Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts policijas priekšniekam Intam Ķuzim izvairoties no šī Drošības policijas un iekšlietu ministra Riharda Kozlovska neformāli, bet stingri uzspiestā "pienākuma", viņa pienākumu izpildītājs Andrejs Grišins (attēlā) parakstījis apelācijas sūdzību, ar kuru pārsūdzēts Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedums Drošības policijas, Lato Lapsas un nefunkcionējošās fotokameras lietā (plašāk par to lasāms šeit). Pietiek šodien pilnībā publisko šo daiļrunīgo dokumentu, kurā dažādos veidos atkārtots - tiesai Latvijā, lai cik tā šķistu neatkarīga, ir nepieciešams rūpīgi un izprotoši uzklausīt Drošības policiju, bet, ja likums kādā jomā Latvijas pilsonim kaut ko neaizliedz, to ir visas tiesības aizliegt jebkuram Drošības policijas darbiniekam pēc saviem ieskatiem.

Apelācijas sūdzība par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 30.jūnija spriedumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. 130049515 (pilns spriedums sastādīts 2015.gada 03.jūlijā)

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa (turpmāk - tiesa) 2015.gada 30.jūnijā, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu Nr. 130049515 pret Lato Lapsu, personas kods 160569-13068, par pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa (turpmāk - LAPK) 175. pantā, nosprieda izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā attiecībā pret Lato Lapsu, personas kods 160569-13068, par pārkāpumu, kas paredzēts LAPK 175.panta.

Izvērtējot tiesas spriedumā norādītos motīvus, Valsts policijas ieskatā tiesa ir pieļāvusi materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumus, kā rezultātā taisījusi nepareizu nolēmumu. Līdz ar to Valsts policija nepiekrīt tiesas 2015.gada 30.jūnija spriedumam pilnībā (turpmāk - spriedums), un pārsūdz to pilnā apjomā sekojošo apsvērumu dēļ.

Atbilstoši LAPK 213.pantam lietvedība administratīvo pārkāpumu lietās, kas ierosinātas saskaņā ar LAPK 175.pantu par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas iestādes darbinieka, robežsarga vai zemessarga likumīgam rīkojumam vai prasībām, ir piekritīga rajonu (pilsētu) tiesām. Savukārt LAPK 289.16pants nosaka, ka šajos gadījumos administratīvo pārkāpumu lietas izskata mutvārdu procesā, taisot spriedumu šā kodeksa divdesmit otrajā nodaļā noteiktajā kārtībā, un gadījumos, kas nav noregulēti šā kodeksa divdesmit otrajā nodaļā, piemērojot divdesmit trešajā "a" nodaļā noteikto regulējumu. Tādējādi tiesai ir saistoša LAPK 22.nodaļā noteiktā lietu izskatīšanas kārtība.

Saskaņā ar LAPK 268.pantu institūcijai, sagatavojot administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanai, ir jāpārbauda, vai personām, kuras piedalās lietas izskatīšanā, ir paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku (2 .punkts), kā arī par to, vai ir pieprasīti nepieciešamie papildmateriāli (3 .punkts). LAPK 268.panta 3.punkts tāpat paredz, ka tajos gadījumos, kad nepieciešamie papildmateriāli nav pieprasīti, tos pieprasa pati tiesa.

Šajā gadījumā no lietas materiāliem nav redzams, ka tiesa būtu paziņojusi lietā iesaistītām institūcijām - Valsts policijai un Drošības policijai par lietas izskatīšanas vietu un laiku, tādējādi liedzot iestādēm tiesības piedalīties tiesas sēdē un pierādījumu pārbaudīšanā, pieteikt lūgumus, dot tiesai mutvārdu un rakstveida paskaidrojumus, pārsūdzēt tiesas spriedumu un lēmumu. Tādējādi notika LAPK 289.2 panta pārkāpums.

Šajā gadījumā no sprieduma nav redzams, ka tiesa būtu noskaidrojusi iesaistītās institūcijas - Drošības policijas viedokli, attiecībā uz notikušā apstākļiem, vai arī būtu pieprasījusi informāciju par to, kāds likumīgs (no likuma izrietošas) pamats tai dod tiesības aizsargāties pret nesankcionētu prettiesisku informācijas ieguvi. Minētajiem faktiem ir nozīme lemjot, vai noticis administratīvs pārkāpums un vai konkrētajā gadījumā pastāvēja likumīga prasība, kurai nepakļāvās pie administratīvās atbildības saucamā persona, konkrētajā gadījumā Lato Lapsa.

