Guntis Belēvičs ar apvītušām rozēm pie rehabilitācijas kapa

Pašlaik Guntis Belēvičs ir ministrs jau 17 mēnešus. Viņš nav iesācējs, kurš var visas neizdarības novelt uz priekšgājējiem. Guntis Belēvičs ir sasniedzis to, ka rindas ir garākas, kvotas mazākas, zāles dārgākas, kolēģi nervozi, bet pacienti histērijā. 

Pie manis nāk nabagie pacienti, raudādami, ka viņiem nekad nebūs iespējas tikt pie ārsta, uz laboratorijas analīzēm vai radioloģisku izmeklēšanu. Turīgajiem pacientiem viss ir kārtībā – vai nu paši samaksā vai rindu optimizē. Skatot Gunta Belēviča apmierināto seju ikrīta televīzijā, klausoties bezgalīgos solījumus, šķiet – Guntis Belēvičs radījis sistēmu „nauda seko mazturīgā pacienta zārkam”.

Nebūtu rakstījusi šos skarbos vārdus, ja ne ministra attieksme pret rehabilitāciju. Sirds slimniekiem, ja viņi nav apdrošināti privāti vai no darba devēja, rehabilitācijas vairs nav nemaz. Formāli ir – kaut kur pie spinālo slimnieku pacientu rehabilitācijas. Kurss ilgst 10 dienas, kuru laikā labi, ja ārsts tevi redz pusotru reizi.

Labi, ka apdrošināts bija Valsts prezidents, kam tika veikta sirds vārstules transplantācijas operācija, viņš saņēma rehabilitācijas kursu. Kardioloģisko pacientu rindu “valsts apmaksātā rehabilitācijā” veido pārsvarā hroniski asinsvadu slimnieki, bet pacientiem pēc smagām operācijām, pēc stentēšanas, pēc angioplastijas un vainagartērijas paplašināšanas, smaga insulta jebkāda rehabilitācija ir iespējama aiznākamgad. Viens mans pacients teica, ka esot gandrīz sarunājis rehabilitāciju uz 2016. gada novembri. Vārdu „gandrīz” viņš lietoja, jo neticēja, ka šo rehabilitāciju sagaidīs.

Mani kolēģi kardiologi apgalvo, ka kardiorehabilitācija ir iznīcināta vienkārša iemesla dēļ – Guntim Belēvičam skauž, ka kardioloģijas līderis profesors Andrejs Ērglis ir talantīgāks, ietekmīgāks, bet turklāt vēl pacientus mīlošs ārsts un kolēģus cienošs vadītājs. Ievēlēts par akadēmiķi brīdī, kad visi piesmīn par Gunta Belēviča farmaceita augstāko izglītību, kas gūta gada laikā. Un šim Andrejam Ērglim veicas – pacienti pēc viņa operācijām dzīvo ilgi un laimīgi, slavē savu ārstu. Tagad ar ministra svētību rezultāti tik labi nebūs, jo slimnieki pēc kardioloģiskām invazīvām procedūrām rehabilitēti netiks.

Nerunāšu par to, ka mums nav vēža slimnieku rehabilitācijas, traumu slimnieku rehabilitācijas, psihisko slimnieku rehabilitācijas. Tas ir, rehabilitācija ir, bet tā ir pēc pusgada vai gada, kad tā vairs ne tuvu nav tik iedarbīga un efektīva.

Patiesībā šīs rindas nebiju paredzējusi publicēt. Nosūtīju tās dažiem kolēģiem un partijas biedriem. Par milzīgu pārsteigumu uzzināju, ka kādai rehabilitācijā ļoti nozīmīgai personai jau piezvanījusi ministram pietuvināta persona un likusi uzrakstīt slavinošu rakstu par ministra sasniegumiem rehabilitācijā.

* kardioloģe ar 20 gadu stāžu rehabilitācijas iestādēs

Novērtē šo rakstu: