Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lepnība, viens no septiņiem nāves grēkiem, var izpausties ne tikai individuāli, bet arī kolektīvi. Mēdz būt kolektīvā lepnība. Sastopami ne tikai lepnības apmāti cilvēki, bet arī lepnības apmāti cilvēku kolektīvi.

Piemēram, lepnības apmāta var būt kāda profesionālā grupa. Tas ērti attiecas uz zinātniekiem, māksliniekiem, rakstniekiem. Viņu pašapziņā ir lepnības elementi. Tos garantē viņu autoritāte, reputācija, cieņa, ietekme, sociālā loma, sasniegumi, morālā vara un augstais novērtējums sabiedrībā.

Lepnības apmāta var būt sociālā šķira un sociālā grupa. Tas attiecas, piemēram, uz aristokrātiju, buržuāziju. Kādreiz padomju Latvijā tas attiecās uz tādu sociālo grupu kā partijas nomenklatūra. Pēcpadomju Latvijā tas attiecās uz valdošo kliķi. Tās „politiķi” ir lepnības apmāti un atklāti lepojās ar savu pārākumu.

Lepnības apmātas mēdz būt arī atsevišķas tautas. Mūsdienās nevienam nav noslēpums amerikāņu lepnība, sevi uzskatot par cilvēces vērtīgāko etnisko populāciju un cilvēces glābējiem no materiālā un garīgā pagrimuma. XX gadsimtā amerikāņi iesila konkurēt ar ebrejiem – vēsturiski tradicionālo Dieva „izredzēto tautu”.

Katrai tautai ir savi priekšstati ne tikai par dzimteni, tēvzemi, izcelsmi, vēsturi, bet arī par tās cilvēcisko vērtību. Šie priekšstati atspoguļojas tautas kultūrā. Savukārt kultūrā ir atsevišķas nozares, kas specializējas tautas cilvēciskās vērtības analītikā. Tās ir zinātniskās nozares.

Tāda zinātniskā nozare, piemēram, ir etnoloģija. Tā analizē etniskos procesus etnosa dzīves visdažādākajos aspektos – sadzīvē, folklorā, etnogrāfijā, ticējumos, mākslā, izglītībā, audzināšanā, saimnieciskajā darbībā. Etnoloģija tiecas uztaustīt etnosa mentalitātes (cilvēciskās dabas) invariantās parādības. Šo parādību kopumu tagad ir iemīļots saukt par etnosa identitāti.

Tautas cilvēciskās vērtības apcerei pievēršas filosofija, daiļliteratūra. Taču var pievērsties arī neprofesionāli entuziasti, kurus pamatoti dēvē par šarlatāniem, blēžiem, krāpniekiem, grafomāniem, diletantiem, pseidozinātniekiem, parazinātniekiem, kvazizinātniekiem, tautas zinātniekiem. Pēcpadomju laikā neprofesionālie entuziasti ieguva maksimālu brīvību publiski izplatīt savus „ražojumus”. Mūsdienu Latvijā šarlatānu, blēžu, krāpnieku, grafomānu, diletantu „ražojumi”, piemēram, ir Rēriha grāmatnīcu galvenā prece. Protams, šarlatāns var izrādīties akadēmiskās zinātnes formāls eksemplārs (zinātņu doktors, profesors, akadēmiķis). No latviešiem par savu veiksmīgo pieredzi sēdēt uz abiem krēsliem vislabāk var pastāstīt Buiķa kungs, kurš aizvadītajos gados sēž arī uz „politiķa” krēsla.

Tautas cilvēcisko vērtību analītika, saprotams, ir ļoti vajadzīga nodarbošanās. Tā palīdz objektīvi un paškritiski izprast tautas garu, dvēseli un prātu. Objektīvi un paškritiski izprotot tautas garu, dvēseli un prātu, iespējams konstruktīvi prognozēt, organizēt, vadīt tautas darbību, uzvedību un komunikāciju. Nepilnīgi un nepareizi vērtējot tautas cilvēcisko kvalitāti, naivi ir cerēt gūt panākumus tautas dzīves virtuālajos plānojumos un reālajos izkārtojumos. Bez bailēm var pasvītrot vārdus „tautas cilvēcisko vērtību analītika ir ļoti vajadzīga”. Tā ir ļoti vajadzīga arī latviešiem.