LAPK 268.panta 3.punkts tāpat nosaka, ka institūcijai, kas izskata lietu, ir pienākums attiecīgos papildmateriālus pieprasīt, ja tas nav izdarīts iepriekš. Lietas izskatīšana bez Drošības policijas viedokļa noskaidrošanas un visu iesaistīto personu uzklausīšanas, pastāvot strīdam par administratīvā pārkāpuma un likumīgas prasības esamību, neatbilst LAPK 237.pantam. Ņemot vērā iepriekšminēto, nevarēja tikt ievēroti un sasniegti lietvedības administratīvajās pārkāpuma lietās uzdevumi, kas noteikti LAPK 237.pantā. Proti, LAPK 237.pants paredz, ka administratīvo pārkāpumu lietās lietvedības uzdevumi cita starpā ir savlaicīgi, vispusīgi un objektīvi noskaidrot katras lietas apstākļus. Lietvedības uzdevumi administratīvo pārkāpumu lietās tāpat ir novērst pārkāpumus, audzināt pilsoņus likumu ievērošanas garā un nostiprināt likumību, ko attiecīgi nav iespējams sasniegt, ja lieta netiek izvērtēta vispusīgi un objektīvi.

Saskaņā ar LAPK 234.panta astoto daļu to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā. Nevienam no pierādījumiem nav iepriekš noteikta augstāka ticamības pakāpe attiecībā pret pārējiem pierādījumiem.

Konkrētajā gadījumā augstāka ticamība piešķirta tieši Lato Lapsas sniegtajiem paskaidrojumiem. Proti, spriedumā tiesa norāda, ka "2015.gada 20. aprīlī Lato Lapsa ir veicis filmēšanu tajā pašā vietā, un Drošības policijas darbinieks Ēriks Postņikovs viņam paskaidroja, ka tās ir viņa tiesības - veikt filmēšanu konkrētajā vietā". Minētais fakts tiek atzīts par pierādītu ar Lato Lapsas paskaidrojumu, norādot, ka no iestādes puses nav apstrīdēts. Tomēr Drošības policijas viedoklis šajā jautājumā nemaz nav noskaidrots.

No sprieduma tāpat ir redzams, ka lietas materiālos ir Drošības policijas amatpersonu ziņojumi, ka L.Lapsa veica prettiesisku informācijas iegūšanu, filmējot Drošības policijas ēkas, dienesta automašīnas, amatpersonas un apmeklētājus, un atteicās izpildīt izvirzītās prasības šādu darbību pārtraukt.

Lai gan policijas darbinieka liecības (arī paskaidrojumi un dienesta ziņojumi) nav pašas par sevi uzskatāmas par absolūti ticamām un neapstrīdamām, Valsts policijas ieskatā policijas darbinieka liecinātajam par notikumiem, kas risinājušies, tam pildot savus dienesta pienākumus, ir piešķirama augsta ticamības pakāpe. Lai konstatētu, ka policijas darbinieki ir snieguši nepatiesas liecības, ir nepieciešami pārliecinoši pierādījumi (skat. Administratīvās apgabaltiesas 2005.gada 3.decembra sprieduma lietā Nr.AAl3-05/5 17.1.punktu, 2005.gada 9.decembra sprieduma lietā Nr. 666-05/5 15. Ipunktu).

Publiskajās tiesībās darbojas publiskās ticamības princips. Policijas amatpersonas sastādītiem dokumentiem a priori ir publiskā ticamība, kurus iespējams apšaubīt, iesniedzot pierādījumus, kas to apstiprina. Tādējādi tiesību normas paredz, ka par pierādīšanas līdzekļiem administratīvā pārkāpuma lietā var kalpot gan administratīvais protokols, gan personas paskaidrojumi, gan liecinieku liecības, gan sastādītie dienesta ziņojumi vai citi dokumenti. Arī Augstākās tiesas Senāts ir norādījis, ka par pierādīšanas līdzekli administratīvā pārkāpuma lietā atzīstams jebkurš dokuments (rakstveida pierādījums), tostarp policijas amatpersonu dienesta ziņojums un administratīvā pārkāpuma protokols (skat. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 15.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-248/2007 19.punktu un 2008.gada 12.novembra rīcības sēdes lēmumu lietā Nr.SKA-647/2008).

Tiesa nav sniegusi argumentāciju, kāpēc Drošības policijas darbinieku ziņojumi būtu noraidāmi kā pierādījumi lietā. Minētais ir pretrunā ar LAPK 274.pantu, saskaņā ar kuru institūcijai, kas izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietu, lēmumā jānorāda faktiskais apstākļu konstatējums, t.sk. argumentus, uz kuru pamata pierādījumi noraidīti.

