Hipotēku bankai neizprotama saudzība pret Dombrovsku-Bukanu ģimeņu biznesu

Inesis Feiferis, kurš bija Hipotēku bankas valdes priekšsēdētājs laikā, kad Land Development saņēma kredītu un kad tika lemts par tā pamatsummas atmaksas atlikšanu, Pietiek uzsver, ka, aizejot no amata, apņēmies neizpaust ar banku saistītu informāciju, tādēļ nepiekrīt detalizēti iztirzāt Dombrovska ģimenes biznesam izsniegto kredītu. Feiferis vienīgi uzsver, ka trīs gadu termiņš kredīta pamatsummas atmaksas atlikšanai neesot neparasts, par izņēmumu varot runāt, ja termiņš ir garāks. „Principā var būt arī garāki termiņi, kaut gan tas jau tad ir diezgan retos gadījumos, tad tur jābūt kaut kādiem īpašiem apstākļiem,” atzīst bijušais Hipotēku bankas vadītājs. Land Development gada pārskati rāda, ka kredīts iegūts 2007. gada otrajā pusē un no 2008. gada kredīta pamatsumma nav maksāta, trīs gadus paliekot nemainīga līdz pat 2010. gada beigām. Vai premjera dzīvesbiedres firmai pamatsummas atmaksa atlikta arī šogad, nav zināms, - kā zināms, premjers jautājumu par ģimenes biznesu tikai vienreiz komentējis savā blogā.

Feiferis gan atzīst, ka konkrētā kredīta apstiprināšana un tā nosacījumu maiņa, tostarp ļaujot atlikt kredīta pamatsummas atmaksu, ņemot vērā, ka tas pārsniedz 1 miljonu latu, visticamāk esot gājusi caur Hipotēku bankas valdi. „Visticamāk jau, ka viņš gāja caur valdi, spriežot pēc saviem apmēriem,” saka Feiferis. Ja banka ir piekritusi atvieglot kredīta atmaksas nosacījumus, klienta kredītsituācija ik gadu tiekot pārvērtēta.

Kopš 2010. gada Hipotēku bankas valdē darbojas Dombrovska partijas biedre, viņa bijusī padomniece Baiba Brigmane. 2009. gadā, kad tikai mainīti Land Development kredīta līguma nosacījumi, Brigmane valdē vēl nedarbojās, bet bija bankas padomes locekle.

 „Prakses ir ļoti dažādas un atkarīgas no katra konkrētā gadījuma, no tā, kā notiek sarunas starp klientu un banku. Es katrā ziņā neuzskatu, ka tas ir kaut kas neiespējams un tikai atsevišķos gadījumos pielietojams. Tā ir prakse, ko izmanto dažādos gadījumos, īpaši tagad, kad kaut kā jātiek ārā no krīzes, jo bankai daudz sliktāk ir, ja klienta bizness nomirst. Tādu kredītu banku sektorā tagad ir tūkstošiem un tie gadījumi ir kaut kā jārisina,” skaidro Feiferis.

Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvis Kazimirs Šļakota piesauc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datus jaunākos datus, ka no banku kreditētajiem nekustamo īpašumu attīstīšanas projektiem 26% ir restrukturizēti, proti, atbrīvoti no kredīta pamatsummas maksāšanas un daļa arī no procentu maksājumiem: „Tādu ir vairāk kā ceturtā daļa, kas nozīmē, ka viņi nav vienīgie.”

Jautāts, vai papildu arguments pretimnākšanai varētu būt privāts galvojums, Feiferis atbild apstiprinoši. Dombrovskis iepriekš Pietiek atteicās atbildēt, vai ir sniedzis privātu galvojumu dzīvesbiedres un savas juridiskās padomnieces vīra kopīgajam biznesam ņemtajam kredītam.