Tautas cilvēcisko vērtību analītikas lielākais ienaidnieks ir banālais etnocentrisms un šovinistiskais etnocentrisms. Grūti ir pateikt, kurš no abiem minētajiem etnocentrisma variantiem vispamatīgāk apkauno tautu. Tautu pamatīgi apkauno pliekans, bezgaumīgs, apnicīgs, nodrāzts, neoriģināls etnocentrisms. Respektīvi, banālais etnocentrisms. Ne mazāk pamatīgi apkauno šovinistiskais etnocentrisms – galējs nacionālisms, ignorējot un apspiežot citu tautu intereses savas tautas vārdā. Tiesa, šovinistiskais etnocentrisms ir starptautiski populārāks. Vācu nacisma šovinistiskais etnocentrisms ir populārs  visā pasaulē kā etnopolitikas visriebīgākais šļāciens.

Etnocentrisms pats par sevi nav slikts risinājums. Katra tauta vislabāk pazīst sevi – savu mentalitāti. Katras tautas pašapziņas centrā ir savs etnoss. Tautas orientācija uz sevi ir dabiska orientācija. Pretdabiski būtu, ja tauta neinteresētos par sevi un tās interešu centrā nebūtu sava tauta. Etniskais centrisms (zinātniskajā terminoloģijā - etnocentrisms) nav nekas anormāls, pretdabisks, noliedzams, izskaužams, apsmejams, apšaubāms, necienīgs, nepilnvērtīgs.

Etnocentriskās pašanalīzes rezultātā tauta iegūst perfektu priekšstatu par sevi. Tas paver iespēju savu kultūru izmantot kā kognitīvo matricu starpkulturālajā komunikācijā. Citiem vārdiem sakot, tautai sava kultūra ir citu kultūru salīdzināšanas kritērijs. Katra kultūra uz citām kultūrām lūkojās no savas kultūras pozīcijām. Tas ir normāli un savādāk nemaz nevar būt.

Etnocentriskajā pašanalīzē ļoti svarīgi ir saglabāt skaidru galvu un neieslīgt banalitātes un šovinisma zlarkšķēšanā. Praktiski tas nozīmē nepieciešamību izvairīties no savas tautas izcelšanas un slavēšanas uz citu tautu fona. Nekādā gadījumā nedrīkst pasaules centrā nostādīt savu tautu. Nekādā gadījumā nav vēlams savas tautas vērtības un normas pasludināt par etniski universālām vērtībām un normām. Etnocentrisms nedrīkst pārvērsties favorītismā, savu tautu iesakot kā cilvēces mīluli, favorīti.

Viens no vissenākajiem latviešu etnopsiholoģiskajiem portretiem ir sagatavots XVIII gadsimta beigās. Tā autors ir Garlībs Merķelis. Viņš 1796.gadā rakstīja: "Es vēlreiz ieskatos latvieša tēlā, ko šeit esmu devis, un man jāatzīst, ka tas nav nekāds jaukais. Neattīstīti, notrulināti viņu lielum lielais vairums maldās pa dzīvi un nezina augstāku laimi kā ar veselu muguru paēsties pelavu maizes, nezina citu drosmi kā pacelt acis uz lielskungu, nezina citu gudrību kā neatļaut sevi pieķert zādzībā. Lopiski piedzerties tikai svētdienās vien viņam ir tikums, netikt pērtam viņam ir gods. Vārdu sakot: viņš ir tāds, kāda var būt tauta, kuras cilvēcību jau sešus gadsimteņus kremt verdzības pūķa zobs.”

Tas nav latvieša pašvērtējums. Tas ir cittautieša vērtējums. Tomēr tas ir svarīgs vērtējums. Tam ir divi iemesli.

Kā jau minēju, tas ir viens no vissenākajiem latviešu cilvēciskās dabas vērtējumiem. Tas ir pirmais iemesls. Senāki vērtējumi ir sastopami hronikās. Arnolds Speke grāmatās par Baltijas vēsturi izmantoja XVI-XVII gs. ārzemju ceļotāju ļoti drūmos novērojumus par latviešiem.