Tiesa spriedumā pamatoti norāda, ka, „lai konstatētu personas rīcībā LAPK 175 .pantā paredzēto administratīvā pārkāpuma sastāvu, lietas materiālos nepieciešams iegūt konkrētas ziņas - kādas prasības policijas darbinieki personai ir izvirzījuši, vai izvirzītās prasības bija likumīgas un pierādījumus tam, ka persona ir ļaunprātīgi atteikusies izpildīt policijas darbinieku likumīgās prasības, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus". Vienlaikus no sprieduma nav redzams, ka tiesa būtu vispusīgi vērtējusi likumīgās prasības esamību, bet, nenoskaidrojot Drošības policijas viedokli, sniegts subjektīvs vērtējums, ka "uz 2015. gada 12. maiju nav bijis spēkā neviens normatīvs akts, kas aizliegtu fiziskai personai veikt video vai audio fiksāciju sabiedriskajā vietā, pat ja šī vieta atrodas Drošības policijas tuvumā", kas neatbilst faktiskajai situācijai. Tiesa tāpat nepamatoti atsaucas uz Iekšlietu ministrijas iesniegto Ministru kabineta noteikumu grozījumu projektu "Grozījums Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumos Nr.508 "Noteikumi par aizsargjoslām ap valsts aizsardzības objektiem un šo aizsargjoslu platumu"",  kam nav saistība ar lietā noskaidrojamiem apstākļiem - minētie noteikumi paredz noteikt aizsargjoslu ap Drošības policijas ēku, lai īstenotu virkni fiziskās drošības pasākumu, kas saistīti ar personu nesankcionētu pulcēšanos, saimniecisko darbību un būvniecību, kā arī transporta kustības un stāvēšanas ierobežošanu atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 10.novembra noteikumiem Nr.1312 "Noteikumi par darbību ierobežojumiem aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem". Šiem noteikumiem nav saistības ar nesankcionētas informācijas ieguves ierobežošanu, ko regulē likums "Par valsts noslēpumu" un Informācijas atklātības likums. Tajā pašā laikā tiesa nav vērtējusi faktu, ka likumdevējs ir deleģējis tiesības institūciju vadītājam plānot un organizēt valsts noslēpuma aizsardzības pasākumus, lai novērstu nesankcionētu informācijas iegūšanu (likuma "Par valsts noslēpumu" 7.pants).

Tiesa nav vērtējusi apstākli, ka Drošības policijas amatpersonas, kuras konkrētajā gadījumā pildīja savus dienesta pienākumus A kritiskās infrastruktūras objekta, valsts drošības iestādes un iestādes, kurā notiek darbs ar klasificētu informāciju, aizsardzības jomā, izvirzītā prasība pārtraukt filmēšanu ir saistīta ar tādas informācijas iegūšanu, ko konkrētajai personai nav tiesības iegūt, apstrādāt, glabāt vai izpaust. Proti, Drošības policijas telpās tiek uzglabāti valsts noslēpuma objekti. Šādu telpu apsardze, caurlaides režīma organizācija saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra noteikumu Nr.887 „Valsts noslēpuma objektu saraksts" 2.7.10.punktu ir valsts noslēpuma objekts. Turklāt apsardzes un caurlaides režīma procedūras ir nostiprinātas Drošības policijas iekšējos normatīvos aktos, kas saskaņā ar minētajiem noteikumiem klasificēti kā valsts noslēpuma objekts. Valsts noslēpuma pieejamība ir noteikta likuma „Par valsts noslēpumu" 9.panta pirmajā daļā — pieeja valsts noslēpumam ir atļauta tikai tām amatpersonām, kurām saskaņā ar amata (dienesta) pienākumiem vai konkrētu darba (dienesta) uzdevumu ir nepieciešams veikt darbu, kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību. No minētā izriet, ka L.Lapsa, sistemātiski filmējot tieši caurlaides režīmu Drošības policijas ēkā, varēja iegūt informāciju par caurlaides darba organizēšanu, apsardzē iesaistītajām personām un to aprīkojumu. Atšķirībā no situācijas, kad persona garāmejot var vizuāli fiksēt caurlaides režīma darbību, sistemātiska informācijas ieguve, dokumentējot apsardzes režīmu formātā, kas ļauj to vēlāk analizēt, rada reālu apdraudējumu valsts drošības iestādes funkcionēšanai un valsts noslēpuma saglabāšanas interesēm.

Tāpat tiesa nav vērtējusi, ka ar likumu uzlikts šādas informācijas aizsardzības pienākums dod pamatu novērst aizsargājamas informācijas prettiesisku iegūšanu. Konkrētajā gadījumā - dokumentējot video materiālā. Tādējādi jautājums nav par L.Lapsas tiesībām veikt filmēšanu vai fotografēšanu publiskā (sabiedriskā) vietā - šādas tiesības nav apšaubītas, bet tieši veikt filmēšanu, kas saistīta ar tādas informācijas ieguvi un apstrādi, uz ko personai nav tiesības. Tai skaitā iegūt informāciju par Drošības policijas kā valsts drošības iestādes amatpersonu skaitlisko sastāvu un materiāltehnisko nodrošinājumu.

