā veic vismaz 1000 ierakstu, - to Pietiek trešdien apliecināja BAPUS pārvaldnieks Vladislavs Beļskis. Viņš nenosauca šos uzņēmumus, taču Pietiek zināms, ka šīs kompānijas ir SIA Lautus un AS BAO.

Medicīnisko atkritumu savākšanas kompānijas Lautus izpilddirektors Agris Markss šonedēļ Pietiek apliecināja, ka negatavojoties konkursā piedalīties: „Esam dzirdējuši par šo konkursu, taču negatavojamies piedalīties, jo mēs nodarbojamies specifiski ar medicīnisko atkritumu savākšanu, bet tur ir prasība par bīstamo sadzīves atkritumu, kas ir mazliet cita specifika...”

Līdz ar to vienīgais uzņēmums, kas Latvijā reāli var piedalīties izsludinātajā „konkursā”, ir oficiāli Jaunā laika biedram, Atkritumu pārstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājam Jānim Vilgertam saskaņā ar Lursoft datiem piederošā AS BAO.

Pats Vilgerts gan trešdien Pietiek apgalvoja, ka „tā ažiotāža, kas ir sacelta, ir pārspīlēta. Pasakiet, lai [atkritumu nozares uzņēmums] L&T nomierinās. Būs jau labi. Tās prasības nav nekādas ārkārtējas. Pasūtītājs jau var arī mainīt prasības. Ja pasūtītājs uzskata, ka šīs prasības ir būtiskas, tad to var prasīt. Bet arī divas firmas - tas ir daudz”.

Pietiek jau informējis, konkursa noteikumi ir uzrakstīti tā, lai uzvarētu uzņēmumu konsorcijs, kurā viens no uzņēmumiem ir BAO, bet otrs, visticamākais, daļēji Andra Šķēles ģimenei, bet daļēji – nezināmu īpašnieku Kipras ofšoram piederošā SIA Ekodoktrīna.

SIA Ekodoktrīna saskaņā ar konkursa nolikumu, kā norāda nozares pārstāvji, ir vesela virkne unikālu priekšrocību. Zemes gabals, uz kura paredzēts būvēt šķirošanas rūpnīcu, kas sagatavos atkritumus noglabāšanai, jau tagad ir iznomāts Ekodoktrīnai. Turklāt piedāvājumā jānorāda, kādas summas paredzētas elektrības pieslēgumam un citai infrastruktūrai, bet to mēneša laikā reāli spēj aprēķināt tikai Ekodoktrīna, jo pārējiem iespējamiem kandidātiem vēl jāpieprasa informācija no Stopiņu novada pašvaldības.

„Es šajā dzīvē neko neizslēdzu,” – tā BAO īpašnieks Vilgerts trešdien atbildēja uz Pietiek jautājumu, vai viņa uzņēmums gatavojas „konkursā” startēt kopā ar Šķēļu ģimenes uzņēmumu. „Mēs esam izņēmuši konkursa dokumentāciju. Vēl jau ir laiks pieņemt lēmumu par piedalīšanos.”

Savukārt Andris Šķēle trešdien nevēlējās atbildēt uz jautājumu, vai Ekodoktrīna piedalīsies Getliņu izsludinātajā konkursā un kā tas gadījies, ka konkursa nolikums paredz priekšrocības tieši viņa ģimenes uzņēmumam. Tāpat sniegt atbildes uz uzdotajiem jautājumiem nevēlējās sniegt neviens no Rīgas domes valdošās koalīcijas pārstāvjiem.

SIA Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns Pietiek otrdien gan mēģināja apgalvot, ka tieši šādā formā šis konkurss tiekot rīkots saskaņā ar Valsts kontroles prasībām.

Taču šo apgalvojumu Pietiek trešdien noraidīja valsts kontroliere Inguna Sudraba: „Mēs noteicām, ka Getliņi EKO ir jāievēro Eiropas Savienības direktīvas prasības atkritumu šķirošanā. Sludinot konkursu, viņi nedrīkst izvirzīt tādas prasības, kas nav pamatotas. Prasībām ir jābūt objektīvām. Tāpat ir aizliegts izvirzīt tādas prasības, kas nostāda vienu tirgus dalībnieku labākā situācijā nekā citus.”

