Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vērtējumi par to, cik ekskluzīva bijusi valstij piederošās Latvijas Hipotēku un zemes bankas attieksme pret premjera Valda Dombrovska un viņa juridiskās padomnieces Sandras Bukanes ģimeņu kopīgo biznesu, tam ļaujot trīs gadus nemaksāt milzīgā 1,15 miljonu kredīta pamatsummu, ir atšķirīgi. Vieni nekustamā īpašuma firmu pārstāvji norāda, ka tā ir normāla prakse, ja banka premjera dzīvesbiedres Ārijas Dombrovskas rindu māju projektu Vējziedi Dreiliņos uzskata par perspektīvu. Citi savā praksē ar šādu pretimnākšanu nav saskārušies, jo bankas pret attīstītājiem esot nežēlīgas. Bijušais Hipotēku bankas vadītājs Inesis Feiferis īpašu attieksmi noliedz, bet atzīst, ka par īpašu izņēmumu varēs runāt, ja kredīta pamatsumma netiks maksāta arī šogad. Tikmēr Dombrovsku un Bukanu ģimenes biznesam ņemtā kredīta procentu maksājumi pieaug, bet kopš 2009. gada SIA Land Development nav izdevies pārdot nevienu no uzceltajiem mājokļiem, rāda zemesgrāmatu dati. 2010. gadu firma beigusi ar 57 835 latu zaudējumiem. Tādēļ neatbildēts paliek jautājums, kādēļ valstij piederošā banka šo biznesu atzinusi par perspektīvu un tādēļ saudzējamu.

Inesis Feiferis, kurš bija Hipotēku bankas valdes priekšsēdētājs laikā, kad Land Development saņēma kredītu un kad tika lemts par tā pamatsummas atmaksas atlikšanu, Pietiek uzsver, ka, aizejot no amata, apņēmies neizpaust ar banku saistītu informāciju, tādēļ nepiekrīt detalizēti iztirzāt Dombrovska ģimenes biznesam izsniegto kredītu. Feiferis vienīgi uzsver, ka trīs gadu termiņš kredīta pamatsummas atmaksas atlikšanai neesot neparasts, par izņēmumu varot runāt, ja termiņš ir garāks. „Principā var būt arī garāki termiņi, kaut gan tas jau tad ir diezgan retos gadījumos, tad tur jābūt kaut kādiem īpašiem apstākļiem,” atzīst bijušais Hipotēku bankas vadītājs. Land Development gada pārskati rāda, ka kredīts iegūts 2007. gada otrajā pusē un no 2008. gada kredīta pamatsumma nav maksāta, trīs gadus paliekot nemainīga līdz pat 2010. gada beigām. Vai premjera dzīvesbiedres firmai pamatsummas atmaksa atlikta arī šogad, nav zināms, - kā zināms, premjers jautājumu par ģimenes biznesu tikai vienreiz komentējis savā blogā.

Feiferis gan atzīst, ka konkrētā kredīta apstiprināšana un tā nosacījumu maiņa, tostarp ļaujot atlikt kredīta pamatsummas atmaksu, ņemot vērā, ka tas pārsniedz 1 miljonu latu, visticamāk esot gājusi caur Hipotēku bankas valdi. „Visticamāk jau, ka viņš gāja caur valdi, spriežot pēc saviem apmēriem,” saka Feiferis. Ja banka ir piekritusi atvieglot kredīta atmaksas nosacījumus, klienta kredītsituācija ik gadu tiekot pārvērtēta.

Kopš 2010. gada Hipotēku bankas valdē darbojas Dombrovska partijas biedre, viņa bijusī padomniece Baiba Brigmane. 2009. gadā, kad tikai mainīti Land Development kredīta līguma nosacījumi, Brigmane valdē vēl nedarbojās, bet bija bankas padomes locekle.

 „Prakses ir ļoti dažādas un atkarīgas no katra konkrētā gadījuma, no tā, kā notiek sarunas starp klientu un banku. Es katrā ziņā neuzskatu, ka tas ir kaut kas neiespējams un tikai atsevišķos gadījumos pielietojams. Tā ir prakse, ko izmanto dažādos gadījumos, īpaši tagad, kad kaut kā jātiek ārā no krīzes, jo bankai daudz sliktāk ir, ja klienta bizness nomirst. Tādu kredītu banku sektorā tagad ir tūkstošiem un tie gadījumi ir kaut kā jārisina,” skaidro Feiferis.

Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvis Kazimirs Šļakota piesauc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datus jaunākos datus, ka no banku kreditētajiem nekustamo īpašumu attīstīšanas projektiem 26% ir restrukturizēti, proti, atbrīvoti no kredīta pamatsummas maksāšanas un daļa arī no procentu maksājumiem: „Tādu ir vairāk kā ceturtā daļa, kas nozīmē, ka viņi nav vienīgie.”

Jautāts, vai papildu arguments pretimnākšanai varētu būt privāts galvojums, Feiferis atbild apstiprinoši. Dombrovskis iepriekš Pietiek atteicās atbildēt, vai ir sniedzis privātu galvojumu dzīvesbiedres un savas juridiskās padomnieces vīra kopīgajam biznesam ņemtajam kredītam.

Land Development ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas nozīmē, ka kredītsaistības attiecas uz pašu uzņēmumu, nevis tā dibinātājiem. Taču bankas, pirms izsniegt kredītu, pievērš uzmanību arī tam, kādas personas aiz šī SIA stāv. Tādēļ būtiski, vai papildus hipotēkai, kas uzlikta Land Development nekustamajiem īpašumiem, banka saņēmusi arī kādas privātpersonas garantijas. „Varētu pastāvēt situācija, ka blakus sabiedrībai kā atbildīgajam otrs līdzatbildīgais ir galvotājs, pamatojoties uz galvojuma saistībām. Galvotājs vienmēr ir personiski atbildīgs,” Pietiek iepriekš pieļāva kāds civillietās praktizējošs advokāts. Pietiek jau ir rakstījis, ka Latvijas Hipotēku un zemes bankas kredītportfelī ir arī tā dēvētie „politiskie kredīti”, kuri saņemti, izmantojot „sarunāšanu” politiskā līmenī. Šajā sakarā visbiežāk piesaukts ekspremjera Valda Birkava vārds.

Citu nekustamo īpašumu biznesa pārstāvju vērtējumi par to, cik šī situācija ir tipiska, diametrāli atšķiras. Nekustamo īpašumu kompānijas NIRA fonds valdes locekle Jevgēnija Markova-Krūmiņa uzskata, ka šis gadījums iekļaujas vispārējā banku praksē ar nosacījumu, ja konkrētais projekts tiek uzskatīts par perspektīvu un ja banka klientu uzskata par uzticamu. „Ja klients ir labs un uzticams, tad bankas iet uz šādu vienošanos,” saka Markova-Krūmiņa.

Savukārt nekustamo īpašumu kompānijas Vestabalt valdes priekšsēdētāja Līga Plaude līdzīgu gadījumu no savas prakses neatceras. „Es teikšu, ka bankas to atļauj reti un īpašos gadījumos. Tas ir īpašs izņēmums, tā nav normāla prakse banku sadarbībā ar klientiem,” saka Plaude.

„Bankas parasti nāk pretī, ja tas ir kredīts, kas ņemts ģimenes vienīgajam mājoklim, - tad bankas mēdz atļaut, teiksim, gadu nemaksāt procentus, ja runa ir par ģimenes mājokli. Bet pamatsummu nemaksāt, - es teikšu, ka atceros kādus piecus šādus gadījumus. Ja tas ir aizdevums biznesam, rindu māju būvniecībai, tad tas jau ir izņēmums, kas ne mūsu klientu, ne mūsu pašu praksē nav tipisks. Tas ir reti. Mēs pat bankām neesam uzdrošinājušies prasīt atlikt pamatsummas maksāšanu, runa var būt par procentu maksājumiem. Pret biznesa projektiem bankas ir ļoti nežēlīgas, ļoti prasīgas un atlaides piemēro ļoti reti, drīzāk attīstītāji visbiežāk iet uz tiesiskās aizsardzības procesu un mēģina sevi pasargāt juridiski, bankai pierādot, ka projekts ir perspektīvs. Bankas uz pamatsummas atmaksas atlikšanu, es gribētu teikt, neiet, nē,” stāsta Vestabalt valdes priekšsēdētāja.

