Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Hibrīdkarš un postpadomju sabiedrība

Heinrihs Grass, neatkarīgs politikas vērotājs
10.04.2015.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Varētu teikt, ka vārds „hibrīdkarš” ir stabili ierindojies visbiežāk pieminēto vārdu topā vismaz tad, ja runa ir par globālo politiku un drošību. Pieminot to, pirmais, kas nāk prātā, ir informatīvais karš un tā saucamie „zaļie cilvēciņi”. Tanī pat laikā mazāk tiek runāts par tādu sfēru kā ekonomika un tās sviru izmantošanu hibrīdkara apstākļos, tādēļ šoreiz par to un kontekstā ar tādu fenomenu, ko sauc par „postpadomju sabiedrība”. Ar šo apzīmējumu domāju bijušās padomju bloka valstis, kas ir izvelējušās, vismaz deklaratīvi, virzību uz demokrātiskas valsts iekārtas un pilsoniskas sabiedrības izveidi, orientējoties uz vecajām Rietumu demokrātijām.

Iesākumā atļaušos atsaukties uz pašreizējā KF BS ģenštāba priekšnieka Valērija Gerasimova rakstu, kas tika publicēts žurnālā „BПК” 2013.gada februārī, gadu pirms Krimas notikumiem. Lūk, izvilkums no raksta:

„21.gadsimtā var tikt novērota robežas izzušana starp kara stāvokli un mieru… Un karu vešanas metodes ir mainījušās. Ir pieaugusi nemilitāru aktivitāšu nozīme politisku un stratēģisku mērķu sasniegšanai. Akcents tiek nobīdīts politisku, ekonomisku, informatīvu, humanitāru un citu nemilitāru pasākumu virzienā, vienlaikus izmantojot iedzīvotāju protesta potenciālu. Plašu izplatību ir guvušas asimetriskas darbības, kas ļauj nonivelēt pretinieka pārākumu militārā jomā. Pie tiem var pieskaitīt speciālo uzdevumu vienību un iekšējās opozīcijas izmantošanu, lai radītu patstāvīgu fronti visā pretinieka teritorijā, kā arī darbību informatīvajā laukā, kur metodes un iedarbības veidi tiek patstāvīgi pilnveidoti."

Militāristu aprindās šīs tēzes ir pazīstamas ar nosaukumu „Gerasimova doktrīna”. Taisnības labad ir jāpiebilst, ka Gerasimovs nebija tas, kurš pirmais izdomāja un ieviesa dzīvē aprakstītās metodes. Tās tika pielietotas arī 20.gadsimtā, it īpaši Aukstā kara apstākļos, un ne tikai no PSRS puses.

Un tagad atgriezīsimies pie šī raksta pamattēmas.

Par energoatkarību un sankciju ieviešanu importa precēm kā politiskās ietekmes instrumentiem ir runāts daudz, tāpēc šoreiz ne par to. Lai ilustrētu domu, piedāvāšu hipotētisku piemēru, pamatojot aprakstīto scenāriju ar loģiskiem secinājumiem.

Un tā pieņemsim, ka ir valsts „X” ar nesalīdzināmi lielāku potenciālu nekā tai kaimiņos esošai valstij „Y”. Valstī „X” pie varas ir autoritārs režīms ar izveidotu stingru varas vertikāli, kas šīs valsts iekšienē kontrolē visu - sākot no medijiem un biznesa un beidzot ar tiesu sistēmu.

Turpretim valstij „Y” ir zināmi demokrātijas iedīgļi - caurspīdīga vēlēšanu sistēma, no varas neatkarīgi mediji (nejaukt ar pērkamību, jo šeit nopirkt medijus ir iespējas jebkuram) un vārda brīvība. Tanī pat laikā par patiesu demokrātiju un pilsonisku sabiedrību valstī „Y” runāt nenākas. Visai sabiedrībai svarīgi lēmumi šeit tiek pieņemti slepenībā, un bieži gadās, ka tie tiek pieņemti nevis šīs sabiedrības interesēs, bet gan atsevišķu politiski ekonomisku grupējumu interesēs. Respektīvi, sabiedrības kontroles par varu trūkuma apstākļos ir vērojama lielā biznesa un politiskās varas saplūšana, izveidojoties valdošam slānim,, ko tautā dēvē par „politmafiju”.

