Grīziņkalnā plāno izzāģēt kokus – tie esot sākuši traucēt Dziesmusvētku autobusiem
PIETIEK07.02.2017.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Rīdzinieks
08.02.2017. 10:56Grīziņkalns un apkārtne ir jāsaglabā esosā veselumā. Pietiek, ar demagoģiju un vienaldzības kultivēsanu. Ierosinu RD mājas lapā uzturēt Rīgas karti, kurā tiek fiksēti visi pēdējās desmitgadēs izcirstie koki, arī dižkoki. Tas pats attiecas uz zaudētiem kultūras pieminekļiem un vēsturiskām ēkām.
Zars
08.02.2017. 09:48Ja mēs esam tik sīkmanīnīgi pamestā kultūras kaula grauzēji, ja esam mīkstčauļi un neesam gatavi boikotēt varas daudzmiljonu lielveikalu, ko sauc par simtgadi, banālos dziesmu svētkus ieskaitot, ja mēs esam gatavi brēkt tikai tad, kad iezāģē mūsu personīgajā kājā, tad kāpēc tāda liekulīga brēka par kokiem, ja kultūrai tik "kulturāli" nospļauties par cilvēkiem?
Pilsonis
08.02.2017. 09:13»
Ahuņet Audzvasaris
Uzvaras parkā jāplāno nozāģēt to betona peni,tas traucē,un aizņem nevajadzīgi vietu
Nesen tur gāju garām. Apbrīnojams piemineklis. Tikai Brīvības piemineklis var sacensties varenībā. Tas protams ja atmet visus tos murgus ko kangari iečurāja bauriem smadzenēs
Phe
08.02.2017. 07:05RDSD mājas lapā nav atrodam šī informācija. Kur var izteikt savu viedokli Asara ielas 15 iedzīvotāji??
Cik neētiski
08.02.2017. 02:32Kultūras vārdā, plivinot Dziesmusvētku karogu. Par ērtībām - RS. Grīziņkalna rajons pēdējās 3 dekādēs - pluinīts, atsķaidīts, vārdzināts. Grīziņkalns ir daļa no vēsturiskā rajona - strādnieku Rīgas, latviesu, Grīziņa, Billes Rīgas. Respektējiet to. Nelāčojiet.
Lauķis
07.02.2017. 21:29Būtu ļoti jauki, ka tie naskie cirtēji tikpat naski vai vēl vairāk iestādītu. Taču Rīgā no Domes to vien dzird - cirst, cirst un cirst! Kad vienreiz beigsies šo pilsētas plaušu nīcināšana?
Bla, bla, bla
07.02.2017. 21:24»
R.Zeltīts
Atbalstu! Šīs nocirst un 5m tālāk iestādīt 10 jaunas liepas
Dēliņ, viss nav tik vienkārši - kamēr tās 10 Tevis maybe iestādītās izaugs, atradīsies 55 iemesli tās kā nevērīgus krūmus izcirst, vai pa vienkāršo onkas pļēguri apčurās vai apgulēs!
aha
07.02.2017. 17:55»
Ahuņet Audzvasaris
Uzvaras parkā jāplāno nozāģēt to betona peni,tas traucē,un aizņem nevajadzīgi vietu
drīzāk jau uzbūvēs jaunu tiltu un izcirtīs visus kokus un nojauks mājas, kas traucē koloradņikiem pulcētiek ikgadējā maija pjankā!
Ahuņet Audzvasaris
07.02.2017. 17:35Uzvaras parkā jāplāno nozāģēt to betona peni,tas traucē,un aizņem nevajadzīgi vietu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