Ar citādu praksi saskārusies NIRA fonds valdes locekle Markova-Krūmiņa. „Atkarībā no projekta, kas ir tiešām ļoti individuāli un katrā konkrētā situācijā atšķiras, bankas tiešām mēdz atlikt pamatsummas atmaksu. Jautājums ir, uz cik ilgu laiku un kādi līguma nosacījumi. Tirgus situācija mainās un arī baņķieri tai pielāgojas, - ja redz, ka perspektīva projektam ir, tad pamatsummu var atlikt, ja procenti tiek maksāti, jo bankas jau pelna uz procentiem, nevis uz pamatsummas. Kādēļ bankai iet uz nevajadzīgu īpašuma atsavināšanu, ja ir cerības, ka atsākoties privātpersonu kreditēšanai tās rindu mājas izdosies pārdot?” spriež Markova-Krūmiņa.

Nira fonds pārstāve, vismaz spriežot pēc tādiem vispārīgiem parametriem kā Land Development rindu māju atrašanās vietas un fakta, ka mitekļi tiek tirgoti ar pilnu iekšējo apdari, spriež, ka cena 1100 eiro par kvadrātmetru ir tirgus situācijai atbilstoša un, atsākoties privātpersonu aktīvai kreditēšanai, Vējziedus izdosies iztirgot un kredītsaistības pret banku izpildīt.

Savukārt Vestabalt pārstāve uzskata, ka 1100 eiro par kvadrātmetru pašlaik ir virs vidējās tirgus cenas. „Jaunajos projektos dzīvokļi ar pilnu apdari nopērkami arī par 8050-950 eiro kvadrātmetrā. Es pieņemu, ka konkrētās rindu mājas nav nekas ekskluzīvs, tādēļ 1100 eiro par kvadrātmetru - tas nav lēti, tas ir kādi 10-15% virs vidējās tirgus cenas,” spriežot pēc vispārējās informācijas par Land Development projektu Vējziedi, kam ņemts kredīts, secina Plaude. „Jautājums, kādēļ bankai ir tik liela uzticība pret šo projektu, jo tas, ka banka nepieprasa un atliek maksājumus, dodot šim attīstītājam platformu, kur atsperties un ļaujot realizēt projektu līdz galam, nozīmē, ka jābūt lielai uzticamības kvotai, ka projekts ilgtermiņā ir veiksmīgs."

„Es brīnos, kādēļ viņi nav atmetuši ar roku un aizgājuši uz maksātnespēju, kā ir izdarījusi trešā daļa no attīstītājiem, un tādā veidā tikuši vaļā no saistībām. Tas ir kaut kāds stulbs apzinīgums – turpināt maksāt procentus, pat bez cerībām nodzēst kredīta pamatsummu,” Pietiek izteicās kāds ar banku sfēru saistīts avots, kurš nevēlējās ar savu vārdu komentēt premjera ģimenes biznesu.

Procentu likme, ar kādu 2007. gadā Dombrovsku un Bukanu kopīgais bizness ņēmis kredītu Dreiliņu rindu māju celtniecībai, pēc lietpratēju teiktā, ir krietni lielāka par tobrīd vidējo likmi, uz kādu komercbankas izsniegušas šādus kredītus nekustamo īpašumu projektu attīstītājiem. 2007. gadā, kad Land Development paņēma šo kredītu, tam bija noteikta 2,1% procentu likme gadā + 6 mēnešu EURIBOR likme, bet 2009. gadā pēc grozījumiem līgumā aizdevuma procentu likme palielināta uz 2,5% gadā + 6 mēnešu EURIBOR kopsumma gadā.

Hipotēku bankai, kurai atšķirībā no skandināvu banku meitasbankām nebija pieejami tādi naudas resursi no ārpuses, procentu likmes vienmēr bijušas augstākas nekā vidēji tirgū, tādēļ īsti neesot saprotams, kādēļ Land Development izvēlējies ņemt kredītu tieši šajā bankā, ko kāds banku pārstāvis Pietiek raksturoja kā ļoti konservatīvu rīcību. Tiesa, 2007. gadā, kad ņemts šis kredīts, bankas jau kļuvušas piesardzīgas attīstītāju kreditēšanā un salīdzinoši augstā procentu likme varot norādīt arī uz to, ka konkrētais projekts ticis vērtēts kā salīdzinoši riskants.

