Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Cilvēki mēdz dažādi izsacīties par ražu. Vieni izsakās par sēklinieku ražu. Citi izsakās par intelektuālo ražu, metaforiski apkopojot prāta idejiskos rezultātus.

Arī attieksme pret ražu mēdz būt dažāda. Mani vecvecāki „Kalniekos” no ražas izmantoja visu līdz pēdējai kripatiņai. Piemēram, pēc labības kulšanas vectēvs savāca zemē nokritušos graudus. Ģimenē viņa kompetencē ietilpa gādība par miltiem maizei un iesalu alum. Savukārt vecmāte kulšanas laikā cītīgi savāca pelavas. Ģimenē viņas kompetencē bija lopi. Pelavas var būt noderīgi pakaiši lopiem.

Mūsu šodienas intelektuālajā ražā noteikti arī ir graudi un pelavas. Milzīga vērtība (pasmaidīsim – „milzīgs grauds”) jau ir pati kulšana – dzīve epohālā pārejas laikmetā. Šī dzīve mums sagādā prātu stindzinošas pārmaiņas un mūsu apziņu ne mirkli neieaijā stagnatīvā snaudienā.

Eiropiešu dzīve nekad nav tik ātri un radikāli izmainījusies kā aizvadītajos apmēram 50 gados (var teikt - pēc 1968.g. jocīgajiem nemieriem Rietumeiropas galvaspilsētās). Agrāk pārmaiņas nostiprinājās gadu desmitiem un gadu simtiem ilgi. Tagad viss notiek ļoti strauji – vienas paaudzes laikā dzīve izmainās līdz nepazīšanai. Katra paaudze runā savā valodā, domā savas domas, kurām nav gandrīz nekā kopēja ar pārējo līdzās dzīvojošo paaudžu domām.

Turklāt šajā trakajā pārejas laikmetā vieglāk ir ieraudzīt pelavas nekā graudus. Graudi noteikti eksistē. Taču pelavas ir nomācoši aizēnojušas graudus. Sabiedriskās domas centrā ir pelavas. Sabiedriskā doma kāri riņķo galvenokārt ap pelavām kā ap lielu gardumu. Latvijā tā tas ir ļoti spilgti. Par to gražīgi rūpējās Rīgas latviešu žurnālistika, nevienu dienu neļaujot tautai novērst uzmanību no pelavām.

Bet tā tam ir jābūt. Mūsu pārejas laikmets nav progresīvo pārmaiņu laikmets, bet gan ir regresīvo pārmaiņu laikmets. Graudi eksistē, taču neizceļās kopskatā. Izceļās pelavas.

Tāpēc ļoti svarīgs jautājums ir par to, vai tās ir izmantojamas pelavas, kādas bija „Kalniekos” rūpīgi savāktās pelavas, jeb tās ir nekur nederīgas pelavas un noder vienīgi mūsu dzīves negāciju ilustrācijai.

Interesanti ir tas, ka attieksme pret pelavām šķiro cilvēkus. Vieni pelavās saskata varenu bagātību. Citi nolād pelavas un uzsver to draudīgo iedabu. Vēl citi ir indiferenti – neizrāda interesi ne par pelavām, ne par graudiem.

Sarunā par šodienas pelavām vispirms ir jāņem vērā kultūru nesaderības izraisītie konflikti. Tie ir daudz bīstamāki nekā militārie konflikti starp valstīm. Musulmaņi ir galvenais civilizācijas drauds Eiropai. Tagad uz planētas islāma valstis ir vadošais revolucionārais spēks un pasionārākais sociālais spēks. Tas nebalstās uz materiālistisko apziņu, kā tas notiek Rietumu civilizācijā. Islāma doktrinārā pasionaritāte radās XX gadsimtā politiskā islāma (fundamentālisma) formā. Nav grūti ievērot, ka politiskajam islāmam vislielākais ienaidnieks ir eiropeīdu materiālistiskā apziņa (pasaules uzskats) un Rietumu nemitīgā tieksme materiālistisko apziņu uzspiest visai cilvēcei.

