Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts policijas priekšniekam Intam Ķuzim izvairoties no šī Drošības policijas un iekšlietu ministra Riharda Kozlovska neformāli, bet stingri uzspiestā "pienākuma", viņa pienākumu izpildītājs Andrejs Grišins (attēlā) parakstījis apelācijas sūdzību, ar kuru pārsūdzēts Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedums Drošības policijas, Lato Lapsas un nefunkcionējošās fotokameras lietā (plašāk par to lasāms šeit). Pietiek šodien pilnībā publisko šo daiļrunīgo dokumentu, kurā dažādos veidos atkārtots - tiesai Latvijā, lai cik tā šķistu neatkarīga, ir nepieciešams rūpīgi un izprotoši uzklausīt Drošības policiju, bet, ja likums kādā jomā Latvijas pilsonim kaut ko neaizliedz, to ir visas tiesības aizliegt jebkuram Drošības policijas darbiniekam pēc saviem ieskatiem.

Apelācijas sūdzība par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 30.jūnija spriedumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. 130049515 (pilns spriedums sastādīts 2015.gada 03.jūlijā)

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa (turpmāk - tiesa) 2015.gada 30.jūnijā, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu Nr. 130049515 pret Lato Lapsu, personas kods 160569-13068, par pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa (turpmāk - LAPK) 175. pantā, nosprieda izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā attiecībā pret Lato Lapsu, personas kods 160569-13068, par pārkāpumu, kas paredzēts LAPK 175.panta.

Izvērtējot tiesas spriedumā norādītos motīvus, Valsts policijas ieskatā tiesa ir pieļāvusi materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumus, kā rezultātā taisījusi nepareizu nolēmumu. Līdz ar to Valsts policija nepiekrīt tiesas 2015.gada 30.jūnija spriedumam pilnībā (turpmāk - spriedums), un pārsūdz to pilnā apjomā sekojošo apsvērumu dēļ.

Atbilstoši LAPK 213.pantam lietvedība administratīvo pārkāpumu lietās, kas ierosinātas saskaņā ar LAPK 175.pantu par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas iestādes darbinieka, robežsarga vai zemessarga likumīgam rīkojumam vai prasībām, ir piekritīga rajonu (pilsētu) tiesām. Savukārt LAPK 289.16pants nosaka, ka šajos gadījumos administratīvo pārkāpumu lietas izskata mutvārdu procesā, taisot spriedumu šā kodeksa divdesmit otrajā nodaļā noteiktajā kārtībā, un gadījumos, kas nav noregulēti šā kodeksa divdesmit otrajā nodaļā, piemērojot divdesmit trešajā "a" nodaļā noteikto regulējumu. Tādējādi tiesai ir saistoša LAPK 22.nodaļā noteiktā lietu izskatīšanas kārtība.

Saskaņā ar LAPK 268.pantu institūcijai, sagatavojot administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanai, ir jāpārbauda, vai personām, kuras piedalās lietas izskatīšanā, ir paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku (2 .punkts), kā arī par to, vai ir pieprasīti nepieciešamie papildmateriāli (3 .punkts). LAPK 268.panta 3.punkts tāpat paredz, ka tajos gadījumos, kad nepieciešamie papildmateriāli nav pieprasīti, tos pieprasa pati tiesa.

Šajā gadījumā no lietas materiāliem nav redzams, ka tiesa būtu paziņojusi lietā iesaistītām institūcijām - Valsts policijai un Drošības policijai par lietas izskatīšanas vietu un laiku, tādējādi liedzot iestādēm tiesības piedalīties tiesas sēdē un pierādījumu pārbaudīšanā, pieteikt lūgumus, dot tiesai mutvārdu un rakstveida paskaidrojumus, pārsūdzēt tiesas spriedumu un lēmumu. Tādējādi notika LAPK 289.2 panta pārkāpums.

Šajā gadījumā no sprieduma nav redzams, ka tiesa būtu noskaidrojusi iesaistītās institūcijas - Drošības policijas viedokli, attiecībā uz notikušā apstākļiem, vai arī būtu pieprasījusi informāciju par to, kāds likumīgs (no likuma izrietošas) pamats tai dod tiesības aizsargāties pret nesankcionētu prettiesisku informācijas ieguvi. Minētajiem faktiem ir nozīme lemjot, vai noticis administratīvs pārkāpums un vai konkrētajā gadījumā pastāvēja likumīga prasība, kurai nepakļāvās pie administratīvās atbildības saucamā persona, konkrētajā gadījumā Lato Lapsa.