Nekustamā īpašuma cenu pieaugums, kas pašlaik ir 0,5-1% gadā, esot lēnāks nekā procentu maksājumu pieagums, līdz ar to šajā tirgus situācijā Dombrovsku un Bukanu kopīgā biznesa kredītmaksājumu slogs tikai pieaugs. 2010. gadā Land Development procentu maksājumu apmērs ir audzis – no 25 370 latiem 2009. gadā līdz 44 950 latiem 2010. gadā. Pietiek aptaujātie eksperti skaidro: visticamāk tas tādēļ, ka procenti maksāti tikai par kredīta izlietoto daļu un, tai pieaugot, palielinājušies arī procentu maksājumi.

Land Development 2010. gadu beigusi ar 57 835 latu zaudējumiem. Spriežot pēc zemesgrāmatas datiem, Bukanam un Dombrovskai Dreiliņos pagaidām izdevies pārdot tikai divus no kopumā 13 mājokļiem. 2009. gadā izdevies noslēgt divus darījumus kopumā par 131 317 latiem. Tomēr firmas mājaslapā (www.ldprojekti.lv) kā pārdoti norādīti trīs mājokļi. Vēl viens norādīts kā rezervēts, bet viens tiekot iznomāts. Aplūkojot objektu, apdzīvoti izskatās divi vai trīs mājokļi. Mājokļu cenas atkarībā no to stāvu skaita svārstās no 175 000 eiro līdz 215 000 eiro jeb 1100 līdz 1250 eiro par kvadrātmetru.

Pietiek jau rakstīja, ka Dombrovskis no personiskajiem uzkrājumiem Land Development bezprocentu kredītā aizdevis 111 597 latus. Lai gan Dombrovskis nesen uzteica šo firmu kā sekmīgu piemēru grūtus laikus pārdzīvojošajā nekustamo īpašumu biznesā, šī bezprocentu aizdevuma atmaksas datums tiek atlikts no gada uz gadu. Iepriekš bija noteikts, ka Dombrovskim tas jāsaņem atpakaļ šā gada 25. jūnijā. Nu termiņš kārtējo reizi atlikts – nu jau uz 2012. gada 25. jūniju, liecina Land Development finanšu pārskats par 2010. gadu. Valsts amatpersonas deklarācijā, kuru Dombrovskis iesniedza 2009. gada aprīlī, stājoties premjera amatā, norādīts, ka viņš izsniedzis aizdevumus 178 788 eiro apmērā un pašlaik situācija nav mainījusies.

Kā rāda Dombrovska valsts amatpersonas deklarācija par 2010. gadu, viņam skaidrā un bezskaidrā naudā uzkrāti 42 455 eiro (KBC bank Briselē) un aptuveni 6 000 latu Hipotēku bankā. Premjers algā pērn saņēmis kopumā 22 943 latus, un citu regulāru ienākumu viņam nav. 

Novērtē šo rakstu:

17
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

XI bauslis: tev nebūs sabiedriskajā medijā melot

FotoKas vainīgs, tas bailīgs. Slokas ugunsgrēks raisa tik iespaidīgu politisko krīzi, ka sabiedrībai un medijiem, škiet, joprojām nav izprotami tās patiesie cēloņi un dziļumi. Toties valdības partiju reakcija – ar grūti noslēpjamām histērijas pazīmēm – liecina: valsts varai ir trāpīts ļoti sāpīgā vietā.
Lasīt visu...

21

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

FotoApgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau mēnesi ir pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās.
Lasīt visu...

3

Politaģitācijas lapeles centieni glābt no negoda “oligarhu lietas” pasūtītājus un izpildītājus

FotoJau dažas nedēļas ar milzu vērienu Latvijā notiek propagandas kampaņa saistībā ar t.s. Šlesera „Rīdzenes” sarunām. To organizējuši un finansējuši savtīgā noziedznieka Džordža Sorosa pakalpiņi Latvijā, lai ietekmētu politisko procesu saistībā ar Saeimas vēlēšanām. Lielākais kliedzējs šai pērkamās žurnālistikas daudzbalsīgajā korī ir lumpenproletariāta politaģitācijas lapele – žurnāls „Ir”.
Lasīt visu...

12

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

FotoSpriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu gaiteņus un koncertzāļu lieveņus. Turpu nav vērts iet, jo faktiski visi pasākumi ir zemas kvalitātes kultūruzvedumi, kuru dēļ nav vērts tērēt nedz laiku, nedz naudu.
Lasīt visu...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nākotnes konjunktūra

Latviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu...

Foto

Ko darīt?

Bieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?»...

Foto

Tikmēr melnos indīgos dūmos

Esmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un...

Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...