Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Veidot zināma formāta tematisko kopu intriģē jaunie dzīves novērojumi. Jaunie dzīves novērojumi, saprotams, nav iespējami bez jaunām dzīves reālijām. Tātad bez reāliem notikumiem. Primārās ir dzīves reālijas. Bez dzīves reālijām nevar būt izmaiņas apziņā, apcerot attiecīgo jauno materiālu.

Jaunais materiāls jēdzieniski summējas divos vārdos – grēku subkultūra. Latvijas notikumus drīkst koncentrēt vienā lielā garīgajā norobežojumā. Tāds garīgais norobežojums mēdz būt subkultūra – samērā patstāvīgs segments kādas kultūras ietvaros.

Respektīvi, latviešu kultūrā ir pienācis laiks norobežot grēku subkultūru. Tā ir akūta nepieciešamība. Akūtās nepieciešamības ietekmīgs arguments ir reālo notikumu tendenciozā nolemtība.

Latviešu dzīve ir nonākusi līdz reti bīstamam stāvoklim. Par to nevar būt šaubu. Tas ir neaprakstāmi bīstams stāvoklis. Tādā stāvoklī tautas nonāk ļoti reti. Par to liecina cilvēces vēsture.

Latviešu stāvoklis nav apskaužams, jo pašlaik tautas lielākā nacionālā bagātība ir grēki. Patiesībā cita gandrīz nekā nav. Vienīgi ir grēki.

Grēki ir sasnieguši šaušalīgu apjomu. Grēkiem (zagšanai, blēdībām, nelietībām, nodevībai) ir ikdienišķs ritms. Dzīves organiska sastāvdaļa ir noziegumu brīvība. Tas apmierina gandrīz visus.

Nākas fiksēt grēku plūdus nacionālā mērogā. Grēku plūdiem nav redzams gals. Grēku plūdi ir kļuvuši tautas lielākais apdraudējums. Grēku plūdi var aizskalot tautu nebūtībā. Ar latviešiem var notikt tas, kas M.Heidegera ieskatā noticis ar pasauli. Viņš rakstīja par „pasauli, kura ir pazaudējusi pasauli” („Welt der Weltlosigkeit des Riesigen”).

Pastrādātajiem grēkiem piemīt vēsturiskā dinamika. Var sarakstīt grēku vēstures grāmatu. Tie grēki, no kuriem veidojās šodienas latviešu nacionālā bagātība, sākās „perestroikas” laikā. „Perestroika” bija grēku kalve. Turklāt ļoti ražena kalve, nosakot tautas grēku izplatību bezgalīgi ilgam laikam. „Perestroika” dzemdēja latviešu grēkotājus visās paaudzēs.

Grēku vēstures grāmatā noteikti ir jāraksta par pēcpadomju visiem grēkiem. No tiem nacionāli sāpīgākie grēki ir „prihvatizācija”, rūpniecības sagraušana, 2003.gada 20.septembra referendums, atsacīšanās no latiem, lēmums uzņemt migrantus, zemes izpārdošana ārzemniekiem. Protams, visjaunākais nacionālais grēks – citu valstu karaspēka ielaišana LR teritorijā.

Iespējama grēku klasifikācija. Atsevišķi var izdalīt politiskos grēkus, ekonomiskos grēkus, finansiālos grēkus, sociālos grēkus. Tos papildina grēki izglītībā, zinātnē, medicīnā, garīgajā kultūrā. Nav aizmirstams par grēkiem valsts aizsardzībā un iedzīvotāju drošības aizsardzībā, taisnīguma un tiesiskuma izkropļošanā tiesvedības iestādēs. Latvijā aizmuguriskā tiesāšana ir noformēta ar likumu. Milzīgi tiek grēkots tautas demogrāfiskajā jomā - attieksmē pret dzimstības palielināšanu, bērnu un pensionāru uzturēšanu.

