Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Es šo konkursu vinnēju godīgi,” par Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2,7 miljonus vērto tautas skaitīšanas konkursu saka GfK Custom Research Baltic valdes locekle Iluta Skrūzkalne (attēlā). Pirms astoņiem gadiem viņa bija nevienam nezināma socioloģisko pētījumu tirgus jaunpienācēja, tagad GfK ieguvis pasūtījumu, kas sasniedz teju pusi no visa tirgus gada apgrozījuma. Pasūtītājs CSP ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esoša iestāde, kas licis uzdot jautājumu, vai veiksmes pamatā nav fakts, ka GfK bija iesaistīts Vienotības priekšvēlēšanu kampaņā un vēl aizvien to apkalpo.

„Es uzskatu, ka esmu spējīga uzrakstīt labu projektu. Pie mums ir uzskats, ka godīgi tu nevari dabūt šādus pasūtījumus, bet, lūk, es dabūju godīgi! Ja pirms tam tas tā nav bijis iespējams, tad tā sistēma ir mainījusies,” Pietiek saka GfK valdes locekle un līdzīpašniece Iluta Skrūzkalne. Viņa nesaredz konfliktsituāciju faktā, ka vienlaikus apkalpo ekonomikas ministra Arta Kampara (Vienotība) pārstāvēto politisko spēku un uzvar šī paša ministra pārraudzībā esošas iestādes konkursā. „Es pilnīgi nesaredzu pamatu šādam jautājumam, jo tas nozīmē, ka es kā pētījumu firma vairs nevaru piedalīties nevienā valsts pasūtījumā, ja esmu veikusi kaut vienu partijai interesantu pētījumu. Tas nozīmē - es vienreiz Vienotībai esmu kaut ko uztaisījusi un viss: ej nost no skatuves, nepiedalies publiskos iepirkumos, uz mūžu esi sasiets ar Vienotību,” retoriski vaicā Skrūzkalne. Ne ar Kamparu, ne ar Vienotībā ietekmīgo Edgaru Jaunupu GfK vadītāja CSP konkursu neesot pārrunājusi.

Vienotības apkalpotājiem veicas valsts pasūtījumos

GfK priekšvēlēšanu kampaņas laikā veica aptauju, iedzīvotājiem lūdzot izvēlēties starp atbalstu vienam no diviem iespējamiem premjera kandidātiem – vai nu Valdim Dombrovskim (Vienotība) vai Jānim Urbanovičam (Saskaņas centrs). Šī aptauja bija viens no Vienotības kampaņas centrālajiem elementiem, ap ko tika veidota arī politiķu retorika. Skrūzkalne atzīst, ka līgums par šīs aptaujas veikšanu slēgts starp GfK un Jauno laiku, bet neatklāj, kādu summu politiskais spēks par to samaksājis. „Līgumā ir ierakstīts, ka tā ir konfidenciāla informācija, un mēs to atklājam tikai pēc valsts iestāžu pieprasījuma.” Fakts, ka kādu politisko spēku apkalpojusi firma pēc vēlēšanām ieguvusi ar šo partiju saistītas valsts iestādes pasūtījumu, liek uzdot jautājumu, vai par šo naudu daļēji netiek apmaksāti priekšvēlēšanu pakalpojumi, ja par tiem samaksāts mazāk par tirgus cenu. „Tā bija pietiekami liela summa,” šādas aizdomas noraida Skrūzkalne.

Šobrīd GfK vēl aizvien turpina veikt Vienotībai socioloģiskos pētījumus, tiesa, vairs ne pa tiešo slēdzot līgumu ar šo apvienību vai kādu no tajā ietilpstošajām partijām, bet caur Vienotības priekšvēlēšanu kampaņas veidotājam Aināram Ščipčinskim piederošo reklāmas aģentūru McCann Erickson Riga, kurai ir līgums ar Vienotību.

GfK nav vienīgā firma, kurai priekšvēlēšanu kampaņas laikā bijis līgums ar ekonomikas ministra Arta Kampara pārstāvēto Jauno laiku un kas tagad ieguvusi Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esošas iestādes vai uzņēmuma pasūtījumu. Pietek jau rakstīja, ka Ščipčinskim daļēji piederošā sabiedrisko attiecību firma Repute, kurai priekšvēlēšanu kampaņas laikā bija līgums ar Jauno laiku, tagad veidojusi Latvenergo jauno elektroenerģijas tarifu reklāmu, kurā saskatāmas pazīmes, ka tā vienlaikus kalpo kā Kampara politiskais PR. Tāpat Repute kopā ar vēl vienu Ščipčinskim daļēji piederošu firmu Inspired Communications ieguvusi CSP pasūtījumu veikt tautas skaitīšanas mediju kampaņu. Līguma summa - 157 tūkstoši latu. Ščipcinskis to Pietiek raksturoja kā sakritību. Arī ekonomikas ministrs Kampars Pietiek noliedzis jebkādu politisko lobiju un konkursu rezultātu ietekmēšanu.

