Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Golubevas zelta dzeloņdrātis

Klaudija Feifere
09.12.2021.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pie zelta objektiem Latvija jau ir pieradusi. Protams, slavenākais ir zelta tilts pār Daugavu jeb Dienvidu tilts. Līdz ar to iekšlietu ministre Marija Golubeva ar savu projektu - ar zelta dzeloņdrātīm atdalīt Latviju no Baltkrievijas - nebūt nav oriģināla. Turklāt šajā laikā pirkt pēc iespējas dārgāk un par katru cenu jau kļūst par teju vai ikdienas praksi.

Nav noslēpums, ka iekšlietu ministre īpaši aizraujas ar greznību un iedomātu aristokrātismu. Publiski jau bieži izskanējis par viņas aizraušanos ar Žannas D’Arkas laikmeta muižām utt. Izskatās, ka šo praksi viņa vēlas turpināt arī uz valsts rēķina un šķiesties ar valsts naudu uz nedēdu.

Bet par visu pēc kārtas. Augustā bija skaidrs, ka Nodrošinājuma valsts aģentūra (NVA) sāk aptaujāt tirgus dalībniekus, veicot tirgus izpēti par to, kādas vispār dzeloņstieples ir pieejamas.

Lieki piebilst, ka nesen ar skandālu līgums tika lauzts ar iepriekšējiem Baltkrievijas robežas izbūvētājiem - kompāniju SIA “Igate”, kurai dzeloņstieples jau bija iegādātas. Tātad atlika vien atjaunot attiecības ar šo kompāniju. Taču nē. Tas būtu pārāk vienkārši un, ņemot vērā sakaitēto atmosfēru ar šo iepirkumu, arī gana aizdomīgi.

Tad nu nācās aptaujāt citus tirgus dalībniekus. Kompānija SIA “Brief” piedāvāja augstākās kvalitātes un asāko žilešu dzeloņstieples ar apzīmējumu CBT. Principā šāda tipa dzeloņstieples izmantot uz robežas ir labā prakse, tām arī vajadzētu būt katras normālas, adekvātas valsts materiālajās rezervēs.

Bet, protams, ne jau Latvijā. Dzeloņstieples ir izmantojamas daudz kur, dažādām situācijām, īpašos gadījumos, līdz ar to ir tikai normāli, ka tās stāv krājumos, ja nu pēkšņi nepieciešams, piemēram, no NATO ārlietu ministriem nošķirt kādus trakojošus pūļus.

SIA “Brief” piedāvāja 111 kilometru garumā dzeloņstieples par summu, kas pārsniedza miljonu eiro. Uz ko NVA paziņoja – nē, nē, nē, CBT mums ir par dārgu, mēs pirksim BTO. BTO ir ievērojami vienkāršākas, kuras arī varētu nebūt šķērslis kādai lielākai robežšķērsotāju grupai vai vīriem, kas apbruņojušies ar labiem instrumentiem.

Šajā cenu aptaujā par uzvarētāju tika pasludināta SIA “Brief”, kura, lai cik tas dīvaini arī nebūtu, nepiedāvāja lētāko cenu, lai gan cenu aptauja paredzēja izvēlēties tieši lētāko. Vēlāk kuluāru sarunās noskaidrojās, ka SIA “Brief” varējusi piegādāt visātrāk, taču tas jau bija klajš cenu aptaujas nosacījumu pārkāpums.

Ar SIA “Brief” pat tika noslēgts līgums par 480 tūkstošiem eiro, bet pēc tam parādījās runas, ka robežsardze nopietni brīdinājusi NVA, ka ar tik švakām dzeloņstieplēm kā BTO nekādus migrantus aizkavēt nevarēs. Vēl spēkā esot līgumam ar SIA “Brief”, tirgū parādījās informācija, ka NVA intensīvi meklē, kur dabūt jaudīgākās CBT dzeloņstieples un apzina iespējas, kurām kompānijām tādas ir krājumos. Turklāt parādījās arī jauna cenu aptauja nu jau par CBT tipa dzeloņstiepļu iepirkšanu.

SIA “Brief” uz šo cenu aptauju vairs netika aicināta, lai gan tai bija jau gatavs piedāvājums. Kompānija gan savu cenu piedāvājumu iesniedza, bet to pat neizskatīja.

Jo kādēļ gan? Ja mērķis ir pirkt pēc iespējas dārgāk un no savējiem, tad tādi, kas spēj piedāvāt lētāk, nevienu taču neinteresē.

Un tā par cenu aptaujas uzvarētāju tika atzīta SIA “Aimasa”, kuras piedāvātā cena bija ievērojami augstāka nekā SIA “Brief” piedāvājums CBT dzeloņstieplēm. Ieskatam daži skaitļi.

37 kilometrus SIA “Aimasa” nodrošinās ar BTO jeb vienkāršākajām dzeloņstieplēm par 7450 eiro kilometrā jeb kopējo summu 275 650 eiro. SIA “Brief” to pašu bija gatava piegādāt par gandrīz divas reizes zemāku cenu jeb 4400 eiro kilometrā, kas veidotu kopējo summu 162 800 eiro. Līdz ar to NVA pārmaksās 112 850 eiro.

49 kilometrus SIA “Aimasa” nodrošinās ar CBT jeb augstākās kvalitātes dzeloņstieplēm par 9910 eiro kilometrā jeb kopējo summu 485 590 eiro. SIA “Brief” piedāvātā cena bija 6100 kilometrā jeb 298 900 eiro. Līdz ar to būs 186 690 eiro pārmaksa.

25 kilometrus cita firma SIA “DN sistēma” ar CBT dzeloņstieplēm aprīkos par 12 350 eiro par kilometru jeb par kopējo summu 308 762 eiro, kamēr SIA “Brief” to pašu būtu aprīkojis par summu 152 500 eiro. Tātad NVA ārkārtīgi cenšas pārmaksāt 156 262 eiro.

Kopējā summa, ko NVA pārmaksās par zelta dzeloņdrātīm uz Baltkrievijas robežas, tuvojas pusmiljonam eiro jeb ir 455 802 eiro.

Starp citu, Latvijas dzeloņstiepļu ražotājs piedāvāja žogu būvēt vēl dārgāk, turklāt ar termiņu divi mēneši.

Un te rodas jautājumi. Kāpēc līguma darbības laikā mainīja tehnisko specifikāciju? Man nav pierādījumu, ka tas ir robežsardzes dēļ, bet es tikai minu, kas varētu būt iemesls mainīt tehnisko specifikāciju. Viņi ļoti labi saprot CBT un BTO starpību. Kādēļ sākumā izskata CBT variantu, tad pārmetas uz BTO un tad atkal atgriežas pie CBT. Vai nu kāds norādīja, ka BTO nav gana piemērots, vai arī tirgū kaut kur bija pieejams CBT?

Līdz ar to var kārtējo reizi pieņemt, ka Latvijā ir ārkārtīgā cieņā zelta projekti, jo šīs zelta dzeloņdrātis, kuras tiks uzstādītas ne bez Golubevas ziņas, ir kārtējais apliecinājums tam, ka pirkt pa dārgo ir atjaunotās Latvijas īpašais “know-how”, kuru ar katru nākamo reizi tikai pieslīpē arvien labāk. Turklāt vairs jau neviens pat īpaši necenšas slēpt, ka tiek pirkts pa dārgo, jo tā jau sāk veidoties par tādu kā labo praksi. Un kas to zina, varbūt turpmāk mums būs tikai zelta iepirkumi.

Novērtē šo rakstu:

193
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...