Otrais iemesls ir svarīgāks nekā pirmais iemesls. Lieta ir tā, ka latvieši vienmēr ir polemizējuši ar Garlību Merķeli. Polemika aizsākās jaunlatviešu publicistikā, turpinājās aizvadītā gadsimta 20.-30.gados un padomju laikā. Polemika turpinās arī pašlaik. Bez Garlība Merķeļa neiztiek neviens, kurš kaut ko izvērsti raksta par latviešu tautas cilvēcisko vērtību.

Pirmajā Republikā bija slavens Teodors Zeiferts. Viņš bija tā dēvētās latviešu tautskolotāju zinātnes spilgts reprezentants. Teodora Zeiferta ieskatā „latviešu tipiskā īpatnība parādās viņu miesīgās un garīgās īpašībās”.

Par garīgajām īpašībām T.Zeiferts rakstīja: „Latviešu  g a r ī g ā s  ī p a š ī b a s, kas parādās tautas raksturā, nav pilnīgi un cieši nosakāmas. Tās uzrāda laiku mainās zināmas pārgrozības. Latviešu Indriķa hronika apzīmē latviešus, patiesībā latgaļus (letgaļus), pirms vācu atnākšanas par neievērotiem un nicinātiem, kas daudz cietuši no saviem kaimiņiem. Zināms ir tas, ka latgaļi vāciem bez kādas pretošanās padevās un piebiedrojās. Bet, ja pie latviešiem pieskaitām arī zemgaliešus, tad dabūjam par latviešu raksturu pavisam citu jēdzienu: tie izceļas Baltijas pirmiedzīvotāju starpā ar savu ārkārtējo varonību. Rīmju hronika min par gudru latviešu paradumu to, ka tie nometas mežos savrup un nedzīvo kopā. Meijera vācu konversācijas vārdnīcā (1909. g. izd.) par latviešiem sacīts, ka tie strādīgi, pacietīgi un lokāmi, vaļsirdīgi, viesmīlīgi, bet neuzticīgi un apslēpti pret saviem kungiem. Šis raksturojums savā visumā var attiekties uz klaušu laiku latvieti, lai arī agrākā izdevumā atrodamais «bailīgi» pārgrozīts par «strādīgi». Latviešu pašu starpā mēģinājis uztvert latviešu raksturīgās īpašības J. Velme. Viņš vispirms atrod, ka latvieši lieli individuālisti, kas grib palikt un rīkoties katrs par sevi. Viņi nedzīvo sādžās, bet atsevišķās mājās. šis individuālisms kaitē latviešu kopdarbībai un veicina viņu vidū aristokrātismu. Tas parādās šķiru starpībās. Plaisma starp saimnieku un kalpu ir ārkārtīgi liela; nabags saimnieks šķietas lielāks esam par turīgu kalpu. Šai ziņā latvieši līdzinās angļiem, kam plaismas kārtu starpā pašas par sevi saprotamas, dabiskas. Bet starp angļiem un latviešiem liela izšķirība tai ziņā, ka angļiem prāts valda pār jūtām un fantāziju, bet latviešiem jūtas un fantāzija ieņem pirmo vietu. Ar šo savu īpatnību latvieši nostājas blakām senajiem grieķiem. Ka latvieši nav kultūrā tik tālu tikuši kā grieķi, izskaidrojams ar Latvijas ģeogrāfiskiem apstākļiem un klimatu. Iespiesti lielu tautu vidū, savā starpā sadalījušies, latvieši drīz krita par laupījumu citiem. Ka viņi tomēr pastāvējuši, uzglabājuši savu valodu un savas gara mantas, jāpateicas latviešu izturībai, sīkstumam. Visnelabvēlīgākos apstākļos viņi palikuši nesalauzti un izturējuši līdz galam, vienumēr ticēdami, ka gaisma pārvarēs tumsu, labs ļaunu.”

