Gruškevičam un vēl divām augstām IZM amatpersonām piemēro disciplinārsodu - atlaišanu; lietu plāno nodot prokuratūrai
PIETIEK05.07.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) izveidotā disciplinārlietas komisija otrdien pieņēmusi lēmumu par ministrijas ilggadējā valsts sekretāra Mareka Gruškeviča un vēl divu augstu IZM amatpersonu atbrīvošanu no darba saistībā ar jau aprīlī izskanējušajām aizdomām par valsts naudas izsaimniekošanu, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Pagaidām neoficiāli tiek pieļauts, ka lieta tiks nodota Ģenerālprokuratūrai.
23. aprīlī izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis paziņoja, ka kāds vērienīgs IZM datortehnikas iepirkums radījis aizdomas par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu. Šai sakarā ar IZM ilggadējo valsts sekretāru Gruškeviču tika panākta vienošanās par viņa aizrotēšanu darbam citā valsts amatā, tomēr līdz pat šim laikam neviens cits amats viņam nav piedāvāts.
Otrdienas pievakarē IZM izveidotā disciplinārlietas komisija pieņēmusi lēmumu Gruškevicam, viņa vietniecei Ingai Štālei un IZM Informācijas tehnoloģiju departementa direktorei Inesei Gludītei piemērot disciplinārsodu - atbrīvošanu no amata, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, kas iegūta no avotiem disciplināratbildības komisijā.
Pietiek zināms, ka Gludīte trešdien IZM iesniegusi slimības lapu, arī Gruškevičs skaitās slims, lai gan, pēc Pietiek avotu teiktā, attiecīgus dokumentus viņš ministrijā nav iesniedzis. Izglītības un zinātnes ministra Ķīļa komentāru Pietiek trešdien neizdevās iegūt - ministrijā norādīja, ka par disciplinārlietas komisijas lēmumu viņš vēl nav ticis informēts. Tomēr tiek prognozēts, ka disciplinārlietas komisijas lēmumā balstīts Ķīļa rīkojums par trīs augstistāvošo IZM amatpersonu atbrīvošanu no amata varētu tikt izdots jau pirmdien.
Tāpat netiek izslēgts, ka disciplinārlietas materiāli tiks nodoti Ģenerālprokuratūrai, lai tā izvērtē, vai šajā gadījumā ierēdņi nav saucami pie kriminālatbildības.
Aprīļa beigās Ķīlis paziņoja, ka Gruškeviča un viņam padoto ierēdņu rīcība radījusi aizdomas par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu. Kādā vērienīgā datortehnikas iepirkumā ministrijas darbinieki neesot ievērojuši nepieciešamās procedūras, kas tagad varot izmaksāt deviņus miljonus latu.
IZM izsludināja konkursu un pēc tā norises noslēdza līgumu ar vienu piegādātāju par noteikta veida datoru un multimediju tehnikas piegādi. Līguma izpildes gaitā konkursa uzvarētājs, izmantojot savas likumīgas tiesības, divas reizes IZM piedāvājis mainīt specifikāciju, proti, piegādāt citu tehniku, nekā sākotnēji noteikts izsludinātajā iepirkumā un noslēgtajā līgumā. IZM valsts sekretāra Gruškeviča personā 2012. gada martā bez eksperta tehniskā slēdziena, neievērojot vajadzīgo procedūru, kā arī bez attiecīgiem līguma grozījumiem piekritusi šiem piedāvājumiem.
"Šis jautājums ministrijas reorganizācijas gaitā nonāca manā redzeslokā, tāpēc šo procesu nekavējoties apturēju, vēršoties Finanšu ministrijā un Iepirkumu uzraudzības birojā, kam pieprasīju viedokli par šādas rīcības atbilstību. Esmu saņēmis abu attiecīgo iestāžu atzinumus, kas apstiprina aizdomas, ka šī rīcība, iespējams, bijusi nelikumīga. Tika ierosināta arī dienesta pārbaude Izglītības un zinātnes ministrijā, taču tās atzinums manis noteiktajā termiņā nav nonācis ministra biroja rīcībā," aprīlī paziņoija izglītības un zinātnes ministrs. Pārkāpumi esot konstatēti arī citos projektos un iepirkumos.
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