Tautas skaitīšanas misēkļos GfK vainas nav

Par pēdējo dienu neveiksmēm, kas saistās ar atklātajiem trūkumiem tautas skaitīšanas interneta fāzē, kad iedzīvotāji internetā paši varēja aizpildīt anketas, GfK nav atbildīga. Tautas skaitīšanas programmatūru CSP iepirkusi no cita uzņēmuma, ar ko ilgstoši sadarbojas, turklāt nav atrasta kļūda pašā programmā, bet trūkumi saskatīti pašas CSP izvēlētajā metodē, kā notiek iedzīvotāju autorizēšanās sistēmā. „GfK ar to nav nekāda sakara,” Pietiek uzsver CSP priekšnieka vietnieks Kaspars Misāns.

Uzdevums, kas saskaņā ar līgumu jāveic GfK, aprobežojas tikai ar tā dēvētajiem „lauka darbiem”, proti, to tautas skaitīšanas daļu, kas attiecas uz intervētāju veikto iedzīvotāju intervēšanu viņu mājvietās. Bez tam GfK saskaņā ar līgumu veikusi šo intervētāju atlasi un apmācību, pēdējo – kopā ar CSP. GfK atbildība ir arī šo intervētāju darba kontrole, viņu darba apmaksa un transporta izdevumu segšana nokļūšanai pie aptaujājamiem.

Bažas par kvalitāti

Konkurenti ir izteikuši šaubas par vairākām tautas skaitīšanas projekta pozīcijām. Pirmkārt, ikviena Latvijas socioloģisko pētījumu firma ikdienā sadarbojas ar ne vairāk kā 200 profesionāli apmācītiem intervētājiem, to nosaka Latvijas tirgus ierobežotie apmēri. Tautas skaitīšanas projektam izvirzīta prasība par 2000 intervētāju nodrošināšanu, kuri būtu apmācīti un prastu apieties ar portatīvajiem datoriem. Firmu pārstāvji atzīst, ka intervētāji ir šī biznesa vājais posms, jo atrast uzticamu intervētāju, kurš neviltos datus, bet reāli veiks aptaujas, neesot viegli – cilvēki krāpjoties un kontroles sistēma regulāri atklājot šādus gadījumus. Skrūzkalne uzsver, ka tautas skaitītāju atlasē izmantota daudzpakāpju sistēma un to veikušas divas profesionālas personālatlases kompānijas. Turklāt ar katru intervētāju tiekot slēgts individuāls konfidencialitātes līgums, plus – kā ikvienā pētījumā nodrošināta iekšējā kontroles sistēma iespējamu pārkāpumu atklāšanai.

Tāpat ir skepse par prasību nodrošināt, ka intervētāji, nesastapuši mājās iedzīvotājus, pilsētās minētajā adresē atgriežas vismaz trīs reizes un laukos vismaz divas reizes. Ir viedoklis, ka šāds skaits ir par mazu, lai nodrošinātu tautas skaitīšanā iegūto datu kvalitāti, tas ir, lai tiktu aptaujāts maksimāls iedzīvotāju daudzums. Tautas skaitīšanā dots minimālais uzdevums aptaujāt 80% Latvijas iedzīvotāju, kas, pēc atsevišķu socioloģisko pētījumu tirgus dalībnieku domām, prasa paredzēt lielāku skaitu reižu, kad intervētāji, nesastapuši aptaujājamos, atgriežas atkārtoti. Tas savukārt sadārdzinātu piedāvājuma cenu. Skrūzkalne saka – neviena Latvijas socioloģisko pētījumu firma tagad nenodrošina lielāku atkārtoto vizīšu skaitu. Viņasprāt, divas līdz trīs reizes ir pietiekami, lai nodrošinātu aptaujas kvalitāti.

Konkurentus biedē tirgus pārdale

Jautājums arī, kāpēc tautas skaitīšanu, ko līdzšinējos gados ir veikusi pati CSP, šoreiz nolemts uzticēt privātai firmai. Nevienai no Latvijas tirgū strādājošajām socioloģisko pētījumu firmām nav pieredzes tautas skaitīšanas veikšanā, tajā skaitā arī starptautisko kompāniju GfK un TNS Latvijas atzariem. Tas izraisīja viļņošanos nozarē. Socioloģisko pētījumu nozarē Latvijā gada tirgus apjoms mērāms dažos miljonos latu. Iemetot šajā tirgū tik lielu kumosu, kāds ir tautas skaitīšanas projekts (pēc dažādām aplēsēm, šie 2,7 miljoni ir puse vai tuvu tam no visa tirgus apjoma gadā), pārējos spēlētājos ir bažas par tirgus pārdali par labu GfK.

CSP priekšnieka vietnieks Kaspars Misāns atminas, ka līdz šādam risinājumam nonākts pēc diskusijām Finanšu ministrijā vēl Einara Repšes (Jaunais laiks) laikā, kad saskaņotas tautas skaitīšanas prognozētā budžeta tāmes. „Tajā laikā bija doma veicināt valsts funkciju nodošanu privātajam sektoram, un šis ir viens no piemēriem, kā to lietu darīt. Pēc mūsu domām, tas ir normāls ārpakalpojums, ko var veikt socioloģisko pētījumu firmas,” uzskata Misāns.

Kurš palīdzēja ielauzties tirgū?

Tagadējās GfK Custom Research Baltic pirmsākumi, līdz tā iekļāvās GfK starptautiskajā tīklā, meklējami SIA InMind, kas nebija starp atzītiem socioloģisko pētījumu tirgus spēlētājiem. Šī nelielā uzņēmuma izrāviens tiek saistīts ar 2003. gada vasaru, kad SIA InMind negaidīti ieguva valsts pasūtījumu par telefonaptauju veikšanu pirms referenduma, lai nomērītu Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret iestāšanos Eiropas Savienībā. Par izrāvienu to var uzskatīt nevis pasūtījuma cenas dēļ – tā bijusi niecīga, dažos simtos latu mērāma, bet tādēļ, ka valsts pasūtījums ES referenduma kampaņā uzskatāms par būtisku ierakstu jebkura uzņēmuma CV.

Daži ES iestāšanās kampaņā līdzdarbojušies Pietiek atminējušies, ka tobrīd par mazzināmo SIA InMind atzinīgi atsaucies Ščipčinskis, kurš līdz ar citiem ekspertiem bijis iekļauts kampaņas konsultatīvajā padomē. Tagad Ščipčinskis Pietiek teic, ka neatceroties šādu momentu, bet apstiprina, ka no studiju gadiem pazinis un profesionāli augstu vērtējis SIA InMind dibinātājus – Ilutu Skrūzkalni un viņas vīru. 2006. gadā SIA InMind kontrolpaketi iegādājās starptautiskā kompānija GfK, kas ir viens no lielākajiem šīs nišas spēlētājiem pasaulē. „Protams, klāt neesmu sēdējis, bet zinu, ka tas tika kārtots caur Ščipčinski,” ir pārliecināts viens no Latvijas socioloģisko pētījumu tirgus dalībniekiem. Ščipčinskis un Skrūzkalne šādus minējumus noliedz.

Novērtē šo rakstu:

9
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidācijas rīkojuma projektu

FotoJāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (turpmāk – JVLMA) ir iepazinusies ar 26. janvāra Valsts sekretāru sanāksmē pieteikto projektu “Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidāciju” un konceptuāli piekrīt, RPIVA reorganizācijas gadījumā, pārņemt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (turpmāk – RPIVA) profesionālās bakalaura studiju programmas “Deju un ritmikas skolotājs”, profesionālās bakalaura studiju programmas “Mūzikas skolotājs”, profesionālās maģistra studiju programmas “Dejas pedagoģija” un profesionālās maģistra studiju programmas “Mūzikas pedagoģija” īstenošanu. To apstiprina arī 2017. gada 18. janvārī JVLMA Senātā pieņemtais lēmums.
Lasīt visu...

21

Vēlreiz par legalizētās parazitēšanas politekonomiku

FotoDalītā īpašuma un piespiedu zemes nomas problēma atjaunotajā Latvijā sākās ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” pieņemšanu 1991. gada 20. novembrī. Zemes reformas mērķis tika definēts likuma 2. pantā: “Zemes reformas mērķis ir pakāpeniskas valsts īpašuma denacionalizācijas, konversijas, privatizācijas un nelikumīgi atsavinātu zemes īpašumu atdošanas gaitā pārkārtot zemes īpašuma un zemes lietošanas tiesiskās, sociālās un ekonomiskās attiecības pilsētās, lai veicinātu sabiedrības interesēm atbilstošas pilsētu apbūves veidošanos, zemes aizsardzību un racionālu izmantošanu.”
Lasīt visu...