Sastopami kolektīvie grēki. Piemēram, Lielās Bandas un Mazo Bandu grēki. Sastopami individuālie grēki. Piemēram, Ģenerālprokurora grēki un Sarkanās Tumsonības grēki. Latvijā laulības pārkāpējs var būt Valsts prezidents. Nelabojams nelietis žurnālistikā var būt parlamenta priekšstāvis – otra svarīgākā amatpersona valstī.

Grēkus var iedalīt, ņemot vērā to nozīmību. Visnozīmīgākie grēki ir tautas nodevēju grēki un valsts nodevēju grēki. Tie ir grēki, kuri visās zemēs un visos laikos ir pelnījuši ASM ne tikai kāda Vācijas latvieša interneta vietnē funkcionējošajā Latvijas Tautas Tribunālā. Pamatots ir „perestroikas” aplaupītajās zemēs sastopamais viedoklis, ka ASM ir pelnījuši „prihvatizācijas” laupītāji. Pie mums ASM noteikti ir pelnījuši Astoņkāja barveži.

Grēku subkultūrā ietilpst arī grēku nožēlošana. Arhibīskaps nesen atgādināja par Dieva lomu: "Viņš nes mūsu rūpju krustu un dod drošu apsolījumu, ka tiem, kuri atveras uz viņa klātbūtni, pēc nakts uzausīs rīts, pēc drūmām dienām nāks gaišas. Dievs mūs atbrīvo no grēka un ļaunuma jūga un dod spēku radīt labāku pasauli. Ir iemesls priecāties."

Iemesls priecāties ir tikai nedaudziem. Uz Dievu ir tiesības paļauties grēku nožēlotājiem. Bet tādas tiesības ir vienīgi tiem, kuri tic Dievam un kuri patiešām no sirds nožēlo savus grēkus. Ateisma laikmetā Dievs acīmredzot gribēs atbrīvot no grēkiem tikai nedaudzus patiesi ticīgos. Dievs drīzāk atgādinās par Bībelē solīto nāvi tiem, kuri nenožēlo grēkus un nav cienīgi saņemt grēku atlaišanu. Tāds liktenis gaida latviešus, ja viņi nenāks pie prāta. Faktiski latvieši jau mīcās kā pusmiroņi, nespējot izdarīt neko paliekošu tautas labā.

Grēku nožēlošanas kontekstā jāņem vērā grēku apjoms. Latviešus pārklāj grēku plūdi. Grēki ir nacionālā mēroga nelaime. Tāpēc arī grēku nožēlošanai ir jābūt nacionālā mēroga pasākumam – nacionālajam projektam. Tādam pasākumam, kāds savā laikā grēku nožēlošanā bija Vācijas Federatīvajā Republikā, Dienvidāfrikas Republikā, dažās Latīņamerikas valstīs pēc militāristu terora. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka latviešu grēku nožēlošana ir ļoti cieši saistīta ar dažu citu kaimiņu tautu grēku nožēlošanu. Vispirms un galvenokārt ar krievu grēku nožēlošanu „perestroikas” sakarā.

Lai tauta atbrīvotos no grēkiem, nepieciešama ir pāraudzināšanas politika. Lai realizētu pāraudzināšanas politiku, savukārt ir nepieciešama tautas politiskā griba un noteikts tautas politiskais un intelektuālais potenciāls. Šajā ziņā var atklāties bezcerīga aina. Tautai vairs nav ne politiskās gribas, ne politiskā un intelektuālā potenciāla.

Pie mums ir sastopama grēku publiskā nožēlošana. Diemžēl tai ir specifiska smaka. Grēku publiskā nožēlošana pārvēršas jaunā grēkā pret sabiedrību. Mūsu grēkotāji atrodas grēku dēmona varā.