Latvijā ar etnoloģiju nenodarbojās padomju laikā. Arī pēcpadomju laikā pie mums etnoloģija nav dāsni pārstāvēta. Pie mums astroloģija ir populārāka nekā etnoloģija. Ap tautas cilvēciskās vērtības analītiku pie mums rosās filosofi, filologi, sociologi, vēsturnieki. Viņi savu darbību klasificē kā nacionālās identitātes pētniecību. Viņu projektos banālais etnocentrisms ir konstanta piedeva.

Konstanta piedeva ir arī terminoloģiskās aplamības. Nepareizi lieto viselementārākos jēdzienus. Tajā skaitā jēdzienu „identitāte”. Tāpēc galu galā nonāk pie aplamiem secinājumiem par latviešu tautu.

Piemēram, jēdziena „nācija” nepareizais lietojums izraisa šādas muļķības latviešu tautas raksturojumā: „Nācija – tauta, kurai ir sava nacionāla valsts vai kura cīnās, lai to iegūtu. Latvieši ir nācija kopš 20.gadsimta sākuma, kad latviešu tautā sāka izplatīties latviešu valstiskās pašnoteikšanās ideja. Tā īstenojās 1918.gadā, kad, izmantojot tautu pašnoteikšanās tiesības, tika nodibināta latviešu tautas nacionālā valsts – Latvija. Kā kultūras nācija latvieši izveidojās agrāk – 19.gadsimtā. Kultūras nācijas pazīmes: vienojoša nacionālā kultūra, valoda, kopības apziņa, kopīgas nacionālās intereses un gatavība tās aizstāvēt.[..] Latvietis – cilvēks, kurš pēc vismaz viena nacionāli kulturāla kritērija (it sevišķi valoda, kultūra, izcelsme) un subjektīvās piederības izjūtas identificē sevi kā latviešu nācijai piederīgu. Jēdzieni „latvietis” un „latviešu nācija” ir plašāki nekā jēdziens „Latvijas pilsonis”, jo latviešu nācijai piederīgais var arī nebūt Latvijas pilsonis.”

Teodora Zeiferta slavu latviešu cilvēcisko vērtību pētniecībā pēcpadomju Latvijā ir sasniegusi Dagmāra Beitnere. Viņa sevi gratulē kā „kultūras socioloģi”. Kundze 2003.gada 15.decembrī veiksmīgi aizstāvēja doktora disertāciju socioloģijā. Disertācijai ir ļoti gudrs nosaukums „Pašreference latviešu kultūras paradigmā (20.gs. 20.-40. un 90. gadi līdz mūsdienām)”. Tas ir ievērības cienīgs nosaukums.

Vārdu „pašreference” doktorante acīmredzot ir atvasinājusi no svešvārda „reference”. Izglītoti cilvēki svešvārdu „reference” lieto, lai sniegtu 1) izziņu vai atsauksmi par darbu, 2) firmas vai iestādes maksātspējas apliecinājumu un 3) atsauci uz citu publikāciju. Beitneres kundze savu atvasinājumu no dotā svešvārda lieto tikai viņai zināmā veidā.

Tas attiecas arī uz svešvārdu „paradigma”. Ar svešvārdu „paradigma” izglītoti cilvēki apzīmē stingri zinātnisku teoriju vai konceptuālu pamatsistēmu, kura dominē zinātniskajā darbībā noteiktā vēsturiskajā periodā. Beitneres kundze sola analizēt kultūru. Kultūra nav tas pats, kas zinātne. Tikai zinātnei piestāv jēdziens „paradigma”.

Arī vārds „mūsdienas” nav lietots saprātīgi. Vārds „mūsdienas” normālā vidē apzīmē cilvēku dzīvi viņu dzīves laikā. Tā teikt, mūsu dienās. Ne tikai Beitneres kundzes, bet šodienas sabiedrības lielākās daļas mūsu dienās ietilpst 90.gadi. Arī 90.gadi pieder „mūsdienām”.

