Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tematiskās kopas pirmajā esejā bija runa par latviešu morāles noslīdējumu pēcpadomju gados. Tika atzīta iespēja par morāles noslīdējumu runāt vienīgi skaitļu valodā. Vispirms pētnieciski ir jāapkopo latviešu noziegumu statistika dažādos vēsturiskajos posmos. Pētnieciskais rezultāts var atklāt vai neatklāt morāles noslīdējumu pēcpadomju gados. Līdz šim tāds pētījums nav veikts. Tāpēc nevaram objektīvi spriest par latviešu morāles noslīdējumu pēcpadomju gados.

Tomēr relatīvi objektīva saruna par morāles noslīdējumu var notikt ne tikai skaitļu valodā. Morāles noslīdējumu var izskaidrot kulturoloģiskajā valodā, ņemot vērā kultūras virzības specifiku pēcpadomju gados.

Latviešu kultūra pēcpadomju gados piedzīvoja milzīgas izmaiņas gan sociāli politiskajā un ekonomiskajā jomā, gan garīgās kultūras jomā. Kardināli mainījās cilvēku uzskati, morāli tikumiskās vērtības, garīgā un materiālā orientācija. Pēcpadomju gados latviešu dzīve izmainījās par 180 grādiem, kas vienmēr notiek jaunas sociāli ekonomiskās formācijas apstākļos. Latvieši krasi pārgāja no sociālisma formācijas uz kapitālisma formāciju.

Aizvadītā gadsimta 90.gadu sākumā kapitālisma dzīves kārtība latviešu lielākajai daļai nebija pazīstama. Latviešu lielākā daļa nekad nebija dzīvojusi kapitālistiskajā iekārtā. No latviešiem kapitālismu pazina, protams, trimdas latvieši, kā arī vecākās paaudzes latvieši, kuru bērnība un jaunība pagāja pirmskara Latvijas Republikā. Tā skaitījās kapitālistiskā valsts. Tādējādi tautas vairākums vaigu vaigā ar kapitālisma dzīves kārtību (garīgumu, vērtībām, izaicinājumiem, iespējām, priekšrocībām, trūkumiem, perspektīvām, darba organizāciju, īpašumu formām) tikās pirmo reizi. Kapitālisms bija pazīstams tikai no padomju mācību grāmatām, speciālās literatūras un ideoloģiskā satura.

Principā pāreja no sociālisma uz kapitālismu bija regresīva pāreja. No cilvēces humānistiski antropoloģiskās eksistences viedokļa sociālisms ir cilvēciski progresīvāka iekārta nekā kapitālisms. Sociālisms ir humānāks cilvēces esamības formāts nekā kapitālisms. Diemžēl sociālisms tā ideālajā formātā ir grūtāk sasniedzams mērķis nekā kapitālisms. Sociālisms nav iespējams bez ļoti augstas cilvēciskās kvalitātes. Turklāt masveidīgi (100%) reāli sastopamas ļoti augstas cilvēciskās kvalitātes. Tādu kvalitāti neizdevās sasniegt ne sociālistiskajos eksperimentos pirms XX gadsimta, ne pirmajās sociālistiskajās valstīs XX gadsimtā. Tāpēc sociālisma sistēma sabruka, un Austrumeiropas bijušās sociālisma zemes atgriezās senākajā dzīves kārtībā. Tas praktiski notika regresīvā pārejā no sociālisma uz kapitālismu.

Regresīva pāreja pati par sevi nevar būt laba pāreja. Regresīva pāreja no cilvēkiem automātiski pieprasa atgriešanos zemākā, sliktākā, nepilnīgākā, amorālākā, bezdvēseliskākā, nevērtīgākā stāvoklī. Regresīva pāreja nevar notikt bez regresa visās dzīves jomās.