LAPK 268.panta 3.punkts tāpat nosaka, ka institūcijai, kas izskata lietu, ir pienākums attiecīgos papildmateriālus pieprasīt, ja tas nav izdarīts iepriekš. Lietas izskatīšana bez Drošības policijas viedokļa noskaidrošanas un visu iesaistīto personu uzklausīšanas, pastāvot strīdam par administratīvā pārkāpuma un likumīgas prasības esamību, neatbilst LAPK 237.pantam. Ņemot vērā iepriekšminēto, nevarēja tikt ievēroti un sasniegti lietvedības administratīvajās pārkāpuma lietās uzdevumi, kas noteikti LAPK 237.pantā. Proti, LAPK 237.pants paredz, ka administratīvo pārkāpumu lietās lietvedības uzdevumi cita starpā ir savlaicīgi, vispusīgi un objektīvi noskaidrot katras lietas apstākļus. Lietvedības uzdevumi administratīvo pārkāpumu lietās tāpat ir novērst pārkāpumus, audzināt pilsoņus likumu ievērošanas garā un nostiprināt likumību, ko attiecīgi nav iespējams sasniegt, ja lieta netiek izvērtēta vispusīgi un objektīvi.

Saskaņā ar LAPK 234.panta astoto daļu to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā. Nevienam no pierādījumiem nav iepriekš noteikta augstāka ticamības pakāpe attiecībā pret pārējiem pierādījumiem.

Konkrētajā gadījumā augstāka ticamība piešķirta tieši Lato Lapsas sniegtajiem paskaidrojumiem. Proti, spriedumā tiesa norāda, ka "2015.gada 20. aprīlī Lato Lapsa ir veicis filmēšanu tajā pašā vietā, un Drošības policijas darbinieks Ēriks Postņikovs viņam paskaidroja, ka tās ir viņa tiesības - veikt filmēšanu konkrētajā vietā". Minētais fakts tiek atzīts par pierādītu ar Lato Lapsas paskaidrojumu, norādot, ka no iestādes puses nav apstrīdēts. Tomēr Drošības policijas viedoklis šajā jautājumā nemaz nav noskaidrots.

No sprieduma tāpat ir redzams, ka lietas materiālos ir Drošības policijas amatpersonu ziņojumi, ka L.Lapsa veica prettiesisku informācijas iegūšanu, filmējot Drošības policijas ēkas, dienesta automašīnas, amatpersonas un apmeklētājus, un atteicās izpildīt izvirzītās prasības šādu darbību pārtraukt.

Lai gan policijas darbinieka liecības (arī paskaidrojumi un dienesta ziņojumi) nav pašas par sevi uzskatāmas par absolūti ticamām un neapstrīdamām, Valsts policijas ieskatā policijas darbinieka liecinātajam par notikumiem, kas risinājušies, tam pildot savus dienesta pienākumus, ir piešķirama augsta ticamības pakāpe. Lai konstatētu, ka policijas darbinieki ir snieguši nepatiesas liecības, ir nepieciešami pārliecinoši pierādījumi (skat. Administratīvās apgabaltiesas 2005.gada 3.decembra sprieduma lietā Nr.AAl3-05/5 17.1.punktu, 2005.gada 9.decembra sprieduma lietā Nr. 666-05/5 15. Ipunktu).

Publiskajās tiesībās darbojas publiskās ticamības princips. Policijas amatpersonas sastādītiem dokumentiem a priori ir publiskā ticamība, kurus iespējams apšaubīt, iesniedzot pierādījumus, kas to apstiprina. Tādējādi tiesību normas paredz, ka par pierādīšanas līdzekļiem administratīvā pārkāpuma lietā var kalpot gan administratīvais protokols, gan personas paskaidrojumi, gan liecinieku liecības, gan sastādītie dienesta ziņojumi vai citi dokumenti. Arī Augstākās tiesas Senāts ir norādījis, ka par pierādīšanas līdzekli administratīvā pārkāpuma lietā atzīstams jebkurš dokuments (rakstveida pierādījums), tostarp policijas amatpersonu dienesta ziņojums un administratīvā pārkāpuma protokols (skat. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 15.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-248/2007 19.punktu un 2008.gada 12.novembra rīcības sēdes lēmumu lietā Nr.SKA-647/2008).

Tiesa nav sniegusi argumentāciju, kāpēc Drošības policijas darbinieku ziņojumi būtu noraidāmi kā pierādījumi lietā. Minētais ir pretrunā ar LAPK 274.pantu, saskaņā ar kuru institūcijai, kas izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietu, lēmumā jānorāda faktiskais apstākļu konstatējums, t.sk. argumentus, uz kuru pamata pierādījumi noraidīti.