Jaunieši (jebkura etnosa nākotnes garants) islāma zemēs ir 60-65% no tautas. Ziedot dzīvību idejas vārdā no viņiem gatavi apmēram 3-5 miljoni. To ir saskaitījuši un mums paziņojuši Rietumu speciālie dienesti. Domājams, ne tikai savu kantoru izmaksu attaisnojumam. Faktiski runa ir par terorisma potenciālu, ar kuru ir jārēķinās „baltajiem” dzīves baudītājiem.

"Balto" rasei ir citi skaitļi par jauniešu īpatsvaru. Tie ir ļoti bēdīgi skaitļi. Tā, piemēram, Latvijā 2014.gada sākumā jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem bija 11,3% no iedzīvotāju kopskaita. Acīmredzot būtu arī citi skaitļi par „balto” jauniešu gatavību ziedot dzīvību idejas vārdā, ja kāds šos skaitļus noskaidrotu. Kas pie tā visa ir vainīgs, atbilde nav zināma. Ja vēlamies iegūt atbildi, tad izskaidrojumu nākas meklēt tajā sfērā, kuru apsaukājam par pārdabisko (kosmisko) spēku sfēru.

Negatīvā demogrāfija („baltās” rases fundamentālā morālā stresa cēlonis) sekmē deģenerāciju. Ļoti iespējams, ka deģenerācija  un deģenerātu klātbūtne visai drīz tiks legalizēta tāpat kā tagad tiek legalizēts homoseksuālisms. Jau pašlaik daudzi pret deģenerāciju izturas kā pret graudiem. Deģenerāti iegūs tīkamu sociālo statusu, kļūs dzīves noteicēji un dzīves varoņi. Sociālā disciplīna, ko nodrošina izglītība, audzināšana, ideoloģija, atmirs. Tās vietā būs sociālā disciplīna, ko nodrošina demoralizācija – morāli kropli priekšraksti par hominīdu rīcību un uzvedību.

Izglītības sistēmas sniegtās apgaismības vietā jau pasen ir stājusies ielas apgaismība. Jau labu laiku jaunatne visu iemācās burtiski uz ielas. Arī turpmāk dzīvei nepieciešamās zināšanas sniegs iela, „tusiņi”, sociālie tīkli internetā. Uzblīdīs cilvēciskais kontingents, kas nepazīst vecāku, skolotāju, izcilu personību autoritātes veldzi. Vecāki, skolotāji, izcilas personības vairs nebūs kognitīvais avots visdažādākajām zināšanām. No „baltajiem” būs radies cilvēciskais kontingents, kuram nebūs vajadzīga māksla, zinātne, ticība.

Vismaz 55 gadus lasu grāmatas un rakstus par pasaules kultūru. Līdz šim tā vien gribējās ticēt, ka pārsteigumu vairs nevarētu būt. No izlasītā ir stabili ielāgota cilvēces vēsturē sastopamā morāli skaidrā un cēlā attieksme pret tēlotājas mākslu, daiļliteratūru, filosofiju, zinātni, izglītību, audzināšanu, morāli, politiku, ideoloģiju, ekonomiku. Katrā ziņā bija radusies stingra pārliecība, ka Homo sapiens populācijā šī morāli skaidrā un cēlā attieksme saglabāsies uz mūžīgiem laikiem un negaidītas korekcijas šajā attieksmē nebūs. Tā ir attieksme, kuru akceptē visa cilvēce. Tā ir garīgi normālu cilvēku attieksme. Šo attieksmi nav vajadzīgs koriģēt.