Cik zināms Pietiek, vairāki atkritumu nozares uzņēmumi sakarā ar izsludinātā konkursa ar nosaukumu Sadzīves atkritumu sagatavošana noglabāšanai gatavojas vērsties Iepirkumu uzraudzības birojā.

Vienīgais, kas traucē BAO un Ekodoktrīnai Saskaņas centra nodrošināto dāvanu paņemt divatā, ir konkursa nosacījums, kas tajā ļauj kvalificēties tikai uzņēmumiem, kuri jau ir uzbūvējuši vismaz piecas līdzīgas rūpnīcas. Latvijā šādu uzņēmumu nav, tāpēc nozarē valda pārliecība, ka abas faktiski jau pirms konkursa uzvarējušās kompānijas piesaistīs tāpat pašlaik skaidri zināmu ārvalstu uzņēmumu.

„Mēs ļoti vēlētos piedalīties šajā konkursā, bet mēs nekvalificējamies,” Pietiek saka uzņēmuma Eko Baltija valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs. „Prasība par pieredzi un apjomiem bīstamo atkritumu savākšanā ir neloģiska, jo sadzīves atkritumos bīstamie atkritumi ir mazāk par procentu. Bet mēs nekvalificējamies šim konkursam, jo tonnāžu mēs vedam, bet tik daudz ierakstus neizdarām šajā sistēmā, jo mēs vedam ar furgoniem, tur ir riepas, sadzīves elektronika. Mazās kravas mums nav. Bet ar automātisko līniju var izšķirot ārā tikai baterijas, pārējo praktiski nav iespējams, bet tur ir arī dzīvsudrabs, riepas, utt...”

Izrādās, no konkursa ir izslēgta arī atkritumu kompānija L&T. „Šis konkursa nolikums ir izstrādāts tā, ka tur var piedalīties tikai konsorcijā ar BAO. Mēs meklējam partneri, bet mums nav izdevies atrast pagaidām. Faktiski runa nav par vienošanos ar BAO. Būtu labi, ja pretendentu loks šādam iepirkumam būtu maksimāli plašs. Jo mūsu kompānija Zviedrijā apsaimnieko tūkstošiem tonnu bīstamo atkritumu, bet pēc šī konkursa prasībām mēs nevaram šo pieredzi likt lietā. Lai gan tas ir pretrunā ar Eiropas normām. Tā ir neadekvāta prasība. Domāju, ka Veolia, kas vispār ir pasaules mēroga kompānija, arī nevar izpildīt šīs prasības,” atzīst uzņēmuma direktors Reinis Ceplis.

Pēc vēl cita nozares pārstāvja domām, tas parādot veidu, kā konkursa nolikums ir veidots: „Ļoti tiek virzīts kāds vēlamais partneris. Uzvarēt var tikai konsorcijs, jo viena no prasībām ir pieredze attiecīgu līniju būvē un apkalpošanā. Tas nozīmē, ka ir jābūt partnerim, kas ir iekārtu ražotājs. Tātad ražotājs piegādās konsorcijam līniju, uzbūvēs, uzstādīs un nodrošinās servisu, bet ražotājs jau pats nešķiros. Ar šķirošanu nodarbosies vēl trešais. Nolikumā 5% no uzvaras punktiem izriet no tā, cik kompakta ir šī līnijas platība Getliņos, un 35% no tā, cik ātri šo līniju palaidīs. Tad jau ir ļoti interesanti. Jautājums, kam ir priekšrocības. Priekšrocības ir tam, kurš zina ģeogrāfiju, kurš zina, kurā vietā kas ir paredzēts būvēt, kas zina digitālo topogrāfiju konkrētajam zemesgabalam. Kurš zina iespējamās pieslēguma vietas elektrībai, kanalizācijai, ūdenim.”

