Grib, lai tiktu atsauktas ziņas par atstādināto mēru Lembergu kā vienīgo zināmo „Audi” limuzīna pasažieri
PIETIEK31.01.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kaut gan Ventspils brīvostas pārvalde joprojām nav spējusi nosaukt nevienu citu personu, kas, izņemot no amata oficiāli atstādināto Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu, izmantotu pērn par 156 tūkstošiem eiro brīvostas pārvaldes iegādāto luksus limuzīnu Audi A8L W12, tas nav traucējis brīvostas pārvaldniekam Imantam Sarmulim mēģināt pieprasīt atsaukt ziņas, ka Lembergs ir vienīgais zināmais šī auto pasažieris.
„Lūdzam pārtraukt sabiedrības maldināšanu ar faktiem neatbilstošu informāciju un nekavējoties atsaukt nepatieso apgalvojumu - “(..) kuras vienīgais zināmais pasažieris ir formāli no amata atstādinātais Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, (..)” Latvijas Republikas likumos “Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums” un “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” noteiktajā kārtībā. Par veiktajiem labojumiem lūdzu rakstiski informēt Ventspils brīvostas pārvaldi uz iesniegumā minēto adresi,” – šādu prasību Sarmulis ir izsūtījis žurnālistiem, kuri sabiedrībai atklāja faktus par brīvostas pārvaldes dārgo pirkumu.
Šādu prasību Sarmulis mēģinājis izteikt, neraugoties uz to, ka viņa vadītā brīvostas pārvalde jau kopš 17. janvāra nav spējusi nosaukt nevienu citu konkrētu personu, kura vēl izmantotu dārgo limuzīnu. „Atbildes sagatavošanai nepieciešama papildus informācija, tuvākajā laikā sniegsim atbildi,” – tas joprojām ir vienīgais, ko šai sakarā ir spējusi paziņot brīvostas pārvaldes pārstāve Inga Ieviņa.
Kā izriet no Sarmuļa parakstītā dokumenta, viņam nav tīkams arī fakts, ka, „runājot par Ventspils brīvostu un tās rīcībā esošos mantu, minot Ventspils brīvostas amatpersonu, tiek norādīti citi personas statusi, ja tie neatbilst patiesībai un tiek lietoti nepareizi, attiecīgi diskreditējot arī Ventspils brīvostas pārvaldes kā atvasinātas publiskas personas reputāciju un graujot tās tēlu sabiedriskajā telpā”. Šo iebildumu izraisījis apstāklis, ka publikācijā par dārgo auto norādīts – Ventspils brīvostas valdes loceklis Lembergs ir no amata oficiāli atstādinātais Ventspils domes priekšsēdētājs.
Kā Pietiek jau informējis, apstāklis, ka pērn Ventspils ostas termināļos pārkrauts par 16% mazāk kravu nekā gadu iepriekš, nav traucējis pārvaldei ieguldīt vairāk nekā 156 tūkstošus eiro luksus automašīnā, kuras vienīgais zināmais pasažieris jau tradicionāli ir formāli atstādinātais Ventspils domes priekšsēdētājs Lembergs.
„Neskatoties uz to, ka atsevišķu termināļu darbības rezultātā Ventspils brīvostas pārvaldei jārēķinās ar būtisku ieņēmumu samazinājumu, arī 2016.gadā Ventspils brīvostas pārvalde turpina investēt ostas infrastruktūras attīstībā,” pagājušā gada rudenī pavēstīja pārvalde.
Nav zināms, vai pie šīm investīcijām ir pieskaitīti arī 156 190 eiro, - par šādu summu brīvostas pārvalde pērn iegādājusies lepnu Audi A8L W12 automašīnu. Izcili dārgā automašīna, par kuras cenu varētu iegādāties trīs labus apvidus auto, Latvijas apstākļiem ir patiešām ekskluzīva – kā rāda Ceļu satiksmes drošības direkcijas dati, pērn Latvijā tāda no jauna ir reģistrēta tikai viena.
Ventspils brīvostas pārvalde skaidro, ka auto iegādāts par „brīvostas pārvaldes finanšu līdzekļiem” un tas esot nepieciešams „pārvaldes reprezentācijas vajadzībām - augsta ranga amatpersonu, lielu starptautisku kompāniju vadības, Ventspils brīvostas pārvaldes vadības pārvadāšanai paaugstinātas drošības apstākļos”.
Brīvostas pārvalde vēl joprojām – jau kopš 17. janvāra nav spējusi atbildēt ne uz jautājumu, vai no tiesībsargāšanas iestādēm tiešām ir saņemta kāda informācija par iespējamu apdraudējumu, liekot izšķirties par pārvadāšanu „paaugstinātas drošības apstākļos”, ne uz jautājumu, kādas personas pēdējos divos mēnešos ir izmantojušas šo automašīnu.
Šī nevēlēšanās viest skaidrību šajos jautājumos ir saprotama, - vienīgais publiski zināmais šīs ekskluzīvās automašīnas pasažieris ir atstādinātais Ventspils mērs Lembergs, kurš ieņem arī brīvostas pārvaldes valdes locekļa amatu. Tieši šī sudrabotā automašīna ar valsts reģistrācijas numuru KL3339 arī vadā smagos noziegumos apsūdzēto ALembergu uz tiesas sēdēm Rīgas apgabaltiesā.
Šāda situācija turpinās jau gadiem: agrāk Lembergs braukšanai uz tiesu izmantoja iepriekšējo brīvostas pārvaldes luksusauto – Audi A8L, kas pārvaldei bija izmaksājis „tikai” aptuveni 140 tūkstošus eiro.
2012. gadā prokurors Juris Juriss Ventspils brīvostas pārvaldei pat bija pieprasījis ziņas par pienākumiem, kādus brīvostas valdē veic Lembergs, un pamatojumu tam, ka uz tiesas sēdēm Rīgā viņš braukā ar brīvostai piederošo luksus auto. Toreiz Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis bija sniedzis oficiālu atbildi, ka Lembergs ir Ventspils brīvostas valdes loceklis un „valdes locekļiem nav noteiktu pienākumu”.
Arī Ģenerālprokuratūrai tad nebija izdevies uzzināt, vai ir vēl kādas personas, kas izmanto izcili dārgo auto vai arī Lembergs ir vienīgais tās pasažieris. Sarmulis bija atbildējis, ka auto izmantojošo „fizisko personu uzskaite netiek veikta” un ka „viena no personām, kura izmanto minēto automašīnu, ir Aivars Lembergs, jo viņš ir Ventspils brīvostas valdes loceklis un tā tiek izmantota, lai veicinātu Ventspils brīvostas attīstību”.
Interesanti, ka arī pats Lembergs 2012. gadā aģentūrai LETA bija apgalvojis - viņš nemaz nezinot ne to, kam pieder šī luksus automašīna, ne arī to, kurš maksā par degvielu, kas tiek pildīta šīs automašīnas bākā, taču par personīgajiem līdzekļiem Ventspils mērs benzīnu lejot vienīgi tad, kad brauc privātās darīšanās. Braukāšana uz Rīgu tāda neesot, jo reizē ar tiesas apmeklējumu viņam esot „virkne darīšanu” arī kā amatpersonai.
„Ar 500 zirgspēku W12 FSI dzinēju un izcilāko izpildījumu Audi A8L W12 ir neatkārtojams piemērs tam, kāda var būt luksus automašīna, ja jūs gāžat ar visiem cilindriem,” – šāds ir Lemberga izmantotās Ventspils brīvostas pārvaldes iegādātās automašīnas reklāmas apraksts.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