Citāts no disertācijas: „Disertācijas mērķis ir analizēt vienu no sabiedrības saziņas telpā lietoto pašreferenci mēs zemnieku tauta 20. gadsimta divos vēstures posmos. Tas saistīts ar nodomu aplūkot latviešu sabiedrību kā pašreferentu sistēmu un iegūt priekšstatu, kā sabiedrības indivīdi redz sevi saistībā ar kultūras referenci un kā tā iespaido viņu darbību. Pašreferences rašanās un pastāvēšana ir saistīta ar naratīviem, kuri rodas sabiedrības indivīdu komunikācijas rezultātā, kad sabiedrība publiskās saziņas telpā apmainās ar informāciju kā sevi redz un kā sevi raksturo. Darbs analizē vienu no latviešu sabiedrības pašreferencēm – mēs - zemnieku tauta, kā un kādos tekstos tā izmantota pirmās brīvvalsts gados un mūsdienās, atgūstot valsts neatkarību.”

Iespējams, neviens neko nesaprata. Arī es neko nesapratu. Zināma sapratne radās, lasot turpmāko tekstu. Izrādās, autore apskata latviešu pašvērtējumu „mēs esam zemnieku tauta” un latviešu attieksmi pret šo pašvērtējumu gan senāk, gan mūsdienās. Viņa secina: „Zemniecības ideja latviešu kultūrā tiek saprasta kā latvietība, jebkurš pretsolis pret zemniekošanas iespējām, kā patlaban pārejot uz brīvā tirgus attiecībām un mēģinot integrēties Eiropas Savienībā, tiek uztverti kā draudi latvietībai.”

Tas ir superoriģināls secinājums. Nav saprotams, kāpēc Beitneres kundze nav akadēmiķe. Nav ticams, ka uz Zemes vēl kāds cilvēks uzdrošināsies šķirisko piederību pielīdzināt etniskajai piederībai. Proti, Beitneres konstrukcijā tikai zemnieki ir latvieši, tikai zemniecība ir „latvietība”. Interesanti būtu dzirdēt Beitneres kundzes viedokli par citām šķirām - proletariātu, buržuāziju. Vai šo šķiru latviešu tautas pārstāvji arī drīkst sevi pieskaitīt „latvietībai” jeb šīs šķiras ir „draudi latvietībai”?

Kolektīvās lepnības apmātība un terminoloģiskā mežonība izpaužas D.Beitneres prāta šādā lidojumā: „Plašāk pētītas un aprakstītas divas latviešu identitātes. Proti, Daces Bulas pētījums Latvieši kā dziedātājtauta un mans – Latvieši kā zemnieku tauta. Manuprāt, pazudusi vēl kāda identitāte: latvieši kā intelektuāla nācija, kurai vienmēr bijusi spēcīga tieksme pēc zināšanām”.

Beitneres kundze neprot pareizi lietot jēdzienu „identitāte”. Jēdzienu „identitāte” normāli cilvēki lieto īpašību un īpatnību kopuma fiksēšanai. Latviešu un citu etnosu identitāte sastāv no daudzām īpašībām un īpatnībām. Normāli cilvēki neskaita „divas [trīs, četras, piecas..]latviešu identitātes”. Normāli cilvēki saka, ka latviešu identitāti apliecina tādas un tādas īpašības un īpatnības.

Amizanti ir tas, ka Beitneres kundze pati ražīgi pierāda, kāpēc ir „pazudusi vēl kāda identitāte: latvieši kā intelektuāla nācija, kurai vienmēr bijusi spēcīga tieksme pēc zināšanām”. Beitneres kundze pati ir panākusi, ka katrs mēģinājums uzsākt sarunu par latviešiem kā „intelektuālu nāciju” momentā var izvērsties farsā – nenopietnā darbībā. Neapšaubāmi, viņa nav vienīgā varone. Viņas gadījumā līdzvainīgi ir kolēģi, zinātniskie vadītāji, disertācijas recenzenti, promocijas komisijas locekļi, akceptējot šausmīgo nekompetenci.

Banālais etnocentrisms un šovinistiskais etnocentrisms visvairāk ir sastopams latviešu šarlatānu apskaužami produktīvajā darbībā, nemitīgi papildinot Rēriha grāmatnīcu plauktus un internetu. No šī odiozā pienesuma ir vērts izvēlēties vairākus citātus.