Tiesa spriedumā pamatoti norāda, ka, „lai konstatētu personas rīcībā LAPK 175 .pantā paredzēto administratīvā pārkāpuma sastāvu, lietas materiālos nepieciešams iegūt konkrētas ziņas - kādas prasības policijas darbinieki personai ir izvirzījuši, vai izvirzītās prasības bija likumīgas un pierādījumus tam, ka persona ir ļaunprātīgi atteikusies izpildīt policijas darbinieku likumīgās prasības, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus". Vienlaikus no sprieduma nav redzams, ka tiesa būtu vispusīgi vērtējusi likumīgās prasības esamību, bet, nenoskaidrojot Drošības policijas viedokli, sniegts subjektīvs vērtējums, ka "uz 2015. gada 12. maiju nav bijis spēkā neviens normatīvs akts, kas aizliegtu fiziskai personai veikt video vai audio fiksāciju sabiedriskajā vietā, pat ja šī vieta atrodas Drošības policijas tuvumā", kas neatbilst faktiskajai situācijai. Tiesa tāpat nepamatoti atsaucas uz Iekšlietu ministrijas iesniegto Ministru kabineta noteikumu grozījumu projektu "Grozījums Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumos Nr.508 "Noteikumi par aizsargjoslām ap valsts aizsardzības objektiem un šo aizsargjoslu platumu"",  kam nav saistība ar lietā noskaidrojamiem apstākļiem - minētie noteikumi paredz noteikt aizsargjoslu ap Drošības policijas ēku, lai īstenotu virkni fiziskās drošības pasākumu, kas saistīti ar personu nesankcionētu pulcēšanos, saimniecisko darbību un būvniecību, kā arī transporta kustības un stāvēšanas ierobežošanu atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 10.novembra noteikumiem Nr.1312 "Noteikumi par darbību ierobežojumiem aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem". Šiem noteikumiem nav saistības ar nesankcionētas informācijas ieguves ierobežošanu, ko regulē likums "Par valsts noslēpumu" un Informācijas atklātības likums. Tajā pašā laikā tiesa nav vērtējusi faktu, ka likumdevējs ir deleģējis tiesības institūciju vadītājam plānot un organizēt valsts noslēpuma aizsardzības pasākumus, lai novērstu nesankcionētu informācijas iegūšanu (likuma "Par valsts noslēpumu" 7.pants).

Tiesa nav vērtējusi apstākli, ka Drošības policijas amatpersonas, kuras konkrētajā gadījumā pildīja savus dienesta pienākumus A kritiskās infrastruktūras objekta, valsts drošības iestādes un iestādes, kurā notiek darbs ar klasificētu informāciju, aizsardzības jomā, izvirzītā prasība pārtraukt filmēšanu ir saistīta ar tādas informācijas iegūšanu, ko konkrētajai personai nav tiesības iegūt, apstrādāt, glabāt vai izpaust. Proti, Drošības policijas telpās tiek uzglabāti valsts noslēpuma objekti. Šādu telpu apsardze, caurlaides režīma organizācija saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra noteikumu Nr.887 „Valsts noslēpuma objektu saraksts" 2.7.10.punktu ir valsts noslēpuma objekts. Turklāt apsardzes un caurlaides režīma procedūras ir nostiprinātas Drošības policijas iekšējos normatīvos aktos, kas saskaņā ar minētajiem noteikumiem klasificēti kā valsts noslēpuma objekts. Valsts noslēpuma pieejamība ir noteikta likuma „Par valsts noslēpumu" 9.panta pirmajā daļā — pieeja valsts noslēpumam ir atļauta tikai tām amatpersonām, kurām saskaņā ar amata (dienesta) pienākumiem vai konkrētu darba (dienesta) uzdevumu ir nepieciešams veikt darbu, kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību. No minētā izriet, ka L.Lapsa, sistemātiski filmējot tieši caurlaides režīmu Drošības policijas ēkā, varēja iegūt informāciju par caurlaides darba organizēšanu, apsardzē iesaistītajām personām un to aprīkojumu. Atšķirībā no situācijas, kad persona garāmejot var vizuāli fiksēt caurlaides režīma darbību, sistemātiska informācijas ieguve, dokumentējot apsardzes režīmu formātā, kas ļauj to vēlāk analizēt, rada reālu apdraudējumu valsts drošības iestādes funkcionēšanai un valsts noslēpuma saglabāšanas interesēm.

