Gobzemam Zolitūdes tiesas sēdes laikā svarīgākas darīšanas nekā cietušo aizstāvība
PIETIEK01.06.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Var padomāt, ka advokātam Aldim Gobzemam Zolitūdes traģēdijas kārtējās tiesas sēdes laikā ir svarīgākas darīšanas nekā cietušo aizstāvība, - par to liek domāt kāda Pietiek lasītāja iesūtītās fotogrāfijas, kurās advokāts redzams, tiesas sēdes karstumā pētot modernu apģērbu piedāvājumu internetā. Iesūtītos attēlus šodien publicējam.
No vairākiem tiesas sēdes apmeklētājiem Pietiek ieguva apstiprinājumu – attēlos redzamais pakausis patiešām piederot advokātam Gobzemam, kurš arī sēžot tieši vietā, kas redzama fotoattēlos. Pagaidām gan nav izdevies noskaidrot paša advokāta skaidrojumu – vai, domājot par jauniem pirkumiem, viņš tiesas sēdes laikā glābjas no neizturamās psiholoģiskās slodzes, vai arī patiesībā šādā veidā kaldina jaunu Zolitūdes traģēdijas cietušo aizstāvības stratēģiju.
Šī gan nav pirmā reize, kad advokāta Gobzema rīcība liek apšaubīt viņa efektivitāti Zolitūdes traģēdijā cietušo aizstāvībā. Pirms pusotra mēneša Pietiek jau informēja, ka Gobzems, kurš Zolitūdes traģēdijas krimināllietā ir sešdesmit piecu cietušo pārstāvis, trīs cietušos nolaidības dēļ gandrīz atstājis bez tiesībām pieprasīt materiālo kompensāciju.
1. martā tiesas sēdē Gobzems tiesai bija paziņojis, ka esot tiesas kancelejai pa pastu nosūtījis pieteikumu, lūdzot atzīt trīs savus klientus par cietušajiem šīs krimināllietas ietvaros un pievienot lietas materiāliem kompensācijas pieteikumus, kā arī jau iesniegto kompensācijas pieteikumu precizējumus.
Gobzems bija apgalvojis – viņam esot informācija no tiesas kancelejas, ka šāds pieteikums esot saņemts, taču tiesas sēdes laikā šāda pieteikuma tiesas rīcībā tomēr nebija. Tam atklājoties, Gobzems lūdza tiesu atlikt lietas izskatīšanu un pārbaudīt pieteikuma saņemšanas faktu, lai nākamajā tiesas sēdē varētu šo pieteikumu izskatīt.
Lietas izskatīšana tika atlikta, taču nākamajā dienā advokāts Gobzems uz tiesas sēdi vienkārši nebija ieradies. Tiesa paziņoja lietas dalībniekiem, ka vienīgais no Gobzema saņemtais iesniegums ir paziņojums par neierašanos uz tiesas sēdēm 2. un 3.martā sakarā ar aizņemtību citā procesā.
Vienlaikus ar šo iesniegumu advokāta Gobzema klientus tiesas sēdē bija pārpilnvarots pārstāvēt juristam Armandam Smanam, bet 1. marta tiesas sēdē Gobzema minētais pieteikums par trīs personu atzīšanu par cietušajiem un kaitējuma kompensācijas pieteikumiem un to precizējumiem tiesā tā arī nebija saņemts.
Taču, kad Smans pieteica lūgumu iesniegt Gobzema iepriekšējā tiesas sēdē minēto pieteikumu par personu atzīšanu par cietušo krimināllietā un par kaitējuma kompensācijas pieteikumu pievienošanu lietas materiāliem, tiesa bija spiesta šo lūgumu noraidīt, jo Smanam šādu tiesību atšķirībā no Gobzema nebija – ko Gobzems bija aizmirsis, nebija zinājis vai nebija gribējis ievērot.
Tā kā Smans nav zvērināts advokāts, viņa pilnvarojums saskaņā ar Kriminālprocesa likumu bija noformējams ar notariāli apliecinātu pilnvaru. Šāds pilnvarojums tiesai iesniegts netika, un arī advokāta Gobzema iesniegums nebija notariāli apliecināta pilnvara.
Advokatūras likuma 117.pants noteic, ka „zvērināti advokāti praktizē tieši un personiski”, savukārt Latvijas Zvērinātu advokātu padomes 2012. gada 31. janvāra lēmuma ir īpaši norādīts, ka „klienta lietas vešanas nodošana personai, kas nav zvērināts advokāts vai zvērināta advokāta palīgs, neatkarīgi no tā, vai klients par to tiek informēts, uzskatāma par rupju Latvijas Republikas Advokatūras likuma pārkāpumu”.
Ja jau 2. martā būtu uzsākta tiesas izmeklēšana, kā tas arī bija plānots, šiem trim Gobzema aizstāvamajiem faktiski būtu liegta iespēja realizēt savas tiesības kriminālprocesā. Uz to bija spiesti norādīt pat vairāki pretējās puses – apsūdzēto aizstāvji, un, tikai pateicoties šiem iebildumiem, lietas izskatīšana tika atlikta uz nākamo dienu, un trīs Gobzema aizstāvamie tomēr nezaudēja tiesības pieteikties uz mantisku kompensāciju.
Interesanti, ka 1. marta tiesas sēdē Gobzems arī nebija informējis tiesu un lietas dalībniekus, ka 2.martā viņš citas, sev svarīgākas lietas dēļ neieradīsies uz tiesu un pārpilnvaros juristu Smanu pārstāvēt savus klientus.
Seko mums 
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