Ja ir sākta apcere par grēkiem, tad obligāti ir jānoskaidro morāles līmenis. To nosaka grēku un morāles savstarpējā pakārtotība. Nav grūti saprast, ka katrs grēks ir noteiktas morāles rezultāts. Vienmēr sliktas morāles rezultāts. Nav grūti saprast pārējo. Ja tiekamies ar grēku plūdiem, tad tiekamies ar drausmīgu morāles noslīdējumu, kad morāle ir sarecējusi sastingušā receklī.

Bet varbūt neiederas vārds „noslīdējums”? Varbūt nākas lietot citu vārdu? Vai pēcpadomju gados ir morāles noslīdējums? Tātad pāreja no labāka līmeņa uz sliktāku līmeni. Varbūt nekas principā nav mainījies, un nav jāizsakās par morāles noslīdējumu? Morāles līmenis nav vēsturiski mainījies. Slikts tas bija vienmēr. Vienīgi tam neļāva izvērsties kāds varens ārējais spēks, apturot grēku masveidību. Turpretī ārējā spēka deficīta laikā morāles līmeni neviens negana, un tas aulekšo visā savā substancionālajā nesavaldīgumā. Labi ir zināms, ka atsevišķiem etnosiem ir vajadzīgs prasmīgs gans.

Var būt divas atbildes uz minētajiem jautājumiem. Var atbildēt, balstoties uz emocionālajiem instinktiem un intuīcijas. Piemēram, vecākās paaudzes cilvēki var salīdzināt noziedzību padomju laikā un pēcpadomju laikā. Viņi var teikt, ka padomju laikā latvieši dzīvoja nesalīdzināmi godīgāk – neapzaga viens otru, neblēdījās un neizturējās nelietīgi viens pret otru. Padomju laikā noziedzība nebija ikdienišķa parādība. Nebija noziegumu brīvības. Katrs noziegums saņēma sodu. Tā saucamos lielos noziegumus sodīja tiesa, bet mazos noziegumus sodīja darba kolektīvs – biedru tiesa.

Iespējama arī cita atbilde. Tā balstās uz konkrētiem skaitļiem. Tie iegūti specioloģiskajos pētījumos par noziegumu statistiku un noziegumu tipiem dažādos vēsturiskajos posmos.

Diemžēl tāda atbilde ir vienīgi teorētiski iespējama. Nav sastapti izvērsti zinātniskie pētījumi par latviešu noziedzību ne cara laikā un „ulmaņlaikā”, ne padomju laikā un pēcpadomju laikā. Skaidrs, ka bez tādiem pētījumiem nav iespējams izšķirt vārda „noslīdējums” piemērotību. Pat nav vērts izvirzīt hipotēzes.

Neko nedod speciālajā literatūrā (tekstos par Latvijas vēsturi un latviešu tautu) izkaisītā informācija. Piemēram, vāciešu darbos ir plaši izplatīts viedoklis par latviešu zaglīgumu un blēdīgumu. Bet tas ir zemes kungu viedoklis par saviem dzimtcilvēkiem. Tādu viedokli vienmēr pārsāla šķiriskā augstprātība un necieņa, cinisks prieks par civilizētības un necivilizētības pretišķībām. Savukārt XX gadsimta vidū sastopamais vācu nacistu lēmums iznīcināt latviešus kā nevērtīgu tautu galvenokārt bija izrēķināšanās par LR zemes reformu, bet nevis saistīts ar tautas grēkošanas māniju.

Nopietna izziņas vērtība nav latviešu sacerējumiem par savas tautas morāli. Tādi sacerējumi bija modē pirms II Pasaules kara. Tādi sacerējumi azartiski tiek gatavoti arī pēcpadomju laikā. Šajos sacerējumos dominē pašslavināšanās bez elementāra analītiskuma un bez jebkādas zinātniskās argumentācijas. Šiem sacerējumiem var būt vienīgi pašķidra ideoloģiskā slodze, spodrinot lētticīgo ļaužu priekšstatus par tautas mentalitāti un nacionālo identitāti. Pēcpadomju laikā universitātes dāmām tādi sacerējumi ir skaists iegansts sadalīt zinātnisko projektu naudu. Bet nekas vairāk. Internets jau ir pamatīgi piegružots ar sentimentāli pašslavinošiem čivinājumiem.