Tāpat tiesa nav vērtējusi, ka ar likumu uzlikts šādas informācijas aizsardzības pienākums dod pamatu novērst aizsargājamas informācijas prettiesisku iegūšanu. Konkrētajā gadījumā - dokumentējot video materiālā. Tādējādi jautājums nav par L.Lapsas tiesībām veikt filmēšanu vai fotografēšanu publiskā (sabiedriskā) vietā - šādas tiesības nav apšaubītas, bet tieši veikt filmēšanu, kas saistīta ar tādas informācijas ieguvi un apstrādi, uz ko personai nav tiesības. Tai skaitā iegūt informāciju par Drošības policijas kā valsts drošības iestādes amatpersonu skaitlisko sastāvu un materiāltehnisko nodrošinājumu.

Jānorāda, ka Drošības policijas kā valsts drošības iestādes funkcijas aizsargā likums „Par valsts noslēpumu" un Valsts drošības iestāžu likums, jo, iegūstot un publiskojot informāciju par valsts drošības iestāžu personālu, valsts drošības iestādei var tikt nodarīts kaitējums, kas var būtiski apgrūtināt vai padarīt neiespējamu svarīgu sabiedrisko funkciju īstenošanu un cilvēku drošības nodrošināšanu un kuras darbības traucējumi būtiski ietekmētu valsts funkciju īstenošanu un iespējamu negatīvu seku iestāšanās novēršanu. Valsts drošības iestāžu likuma 24.panta piektā daļa nosaka, ka ziņas par valsts drošības iestāžu personāla skaitlisko sastāvu un iekšējo struktūru, to amatu sarakstiem, finansēm un tehnisko aprīkojumu ir valsts noslēpums.

No minētā secināms, ka valsts drošības iestāžu darbība tās funkciju īstenošanā visās valstīs nozīmīgās darbības jomās vislielākajā mērā ir saistīta ar tādas informācijas aizsargāšanu un izmantošanu tieši valsts drošības nolūkā. Ievērojot šīs kompetences, noteiktai slepenībai pakļauti arī iestādes resursi, veids un metodes, kā iestāde darbojas. Minētās funkcijas un uzdevumi to atšķir no vispārējā gadījuma, kad valsts pārvaldes iestādēm jādarbojas pēc iespējas atklāti (sk. Augstākās tiesas Senāta 2012.gada 15.jūnija spriedumu lietā SKA-272/2012 14.punktu).

Turklāt lietā nav noskaidroti visi lietas apstākļi, proti, 2015.gada 12.maijā fiksētais gadījums nav pirmā reize, kad L.Lapsa veica informācijas iegūšanu, filmējot un/vai fotografējot Drošības policijas ēku. L.Lapsa tiesā sniedza paskaidrojumu, ka jau 2015.gada 20.aprilī tika veikta Drošības policijas ēkas, dienesta automašīnu un amatpersonu un apmeklētāju filmēšana tādā veidā, ka tiek fiksēta konkrētu personu saistība ar valsts drošības iestādi. Vienlaikus L.Lapsa paskaidrojumos nenorāda un tiesa nav pieprasījusi papildus materiālus par visiem gadījumiem, kad mēģināts prettiesiski iegūt informāciju, kas nav publiski pieejama. Turklāt publiskajā telpā pieejamā informācija  nepārprotami liecina, ka minētās darbības tika veiktas ar mērķi iegūto informāciju publicēt, tādējādi apdraudot valsts drošības iestādes pamatfunkciju izpildi. To apstiprina ari fakts, ka fragments no 2015.gada 20.aprilī filmētā materiāla, kad pēc L.Lapsas teiktā it kā tika filmēta tikai iela - sabiedriska vieta, tika publiskots interneta vietnē www.youtube.com 2015.gada 27.aprīlī lietotāja "Pietiek.com" profilā ar nosaukumu "Kā Lato Lapsa ar Drošības policijas Ēriku satikās". Materiālā ir redzamas vizuāli identificējamas personas ieejam Drošības policijas ēkā.