Jānorāda, ka Drošības policijas kā valsts drošības iestādes funkcijas aizsargā likums „Par valsts noslēpumu" un Valsts drošības iestāžu likums, jo, iegūstot un publiskojot informāciju par valsts drošības iestāžu personālu, valsts drošības iestādei var tikt nodarīts kaitējums, kas var būtiski apgrūtināt vai padarīt neiespējamu svarīgu sabiedrisko funkciju īstenošanu un cilvēku drošības nodrošināšanu un kuras darbības traucējumi būtiski ietekmētu valsts funkciju īstenošanu un iespējamu negatīvu seku iestāšanās novēršanu. Valsts drošības iestāžu likuma 24.panta piektā daļa nosaka, ka ziņas par valsts drošības iestāžu personāla skaitlisko sastāvu un iekšējo struktūru, to amatu sarakstiem, finansēm un tehnisko aprīkojumu ir valsts noslēpums.

No minētā secināms, ka valsts drošības iestāžu darbība tās funkciju īstenošanā visās valstīs nozīmīgās darbības jomās vislielākajā mērā ir saistīta ar tādas informācijas aizsargāšanu un izmantošanu tieši valsts drošības nolūkā. Ievērojot šīs kompetences, noteiktai slepenībai pakļauti arī iestādes resursi, veids un metodes, kā iestāde darbojas. Minētās funkcijas un uzdevumi to atšķir no vispārējā gadījuma, kad valsts pārvaldes iestādēm jādarbojas pēc iespējas atklāti (sk. Augstākās tiesas Senāta 2012.gada 15.jūnija spriedumu lietā SKA-272/2012 14.punktu).

Turklāt lietā nav noskaidroti visi lietas apstākļi, proti, 2015.gada 12.maijā fiksētais gadījums nav pirmā reize, kad L.Lapsa veica informācijas iegūšanu, filmējot un/vai fotografējot Drošības policijas ēku. L.Lapsa tiesā sniedza paskaidrojumu, ka jau 2015.gada 20.aprilī tika veikta Drošības policijas ēkas, dienesta automašīnu un amatpersonu un apmeklētāju filmēšana tādā veidā, ka tiek fiksēta konkrētu personu saistība ar valsts drošības iestādi. Vienlaikus L.Lapsa paskaidrojumos nenorāda un tiesa nav pieprasījusi papildus materiālus par visiem gadījumiem, kad mēģināts prettiesiski iegūt informāciju, kas nav publiski pieejama. Turklāt publiskajā telpā pieejamā informācija  nepārprotami liecina, ka minētās darbības tika veiktas ar mērķi iegūto informāciju publicēt, tādējādi apdraudot valsts drošības iestādes pamatfunkciju izpildi. To apstiprina ari fakts, ka fragments no 2015.gada 20.aprilī filmētā materiāla, kad pēc L.Lapsas teiktā it kā tika filmēta tikai iela - sabiedriska vieta, tika publiskots interneta vietnē www.youtube.com 2015.gada 27.aprīlī lietotāja "Pietiek.com" profilā ar nosaukumu "Kā Lato Lapsa ar Drošības policijas Ēriku satikās". Materiālā ir redzamas vizuāli identificējamas personas ieejam Drošības policijas ēkā.

Izvērtējot L.Lapsas veikto darbību3 un to mērķu likumību un radīto apdraudējumu, tika konstatēts, ka filmēšana tiek veikta ar mērķi prettiesiski iegūt aizsargājamu informāciju, to publiskot, tādējādi apdraudot Drošības policijas kā valsts drošības iestādes darbību nacionālās drošības un sabiedrības interešu aizsardzības jomā, kā arī apdraudot ari citu personu tiesības un intereses. Tāpēc 2015.gada 29.aprīlī, kad L.Lapsa atkārtoti ieradās fiksēt ieeju Drošības policijā, viņam tika lūgts pārtraukt prettiesisku informācijas ieguvi, ar audio un video ierakstošu tehniku fiksējot Drošības policijas caurlaides režīmu, personas, kas ieiet un iznāk no Drošības policijas ēkas, kā arī citu Drošības policijas tehnisko aprīkojumu. Savukārt pēc izvirzītās likumīgās prasības neizpildīšanas, L.Lapsa tika aizturēts atbilstoši LAPK 254.panta 1.punkta nosacījumiem par LAPK 175.pantā izdarīto administratīvo pārkāpumu.