Izprast „noslīdējuma” aktualitāti vai neaktualitāti var palīdzēt morāles filosofija un tajā izstrādātās morāles attīstības teorijas. Tomēr arī šī sfēra nevar pielikt punktu jautājumiem par „noslīdējumu”. Punktu var pielikt, atkārtoju, konkrēti pētījumi par latviešu morāli.

Morāles filosofijā, piemēram, nav vienprātības par cilvēces morāles progresu. Aizvadītā gadsimta revolūcijas un Pasaules kari īpaši rosināja jautājumu „Vai eksistē cilvēces morālais progress?”.

Atbildes iedalāmas trijās grupās. Pirmajā grupā ir noliedzošas atbildes. Cilvēces morāle nevis progresē, bet regresē – attīstībā iet atpakaļ, pagrimst un pasliktinās. Par to liecina nemitīgie kari. Piemēram, 2015.gada novembrī uz planētas bija vairāk nekā 40 kari un bruņotie konflikti. Arī Bībelē cilvēki sākumā bija bez grēka - tīri un nevainīgi. Bībelē ir prognozēts ļauno cilvēku uzvaras gājiens:  «..bet ļauni cilvēki un krāpnieki ieslīgs arvien lielākā ļaunumā, maldinādami citus un paši maldīdamies” (2Tim 3:13).

Otrās grupas atbildēs morāle virzās pa apli. Nav ne morāles progresa, ne morāles regresa. Tas atspoguļojās, piemēram, Vecajā Derībā Eklēsiasta mācībā, kas lielu ietekmi atstāja uz F.Nīčes morāles filosofiju.

Trešajā grupā visu izšķir atziņa, ka cilvēce progresē ne tikai prāta ziņā, bet arī morāles ziņā. Cilvēces morālais ideāls ir altruisms – nesavtīga gādība par citiem un gatavība upurēties citu labā. Altruisma problemātika ļoti nodarbināja jauno Raini. Par to lasāms viņa dienasgrāmatā un refleksijās par Nākotnes cilvēku. Žēl, ka altruisma problemātika skatīta filosofiskā manierē bez piemēriem no tautas pieredzes. Gudrā Raiņa etniskie novērojumi varētu palīdzēt izprast latviešu morāli XIX gadsimtā.

Morāles problemātikā simtprocentīga pārliecība var būt tikai vienā jautājumā: tautas viena no otras krasi atšķiras morāles ziņā. Katrai tautai ir sava morāles sistēma. Mūžsenā diskusija par morāles universālismu globālās informētības laikmetā vairs nepārliecina. Medijos ir redzama un lasāma krasa atšķirība pat tādā morāles universālijā kā cilvēka dzīvības cieņa. Mūsdienās nav iespējams ticēt, ka eksistē universāla morāle visām tautām, neatkarīgi no rases, reliģijas, garīgās kultūras, dzimuma, seksuālās orientācijas.

Mūsdienās to apstiprina planetārā mēroga pētījumi. Uzticamība tiem ir dažāda. Tomēr ignorēt šos pētījumus arī nav vēlams.

Piemēram, no 1995.gada tiek veikti pētījumi par tādu grēku kā korupcija („Corruption Perception Index”). Korupcijas izvērtēšana apmēram 175 valstīs liecina par ļoti lielu atšķirību starp igauņiem un latviešiem. Igauņiem ir gandrīz divas reizes mazāka korupcija nekā latviešiem. Pētījums liecina, ka katrā valstī ir savs korupcijas līmenis. Tātad savs morāles līmenis.