Tomēr nē! Stingrā pārliecība ir sagrauta. Atklājās, ka negaidītas korekcijas ir sastopamas. Izrādās, tomēr ir iespējama pilnīgi negaidīta attieksme, par kuru līdz šim nevarēja izlasīt grāmatās un rakstos. Tāpēc nākas adaptēties dažādu idejisko pārsteigumu vidē. Jābūt psiholoģiskajai un intelektuālajai gatavībai tikties ar visodiozākajiem pavērsieniem pasaules kultūras interpretācijā.

 Tepat pie mums Latvijā nākas tikties ar nedzirdēti kroplu attieksmi pret mākslu, zinātni, ticību un citām labām lietām. No manas paaudzes viedokļa šī attieksme ir nekur nederīgas pelavas. Taču no citu paaudžu (pagaidām cerēsim –  no šo paaudžu nelielas daļas) viedokļa šī attieksme acīmredzot ir vērtīgi graudi, bet nevis nevērtīgas pelavas.

 2016.gada 22.jūlijā portāls „Delfi” publicēja Kārļa Vērpes „versiju” ar nosaukumu „Vadlīnijas labai dzīvei”. Publikācijas autors ir nosaukts par „filozofu” un „„Cenzūrai Nē!” domubiedru grupas pārstāvi”. „Versijas” autors izklāsta savu viedokli par MK apstiprināto dokumentu „Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtība”.

Kā zināms, minētais dokuments ļoti būtiskos morāli tikumiskajos jautājumos latviešu tautu sašķeļ divās antagoniskās (nesamierināmi pretišķīgās) daļās. Vienā daļā ietilpst homoseksuālisma, viendzimuma laulību, seksuālās audzināšanas un citu deģeneratīvo izpausmju „praktiķi” un viņu morālie un politiskie atbalstītāji. Otrā daļā ietilpt deģenerācijas un deģenerātu nosodītāji. Viņiem kategoriski nav pieņemama homoseksuālisma legalizācija, pederastu līdzdalība valsts pārvaldīšanā, izglītības perturbācija ar seksuālajām perversijām. Vārdu sakot, kategoriski nav pieņemamas tās visas deģeneratīvās tendences latviešu aprindās, kuras veicina tautas morāli tikumisko pagrimšanu un galu galā tautas bojāeju.

„Versijas” autors pieder pirmajai daļai. Viņš ir deģenerācijas un deģenerātu atbalstītājs. Nevis kluss morālais atbalstītājs gultā zem segas, bet gan sociāli aktīvs atbalstītājs. Viņš savu atbalstu speciāli izplata publiskajā telpā. Viņš nevis kaunas par savu morālo vājību, bet gan lepojās ar to. Viņa publikācija ir sava veida oda latviešu deģenerācijas un latviešu deģenerātu aizstāvēšanā.

Aizvadītajā laikā valdošā kliķe ir centusies juridiski vērsties pret deģenerācijas izplatīšanos. Kārlim Vērpem tas nav pieņemams: „Izglītības likuma papildināšana un Vadlīnijas ir zīmīgs piemērs brašam solim, kas mūsu sadzīves ģīmi var sašķiebt īstenā vieplī.”

„Filozofa” mežonīgā loģika nav pārprotama. Viņa riebīgi amorālajā un intelektuāli sapuvušajā ieskatā katra politiskā, ideoloģiskā, juridiskā pretestība morāli tikumiskajam pagrimumam  „mūsu sadzīves ģīmi var sašķiebt īstenā vieplī”. Tātad viepļi ir nevis pederasti un cita tipa deģenerāti, bet gan morāli tikumiskie cilvēki, kuri pretojās pederastu un cita tipa deģenerātu sociālajai agresijai. Jābūt ir talantīgi aprobežotam, lai kaut ko tādu pateiktu.

Unikāla ir „filozofa” argumentācija. Tieši šī unikālā argumentācija ir tas, kas pārsteidza ar savu negaidīto saturu un stimulēja metaforiskās pārdomas par graudu un pelavu konstruktīvo līdzdalību šodienas norisēs. Kārļa Vērpes „versijā” tikos ar neiedomājami „oriģinālu” attieksmi pret mākslu.