Minētajiem apstākļiem ir būtiska nozīme, noskaidrojot arī 2015.gada 12.maijā L.Lapsas fiksētās rīcības apstākļus, jo personām, kas īstenoja valsts drošības iestādes apsardzi, bija pamats uzskatīt, ka L.Lapsa, ierodoties pie Drošības policijas ēkas ar fotokameru, kurai ir video ierakstīšanas funkcija, un veicot tādas pašas darbības, kādas tika veiktas iepriekš, ir uzsācis prettiesisku informācijas ieguvi, tai skaitā tādas informācijas, kas var saturēt valsts noslēpumu vai kuras izpaušana var apdraudēt valsts noslēpuma saglabāšanu. Turklāt Drošības policijas amatpersonām bija pamats uzskatīt, ka minētais tiek darīts nolūkā iegūto informāciju publicēt, apgrūtinot valsts drošības iestādes darbību pamatfunkciju īstenošanā. L.Lapsam tika atkārtoti izskaidrots liegums iegūt attiecīgo informāciju, veicot foto/video/audio dokumentēšanu, taču persona atteicās izpildīt Drošības policijas amatpersonas likumīgās prasības, kas attiecīgi norādīts protokolā.

Tiesa neņēma vērā apstākli, ka Drošības policijai nav lietvedības tiesību administratīvo pārkāpumu lietās, līdz ar to ari nav tiesību veikt fotokameras izņemšanu LAPK 256., 257.pants kārtībā. Savukārt spriedumā nav skaidrots, vai L.Lapsam laika posmā līdz ieradās Valsts policijas pārstāvji bija iespējams izņemt no fotokameras barošanas elementu un atmiņas karti. Tāpat spriedumā nav pārbaudīts fakts, ko paskaidrojumos apgalvo L.Lapsa, ka viņš policijas amatpersonai paskaidrojis, ka filmēšanu neveic. Drošības policijas viedoklis par to, vai pastāv citi pierādījumi, ka L.Lapsa 2015.gada 12.maijā veica prettiesisku informācijas ieguves mēģinājumu ar filmēšanu, netika noskaidrots, iesaistītās Drošības policijas amatpersonas liecināt tiesas sēdē netika aicinātas.

Tika ņemta vērā arī L.Lapsas agrākā darbība, kad viņš mēģināja iegūt informāciju par Drošības policijas ēku kompleksu ar bezpilota tipa lidaparātu, neievērojot Ministru kabineta 2006. gada 15. augusta noteikumos "Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un tādu cita veida lidaparātu lidojumi, kuri nav kvalificējami kā gaisa kuģi" paredzētos aizliegumus. Proti, šo noteikumu 24.1. apakšpunkts aizliedz veikt lidojumu „tuvāk par 200 m no būvēm, (..), elektrības zemsprieguma, augstsprieguma un sakaru līnijām, (..), savukārt 24.3. apakšpunktā noteikts aizliegums veikt lidojumu „pāri transportlīdzekļu stāvvietām un vietām, kur pulcējas cilvēki". Par konkrēto gadījumu nav sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, jo fakti neliecina, ka lidojums tika veikts. Materiāls, kuru L.Lapsa publiskajā telpā identificē kā savu filmētu materiālu, ir ievietots interneta vietnē YouTube.com 2014. gada 24. jūlijā ar nosaukumu DJI0005 un atkārtoti 2015. gada 30. aprīlī ar tādu pašu nosaukumu.

Gadījumā, ja persona filmēšanu neveica, bet šādu darbību imitēja, lietā noskaidrojams personas patiesais mērķis, jo ar savu darbību L.Lapsa konkrētajā situācijā traucēja Drošības policijas, kas ir valsts drošības iestāde, pamatfunkciju izpildē. Ar šādām L.Lapsas darbībām tiek apdraudēta ne tikai valsts un sabiedrības drošība, bet arī Drošības policijas amatpersonu, viņu ģimenes locekļu un personu, kas sadarbojas ar Drošības policijas amatpersonām valsts drošības jomā, tiesiskās intereses.

Sprieduma secinājums, ka nepastāv neviens normatīvs akts, kas aizliegtu fiziskai personai veikt video vai audio fiksāciju sabiedriskā vietā, neatbilst faktiskajai situācijai. Jānorāda, ka video un audio fiksācijas veikšanu kā personas tiesību uz vārda brīvību sastāvdaļu, kas nostiprināta Latvijas Republikas Satversmes 100.pantā, ierobežo Latvijas Republikas Satversmes 116.pants. Turklāt video un audio fiksācijas veikšanu ierobežo arī citu personu tiesības uz privāto dzīvi, ko tāpat aizsargā Latvijas Republikas Satversme un Fizisko personu datu aizsardzības likums.

Proti, tiesības filmēt un fotografēt un veikt citas ar dokumentēšanu saistītas darbības personai izriet no tiesībām uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt, vākt informāciju (Latvijas Republikas Satversmes 100.pants). Līdz ar to šo tiesību ierobežojumiem jābūt noteiktiem ar likumu, saprotamiem, nepieciešamiem demokrātiskā sabiedrībā, nepieciešamiem leģitīma mērķa sasniegšanai un samērīgiem. Pamattiesību ierobežošanas legālais pamats ir nostiprināts arī pašā Latvijas Republikas Satversmē, proti, Satversmes 116.pants ļauj ierobežot 100.pantā paredzētās tiesības, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātiskas valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.