Tajā skaitā bez morālā regresa – morālā noslīdējuma. Faktiski morālais noslīdējums ir neizbēgams regresīvās pārejas atribūts. Tāpēc var droši atzīt latviešu morālo noslīdējumu pēcpadomju gados, salīdzinot ar padomju laiku. Morālais noslīdējums bija ieprogrammēts izvēlētajā dzīves trajektorijā. No 90.gadiem morālais noslīdējums bija neizbēgama nelaime.

Tas attiecās ne tikai uz latviešiem, bet uz visām bijušās sociālisma sistēmas tautām. Katra tauta tikās ar morālo noslīdējumu. Taču katrai tautai bija savs morālā noslīdējuma apjoms. Tas bija atkarīgs no attiecīgās tautas morāli tikumiskās gradācijas, kas bija nostiprinājusies tautas etniskajā un kulturoloģiskajā evolūcijā. Katrai tautai bija sava morāli tikumiskā gradācija. Latviešiem sava, krieviem, igauņiem, lietuviešiem un citiem sava.

Tāpēc dažādos starptautiskajos pētījumos ir lielākas vai mazākas atšķirības starp tautām. Tā, piemēram, 2016.gada jūnijā medijos bija lasāma šāda informācija: „Latvijā ir viens no augstākajiem sabiedrības neiecietības līmeņiem Eiropā, liecina pētījuma «Dati par pilsonisko sabiedrību» rezultāti, kas šodien prezentēti Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē. Latvijā neiecietības indeksa rādītājs ir 68 punkti, kas ir augstākais rādītājs Eiropā pagājušajā gadā. Tikmēr zemākais neiecietības līmenis ir Zviedrijā, kur indeksa rādītājs bijis 4 punkti. Starp pētījumā iekļautajām valstīm Latvijai priekšā ir arī Igaunija ar 41 punktu. Arī Krievijā neiecietības indekss ir bijis zemāks – ap 50 punktiem.”

Cilvēka dzīve nav iedomājama bez grēku kārdinājumiem jeb, savādāk sakot, grēku provokācijām. Grēkus provocē ārējie apstākļi. Vispirms grēka provokācija pārņem cilvēka apziņu, izraisot grēcīgas domas. Pēc tam grēcīgās domas saplūst ar jūtām. Grēks vēl nav izdarīts, taču jau tiek sajustas grēka izraisītās emocijas, dvēseles saviļņojums, pārdzīvojuma tonuss. Savukārt domu un jūtu saliedētība nekavējoties pārņem savā varā cilvēka gribu, un vairs nekas nevar apturēt izdarīt grēku. Ja cilvēks zaudē divkaujā ar savu gribu, tad grēku neviens nevar aizkavēt, novērst, apturēt.

„Perestroikas” iezvanītā pāreja no sociālisma uz kapitālismu bija unikāla grēku provokācija. Ar tādu vienreizēju grēku provokāciju cilvēce tikās pirmo reizi. Nekad agrāk tik grandiozā mērogā (1990.gada beigās PSRS dzīvoja 293 miljoni cilvēku) ļaudis apzināti un speciāli nemudināja izdarīt visdažādākā tipa noziegumus, sākot ar „prihvatizācijas” noziegumiem un beidzot ar miroņu apzagšanu apbedīšanas birojos.

„Perestroikas” ideologiem padomju cilvēkos izdevās uzkurināt vienu no vislielākajiem t.s. nāves grēkiem – mantkārības grēku, kad manta un nauda kļūst galvenā dzīves vērtība. Šo grēku nosoda pasaules visas reliģijas. Taču „perestroikas” ideologu panākumi ir tik vareni, ka mantkārības grēkā aktīvi iesaistījās pat reliģiskās organizācijas. Turklāt baznīctēvu alkātīgā mantas dalīšana turpinās joprojām tāpat kā alkātīgā mantas dalīšana turpinās joprojām visos pārējos sabiedrības slāņos. 2016.gada jūnijā medijos atkal parādījās informācija par luterāņu grēcīgumu: „Liepājas Krusta evaņģēliski luteriskā draudze pārmet Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai (LELB) dokumentu viltošanu, cīnoties par īpašumiem”.