No otras puses, šīs valsts sabiedrība ir kūtra un nespēj organizēties, lai piespiestu varu vienmēr un visur rēķināties ar sabiedrības interesēm, naivi cerot, ka tas neskar katra atsevišķa sabiedrības locekļa personīgās intereses un labklājību. Turklāt valstī „Y” vēsturisku un ne tikai apstākļu dēļ ir izveidojusies uz etniska principa bāzēta divkopienu sabiedrība, kur viena šīs sabiedrības daļa jūt garīgu tuvību ar etniskās izcelsmes zemi - valsti „X”, kas ir pašsaprotami, turklāt atrodas pilnīgā valsts „X” informatīvā lauka ietekmē.

Tas būtu mūsu hipotētiskā pētījuma izejas punkts. Tālāk pieņemsim, ka valstī „X” valdošais režīms kaut kādu ģeopolitisku, ideoloģisku vai citu apsvērumu dēļ ir nolēmis iekļaut valsti „Y” savā ietekmes sfērā un padarīt to par paklausīgu satelītvalsti. Savukārt valstī „Y” valdošā elite kaut kādu savu cēlu vai ne tik cēlu apsvērumu dēļ to nevēlas un meklē sabiedrotos starp tiem, ko valsts „X” uzskata par saviem nāvīgiem ienaidniekiem. Sabiedrotie ir atrasti un ir apsolījuši, vismaz uz papīra, pasargāt valsti „Y” no kaimiņa tīkojumiem.

Kā rīkosies valsts „X” konkrētos apstākļos? Varbūt iesūtīs „zaļos cilvēciņus” un apbruņos opozīciju ar saukli „aizstāvēsim tautiešus no fašistiem”? Domājams, ka nedarīs to tik ilgi, kamēr nebūs izmantotas citas, efektīvākas metodes, un, ja arī izies uz tamlīdzīgām akcijām, tad tikai tad, ja būs pārliecība, ka tās gūs atbalstu ievērojamas iedzīvotāju daļas vidū valstī „Y”.

Tas, ka valstij „X” etniski tuvā sabiedrības daļa vārdos un domās atbalsta šīs valsts valdošo režīmu, vēl nenozīmē, ka būs ar mieru, mainīt savu kādu nekādu, bet pārtikušu dzīvi pret haosu un vardarbību. Galu galā Dzimteni var mīlēt arī no attāluma, piemēram, dzīvojot Braitonbīčā. Protams, ka vienmēr atradīsies padibenes un dienaszagļi, kuriem jukas ir vienīgā iespēja pašapliecināties, bet tas nav vērā ņemams kontingents, un, ja arī uz to balstīties, tad rezultātā nāktos iesaistīties ar regulāriem BS, ko diez vai varētu noslēpt.

Kādi varianti? Loģika diktē, ka būtu jārada sabiedrības daļā neapmierinātība ar dzīvi tik lielā mērā, ka tā būtu gatava uz kardinālām pārmaiņām, turklāt sākotnēji pašvaldību ieņemšana un karogu vicināšana ar vai bez „zaļajiem” nav obligāta. Pietiktu izveidot lojālu politisku partiju vai vairākas, izveidot parlamenta vairākumu un likumīgi pārņemt varu. Un tad jau lēnā garā varētu piegriezt skrūves, nodrošinot varas nemainīgumu un citus autoritāra režīma „labumus” pēc lēņu kunga parauga.