Lai argumentētu viņaprāt deģenerācijas normālo un vēlamo vietu sabiedrībā, latviešu jaunais „filozofs” atsaucās uz eiropiešu mākslu. Viņa ieskatā eiropiešu māksla var būt paraugs deģenerācijas normālajai un vēlamajai vietai sabiedrībā, jo, lūk, eiropiešu mākslā vienmēr esot bijusi vieta amorālajam: „Kā ir ar mākslas elastīgajām attiecībām ar morāli? Vienu no izsenām Eiropas kristīgo kultūru vērtībām, kas sniedz būtisku pienesumu demokrātijai vitālu vērtību uzturēšanā pie dzīvības”.

Divi šausmīgi teikumi. Pat negribas ticēt, ka to autors ir normāls cilvēks. Tāda mežonīga mākslas izpratne nevar būt normālam izglītotam cilvēkam. Turklāt filosofam, kurš „studējis filozofiju, nesen aizstāvējis disertāciju, kas veltīta attēla apziņas (!?) fenomenoloģijai”. Tas ir kaut kas nedzirdēts un neticams! Grūti ir ticēt, ka garīgi vesels un augsti skolots cilvēks ir spējīgs murgot par „mākslas elastīgajām attiecībām ar morāli”.

Ir taču skaidrs, ko patiesībā nozīmē ņirdzīgie vārdi par „elastīgajām attiecībām”. Tā ir nekaunīga un nepārprotama rādīšana ar pirkstu uz mākslas amoralitāti. Turklāt vēl paskaidrojot, ka „mākslas elastīgās attiecības ar morāli” (proti, amoralitāte) ir „viena no izsenām Eiropas kristīgo kultūru vērtībām”.

Lūdzu, ievērojiet – nevis Eiropas kultūru vērtībām, bet gan Eiropas kristīgo kultūru vērtībām. Teiktajā sanāk, ka „mākslas elastīgās attiecības ar morāli” „sniedz būtisku pienesumu demokrātijai vitālu vērtību uzturēšanā pie dzīvības”.

„Filozofs” mākslas amoralitāti ir sapinis ar „būtisku pienesumu demokrātijai”. Viņa tekstā mākslas amoralitāte palīdz demokrātijai „uzturēt pie dzīvības” citas vitālās vērtības. Tādējādi mums ir jāsaprot, ka bez mākslas amoralitātes („mākslas elastīgajām attiecībām ar morāli”) mūsu dzīve vispār var apstāties, var zaudēt ne tikai jebkādu vērtību, bet var zaudēt pat dzīvību. Mums ir jāsaprot, ka eiropiešu kultūras un tajā skaitā latviešu kultūru pie dzīvības uztur mākslas amoralitāte, kuru Latvijā cenšas juridiski apturēt valdība.

Vai ir nepieciešams atgādināt par mākslas un morāles attiecībām cilvēces kultūrā? Protams, ka nav nepieciešams. Tā būtu normālo cilvēku klaja apvainošana. Normāliem cilvēkiem nav jāatgādina par mākslas un morāles attiecībām (iekšējo vienotību) cilvēces kultūrā. Bet pats galvenais – nav jāatgādina par mākslas lomu cilvēces liktenī. Normālie cilvēki zina, ka māksla ir cilvēka dzīves jēgas un dzīves morālo vērtību visietekmīgākā atspoguļotāja.

Par mākslas un morāles attiecībām nav nepieciešams atgādināt arī deģenerātiem. Deģenerācija ir neglābjams līmenis. Tāds atgādinājums izraisītu deģenerātu jaunu ņirgāšanos par mākslu un morāli.

Deģenerāti ienīst mākslu. Viņi ir bravūrīgi atsacījušies no cilvēces mākslas mantojuma. Tā vietā deģenerāti ir uzstutējuši savas „mākslas” kloāku – postmodernismu un tā teorētisko apčubinātāju t.s. postmodernistisko filosofiju. Tas intensīvi ir noticis pēc 68.gada, un tagad divkājainie izdzimteņi murgo par mākslas elastīgajām attiecībām ar morāli.