Ņemot vērā to, ka filmēšanas/fotografēšanas jautājumā nav sniegts konkrēts tiesiskais regulējums visām situācijām, valsts pienākums ir katrā konkrētā gadījumā paskaidrot personai, kādā veidā filmēšana/fotografēšana apdraud vai varētu apdraudēt sabiedrisko drošību vai citu personu tiesības vai intereses.

Jānorāda, ka Drošības policijas ir viena no trim valsts drošības iestādēm, kas ir operatīvās darbības un pretizlūkošanas darbības subjekts. Valsts drošības iestāžu likums nosaka no citām valsts pārvaldes iestādēm atšķirīgu, speciālu darbības režīmu un principus, kas savā būtībā saistīti ar informācijas aizsardzību un pastiprinātu slepenības režīmu. Minētais izriet no Valsts drošības iestāžu likuma 17.panta, ar ko aizsargājams Drošības policijas rīcībā esošās informācijas kopums un noteikti ierobežojumi tās izpaušanai, kā arī no Valsts drošības iestāžu likuma Piektajā nodaļā nostiprinātajām normām, kas nosaka ļoti šauru to personu loku, kam ir tiesības iepazīties ar Drošības policijas rīcībā esošo informāciju, t.sk. tiesības uzklausīt un tikties ar amatpersonām un darbiniekiem. Valsts drošības iestāžu likuma 24 .pantā īpaši uzsvērts, ka ziņas par valsts drošības iestāžu personāla skaitlisko sastāvu un iekšējo struktūru, to amata sarakstiem, finansēm un tehnisko aprīkojumu ir valsts noslēpums. Uz minēto norādīts iepriekš un šādu normu interpretācija ir nostiprināta judikatūrā (sk. Augstākās tiesas Senātā 2012.gada 15.jūnija spriedumu lietā SKA-272/2012).

Drošības policija kā valsts drošības iestāde ir viens no centrālajiem nacionālās drošības subjektiem, kam ir nozīmīga loma nacionālās drošības, kas savukārt ir valsts pamatpienākums, garantēšanā. Nacionālā drošība saskaņā ar Nacionālās drošības likuma pirmajā daļā nostiprināto, ir tāds stāvoklis, kurā ir garantēta valsts neatkarība, tās konstitucionālā iekārta un teritoriālā integritāte, sabiedrības brīvas attīstības perspektīva, labklājība un stabilitāte. Tādējādi nacionālā drošības garantēšana ir viens no sabiedriskās drošības priekšnoteikumiem. Nacionālā drošība sevī ietver arī Satversmē noteikto pamattiesību un demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzību.

Ņemot vērā Drošības policijai kā valsts drošības iestādei uzticētās funkcijas nacionālās drošības garantēšanas jomā, Drošības policija ir atzīta par A kategorijas kritiskās infrastruktūras objektu. Nacionālās drošības likuma 22.2pantā noteikts, ka A kategorijas infrastruktūras objekts ir valsts līmeņa sevišķi svaiīga kritiskā infrastruktūra, kuras iznīcināšana vai darbības spēju samazināšana būtiski apdraud valsts pārvaldīšanu un drošību. Tādējādi darbība, kas vērsta uz Drošības policijas darbības traucēšanu un darbības spēju samazināšanu, apdraud nacionālo drošību un ir pretēja sabiedrības interesēm.

Ņemot vērā to, ka katrs kritiskās infrastruktūras objekts prasa atšķirīgu pieeju nosakāmo ierobežojumu samērīguma vērtēšanai, Nacionālās drošības likums ir deleģējis iestādes vadītājam tiesības nodrošināt drošības pasākumu plānošanu un īstenošanu, savukārt Ministru kabinetam ir deleģētas tiesības noteikt kritiskās infrastruktūras apzināšanas un drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtību.

Līdz ar to ir konstatējams ar likumu noteikts leģitīms mērķis Drošības policijas ēku kompleksa aizsardzības pasākumiem - nacionālās drošības un sabiedrības drošības nodrošināšana, citu cilvēku tiesību aizsardzība.

Turklāt šo funkciju izpildē Drošības policijas amatpersonām ir likumā "Par policiju" noteiktās pilnvaras, tai skaitā prasīt, lai personas pārtrauc likumpārkāpumus un citu rīcību, kura traucē policijas pilnvaru izpildi (12.panta pirmās daļas 1.punkts), likumā noteiktajā kārtībā aizturēt un turēt apsardzībā personas, kuras tiek turētas aizdomās par noziedzīgu nodarījumu vai administratīvo pārkāpumu izdarīšanu (12.panta pirmās daļas 7.punkts), uz laiku ierobežot vai pārtraukt transporta vai gājēju kustību ielās un uz ceļiem, kā arī personu iekļūšanu atsevišķās vietās vai objektos un izkļūšanu no tiem, ja to prasa sabiedrības drošības, personu dzīvības, veselības un mantas aizsardzības, kā arī izmeklēšanas intereses (12.panta pirmās daļas 15.punkts). Tādējādi policijas darbinieks, kurš veica likumīgās pilnvaras Drošības policijas ēkas apsardzei, konstatējot rīcību, kas traucē šo pilnvaru izpildi un rada sabiedrības drošības interešu apdraudējumu, bija tiesīgs arī pilnībā pārtraukt vai ierobežot gājēju kustību Ērgļu ielā gar Drošības policijas ēku, kas ir sabiedriska vieta un kas attiecīgi būtu būtiskāks ierobežojumos.