Izvērtējot L.Lapsas veikto darbību3 un to mērķu likumību un radīto apdraudējumu, tika konstatēts, ka filmēšana tiek veikta ar mērķi prettiesiski iegūt aizsargājamu informāciju, to publiskot, tādējādi apdraudot Drošības policijas kā valsts drošības iestādes darbību nacionālās drošības un sabiedrības interešu aizsardzības jomā, kā arī apdraudot ari citu personu tiesības un intereses. Tāpēc 2015.gada 29.aprīlī, kad L.Lapsa atkārtoti ieradās fiksēt ieeju Drošības policijā, viņam tika lūgts pārtraukt prettiesisku informācijas ieguvi, ar audio un video ierakstošu tehniku fiksējot Drošības policijas caurlaides režīmu, personas, kas ieiet un iznāk no Drošības policijas ēkas, kā arī citu Drošības policijas tehnisko aprīkojumu. Savukārt pēc izvirzītās likumīgās prasības neizpildīšanas, L.Lapsa tika aizturēts atbilstoši LAPK 254.panta 1.punkta nosacījumiem par LAPK 175.pantā izdarīto administratīvo pārkāpumu.

Minētajiem apstākļiem ir būtiska nozīme, noskaidrojot arī 2015.gada 12.maijā L.Lapsas fiksētās rīcības apstākļus, jo personām, kas īstenoja valsts drošības iestādes apsardzi, bija pamats uzskatīt, ka L.Lapsa, ierodoties pie Drošības policijas ēkas ar fotokameru, kurai ir video ierakstīšanas funkcija, un veicot tādas pašas darbības, kādas tika veiktas iepriekš, ir uzsācis prettiesisku informācijas ieguvi, tai skaitā tādas informācijas, kas var saturēt valsts noslēpumu vai kuras izpaušana var apdraudēt valsts noslēpuma saglabāšanu. Turklāt Drošības policijas amatpersonām bija pamats uzskatīt, ka minētais tiek darīts nolūkā iegūto informāciju publicēt, apgrūtinot valsts drošības iestādes darbību pamatfunkciju īstenošanā. L.Lapsam tika atkārtoti izskaidrots liegums iegūt attiecīgo informāciju, veicot foto/video/audio dokumentēšanu, taču persona atteicās izpildīt Drošības policijas amatpersonas likumīgās prasības, kas attiecīgi norādīts protokolā.

Tiesa neņēma vērā apstākli, ka Drošības policijai nav lietvedības tiesību administratīvo pārkāpumu lietās, līdz ar to ari nav tiesību veikt fotokameras izņemšanu LAPK 256., 257.pants kārtībā. Savukārt spriedumā nav skaidrots, vai L.Lapsam laika posmā līdz ieradās Valsts policijas pārstāvji bija iespējams izņemt no fotokameras barošanas elementu un atmiņas karti. Tāpat spriedumā nav pārbaudīts fakts, ko paskaidrojumos apgalvo L.Lapsa, ka viņš policijas amatpersonai paskaidrojis, ka filmēšanu neveic. Drošības policijas viedoklis par to, vai pastāv citi pierādījumi, ka L.Lapsa 2015.gada 12.maijā veica prettiesisku informācijas ieguves mēģinājumu ar filmēšanu, netika noskaidrots, iesaistītās Drošības policijas amatpersonas liecināt tiesas sēdē netika aicinātas.

Tika ņemta vērā arī L.Lapsas agrākā darbība, kad viņš mēģināja iegūt informāciju par Drošības policijas ēku kompleksu ar bezpilota tipa lidaparātu, neievērojot Ministru kabineta 2006. gada 15. augusta noteikumos "Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un tādu cita veida lidaparātu lidojumi, kuri nav kvalificējami kā gaisa kuģi" paredzētos aizliegumus. Proti, šo noteikumu 24.1. apakšpunkts aizliedz veikt lidojumu „tuvāk par 200 m no būvēm, (..), elektrības zemsprieguma, augstsprieguma un sakaru līnijām, (..), savukārt 24.3. apakšpunktā noteikts aizliegums veikt lidojumu „pāri transportlīdzekļu stāvvietām un vietām, kur pulcējas cilvēki". Par konkrēto gadījumu nav sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, jo fakti neliecina, ka lidojums tika veikts. Materiāls, kuru L.Lapsa publiskajā telpā identificē kā savu filmētu materiālu, ir ievietots interneta vietnē YouTube.com 2014. gada 24. jūlijā ar nosaukumu DJI0005 un atkārtoti 2015. gada 30. aprīlī ar tādu pašu nosaukumu.

Gadījumā, ja persona filmēšanu neveica, bet šādu darbību imitēja, lietā noskaidrojams personas patiesais mērķis, jo ar savu darbību L.Lapsa konkrētajā situācijā traucēja Drošības policijas, kas ir valsts drošības iestāde, pamatfunkciju izpildē. Ar šādām L.Lapsas darbībām tiek apdraudēta ne tikai valsts un sabiedrības drošība, bet arī Drošības policijas amatpersonu, viņu ģimenes locekļu un personu, kas sadarbojas ar Drošības policijas amatpersonām valsts drošības jomā, tiesiskās intereses.