Vēl viens nozares pārstāvis Pietiek skaidri atzina – nozīmīgas priekšrocības esot dotas tieši Šķēles uzņēmumam: „Es runāju par uzņēmumu Ekodoktrīna, kas visu laiku pati gatavojās šādu līniju būvēt. Visticamāk, ka viņiem ir plāni, vieta, projekti utt. Es domāju, ka Stirāna kungs to nenoliegs, ka viņš bez nekāda konkursa bija gatavs slēgt līgumu ar Ekodoktrīnu par šādas līnijas būvi. Ja konkursa nolikumā ir dotas ļoti lielas priekšrocības tam, kurš var kaut ko ļoti ātri izdarīt, es uzskatu, ka tur ir ne tieša, bet netieša saikne, ka tam, kuram ir lielāka informācija par konkrēto teritoriju, ir priekšrocības.

Tur ir vēl viena ļoti interesanta lieta. Pieņemsim, ka pretendents solīs vismazāko cenu, vismazāko zemesgabalu un visātrāko uzbūves termiņu. Lai gan reāli to ātrāk kā divos gados nav iespējams izdarīt. Bet viņš uzvarēs šajā iepirkumā. Bet neuzcels. Līgumā ir paredzēts, ka šādā situācijā Getliņi atpērk rūpnīcu par atlikušo vērtību. Atlikusī vai sākotnējā vērtība taču ir uzskrūvējama lieta. Jo tā nekur iepirkumā netiek prasīta. Līdz ar to var uztaisīt ļoti dārgu rūpnīcu, lai Getliņi atpērk. Turklāt Getliņi jau nemaz nezinās, vai tā rūpnīca atbildīs tehniskajām prasībām. Var pirkt, cik dārgu gribi, jo konkursā jau nav nolikts specifiski, ko un kā vajag šķirot. Ir vispārīgi nosauktas frakciju kastītes. Getliņi nav pateikuši, ko viņi vēlas. Līdz ar to tā situācija ir ļoti dīvaina. Tas, kurš uzvar konkursā, dara, ko grib, jo zina, ka Getliņi no viņiem iekārtas atpirks. Vai nav brīnišķīgi?”

Novērtē šo rakstu:

9
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vēstule Saeimas Ārlietu komisijai – nepieciešams neatkarīgs pētījums par CETA ietekmi uz Latviju

Foto2016.gada 30.oktobrī Eiropas Savienība un Kanāda parakstīja Eiropas Savienības un Kanādas Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (turpmāk tekstā - CETA), kas bija iespējams tikai pēc intensīvām sarunām un īpašo atrunu iekļaušanu, panākot Beļģijas akceptu nolīguma parakstīšanai.
Lasīt visu...

13

Balagāns, kas tiek uzdots par lielo plēsēju aizsardzības plāna apspriešanu

FotoPašlaik paklusām, sabiedrībai nezinot, notiek mūsu lielo plēsēju - lūša, vilka un brūnā lāča aizsardzības plāna apspriešana, ko administrē Latvijas Vides aizsardzības fonds (LVAF) un šobrīd veic Mežzinātnes institūts  „Silava": https://www.lvafa.gov.lv/projekts?ticker=1-08/189/20
Lasīt visu...

13

Gaļas stulbums

FotoGunitas Kaņepes nošautās lūšu mātes skandāls deva iespēju vietējiem gaiļiem - kuri sevi dēvē par „medniekiem” - publiski nodemonstrēt savu trulumu, stulbumu un uzpūtību visā krāšņumā. Dažu dienu laikā savus uzskatus par ne-medniekiem pauda Zemkopības ministrijas ierēdņi Valters Lūsis un Jānis Bārs, kā arī mednieku organizāciju vadītāji Jānis Baumanis un Haralds Barviks.
Lasīt visu...

21

Jautājumi aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim par Nacionālo bruņoto spēku mehanizāciju

FotoValsts aizsardzības koncepcijās (2012-2016, 2016-), iepriekš pieņemtas Saeimā 2012.gada 10. maijā, 2016. gada 16. jūnijā, ir noteikti valsts militārās aizsardzības stratēģiskie mērķi, pamatprincipi, prioritātes un pasākumi miera, valsts apdraudējuma un kara laikā. Cita starpā dots drošības vides raksturojums, ietverot konvencionālās karadarbības elementus.
Lasīt visu...