Drošības policija kā valsts drošības iestāde ir institūcija, kas patstāvīgi glabā un apstrādā valsts noslēpumu saturošu informāciju, t.sk. ārvalstu un starptautisku organizāciju klasificētu informāciju. Līdz ar to Drošības policija īsteno arī valsts noslēpuma aizsardzības pasākumus - saskaņā ar Likuma "Par valsts noslēpumu" 7.panta pirmo daļu - tiesiska, tehniska un organizatoriska rakstura mērķtiecīgas darbības, lai nodrošinātu valsts noslēpuma saglabāšanu un nepieļautu tā nesankcionētu izplatīšanu (izmantošanu). Pasākumi, tai skaitā pasākumi, kas attiecas uz Drošības policijas apsardzes režīmu, ir nostiprināti Drošības policijas iekšējos normatīvajos aktos un rīkojuma dokumentos, kam noteikts ierobežotas pieejamības informācijas vai valsts noslēpuma statuss. Izvērtējot aizsardzības pasākumu apjomu, ir ņemta vērā arī Drošības policijas ēkas atrašanās vieta, kas nosaka nepieciešamību apdraudējuma novēršanai pievērst pastiprinātu uzmanību ēkas ārējam perimetram.

Likumdevējs ir deleģējis Ministru kabinetam noteikt to objektu sarakstu, kas uzskatāmi par valsts noslēpuma objektiem. Minētais saraksts ir noteikts ar Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra noteikumiem Nr.887 "Valsts noslēpuma objektu saraksts". Starp tādiem izceļama informācija par valsts drošības iestāžu personālu (2.6.punkts), informācija par izlūkošanu un operatīvo darbību (2.7.punkts), kā arī informācija par valsts noslēpuma aizsardzību (2.10.punkts). Šajā sakarā jānorāda, ka 2.10.7.punktā īpaši uzsvērts, ka par klasificētu atzīstama informācija par telpu, kurā tiek uzglabāti valsts noslēpuma objekti, apsardzi, arī par apsardzes tehniskajiem līdzekļiem, caurlaides un iekšējās drošības režīma organizāciju un faktisko nodrošinājumu. Šādas informācijas izpaušana var nodarīt kaitējumu valsts drošībai, samazinot Drošības policijas darbības spējas.

Sistemātiski veikta filmēšana vai fotografēšana, kā arī citādā veidā veikta dokumentēšana, kad tiek dokumentēts caurlaides režīms Drošības policijā, personas, kas piedalās caurlaides režīma nodrošināšanā un to aprīkojums, kā ari tiek izzināta šo personu rīcība noteiktās situācijās, ir vērtējama kā aizsargājamas informācijās prettiesiska iegūšana, kas ievērojami samazina drošības pasākumu efektivitāti, apdraud Drošības policijas kā valsts drošības iestādes un kritiskās infrastruktūras objekta normālu funkcionēšanu un tādējādi neatbilst sabiedrības interesēm.

Turklāt sistemātiski veikta filmēšana vai fotografēšana, kā arī citādā veidā veikta dokumentēšana, kad tiek dokumentēta personu ieiešana Drošības policijas ēkā, apdraud Drošības policijas darbības kapacitāti operatīvās un pretizlūkošanas uzdevumu izpildes jomā. Jānorāda, ka būtiska nozīme ir tam, ka L.Lapsa filmēšanu un fotografēšanu neveic privātām vajadzībām, ko apliecina objektīvi veiktās darbības (materiāla publiskošana internetā), bet šādai darbībai ir cits mērķis - iegūt un izpaust informāciju, kurai varētu būt ierobežotas pieejamības informācijas vai klasificētas informācijas statuss, traucēt valsts drošības institūcijai veikt ar likumu noteiktās funkcijas valsts drošības jomā.