Sprieduma secinājums, ka nepastāv neviens normatīvs akts, kas aizliegtu fiziskai personai veikt video vai audio fiksāciju sabiedriskā vietā, neatbilst faktiskajai situācijai. Jānorāda, ka video un audio fiksācijas veikšanu kā personas tiesību uz vārda brīvību sastāvdaļu, kas nostiprināta Latvijas Republikas Satversmes 100.pantā, ierobežo Latvijas Republikas Satversmes 116.pants. Turklāt video un audio fiksācijas veikšanu ierobežo arī citu personu tiesības uz privāto dzīvi, ko tāpat aizsargā Latvijas Republikas Satversme un Fizisko personu datu aizsardzības likums.

Proti, tiesības filmēt un fotografēt un veikt citas ar dokumentēšanu saistītas darbības personai izriet no tiesībām uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt, vākt informāciju (Latvijas Republikas Satversmes 100.pants). Līdz ar to šo tiesību ierobežojumiem jābūt noteiktiem ar likumu, saprotamiem, nepieciešamiem demokrātiskā sabiedrībā, nepieciešamiem leģitīma mērķa sasniegšanai un samērīgiem. Pamattiesību ierobežošanas legālais pamats ir nostiprināts arī pašā Latvijas Republikas Satversmē, proti, Satversmes 116.pants ļauj ierobežot 100.pantā paredzētās tiesības, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātiskas valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.

Ņemot vērā to, ka filmēšanas/fotografēšanas jautājumā nav sniegts konkrēts tiesiskais regulējums visām situācijām, valsts pienākums ir katrā konkrētā gadījumā paskaidrot personai, kādā veidā filmēšana/fotografēšana apdraud vai varētu apdraudēt sabiedrisko drošību vai citu personu tiesības vai intereses.

Jānorāda, ka Drošības policijas ir viena no trim valsts drošības iestādēm, kas ir operatīvās darbības un pretizlūkošanas darbības subjekts. Valsts drošības iestāžu likums nosaka no citām valsts pārvaldes iestādēm atšķirīgu, speciālu darbības režīmu un principus, kas savā būtībā saistīti ar informācijas aizsardzību un pastiprinātu slepenības režīmu. Minētais izriet no Valsts drošības iestāžu likuma 17.panta, ar ko aizsargājams Drošības policijas rīcībā esošās informācijas kopums un noteikti ierobežojumi tās izpaušanai, kā arī no Valsts drošības iestāžu likuma Piektajā nodaļā nostiprinātajām normām, kas nosaka ļoti šauru to personu loku, kam ir tiesības iepazīties ar Drošības policijas rīcībā esošo informāciju, t.sk. tiesības uzklausīt un tikties ar amatpersonām un darbiniekiem. Valsts drošības iestāžu likuma 24 .pantā īpaši uzsvērts, ka ziņas par valsts drošības iestāžu personāla skaitlisko sastāvu un iekšējo struktūru, to amata sarakstiem, finansēm un tehnisko aprīkojumu ir valsts noslēpums. Uz minēto norādīts iepriekš un šādu normu interpretācija ir nostiprināta judikatūrā (sk. Augstākās tiesas Senātā 2012.gada 15.jūnija spriedumu lietā SKA-272/2012).

Drošības policija kā valsts drošības iestāde ir viens no centrālajiem nacionālās drošības subjektiem, kam ir nozīmīga loma nacionālās drošības, kas savukārt ir valsts pamatpienākums, garantēšanā. Nacionālā drošība saskaņā ar Nacionālās drošības likuma pirmajā daļā nostiprināto, ir tāds stāvoklis, kurā ir garantēta valsts neatkarība, tās konstitucionālā iekārta un teritoriālā integritāte, sabiedrības brīvas attīstības perspektīva, labklājība un stabilitāte. Tādējādi nacionālā drošības garantēšana ir viens no sabiedriskās drošības priekšnoteikumiem. Nacionālā drošība sevī ietver arī Satversmē noteikto pamattiesību un demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzību.

Ņemot vērā Drošības policijai kā valsts drošības iestādei uzticētās funkcijas nacionālās drošības garantēšanas jomā, Drošības policija ir atzīta par A kategorijas kritiskās infrastruktūras objektu. Nacionālās drošības likuma 22.2pantā noteikts, ka A kategorijas infrastruktūras objekts ir valsts līmeņa sevišķi svaiīga kritiskā infrastruktūra, kuras iznīcināšana vai darbības spēju samazināšana būtiski apdraud valsts pārvaldīšanu un drošību. Tādējādi darbība, kas vērsta uz Drošības policijas darbības traucēšanu un darbības spēju samazināšanu, apdraud nacionālo drošību un ir pretēja sabiedrības interesēm.

