Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Hibrīdkarš un postpadomju sabiedrība

Heinrihs Grass, neatkarīgs politikas vērotājs
10.04.2015.
Komentāri (20)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Varētu teikt, ka vārds „hibrīdkarš” ir stabili ierindojies visbiežāk pieminēto vārdu topā vismaz tad, ja runa ir par globālo politiku un drošību. Pieminot to, pirmais, kas nāk prātā, ir informatīvais karš un tā saucamie „zaļie cilvēciņi”. Tanī pat laikā mazāk tiek runāts par tādu sfēru kā ekonomika un tās sviru izmantošanu hibrīdkara apstākļos, tādēļ šoreiz par to un kontekstā ar tādu fenomenu, ko sauc par „postpadomju sabiedrība”. Ar šo apzīmējumu domāju bijušās padomju bloka valstis, kas ir izvelējušās, vismaz deklaratīvi, virzību uz demokrātiskas valsts iekārtas un pilsoniskas sabiedrības izveidi, orientējoties uz vecajām Rietumu demokrātijām.

Iesākumā atļaušos atsaukties uz pašreizējā KF BS ģenštāba priekšnieka Valērija Gerasimova rakstu, kas tika publicēts žurnālā „BПК” 2013.gada februārī, gadu pirms Krimas notikumiem. Lūk, izvilkums no raksta:

„21.gadsimtā var tikt novērota robežas izzušana starp kara stāvokli un mieru… Un karu vešanas metodes ir mainījušās. Ir pieaugusi nemilitāru aktivitāšu nozīme politisku un stratēģisku mērķu sasniegšanai. Akcents tiek nobīdīts politisku, ekonomisku, informatīvu, humanitāru un citu nemilitāru pasākumu virzienā, vienlaikus izmantojot iedzīvotāju protesta potenciālu. Plašu izplatību ir guvušas asimetriskas darbības, kas ļauj nonivelēt pretinieka pārākumu militārā jomā. Pie tiem var pieskaitīt speciālo uzdevumu vienību un iekšējās opozīcijas izmantošanu, lai radītu patstāvīgu fronti visā pretinieka teritorijā, kā arī darbību informatīvajā laukā, kur metodes un iedarbības veidi tiek patstāvīgi pilnveidoti."

Militāristu aprindās šīs tēzes ir pazīstamas ar nosaukumu „Gerasimova doktrīna”. Taisnības labad ir jāpiebilst, ka Gerasimovs nebija tas, kurš pirmais izdomāja un ieviesa dzīvē aprakstītās metodes. Tās tika pielietotas arī 20.gadsimtā, it īpaši Aukstā kara apstākļos, un ne tikai no PSRS puses.

Un tagad atgriezīsimies pie šī raksta pamattēmas.

Par energoatkarību un sankciju ieviešanu importa precēm kā politiskās ietekmes instrumentiem ir runāts daudz, tāpēc šoreiz ne par to. Lai ilustrētu domu, piedāvāšu hipotētisku piemēru, pamatojot aprakstīto scenāriju ar loģiskiem secinājumiem.

Un tā pieņemsim, ka ir valsts „X” ar nesalīdzināmi lielāku potenciālu nekā tai kaimiņos esošai valstij „Y”. Valstī „X” pie varas ir autoritārs režīms ar izveidotu stingru varas vertikāli, kas šīs valsts iekšienē kontrolē visu - sākot no medijiem un biznesa un beidzot ar tiesu sistēmu.

Turpretim valstij „Y” ir zināmi demokrātijas iedīgļi - caurspīdīga vēlēšanu sistēma, no varas neatkarīgi mediji (nejaukt ar pērkamību, jo šeit nopirkt medijus ir iespējas jebkuram) un vārda brīvība. Tanī pat laikā par patiesu demokrātiju un pilsonisku sabiedrību valstī „Y” runāt nenākas. Visai sabiedrībai svarīgi lēmumi šeit tiek pieņemti slepenībā, un bieži gadās, ka tie tiek pieņemti nevis šīs sabiedrības interesēs, bet gan atsevišķu politiski ekonomisku grupējumu interesēs. Respektīvi, sabiedrības kontroles par varu trūkuma apstākļos ir vērojama lielā biznesa un politiskās varas saplūšana, izveidojoties valdošam slānim,, ko tautā dēvē par „politmafiju”.

No otras puses, šīs valsts sabiedrība ir kūtra un nespēj organizēties, lai piespiestu varu vienmēr un visur rēķināties ar sabiedrības interesēm, naivi cerot, ka tas neskar katra atsevišķa sabiedrības locekļa personīgās intereses un labklājību. Turklāt valstī „Y” vēsturisku un ne tikai apstākļu dēļ ir izveidojusies uz etniska principa bāzēta divkopienu sabiedrība, kur viena šīs sabiedrības daļa jūt garīgu tuvību ar etniskās izcelsmes zemi - valsti „X”, kas ir pašsaprotami, turklāt atrodas pilnīgā valsts „X” informatīvā lauka ietekmē.