Regresīvajā pārejā no sociālisma uz kapitālismu latviešu tauta tiekas ar diviem pārbaudījumiem. Tajos visdziļākajā būtībā un vislietišķākajā uzskatāmībā atklājās tautas morālā stabilitāte un garīgā izturība. Abi pārbaudījumi atspoguļo latviešu tautas reālo prasmi sev nodrošināt cilvēkiem cienīgu dzīvi.

Pirmais pārbaudījums ir mantkārības grēka provokācija. Otrais pārbaudījums ir valstiskā suverenitāte – iespēja dzīvot suverēnā valstī. Abos pārbaudījumos latviešu tauta ir pilnā mērā izgāzusies.

Tikšanās ar mantkārības kārdinājumu noslēdzās ar noziegumu brīvības ieviešanu, Lielo Bandu, Astoņķāji, masveida zagšanu un blēdībām. Savukārt valstiskā suverenitāte, izrādās, latviešiem nav svēta vērtība. Jau 90.gadu sākumā latviešu sabiedriskajā domā pulsēja jaukais sapnis iestāties Eiropas konfederācijā. Arī šodien sprēgā idiotu idiotiski apgalvojumi par to, ka „Latvija ir dabiska Eiropas civilizācijas un kultūras sastāvdaļa jau gadsimtiem ilgi. Latvija ir neatņemams un būtisks pamatakmens lielajā Eiropas mājā, varētu pat teikt – Eiropas idejā”. Saprotams, idiots var nezināt toponīma „Latvija” ļoti neilgo vēsturi. Viņš var nezināt, ka daudzi rietumeiropieši joprojām neko nav dzirdējuši par Latviju un tradicionāli Latviju jauc ar Lietuvu. Idiots tāpat var nesaprast, ka briti savā referendumā vēlējās atkratīties no nepieciešamības finansiāli uzturēt „būtisko pamatakmeni”. Idiots var neapzināties, ka ir pamatīgi sasmīdinājis pasauli ar „Eiropas idejas” idiotisko traktējumu.

Pēcpadomju gados ir bijis drausmīgs morālais noslīdējums, novedot valstisko dzīvi līdz kraham. Pašlaik morālais noslīdējums ir nonācis līdz viszemākajam iespējamajam līmenim. Zemāk noslīdēt vairs nav iespējams. Morālā deģenerācija aptver sociālās institūcijas, kuru funkcija ir nepieļaut un enerģiski vērsties pret morālo noslīdējumu. Sabiedrībā vairs nav neviens spēks, kas spētu vērsties pret morālo noslīdējumu.

Katastrofālo stāvokli raksturo, piemēram, šāda drūma ziņa: „Sestdaļa ekonomisko noziegumu apkarotāju deklarē lielus skaidras naudas uzkrājumus. Katram sestajam ekonomisko noziegumu izmeklēšanā iesaistītajam policistam gada laikā vai ilgākā laika posmā izdevies uzkrāt skaidru naudu, kas lēšama vairāk nekā 5000 eiro apmērā, pēc 159 policistu amatpersonu deklarāciju izpētes ceturtdien vēsta žurnāls "Ir". Žurnāls pārbaudījis teju 1600 visu Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) un Rīgas reģionālās pārvaldes 3. biroja policistu amatpersonu deklarācijas. "Ir" izpētījis, ka daļa policistu iepirkuši nekustamos īpašumus, uzkrājuši tūkstošos eiro mērāmas summas skaidrā naudā, kā arī prāvas naudas summas aizdevuši citiem. Piemēram, 3. biroja galvenais inspektors Igors Ivaščenko mantojis nepilnus 100 tūkstošus eiro no mātes, kurai saskaņā ar žurnāla vēstīto nav redzamu ienākumu un kura mitusi vienkāršā dzīvoklī Latgales priekšpilsētas daudzdzīvokļu namā. Gadu vēlāk inspektors saņēmis vēl vienu prāvu mantojumu. "Ir" vēsta, ka ekonomisko noziegumu apkarotāju skaitā ir seši likumsargi, kuri aizvadītajos gados deklarējuši aizdevumus vairāk nekā 10 000 eiro apmērā. Savukārt 24 no 159 izmeklētājiem īsāku vai ilgāku laiku deklarējuši skaidras naudas uzkrājumus, kas pārsniedz 5000 eiro. Lielāko summu, kas uzkrāta skaidrā naudā, "Ir" atklājis jaunākā inspektora Daiņa Vitkas 2002. gadā deklarācijā 35 612 eiro. Policijā gan togad viņš nopelnījis vien 3424 eiro. ENAP vadītājs Pēteris Bauska žurnālam skaidrojis, ka kolēģi par "Ir" uzdotajiem jautājumiem snieguši paskaidrojumus, kas vadītājam šķituši "skaidri un saprotami". Policisti gan nevēloties publiski taisnoties, jo visi līdzekļi esot likumīgi, vēsta izdevums. Tāpat Bauska uzsvēris, ka deklarācijas ir tikai "viens no puzles gabaliņiem", kā vērtēt izmeklētāja darbu. Savukārt Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis izdevumam norādījis, ka nevar likumsargiem aizliegt uzkrāt skaidru naudu, taču katras struktūrvienības vadītājam ir jāuzrauga savi darbinieki. Taujāts par to, vai 100 tūkstošus eiro liels mantojums policistiem ir normāla prakse, Ķuzis žurnālam norādījis, ka katram situācija ir atšķirīga un nevar teikt, ''ka tas ir kaut kas slikts, nezinot, kā tas ir noticis”.”

Savukārt par tāda grēka kā korupcija apjomu liecina šādas summas: „Ņemot vērā trīs dažādus korupcijas uztveres indeksus, pētnieki secinājuši, ka korupcijas dēļ Latvija katru gadu zaudē no 13,16% līdz 19,24% iekšzemes kopprodukta, kas ir no 3,4 miljardiem eiro līdz 5,08 miljardiem eiro.”

Visjaunākais piemērs morālajā noslīdējumā ir dīvainības Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata kandidātes, līdzšinējās Valsts vides dienesta vadītājas Ingas Koļegovas amatpersonas deklarācijā. Pats par sevi saprotams, ka runa ir par Astoņkāja stingri kontrolētu amatu un tik lielā mērā grēkos iestiguša cilvēka izvēli, kuru Astoņkājis pēc sirds patikas var raustīt uz visām debess pusēm. Tādu cilvēku nebija grūti atrast. Inga Koļegova acīmredzot apmierina Astoņkāji.

Pie mums morālais noslīdējums nav individuālā trauma, bet gan tautas kolektīvā trauma. Trauma ir tik aptveroša, ka gandrīz nav neviens, kas gribētu nobirdināt līdzjūtības asaras par morālo noslīdējumu. Totāls ir morālais noslīdējums. Totāla ir sabiedrības vienaldzība pret morālo noslīdējumu.

Nākas salīdzinoši atcerēties islandiešus. Islande latviešiem ir svarīga valsts. Islande jau divas reizes pirmā pasaulē atzina LR neatkarību. Islandieši ciena citu tautu patriotismu. Tas nav iespējams bez dziļas cieņas pret savu zemi un bez savas valsts patriotisma. Islandieši ir milzīgi savas valsts patrioti. Savas valsts morālās labklājības vārdā 2016.gada aprīlī islandieši burtiski vairāku stundu laikā padzina ofšoru skandālā iejaukto premjerministru. Islandieši visi kā viens izgāja uz ielas protesta demonstrācijā. Turpretī latvieši par Astoņkāji tikai gudri blādās internetā un ķēķī. Latviešiem Astoņkājis netraucē dzīvot, jo viņu lielākā daļa paši ir Astoņkāja organiska sastāvdaļa. Latviešus var slavēt kā „perestroikas” mantkārības grēka provokācijas etalonu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...