6

“Valsts nekustamo īpašumu” legālais reiderisms gripas epidēmijas kulminācijā atstāj bez ģimenes ārsta 4000 pacientu

FotoNo „likumīgā reiderisma” un citām trešo pušu interešu vadītām shēmām mazāk ietekmīgā iesaistītā puse cieš katru dienu. Par šādām situācijām nereti nerunā vai ar netaisnību mēģina cīnīties klusībā, iesaistot tiesībsargājošās institūcijas. Bieži vien puse, kuras intereses šādās shēmās vistiešākā veidā tiek aizskartas un tiesības – ignorētas, jūtas bezspēcīga pārējo iesaistīto pušu priekšā, kas kopā strādā vienota mērķa labā. Tomēr ir gadījumi, kad klusēt vairs nevar, un par vienu no tādiem – turpmākā tekstā, jo tas skāris vismaz 4000 pacientu tiesības uz valsts nodrošinātiem medicīniskiem pakalpojumiem, iespēju tos saņemt no uzticamas, iemīļotas ārstniecības iestādes.
Lasīt visu...

13

Reideris aizēno vēlēšanas

FotoVēlēšanu elektronisku balsu skaitīšanas sistēmas izstrādātājs Renārs Kadžulis (attēlā) reiderisma ceļā pērnā gada nogalē pārņēmis dzīvokļu īpašnieku biedrību „Ozolaines nami”.
Lasīt visu...

21

Vēstule Saeimas Ārlietu komisijai – nepieciešams neatkarīgs pētījums par CETA ietekmi uz Latviju

Foto2016.gada 30.oktobrī Eiropas Savienība un Kanāda parakstīja Eiropas Savienības un Kanādas Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (turpmāk tekstā - CETA), kas bija iespējams tikai pēc intensīvām sarunām un īpašo atrunu iekļaušanu, panākot Beļģijas akceptu nolīguma parakstīšanai.
Lasīt visu...

13

Balagāns, kas tiek uzdots par lielo plēsēju aizsardzības plāna apspriešanu

FotoPašlaik paklusām, sabiedrībai nezinot, notiek mūsu lielo plēsēju - lūša, vilka un brūnā lāča aizsardzības plāna apspriešana, ko administrē Latvijas Vides aizsardzības fonds (LVAF) un šobrīd veic Mežzinātnes institūts  „Silava": https://www.lvafa.gov.lv/projekts?ticker=1-08/189/20
Lasīt visu...

13

Gaļas stulbums

FotoGunitas Kaņepes nošautās lūšu mātes skandāls deva iespēju vietējiem gaiļiem - kuri sevi dēvē par „medniekiem” - publiski nodemonstrēt savu trulumu, stulbumu un uzpūtību visā krāšņumā. Dažu dienu laikā savus uzskatus par ne-medniekiem pauda Zemkopības ministrijas ierēdņi Valters Lūsis un Jānis Bārs, kā arī mednieku organizāciju vadītāji Jānis Baumanis un Haralds Barviks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jautājumi aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim par Nacionālo bruņoto spēku mehanizāciju

Valsts aizsardzības koncepcijās (2012-2016, 2016-), iepriekš pieņemtas Saeimā 2012.gada 10. maijā, 2016. gada 16. jūnijā, ir...

Foto

Privatizēto daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanā gadsimta “bardaks”

Šāds secinājums izriet ne tikai no viena piemēra, ko aprakstīšu. Vai katru dienu var saskarties, kad Rīgā pielieto zemes piespiedu...

Foto

Intelektuālā viagra deputātiem

2017.gada 1.martā latviešiem uzzied jauna dzīve. Lieli prieki būs latviešu elektorātam. Šajā dienā darbību sāks Saeimas Analītiskais dienests. Tā uzdevums „nodrošināt aprakstošu un...

Foto

Kāds simbols, tāda tauta: Jūlijs Krūmiņš pret Jāņa Jurkāna viedokli saistībā ar VVF un viņas „blata kapu”

Janvārī prese daudz rakstīja par Vairas Vīķes-Freibergas piedzīvojumiem, kad...

Foto

Deputātu jautājumi par pamatojumu labklājības ministra Jāņa Reira apgalvojumiem par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

Šī gada 1. februārī Jums tika iesniegti jautājumi (Nr.251/J/12) ar lūgumu sniegt...

Foto

Deputātu jautājumi Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidru informāciju par Stradiņu slimnīcas jaunā korpusa būvniecības izmaksām

Vairākos deputātu jautājumos esam Jums uzdevuši jautājumus par Paula Stradiņa Klīniskās...

