Guseļņikovam nosakot 50 000 eiro mēnešalgu, radīta vēl viena shēma naudas "izsūknēšanai" no "Norvik bankas"
PIETIEK27.11.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
50 000 eiro mēnesī vai 600 000 eiro gadā - tāda mēnešalga jau pusgadu noteikta finanšu grūtībās sen esošās Norvik bankas padomes priekšsēdētājam un kopš pērnā novembra arī lielākajam akcionāram Grigorijam Guseļņikovam (attēls no baņķiera Twitter profila). Savukārt viņa vietniekam bankas padomē Andrim Ruselim noteikta 15 000 eiro mēnešalga, kas daļēji izskaidro viņa dāsnumu, neilgi pirms vēlēšanām vienai no varas partijām - Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) noziedojot 14 000 eiro. Līdz ar ziedojumiem ZZS un Saskaņai šonedēļ izgaismojās arī bankas finanšu labvēlība pret Nacionālās apvienības ietekmīgu pārstāvju vadītām biedrībām.
Notiekošais ap Norvik banku, tostarp dārgu nekustamo īpašumu pirkšana un citas shēmas naudas aizpludināšanai, kas detalizēti aprakstītas Pietiek trešdien publicētajā iesniegumā tiesībsargājošajām iestādēm un valsts augstākajām amatpersonām, aizvien vairāk sāk atgadināt uzdzīvi, ar kādu Krājbanku pirms tās kraha vadīja cits Krievijas izcelsmes "investors" Latvijas banku sektorā Vladimirs Antonovs.
Fakts par Guseļņikova milzīgo mēnešalgu, kas nav samērojams ar Norvik bankas finanšu situāciju un ko apliecina Pietiek rīcībā esošais un šodien publicētais bankas akcionāru 9.jūnija sapulces protokols, papildus jau citām jau aprakstītajām shēmām radījis legālu iespēju 300 000 eiro "izsūknēšanai" no bankas pēdējā pusgada laikā.
Dāsna 15 000 eiro liela mēnešalga noteikta arī padomes priekšsēdētāja vietniekam Andrim Ruselim, kurš līdz februārim bija Latvijas Bankas prezidenta vietnieks, bet augustā ziedoja ZZS ievērojamu summu - 14 000 eiro, kas gandrīz atbilst vienai viņa mēnešalgai Norvik bankā. Pārējiem trim bankas padomes locekļiem - Krievijas pilsoņiem Andrejam Daņiļenko un Igoram Smoļinam, kā arī ASV pilsonim Peteram Mihaelam Odintsovam mēnešalga noteikta 10 000 eiro apmērā.
Pietiek jau rakstīja, ka vēl divi Norvik bankas valdes locekļi - Marija Stepiņa un Raivis Ruskulis ZZS nesen noziedojuši attiecīgi 11 000 eiro un 5 000 eiro. Kopsummā tikpat lielu summu - 30 000 eiro - dažādi Norvik bankas vadības pārstāvji vai ar banku saistītas personas septembrī ar dažu dienu starpību noziedojušas arī opozīcijā esošajai partijai Saskaņa. Tā AS Norvik Ieguldījumu pārvalde valdes locekle Valentīna Keiša Saskaņai noziedojusi 10 000 eiro, tikpat saskaņiešiem noziedojusi arī Norvik bankas Juridiskās pārvaldes vadītāja Margarita Vjadzelica un advokāts Aleksandrs Berezins, kurš bankai sniedz juridiskos pakalpojumus.
Šonedēļ, 26. novembrī izgaismojās arī Norvik bankas jaunā akcionāra Guseļņikova labvēlība pret Nacionālās apvienības (NA) ietekmīgo politiķi, neseno tieslietu ministri ar paliekošu ietekmi Tieslietu ministrijā Baibu Broku. Trešdien tika paziņots par 170 000 eiro lielu ziedojumu Brokas vadītajai Latvijas Biatlona federācijai. Amatpersonu lēmumos ieinteresētu uzņēmēju ziedojumi dažādām politiķu vadītām sporta biedrībām ir Latvijā iecienīta prakse. Iepriekš populārākā dažādu privātu un valsts uzņēmumu finansējuma saņēmēja, pa tiešo, ziedojumu vai reklāmas līgumu veidā, kā arī caur "jumta organizāciju" - Latvijas Basketbola savienību - bija basketbola klubs VEF Rīga, ko vada savulaik Jaunā laika un Vienotības "kasieris" Edgars Jaunups.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