Ņemot vērā to, ka katrs kritiskās infrastruktūras objekts prasa atšķirīgu pieeju nosakāmo ierobežojumu samērīguma vērtēšanai, Nacionālās drošības likums ir deleģējis iestādes vadītājam tiesības nodrošināt drošības pasākumu plānošanu un īstenošanu, savukārt Ministru kabinetam ir deleģētas tiesības noteikt kritiskās infrastruktūras apzināšanas un drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtību.

Līdz ar to ir konstatējams ar likumu noteikts leģitīms mērķis Drošības policijas ēku kompleksa aizsardzības pasākumiem - nacionālās drošības un sabiedrības drošības nodrošināšana, citu cilvēku tiesību aizsardzība.

Turklāt šo funkciju izpildē Drošības policijas amatpersonām ir likumā "Par policiju" noteiktās pilnvaras, tai skaitā prasīt, lai personas pārtrauc likumpārkāpumus un citu rīcību, kura traucē policijas pilnvaru izpildi (12.panta pirmās daļas 1.punkts), likumā noteiktajā kārtībā aizturēt un turēt apsardzībā personas, kuras tiek turētas aizdomās par noziedzīgu nodarījumu vai administratīvo pārkāpumu izdarīšanu (12.panta pirmās daļas 7.punkts), uz laiku ierobežot vai pārtraukt transporta vai gājēju kustību ielās un uz ceļiem, kā arī personu iekļūšanu atsevišķās vietās vai objektos un izkļūšanu no tiem, ja to prasa sabiedrības drošības, personu dzīvības, veselības un mantas aizsardzības, kā arī izmeklēšanas intereses (12.panta pirmās daļas 15.punkts). Tādējādi policijas darbinieks, kurš veica likumīgās pilnvaras Drošības policijas ēkas apsardzei, konstatējot rīcību, kas traucē šo pilnvaru izpildi un rada sabiedrības drošības interešu apdraudējumu, bija tiesīgs arī pilnībā pārtraukt vai ierobežot gājēju kustību Ērgļu ielā gar Drošības policijas ēku, kas ir sabiedriska vieta un kas attiecīgi būtu būtiskāks ierobežojumos.

Drošības policija kā valsts drošības iestāde ir institūcija, kas patstāvīgi glabā un apstrādā valsts noslēpumu saturošu informāciju, t.sk. ārvalstu un starptautisku organizāciju klasificētu informāciju. Līdz ar to Drošības policija īsteno arī valsts noslēpuma aizsardzības pasākumus - saskaņā ar Likuma "Par valsts noslēpumu" 7.panta pirmo daļu - tiesiska, tehniska un organizatoriska rakstura mērķtiecīgas darbības, lai nodrošinātu valsts noslēpuma saglabāšanu un nepieļautu tā nesankcionētu izplatīšanu (izmantošanu). Pasākumi, tai skaitā pasākumi, kas attiecas uz Drošības policijas apsardzes režīmu, ir nostiprināti Drošības policijas iekšējos normatīvajos aktos un rīkojuma dokumentos, kam noteikts ierobežotas pieejamības informācijas vai valsts noslēpuma statuss. Izvērtējot aizsardzības pasākumu apjomu, ir ņemta vērā arī Drošības policijas ēkas atrašanās vieta, kas nosaka nepieciešamību apdraudējuma novēršanai pievērst pastiprinātu uzmanību ēkas ārējam perimetram.

Likumdevējs ir deleģējis Ministru kabinetam noteikt to objektu sarakstu, kas uzskatāmi par valsts noslēpuma objektiem. Minētais saraksts ir noteikts ar Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra noteikumiem Nr.887 "Valsts noslēpuma objektu saraksts". Starp tādiem izceļama informācija par valsts drošības iestāžu personālu (2.6.punkts), informācija par izlūkošanu un operatīvo darbību (2.7.punkts), kā arī informācija par valsts noslēpuma aizsardzību (2.10.punkts). Šajā sakarā jānorāda, ka 2.10.7.punktā īpaši uzsvērts, ka par klasificētu atzīstama informācija par telpu, kurā tiek uzglabāti valsts noslēpuma objekti, apsardzi, arī par apsardzes tehniskajiem līdzekļiem, caurlaides un iekšējās drošības režīma organizāciju un faktisko nodrošinājumu. Šādas informācijas izpaušana var nodarīt kaitējumu valsts drošībai, samazinot Drošības policijas darbības spējas.