21

Privatizēto daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanā gadsimta “bardaks”

FotoŠāds secinājums izriet ne tikai no viena piemēra, ko aprakstīšu. Vai katru dienu var saskarties, kad Rīgā pielieto zemes piespiedu privatizācijas paņēmienus vai piespēlē 1000 m2 klāt, jo to pieprasot zemes īpašnieks utt. Māju pārvaldīšana likumos atstāta bez risinājuma. Gribat paši pārvaldīt - iegūstiet profesionālo izglītību, tikai tad. Kurš sāks? Nav tādu. Daudzas mājas katastrofālā stāvoklī. Kas samaksās kapitālos remontus? Plus maksa ar nebeidzamām šausmām par piespiedu nomas zemi. Ir kriminālprocesi par apsaimniekotāju krāpšanos lielā apmēra, ko izmeklē 5-6 gadus, vai prasības tiesā samaksāt nomas maksu par 10 gadiem un dubultā, kad apsaimniekotājs bankrotējis vai nobēdzinājis iekasēto naudu. Turpināt uzskaitījumu?
Lasīt visu...

21

Intelektuālā viagra deputātiem

Foto2017.gada 1.martā latviešiem uzzied jauna dzīve. Lieli prieki būs latviešu elektorātam. Šajā dienā darbību sāks Saeimas Analītiskais dienests. Tā uzdevums „nodrošināt aprakstošu un analītisku pētījumu veikšanu, lai uzlabotu Saeimā izskatāmo likumprojektu kvalitāti, novērtētu Saeimā pieņemto likumu efektivitāti, kā arī sniegtu atbalstu likumdevējam lēmumu pieņemšanas procesā un kontrolē pār izpildvaru”.
Lasīt visu...

12

Kāds simbols, tāda tauta: Jūlijs Krūmiņš pret Jāņa Jurkāna viedokli saistībā ar VVF un viņas „blata kapu”

FotoJanvārī prese daudz rakstīja par Vairas Vīķes-Freibergas piedzīvojumiem, kad viņa "pa blatu" sev ieguva vietiņu kapsētā. Šajā apstāklī nebūtu nekā īpaša, ja vien 19. janvārī sīko krāpniecību neaizstāvētu patētiski mūsu visai cienītais Jānis Jurkāns. Mēs pārrunājām šo rakstu, turklāt Jūlijs Krūmiņš un Jānis Jurkāns ir draugi kopš bērnības. Viedokļi sakrita, un mēs uzrakstījām Jānim vēstuli. Pēc kāda laika ar šīs nepublicētās vēstules rekomendācijām nodarbojās Saeima. Ar Jurkāna piekrišanu vēstuli publicējam.
Lasīt visu...

21

Deputātu jautājumi par pamatojumu labklājības ministra Jāņa Reira apgalvojumiem par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

FotoŠī gada 1. februārī Jums tika iesniegti jautājumi (Nr.251/J/12) ar lūgumu sniegt pamatojumu Jūsu publiski vairākkārt paustajam apgalvojumam, ka valsts speciālais budžets (turpmāk - VSB) nav ilgtspējīgs un ir nepieciešams rast risinājumu, lai valsts spētu izpildīt savas nākotnes saistības pret esošajiem nodokļu maksātājiem un spētu nodrošināt tiem sociālos maksājumus paredzētajā apmērā. Diemžēl uz vairākiem jautājumiem atbildes pēc būtības netika sniegtas, tādēļ atkārtoti lūdzam tās iesniegt, lai varam pārliecināties par Jūsu pausto apgalvojumu pamatotību.
Lasīt visu...

6

Deputātu jautājumi Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidru informāciju par Stradiņu slimnīcas jaunā korpusa būvniecības izmaksām

FotoVairākos deputātu jautājumos esam Jums uzdevuši jautājumus par Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvniecību un ar to saistītajām izmaksām. Uz saviem jautājumiem esam saņēmuši atbildes, kuras vēlamies precizēt.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Spriņģe, Elksne un Tjarve: aicinām respektēt mūsu īpašo lomu sabiedrībā

Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA), Latvijas Televīzijas un žurnāla "Ir" atklātā vēstule ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, kopijas -...

Foto

Balsojums par CETA šādā redakcijā ir balsojums pret Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju interesēm

Eiropas Parlaments Strasbūrā 15. februārī nobalsoja par brīvās tirdzniecības līguma ar Kanādu...

