Gruškevičam un vēl divām augstām IZM amatpersonām piemēro disciplinārsodu - atlaišanu; lietu plāno nodot prokuratūrai
PIETIEK05.07.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) izveidotā disciplinārlietas komisija otrdien pieņēmusi lēmumu par ministrijas ilggadējā valsts sekretāra Mareka Gruškeviča un vēl divu augstu IZM amatpersonu atbrīvošanu no darba saistībā ar jau aprīlī izskanējušajām aizdomām par valsts naudas izsaimniekošanu, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Pagaidām neoficiāli tiek pieļauts, ka lieta tiks nodota Ģenerālprokuratūrai.
23. aprīlī izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis paziņoja, ka kāds vērienīgs IZM datortehnikas iepirkums radījis aizdomas par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu. Šai sakarā ar IZM ilggadējo valsts sekretāru Gruškeviču tika panākta vienošanās par viņa aizrotēšanu darbam citā valsts amatā, tomēr līdz pat šim laikam neviens cits amats viņam nav piedāvāts.
Otrdienas pievakarē IZM izveidotā disciplinārlietas komisija pieņēmusi lēmumu Gruškevicam, viņa vietniecei Ingai Štālei un IZM Informācijas tehnoloģiju departementa direktorei Inesei Gludītei piemērot disciplinārsodu - atbrīvošanu no amata, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, kas iegūta no avotiem disciplināratbildības komisijā.
Pietiek zināms, ka Gludīte trešdien IZM iesniegusi slimības lapu, arī Gruškevičs skaitās slims, lai gan, pēc Pietiek avotu teiktā, attiecīgus dokumentus viņš ministrijā nav iesniedzis. Izglītības un zinātnes ministra Ķīļa komentāru Pietiek trešdien neizdevās iegūt - ministrijā norādīja, ka par disciplinārlietas komisijas lēmumu viņš vēl nav ticis informēts. Tomēr tiek prognozēts, ka disciplinārlietas komisijas lēmumā balstīts Ķīļa rīkojums par trīs augstistāvošo IZM amatpersonu atbrīvošanu no amata varētu tikt izdots jau pirmdien.
Tāpat netiek izslēgts, ka disciplinārlietas materiāli tiks nodoti Ģenerālprokuratūrai, lai tā izvērtē, vai šajā gadījumā ierēdņi nav saucami pie kriminālatbildības.
Aprīļa beigās Ķīlis paziņoja, ka Gruškeviča un viņam padoto ierēdņu rīcība radījusi aizdomas par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu. Kādā vērienīgā datortehnikas iepirkumā ministrijas darbinieki neesot ievērojuši nepieciešamās procedūras, kas tagad varot izmaksāt deviņus miljonus latu.
IZM izsludināja konkursu un pēc tā norises noslēdza līgumu ar vienu piegādātāju par noteikta veida datoru un multimediju tehnikas piegādi. Līguma izpildes gaitā konkursa uzvarētājs, izmantojot savas likumīgas tiesības, divas reizes IZM piedāvājis mainīt specifikāciju, proti, piegādāt citu tehniku, nekā sākotnēji noteikts izsludinātajā iepirkumā un noslēgtajā līgumā. IZM valsts sekretāra Gruškeviča personā 2012. gada martā bez eksperta tehniskā slēdziena, neievērojot vajadzīgo procedūru, kā arī bez attiecīgiem līguma grozījumiem piekritusi šiem piedāvājumiem.
"Šis jautājums ministrijas reorganizācijas gaitā nonāca manā redzeslokā, tāpēc šo procesu nekavējoties apturēju, vēršoties Finanšu ministrijā un Iepirkumu uzraudzības birojā, kam pieprasīju viedokli par šādas rīcības atbilstību. Esmu saņēmis abu attiecīgo iestāžu atzinumus, kas apstiprina aizdomas, ka šī rīcība, iespējams, bijusi nelikumīga. Tika ierosināta arī dienesta pārbaude Izglītības un zinātnes ministrijā, taču tās atzinums manis noteiktajā termiņā nav nonācis ministra biroja rīcībā," aprīlī paziņoija izglītības un zinātnes ministrs. Pārkāpumi esot konstatēti arī citos projektos un iepirkumos.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