Sistemātiski veikta filmēšana vai fotografēšana, kā arī citādā veidā veikta dokumentēšana, kad tiek dokumentēts caurlaides režīms Drošības policijā, personas, kas piedalās caurlaides režīma nodrošināšanā un to aprīkojums, kā ari tiek izzināta šo personu rīcība noteiktās situācijās, ir vērtējama kā aizsargājamas informācijās prettiesiska iegūšana, kas ievērojami samazina drošības pasākumu efektivitāti, apdraud Drošības policijas kā valsts drošības iestādes un kritiskās infrastruktūras objekta normālu funkcionēšanu un tādējādi neatbilst sabiedrības interesēm.

Turklāt sistemātiski veikta filmēšana vai fotografēšana, kā arī citādā veidā veikta dokumentēšana, kad tiek dokumentēta personu ieiešana Drošības policijas ēkā, apdraud Drošības policijas darbības kapacitāti operatīvās un pretizlūkošanas uzdevumu izpildes jomā. Jānorāda, ka būtiska nozīme ir tam, ka L.Lapsa filmēšanu un fotografēšanu neveic privātām vajadzībām, ko apliecina objektīvi veiktās darbības (materiāla publiskošana internetā), bet šādai darbībai ir cits mērķis - iegūt un izpaust informāciju, kurai varētu būt ierobežotas pieejamības informācijas vai klasificētas informācijas statuss, traucēt valsts drošības institūcijai veikt ar likumu noteiktās funkcijas valsts drošības jomā.

Drošības policijā iegūtā informācija liecina par nedraudzīgo valstu izlūkdienestu pastiprinātu interesi par valsts drošības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem vai jebkurām citām personām, kas saistītas ar valsts drošības iestādēm. Tāpēc informācija par personas saistību ar valsts drošības iestādi ir jo sevišķi aizsargājama - šādas informācijas izpaušana var apdraudēt ne tikai valsts drošības iestāžu amatpersonu dzīvību un veselību, bet arī to personu, ar kurām valsts drošības iestāžu amatpersonas uztur profesionāla rakstura kontaktus. Apdraudētas tiek arī citas personas, kas Drošības policijā vēlas vērsties anonīmi un ziņot par noziedzīgiem nodarījumiem vai valsts drošības apdraudējumiem.

Filmējot un fotografējot personas, kas ieiet Drošības policijā, var tikt aizskarta arī šo personu privātās dzīves intereses, jo ne visas personas, kas ieiet vai vēlas ieiet Drošības policijas ēkā, vai iznāk no tās, attiecīgajā brīdī veic savus dienesta pienākumus.

Ņemot vērā to, ka Drošības policija veic un īsteno arī valsts augstāko amatpersonu apsardzi, sistemātiski fiksējot ieeju Drošības policijā, var tikt izpausta informācija, kas saistīta ar fiziskās drošības pasākumu organizēšanu, tādējādi radot riskus arī attiecīgo amatpersonu dzīvības un veselības interesēm.

Jānorāda, ka nepastāvot ierobežojumam vai iespējai ierobežot Drošības policijas ēkas caurlaides režīmu un personas, kas ieiet un iziet no Drošības policijas ēkas, kā arī transportlīdzekļus, kas izbrauc un iebrauc Drošības policijas slēgtajā teritorijā, faktiski nav iespējams nodrošināt Drošības policijas normālu funkcionēšanu, tādējādi apdraudot nacionālās drošības intereses. Šāda situācija nav sabiedrības interesēs un apdraud sabiedrības drošību. Ņemot vērā to, ka nebūtu samērīgi noteikt vispārēju aizliegumu filmēt vai fotografēt visu ēku, katrs šāds gadījums Drošības policijā tiek vērtēts individuāli, izzinot personu mērķus un rīcības motīvus, kā arī noskaidrojot, vai notikušajā nav noziedzīga nodarījuma, piemēram, spiegošanas, pazīmes. Konkrētajā situācijā uzskatāms par samērīgu ierobežot vienas personas personīgās ambīcijas, lai aizsargātu visas sabiedrības intereses.

Pie šādiem apstākļiem spriedums nevar tikt atzīts par pamatotu un likumīgu.

Pamatojoties uz iepriekš minēto un vadoties pēc LAPK 289.2 panta, - lūdzu: Atcelt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 30.jūnija spriedumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. 130049515, un izskatīt lietu pēc būtības.

Priekšnieka p.i. A. Grišins.

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...