Māksla ir deģenerātu vislielākais ienaidnieks. Tam ir konkrēts iemesls.

Mākslai piemīt ne tikai estētiskais spēks, bet arī morālais spēks. Māksla ir gan cilvēku estētiskais balsts, gan cilvēku morālais balsts. Tieši māksla ir tā garīgā oāze, kas palīdz cilvēkam saglabāt pašcieņu un nezaudēt godu, saglabāt ticību labajam un labā uzvarai kolīzijās ar ļauno.

No visiem sabiedriskās apziņas veidiem māksla visefektīvāk vēršas pret deģenerāciju, kuras recidīvi ir sastopami visos laikmetos. Māksla estētiskajā un tikumiskajā ziņā ar savu tēlu simbolisko valodu var izdarīt to, ko nekad nevar izdarīt ideoloģija, politika, politiskā vara. Arī šodien māksla ir gandrīz vienīgais garants, ka „baltie” cilvēki beigu beigās pratīs pārvarēt deģenerāciju un atgriezīsies cilvēkiem cienīgās gaitās.

Neeksistē māksla bez morāles. Māksla vienmēr ir labā, taisnīgā, cēlā, cienījamā, godīgā, ideālā apliecinātāja. Mākslā tikumiskais ir skaistais, un skaistais ir tikumiskais. Tā tas ir arī tad, ja mākslas darbā ir pretstatīts skaistais un tikumiskais. Tādam pretstatījumam vienmēr ir pozitīva morālā jēga, spoži demonstrējot cilvēka morālā skaistuma pārākumu par visu ļauno un netikumisko, kā arī apliecinot cilvēka mīlestību uz skaisto un tikumisko, cilvēka fundamentālo instinktu pēc harmonijas, līdzsvara, stabilitātes, taisnīguma, tiesiskuma, godīguma.

Novērtē šo rakstu:

70
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

FotoGarkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā tādā Mežonīgo Rietumu šerifu pilsētā, - ir domei labvēlīgie un nelabvēlīgie rajoni, kā arī pareizie cilvēki, kam pilsētiņā atļauts faktiski viss.
Lasīt visu...

12

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

FotoDrīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami risināmu problēmu, un no ministres, kura daudzus gadus šajā jomā ir strādājusi, mums ir tiesības gaidīt taustāmus rezultātus arī bez īpaša iešūpošanās perioda, kā to solīja premjers Māris Kučinskis un topošā amata kandidāte. Gads būs pagājis, taču vai mēs varam nosaukt kaut vienu veselības ministres sasniegumu, kaut vienu izcīnītu uzvaru pacientu un medicīnas darbinieku interesēs?
Lasīt visu...

21

Fotogrāfe un divas mammas

FotoSociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja daudz un dažādas diskusijas par to, ko var un ko nevar darīt privātpersona, sniedzot savus pakalpojumus. Netrūka arī to, kuri jautāja manu kā jurista viedokli par notikušo.
Lasīt visu...

18

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

FotoLatvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda, ir pasaulē labākie skeletonisti, BMX velobraucēji, paraolimpiskie vieglatlēti ar zelta medaļām no Olimpiskajām spēlēm Rio. Paraolimpiādē startēja paraolimpietis Rihards Snikus, kurš, neskatoties uz savu slimību, ar apkārtējo atbalstu un palīdzību spēja startēt paraolimpiskā iejādē – daiļjāšanā ar zirgu.
Lasīt visu...

6

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

Foto2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas lietas ir apstājušās un nav darba rezultātu. 2. Deputāti apdraud smago korupcijas noziegumu izmeklēšanu
Lasīt visu...

21

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

FotoLatvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota aizskāruma gadījumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...