Piemēram, reizē banāli un šovinistiski ir šādi internetā iepludinātie atzinumi: „Latvieši vienīgie ir sasnieguši Augstāko Apziņas līmeni”; „Latvija ir dabiska Eiropas civilizācijas un kultūras sastāvdaļa jau gadsimtiem ilgi. Latvija ir neatņemams un būtisks pamatakmens lielajā Eiropas mājā, varētu pat teikt – Eiropas idejā”; „Latviskā dzīvesziņa – garīgo un tikumisko vērtību kopums, kas kultūrvēsturiskās attīstības gaitā, pašas tautas izkopts, nosaka un veido latvisko patību (identitāti), tās kodolu un kultūru kā Eiropas un pasaules kultūras vispārcilvēcisku vērtību”.

Reizē banāls un šovinistisks ir vietējais „sertificētais astrologs”: „Latviešu tautas arhetipam atbilst Jaunavas zīmes īpašības. Tas ir knipelīgums, sīkumainība, turēšanās pie sava kaktiņa, sava stūrīša zemes. Latvietis nealkst pārmaiņu, viņš turas gan pie esošās situācijas, gan esošās mantas tik ilgi, cik vien var. Latvietim piemīt arī milzīga darba mīlestība, turēšanās pie dabas un visa dabiskā. Jaunava ir arī izgudrotāju zīme. Latvieša darba tikumu visspilgtāk raksturo rušināšanās pa dobi, kur darbi nekad neapsīkst, jautājums tikai kāda padarītajam ir jēga? Latvietis ir strādīgs, taču viņam vajag labu saimnieku, kurš pasaka, kā pareizāk darbs veicams. Jaunavai tieši pretējā pusē atrodas Zivs zīme, kas nosaka latvieša tiekšanos uz dziedāšanu un dancošanu. Tāpēc, lai arī visam pamatā ir darbs, reizi četros gados tomēr jāsanāk uz Dziesmu svētkiem. Latvietis dzied arī grūtos laikos. Latvietim piemīt lētticība, viņš labprāt notic pasakām, arī pasakai par labo dzīvi uz kredīta daudzi noticēja. No visām zodiaka zīmēm tieši Jaunava šobrīd atrodas zem sitiena. Tas nozīmē, ka latvieši piedzīvo grūtus laikus. Šajā laikā no tautas tiek izspiesta esence jeb jēdzīgākais, kas tai piemīt, atmetot visu lieko. To var salīdzināt ar strauju vājēšanas posmu. Pozitīvais šajā lietā ir tas, ka izkristalizējas latvietim svarīgākās lietas.”

Latviešu grēcīgajos pašslavinājumos pretrunīgi skan frāzes par darba mīlestību. Šīs frāzes skumji kontrastē ar Latvijas ļoti bēdīgajiem rezultātiem Eiropas ekonomiskajā statistikā un socioloģiskajos pētījumos. Pašslavināšanās nekādi nesaderas ar atsacīšanos no valstiskās suverenitātes un savas naudas vienībām. Tāpat nesaderas ar noziegumu brīvību, Astoņkāji, Lielo Bandu, valsts krahu, humanitāro un sociālo zinātņu pārvēršanu akadēmiskā idiotijā, tautas veselības aizsardzības un tautas izglītības pārvēršanu alkatīgā biznesā.

Neatklāju Ameriku! To visu zina un par to visu kaunas saprātīgie latvieši. Viņu skaits nav liels. Toties viņu pārliecībā kolektīvā lepnība ir nepieļaujams grēks.

Novērtē šo rakstu:

38
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

21

Nākotnes konjunktūra

FotoLatviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu unikālo identitāti. Uz papīra vai datora ekrāna varam bezgalīgi lepoties ar savu ūnikumu. Ja agrāk zinājām, ka papīrs laipni atļauj visu, tad tagad zinām, ka datora ekrāns tāpat laipni atļauj visu.
Lasīt visu...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

21

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

FotoTagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes piešķiršanas kārtības ieviešanas 2015.gadā.
Lasīt visu...

21

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

FotoŽurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu dīķī”. Līdzīgu tam, ko izraisīja senlaikos Dienā lasāmās Aleksandra Laventa vaļsirdības izpausmes, “jūrmalgeitas” lielākā idiota raudzības vai šajā portāla atrodamās Tiesu ķēķa ainiņas.
Lasīt visu...

21

Valodu lielu dara cilvēki

Foto1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...