Nākošais jautājums - kā panākt šo neapmierinātību? Skaidrs, ka ar informatīvo karu vien ir par maz. Loģiski būtu mēģināt destabilizēt ekonomisko situāciju, jo tas ir sabiedrības labklājības pamats. Savukārt, to var panākt pastarpināti, caur „jumtotiem” uzņēmumiem kontrolējot ekonomiku vai vismaz svarīgākos tās sektorus, tādus kā bankas un loģistikas infrastruktūra (ostas, dzelzceļš) . Kāds pateiks - neviens uzņēmējs, pie pilna prāta būdams, labprātīgi necietīs zaudējumus ne ideoloģijas, ne kā cita vārdā. Piekrītu, labprātīgi necietīs, tikai atcerēsimies, ka valstī „X” viss ir zem kontroles un, ja nepieciešams, tad krimināllieta pēc vajadzības var tikt „sašūta” par jebkuru un jebko. Turklāt zaudējums valstī „Y” var tikt kompensēts ar kādu izdevīgu pasūtījumu valstī „X”, kur citi mērogi.

Ja runa par bankām, tad varētu pieņemt, ka to īpašnieki ir kristāltīri, nekādu darījumu ar aizdomīgas izcelsmes naudu vai kas tamlīdzīgs un valsts „X” specdienestiem nekādu cerību turēt tos „uz adatas” ar mērķi organizēt fiktīvus bankrotus vai ko tamlīdzīgu. Bet ir vēl viens, būtiskāks moments. Kontrolējot ekonomiku, valsts „X” „jumtotie” uzņēmumi likumsakarīgi kļūst par ietekmīgiem politmafijas locekļiem valstī „Y” ar visām no tā izrietošām sekām, tā ka fiktīvi bankroti var nebūt nepieciešami.

Uzprasās jautājums, kur hibrīdkaram ir lielāks izredzes gūt panākumus - valstī „Y” vai kādā citā valstī ar attīstītiem demokrātiskiem institūtiem, kas neļauj vietējai politmafijai nekontrolēti shēmot, kur katrs sabiedrības loceklis jūtas atbildīgs par savu valsti, jo ir iespējas ietekmēt procesus? Tādēļ domājams, ka valsts „Y” politmafijas pārstāvju emocionālie paziņojumi par demokrātijas apdraudējumu no valsts „X” puses lielā daļā sabiedrības izraisīs vieglu smīnu.

Kāds cits pateiks - man personīgi nekas nemainīsies un sliktāk nebūs - X vai Y. Tā gluži nav. Tur, kur visu kontrolē viena neliela sabiedrības daļa, vispārīga labklājība nav iespējama pat ar bagātīgiem dabas resursiem, un tam ir divi iemesli. Pirmkārt, lai visi varētu maz strādāt un šiki dzīvot, nekādu resursu nepietiks.

Būs neliels „kontrolieru” slānis ar pietuvinātiem, kas dzīvos greznībā, un beztiesīgi „melnie”, kas uzturēs „kontrolierus”. Respektīvi, totāla sabiedrības noslāņošanās, kur vidusšķira (mazie un vidējie uzņēmēji) tiks iznīcināti, jo izglītota, aktīva un, galvenais, ekonomiski neatkarīga vidusšķira, kas cīnās par savām ekonomiskajām interesēm, ir nopietns drauds „kontrolieru” un „politmafijas” pastāvēšanai. Otrkārt, IT laikmetā, kad sabiedrību nav iespējams turēt aiz „dzelzs priekškara” un totāli nozombēt pat ar izsmalcinātākām metodēm, šāds sabiedrības modelis ir nestabils un agri vai vēlu novedīs pie sociāliem nemieriem.

Nobeigumā atzīmēšu: kā jau bija teikts iepriekš, tad šis nelielais pētījums ir tīri teorētisks, bez aizspriedumiem un emocijām. Vienkārši daži novērojumi un, manuprāt, loģiski secinājumi. Turklāt aprakstītās metodes savu tā saucamo „interešu aizsardzībā” vienlīdz labi var attiecināt gan uz autoritāriem režīmiem, gan tiem, kas sevi dēvē par „demokrātijas paraugvalsti”.

Cits jautājums, ko es izvēlēšos - dzīvi zem „kontrolieriem”, „politmafijas” pseidodemokrātiju kā pārejas periodu uz „kontrolieru” iekārtu vai pilsonisku sabiedrību. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...