Foto

Spriņģe, Elksne un Tjarve: aicinām respektēt mūsu īpašo lomu sabiedrībā

Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA), Latvijas Televīzijas un žurnāla "Ir" atklātā vēstule ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, kopijas -...

Foto

Balsojums par CETA šādā redakcijā ir balsojums pret Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju interesēm

Eiropas Parlaments Strasbūrā 15. februārī nobalsoja par brīvās tirdzniecības līguma ar Kanādu...

Foto

Uzcelt pieminekli, nepiesmejot piemiņu

Biedrības “Latgolys Saeima” ir vērsusies pie Rēzeknes domes priekšsēdētāja, Latgales kongresa simtgades pieminekļa autora un kultūras ministres ar atklātu vēstuli par Latgales...

Foto

Drošības policija: žurnālisti neesot likumdevēji, lai interpretētu likumus

Otrdien biju uzaicināts uz Drošības policiju sniegt liecības kriminālprocesā, kas ir uzsākts par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, kura...

Foto

Cīņa par komfortu, ne pret noziedzību

Eirodeputātes Ivetas Grigules „piespiedu brīvprātīgā” izstāšanās no ZZS dod netiešu ieganstu cerībām: valdība varbūt saņems dūšu un neizcūkos iespēju noziedzības...

Foto

Kā man gāja Drošības policijā

“Kuram gan citam var uzticēties, ja ne Drošības policijai?” ņipra sarkanmate vaicā, kad norādu, ka Drošības policijā izvietotajiem mantu glabāšanas skapīšiem...

Foto

Laikmeta ainiņas V (Valentīndienas noskaņās)

Romantiskam stāstam esot jābūt kā nobriedušam vīnam - nedaudz neticamam un reibinošas domas raisošam. Ar stāstu sākas vīrieša un sievietes attiecības,...

Foto

Krimināli tiesātais Poikāns ir kaitnieks, Meroni personiski man naudu nemaksā

Esmu saņēmis daudzus jautājumus epastos un sociālajos tīklos. Artus, kas notiek? Kāpēc Tu neatbildi uz visiem...

Foto

Par to, kāpēc „labējās partijas nerunā ar krievvalodīgajiem”

Nolēmu uzrakstīt atbildi Olgas Dragiļevas rakstam “Vēlētājs miskastē”. Rakstā kritizētas t.s. latviskās (vai politkorektāk - labējās) partijas par to,...

Foto

JKP no 2018. gada Rīgā ieviesīs bezmaksas sabiedrisko transportu

Pirmais darbs, ko Jaunā konservatīvā partija (JKP) darīs Rīgas domē (RD), ir visu pašvaldības uzņēmumu audits. Tādā...

Foto

Cenzūra uzstāties KPV LV partijas kongresā

Šī ir manis sagatavotā uzruna KPV LV partijas kongresam, ko esmu spiests nosūtīt medijiem, jo partijas valde aizliedz partijas biedriem...

Foto

Par vienu bezkaunīgu un melīgu piektklasnieku

Jūtos parādā savu viedokli par raidījumā deFacto rādīto sižetu pagājušā svētdienā. Tā kā Artuss (mans draugs, kā viņš sižetā apgalvoja) mani no...

Foto

Publiski atklāta vēstule SAB direktoram J. Maizīša kungam no LR 12.Saeimas deputāta Valda Kalnozola

Kā Latvijas Republikas pilsoņu ievēlēts 12.Saeimas deputāts vēršos pie Jums ar šādiem...

Foto

Karalis ir miris, lai dzīvo karalis! jeb Kādēļ es neraudāšu Latvijas valsts bērēs

Es apzinos, ka šāds virsraksts var tikt uzskatīts par visai provokatīvu un varu...

Foto

Pārbūves mantojums: perversijas deserts

Pēcpadomju gados latviešu garīgajā kultūrā nepatīkams jaunums ir masveidīgā pievēršanās perversajam. Tas tiek darīts ar īpašu entuziasmu un lepnumu un, iespējams, ne...

Foto

Kā valdība pieļāva, ka notiek gadu desmitos mērāma medicīnas darbinieku pazemošana?

Ģimenes ārsts ir pašnodarbinātais. Viņa rīcībā ir darbinieki - sertificēts ārsta palīgs un medmāsa. To...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos nosaukt atbildīgos saistībā ar “e-veselības” projekta ieviešanas darbiem

Jums tika sagatavoti un iesniegti deputātu jautājumi sniegt konkrētu informāciju par...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidras atbildes saistībā ar “e-veselības” izmaksu pamatotību

Rūpīgi iepazīstoties ar visu Jūsu sniegto informāciju, nākas secināt, ka Jūs...