Tas būtu mūsu hipotētiskā pētījuma izejas punkts. Tālāk pieņemsim, ka valstī „X” valdošais režīms kaut kādu ģeopolitisku, ideoloģisku vai citu apsvērumu dēļ ir nolēmis iekļaut valsti „Y” savā ietekmes sfērā un padarīt to par paklausīgu satelītvalsti. Savukārt valstī „Y” valdošā elite kaut kādu savu cēlu vai ne tik cēlu apsvērumu dēļ to nevēlas un meklē sabiedrotos starp tiem, ko valsts „X” uzskata par saviem nāvīgiem ienaidniekiem. Sabiedrotie ir atrasti un ir apsolījuši, vismaz uz papīra, pasargāt valsti „Y” no kaimiņa tīkojumiem.

Kā rīkosies valsts „X” konkrētos apstākļos? Varbūt iesūtīs „zaļos cilvēciņus” un apbruņos opozīciju ar saukli „aizstāvēsim tautiešus no fašistiem”? Domājams, ka nedarīs to tik ilgi, kamēr nebūs izmantotas citas, efektīvākas metodes, un, ja arī izies uz tamlīdzīgām akcijām, tad tikai tad, ja būs pārliecība, ka tās gūs atbalstu ievērojamas iedzīvotāju daļas vidū valstī „Y”.

Tas, ka valstij „X” etniski tuvā sabiedrības daļa vārdos un domās atbalsta šīs valsts valdošo režīmu, vēl nenozīmē, ka būs ar mieru, mainīt savu kādu nekādu, bet pārtikušu dzīvi pret haosu un vardarbību. Galu galā Dzimteni var mīlēt arī no attāluma, piemēram, dzīvojot Braitonbīčā. Protams, ka vienmēr atradīsies padibenes un dienaszagļi, kuriem jukas ir vienīgā iespēja pašapliecināties, bet tas nav vērā ņemams kontingents, un, ja arī uz to balstīties, tad rezultātā nāktos iesaistīties ar regulāriem BS, ko diez vai varētu noslēpt.

Kādi varianti? Loģika diktē, ka būtu jārada sabiedrības daļā neapmierinātība ar dzīvi tik lielā mērā, ka tā būtu gatava uz kardinālām pārmaiņām, turklāt sākotnēji pašvaldību ieņemšana un karogu vicināšana ar vai bez „zaļajiem” nav obligāta. Pietiktu izveidot lojālu politisku partiju vai vairākas, izveidot parlamenta vairākumu un likumīgi pārņemt varu. Un tad jau lēnā garā varētu piegriezt skrūves, nodrošinot varas nemainīgumu un citus autoritāra režīma „labumus” pēc lēņu kunga parauga.

Nākošais jautājums - kā panākt šo neapmierinātību? Skaidrs, ka ar informatīvo karu vien ir par maz. Loģiski būtu mēģināt destabilizēt ekonomisko situāciju, jo tas ir sabiedrības labklājības pamats. Savukārt, to var panākt pastarpināti, caur „jumtotiem” uzņēmumiem kontrolējot ekonomiku vai vismaz svarīgākos tās sektorus, tādus kā bankas un loģistikas infrastruktūra (ostas, dzelzceļš) . Kāds pateiks - neviens uzņēmējs, pie pilna prāta būdams, labprātīgi necietīs zaudējumus ne ideoloģijas, ne kā cita vārdā. Piekrītu, labprātīgi necietīs, tikai atcerēsimies, ka valstī „X” viss ir zem kontroles un, ja nepieciešams, tad krimināllieta pēc vajadzības var tikt „sašūta” par jebkuru un jebko. Turklāt zaudējums valstī „Y” var tikt kompensēts ar kādu izdevīgu pasūtījumu valstī „X”, kur citi mērogi.

Ja runa par bankām, tad varētu pieņemt, ka to īpašnieki ir kristāltīri, nekādu darījumu ar aizdomīgas izcelsmes naudu vai kas tamlīdzīgs un valsts „X” specdienestiem nekādu cerību turēt tos „uz adatas” ar mērķi organizēt fiktīvus bankrotus vai ko tamlīdzīgu. Bet ir vēl viens, būtiskāks moments. Kontrolējot ekonomiku, valsts „X” „jumtotie” uzņēmumi likumsakarīgi kļūst par ietekmīgiem politmafijas locekļiem valstī „Y” ar visām no tā izrietošām sekām, tā ka fiktīvi bankroti var nebūt nepieciešami.

Uzprasās jautājums, kur hibrīdkaram ir lielāks izredzes gūt panākumus - valstī „Y” vai kādā citā valstī ar attīstītiem demokrātiskiem institūtiem, kas neļauj vietējai politmafijai nekontrolēti shēmot, kur katrs sabiedrības loceklis jūtas atbildīgs par savu valsti, jo ir iespējas ietekmēt procesus? Tādēļ domājams, ka valsts „Y” politmafijas pārstāvju emocionālie paziņojumi par demokrātijas apdraudējumu no valsts „X” puses lielā daļā sabiedrības izraisīs vieglu smīnu.