Novērtē šo rakstu:

45
15

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

SPKC darbiniek – esi informēts

FotoPastāv risks, ka Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), nosakot darbiniekiem piemaksas par papildu pienākumiem, kas iekļauti citu darbinieku amatu aprakstos vai struktūrvienības uzdevumos, tai skaitā par pienākumiem, kas, iespējams, neatbilst darbinieka profesionālajai kompetencei, nav ievērojis ārējā normatīvā akta prasības, kas nosaka ar finanšu līdzekļiem un mantu rīkoties lietderīgi, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu, tā nenodrošinot finanšu līdzekļu 6590 euro apmērā efektīvu un ekonomisku izlietošanu.
Lasīt visu...

12

Tiem, kas nevar izvēlēties, par kuru mafiju balsot

FotoJau iepriekš atvainojos tiem lasītājiem, kuri rakstu tematu, kam velta savu dārgo laiku, izvēlas no raksta virsraksta, jo nekāda izsmeļoša raksta, ja neskata ievadu, šeit nav. Viss raksts sastāv tikai no virsrakstā uzdotā jautājuma un ievada, kura virsraksts norāda uz mērķi, kas liek jums pašiem izveidot rakstu, komentāros izsakot savu viedokli.
Lasīt visu...

12

Māra Kučinska valdības galvenais produkts

Foto2016.gadā šī pati Māra Kučinska valdība ilgi pētīja un vētīja trīs veselības aprūpes finansēšanas modeļus. Šim jautājumam tika veltītas vairākas valdības sēdes vairāku mēnešu laikā.
Lasīt visu...

12

Vara un izvēle

FotoPamazām atklājas, ka tautai 4.maija Latvijā ar varu nav gandrīz nekāda sakara. Ar to varu, kas izvēlas vadību un pieņem galvenos saimnieciskos lēmumus. Tomēr atbildību par sastrādāto prasa tieši no mums.
Lasīt visu...

21

Agresīvā nelietība pirmsvēlēšanu melu vakcinācijā

FotoKatrām vēlēšanām ir sava morālā specifika. Vēlēšanas ir politiskās cīņas sastāvdaļa. Savukārt politiskā cīņa vienmēr ir politiķu morāles apliecinājums. Tāpēc katru vēlēšanu specifika izpaužas morālajā jomā. Tā tas ir arī sakarā ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām 2017.gada 3.jūnijā. Aizvadītajos mēnešos pirmsvēlēšanu politiskā cīņa apliecināja noteiktu morālo specifiku – būtisku un neatņemamu īpatnību.
Lasīt visu...

12

Beidziet slepkavot bērnus

FotoPatvaļīgi uzzīmēta velojosla Brīvības ielā. Šis attēls labi parāda, ka vietas pietiek visiem – gan gājējiem, gan riteņbraucēju infrastruktūrai, gan sabiedriskajam transportam, gan pārējam autotransportam.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule kandidātiem uz Rīgas domes priekšsēdētāja amatu

FotoPirms atdot balsi par vienu no Jums Rīgas domes vēlēšanās, mēs, Rīgas iedzīvotāji, aicinām atsaukties un izvērtēt notiekošo Rīgā. Jūsu uzmanība tagad objektīvi ir vērsta uz vēlētāju balsīm. Mēs, izmantojot šo apstākli, esam spiesti lūgt Jūsu atbalstu saistībā ar mūsu tiesību aizskārumu laika posmā no 2011. gada līdz pat šim brīdim, 2017. gada maijam. Tālāk izklāstītais būtiski skar ne tikai mūsu situāciju, bet gan attiecas uz ikvienu Rīgas iedzīvotāju.
Lasīt visu...

6

Jāni Maizīti, neesiet lupata, esiet stiprs vīrs

FotoJāni Maizīti, nebaidieties no tautas vēlēta Saeimas deputāta, esiet stiprs vīrs, neizvairieties pārrunāt Latvijai svarīgus jautājumus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

Garkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā...

Foto

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

Drīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami...

Foto

Fotogrāfe un divas mammas

Sociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja...

Foto

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

Latvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda,...

Foto

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas...

Foto

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

Latvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota...

Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...