Foto

Uzcelt pieminekli, nepiesmejot piemiņu

Biedrības “Latgolys Saeima” ir vērsusies pie Rēzeknes domes priekšsēdētāja, Latgales kongresa simtgades pieminekļa autora un kultūras ministres ar atklātu vēstuli par Latgales...

Foto

Drošības policija: žurnālisti neesot likumdevēji, lai interpretētu likumus

Otrdien biju uzaicināts uz Drošības policiju sniegt liecības kriminālprocesā, kas ir uzsākts par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, kura...

Foto

Cīņa par komfortu, ne pret noziedzību

Eirodeputātes Ivetas Grigules „piespiedu brīvprātīgā” izstāšanās no ZZS dod netiešu ieganstu cerībām: valdība varbūt saņems dūšu un neizcūkos iespēju noziedzības...

Foto

Kā man gāja Drošības policijā

“Kuram gan citam var uzticēties, ja ne Drošības policijai?” ņipra sarkanmate vaicā, kad norādu, ka Drošības policijā izvietotajiem mantu glabāšanas skapīšiem...

Foto

Laikmeta ainiņas V (Valentīndienas noskaņās)

Romantiskam stāstam esot jābūt kā nobriedušam vīnam - nedaudz neticamam un reibinošas domas raisošam. Ar stāstu sākas vīrieša un sievietes attiecības,...

Foto

Krimināli tiesātais Poikāns ir kaitnieks, Meroni personiski man naudu nemaksā

Esmu saņēmis daudzus jautājumus epastos un sociālajos tīklos. Artus, kas notiek? Kāpēc Tu neatbildi uz visiem...

Foto

Par to, kāpēc „labējās partijas nerunā ar krievvalodīgajiem”

Nolēmu uzrakstīt atbildi Olgas Dragiļevas rakstam “Vēlētājs miskastē”. Rakstā kritizētas t.s. latviskās (vai politkorektāk - labējās) partijas par to,...

Foto

JKP no 2018. gada Rīgā ieviesīs bezmaksas sabiedrisko transportu

Pirmais darbs, ko Jaunā konservatīvā partija (JKP) darīs Rīgas domē (RD), ir visu pašvaldības uzņēmumu audits. Tādā...

Foto

Cenzūra uzstāties KPV LV partijas kongresā

Šī ir manis sagatavotā uzruna KPV LV partijas kongresam, ko esmu spiests nosūtīt medijiem, jo partijas valde aizliedz partijas biedriem...

Foto

Par vienu bezkaunīgu un melīgu piektklasnieku

Jūtos parādā savu viedokli par raidījumā deFacto rādīto sižetu pagājušā svētdienā. Tā kā Artuss (mans draugs, kā viņš sižetā apgalvoja) mani no...

Foto

Publiski atklāta vēstule SAB direktoram J. Maizīša kungam no LR 12.Saeimas deputāta Valda Kalnozola

Kā Latvijas Republikas pilsoņu ievēlēts 12.Saeimas deputāts vēršos pie Jums ar šādiem...

Foto

Karalis ir miris, lai dzīvo karalis! jeb Kādēļ es neraudāšu Latvijas valsts bērēs

Es apzinos, ka šāds virsraksts var tikt uzskatīts par visai provokatīvu un varu...

Foto

Pārbūves mantojums: perversijas deserts

Pēcpadomju gados latviešu garīgajā kultūrā nepatīkams jaunums ir masveidīgā pievēršanās perversajam. Tas tiek darīts ar īpašu entuziasmu un lepnumu un, iespējams, ne...

Foto

Kā valdība pieļāva, ka notiek gadu desmitos mērāma medicīnas darbinieku pazemošana?

Ģimenes ārsts ir pašnodarbinātais. Viņa rīcībā ir darbinieki - sertificēts ārsta palīgs un medmāsa. To...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos nosaukt atbildīgos saistībā ar “e-veselības” projekta ieviešanas darbiem

Jums tika sagatavoti un iesniegti deputātu jautājumi sniegt konkrētu informāciju par...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidras atbildes saistībā ar “e-veselības” izmaksu pamatotību

Rūpīgi iepazīstoties ar visu Jūsu sniegto informāciju, nākas secināt, ka Jūs...