Drošības policijā iegūtā informācija liecina par nedraudzīgo valstu izlūkdienestu pastiprinātu interesi par valsts drošības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem vai jebkurām citām personām, kas saistītas ar valsts drošības iestādēm. Tāpēc informācija par personas saistību ar valsts drošības iestādi ir jo sevišķi aizsargājama - šādas informācijas izpaušana var apdraudēt ne tikai valsts drošības iestāžu amatpersonu dzīvību un veselību, bet arī to personu, ar kurām valsts drošības iestāžu amatpersonas uztur profesionāla rakstura kontaktus. Apdraudētas tiek arī citas personas, kas Drošības policijā vēlas vērsties anonīmi un ziņot par noziedzīgiem nodarījumiem vai valsts drošības apdraudējumiem.

Filmējot un fotografējot personas, kas ieiet Drošības policijā, var tikt aizskarta arī šo personu privātās dzīves intereses, jo ne visas personas, kas ieiet vai vēlas ieiet Drošības policijas ēkā, vai iznāk no tās, attiecīgajā brīdī veic savus dienesta pienākumus.

Ņemot vērā to, ka Drošības policija veic un īsteno arī valsts augstāko amatpersonu apsardzi, sistemātiski fiksējot ieeju Drošības policijā, var tikt izpausta informācija, kas saistīta ar fiziskās drošības pasākumu organizēšanu, tādējādi radot riskus arī attiecīgo amatpersonu dzīvības un veselības interesēm.

Jānorāda, ka nepastāvot ierobežojumam vai iespējai ierobežot Drošības policijas ēkas caurlaides režīmu un personas, kas ieiet un iziet no Drošības policijas ēkas, kā arī transportlīdzekļus, kas izbrauc un iebrauc Drošības policijas slēgtajā teritorijā, faktiski nav iespējams nodrošināt Drošības policijas normālu funkcionēšanu, tādējādi apdraudot nacionālās drošības intereses. Šāda situācija nav sabiedrības interesēs un apdraud sabiedrības drošību. Ņemot vērā to, ka nebūtu samērīgi noteikt vispārēju aizliegumu filmēt vai fotografēt visu ēku, katrs šāds gadījums Drošības policijā tiek vērtēts individuāli, izzinot personu mērķus un rīcības motīvus, kā arī noskaidrojot, vai notikušajā nav noziedzīga nodarījuma, piemēram, spiegošanas, pazīmes. Konkrētajā situācijā uzskatāms par samērīgu ierobežot vienas personas personīgās ambīcijas, lai aizsargātu visas sabiedrības intereses.

Pie šādiem apstākļiem spriedums nevar tikt atzīts par pamatotu un likumīgu.

Pamatojoties uz iepriekš minēto un vadoties pēc LAPK 289.2 panta, - lūdzu: Atcelt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 30.jūnija spriedumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. 130049515, un izskatīt lietu pēc būtības.

Priekšnieka p.i. A. Grišins.

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

112
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Atklātā vēstule kandidātiem uz Rīgas domes priekšsēdētāja amatu

FotoPirms atdot balsi par vienu no Jums Rīgas domes vēlēšanās, mēs, Rīgas iedzīvotāji, aicinām atsaukties un izvērtēt notiekošo Rīgā. Jūsu uzmanība tagad objektīvi ir vērsta uz vēlētāju balsīm. Mēs, izmantojot šo apstākli, esam spiesti lūgt Jūsu atbalstu saistībā ar mūsu tiesību aizskārumu laika posmā no 2011. gada līdz pat šim brīdim, 2017. gada maijam. Tālāk izklāstītais būtiski skar ne tikai mūsu situāciju, bet gan attiecas uz ikvienu Rīgas iedzīvotāju.
Lasīt visu...

6

Jāni Maizīti, neesiet lupata, esiet stiprs vīrs

FotoJāni Maizīti, nebaidieties no tautas vēlēta Saeimas deputāta, esiet stiprs vīrs, neizvairieties pārrunāt Latvijai svarīgus jautājumus.
Lasīt visu...

12

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

FotoGarkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā tādā Mežonīgo Rietumu šerifu pilsētā, - ir domei labvēlīgie un nelabvēlīgie rajoni, kā arī pareizie cilvēki, kam pilsētiņā atļauts faktiski viss.
Lasīt visu...

12

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

FotoDrīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami risināmu problēmu, un no ministres, kura daudzus gadus šajā jomā ir strādājusi, mums ir tiesības gaidīt taustāmus rezultātus arī bez īpaša iešūpošanās perioda, kā to solīja premjers Māris Kučinskis un topošā amata kandidāte. Gads būs pagājis, taču vai mēs varam nosaukt kaut vienu veselības ministres sasniegumu, kaut vienu izcīnītu uzvaru pacientu un medicīnas darbinieku interesēs?
Lasīt visu...

21

Fotogrāfe un divas mammas

FotoSociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja daudz un dažādas diskusijas par to, ko var un ko nevar darīt privātpersona, sniedzot savus pakalpojumus. Netrūka arī to, kuri jautāja manu kā jurista viedokli par notikušo.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

Latvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda,...

Foto

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas...

Foto

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

Latvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota...

Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...