Kāds cits pateiks - man personīgi nekas nemainīsies un sliktāk nebūs - X vai Y. Tā gluži nav. Tur, kur visu kontrolē viena neliela sabiedrības daļa, vispārīga labklājība nav iespējama pat ar bagātīgiem dabas resursiem, un tam ir divi iemesli. Pirmkārt, lai visi varētu maz strādāt un šiki dzīvot, nekādu resursu nepietiks.

Būs neliels „kontrolieru” slānis ar pietuvinātiem, kas dzīvos greznībā, un beztiesīgi „melnie”, kas uzturēs „kontrolierus”. Respektīvi, totāla sabiedrības noslāņošanās, kur vidusšķira (mazie un vidējie uzņēmēji) tiks iznīcināti, jo izglītota, aktīva un, galvenais, ekonomiski neatkarīga vidusšķira, kas cīnās par savām ekonomiskajām interesēm, ir nopietns drauds „kontrolieru” un „politmafijas” pastāvēšanai. Otrkārt, IT laikmetā, kad sabiedrību nav iespējams turēt aiz „dzelzs priekškara” un totāli nozombēt pat ar izsmalcinātākām metodēm, šāds sabiedrības modelis ir nestabils un agri vai vēlu novedīs pie sociāliem nemieriem.

Nobeigumā atzīmēšu: kā jau bija teikts iepriekš, tad šis nelielais pētījums ir tīri teorētisks, bez aizspriedumiem un emocijām. Vienkārši daži novērojumi un, manuprāt, loģiski secinājumi. Turklāt aprakstītās metodes savu tā saucamo „interešu aizsardzībā” vienlīdz labi var attiecināt gan uz autoritāriem režīmiem, gan tiem, kas sevi dēvē par „demokrātijas paraugvalsti”.

Cits jautājums, ko es izvēlēšos - dzīvi zem „kontrolieriem”, „politmafijas” pseidodemokrātiju kā pārejas periodu uz „kontrolieru” iekārtu vai pilsonisku sabiedrību. 

Novērtē šo rakstu:

22
84

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Beidziet slepkavot bērnus

FotoPatvaļīgi uzzīmēta velojosla Brīvības ielā. Šis attēls labi parāda, ka vietas pietiek visiem – gan gājējiem, gan riteņbraucēju infrastruktūrai, gan sabiedriskajam transportam, gan pārējam autotransportam.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule kandidātiem uz Rīgas domes priekšsēdētāja amatu

FotoPirms atdot balsi par vienu no Jums Rīgas domes vēlēšanās, mēs, Rīgas iedzīvotāji, aicinām atsaukties un izvērtēt notiekošo Rīgā. Jūsu uzmanība tagad objektīvi ir vērsta uz vēlētāju balsīm. Mēs, izmantojot šo apstākli, esam spiesti lūgt Jūsu atbalstu saistībā ar mūsu tiesību aizskārumu laika posmā no 2011. gada līdz pat šim brīdim, 2017. gada maijam. Tālāk izklāstītais būtiski skar ne tikai mūsu situāciju, bet gan attiecas uz ikvienu Rīgas iedzīvotāju.
Lasīt visu...

6

Jāni Maizīti, neesiet lupata, esiet stiprs vīrs

FotoJāni Maizīti, nebaidieties no tautas vēlēta Saeimas deputāta, esiet stiprs vīrs, neizvairieties pārrunāt Latvijai svarīgus jautājumus.
Lasīt visu...

12

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

FotoGarkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā tādā Mežonīgo Rietumu šerifu pilsētā, - ir domei labvēlīgie un nelabvēlīgie rajoni, kā arī pareizie cilvēki, kam pilsētiņā atļauts faktiski viss.
Lasīt visu...

12

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

FotoDrīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami risināmu problēmu, un no ministres, kura daudzus gadus šajā jomā ir strādājusi, mums ir tiesības gaidīt taustāmus rezultātus arī bez īpaša iešūpošanās perioda, kā to solīja premjers Māris Kučinskis un topošā amata kandidāte. Gads būs pagājis, taču vai mēs varam nosaukt kaut vienu veselības ministres sasniegumu, kaut vienu izcīnītu uzvaru pacientu un medicīnas darbinieku interesēs?
Lasīt visu...

21

Fotogrāfe un divas mammas

FotoSociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja daudz un dažādas diskusijas par to, ko var un ko nevar darīt privātpersona, sniedzot savus pakalpojumus. Netrūka arī to, kuri jautāja manu kā jurista viedokli par notikušo.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

Latvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda,...

Foto

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas...

Foto

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

Latvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota...

Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...