Land Development ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas nozīmē, ka kredītsaistības attiecas uz pašu uzņēmumu, nevis tā dibinātājiem. Taču bankas, pirms izsniegt kredītu, pievērš uzmanību arī tam, kādas personas aiz šī SIA stāv. Tādēļ būtiski, vai papildus hipotēkai, kas uzlikta Land Development nekustamajiem īpašumiem, banka saņēmusi arī kādas privātpersonas garantijas. „Varētu pastāvēt situācija, ka blakus sabiedrībai kā atbildīgajam otrs līdzatbildīgais ir galvotājs, pamatojoties uz galvojuma saistībām. Galvotājs vienmēr ir personiski atbildīgs,” Pietiek iepriekš pieļāva kāds civillietās praktizējošs advokāts. Pietiek jau ir rakstījis, ka Latvijas Hipotēku un zemes bankas kredītportfelī ir arī tā dēvētie „politiskie kredīti”, kuri saņemti, izmantojot „sarunāšanu” politiskā līmenī. Šajā sakarā visbiežāk piesaukts ekspremjera Valda Birkava vārds.

Citu nekustamo īpašumu biznesa pārstāvju vērtējumi par to, cik šī situācija ir tipiska, diametrāli atšķiras. Nekustamo īpašumu kompānijas NIRA fonds valdes locekle Jevgēnija Markova-Krūmiņa uzskata, ka šis gadījums iekļaujas vispārējā banku praksē ar nosacījumu, ja konkrētais projekts tiek uzskatīts par perspektīvu un ja banka klientu uzskata par uzticamu. „Ja klients ir labs un uzticams, tad bankas iet uz šādu vienošanos,” saka Markova-Krūmiņa.

Savukārt nekustamo īpašumu kompānijas Vestabalt valdes priekšsēdētāja Līga Plaude līdzīgu gadījumu no savas prakses neatceras. „Es teikšu, ka bankas to atļauj reti un īpašos gadījumos. Tas ir īpašs izņēmums, tā nav normāla prakse banku sadarbībā ar klientiem,” saka Plaude.

„Bankas parasti nāk pretī, ja tas ir kredīts, kas ņemts ģimenes vienīgajam mājoklim, - tad bankas mēdz atļaut, teiksim, gadu nemaksāt procentus, ja runa ir par ģimenes mājokli. Bet pamatsummu nemaksāt, - es teikšu, ka atceros kādus piecus šādus gadījumus. Ja tas ir aizdevums biznesam, rindu māju būvniecībai, tad tas jau ir izņēmums, kas ne mūsu klientu, ne mūsu pašu praksē nav tipisks. Tas ir reti. Mēs pat bankām neesam uzdrošinājušies prasīt atlikt pamatsummas maksāšanu, runa var būt par procentu maksājumiem. Pret biznesa projektiem bankas ir ļoti nežēlīgas, ļoti prasīgas un atlaides piemēro ļoti reti, drīzāk attīstītāji visbiežāk iet uz tiesiskās aizsardzības procesu un mēģina sevi pasargāt juridiski, bankai pierādot, ka projekts ir perspektīvs. Bankas uz pamatsummas atmaksas atlikšanu, es gribētu teikt, neiet, nē,” stāsta Vestabalt valdes priekšsēdētāja.

Ar citādu praksi saskārusies NIRA fonds valdes locekle Markova-Krūmiņa. „Atkarībā no projekta, kas ir tiešām ļoti individuāli un katrā konkrētā situācijā atšķiras, bankas tiešām mēdz atlikt pamatsummas atmaksu. Jautājums ir, uz cik ilgu laiku un kādi līguma nosacījumi. Tirgus situācija mainās un arī baņķieri tai pielāgojas, - ja redz, ka perspektīva projektam ir, tad pamatsummu var atlikt, ja procenti tiek maksāti, jo bankas jau pelna uz procentiem, nevis uz pamatsummas. Kādēļ bankai iet uz nevajadzīgu īpašuma atsavināšanu, ja ir cerības, ka atsākoties privātpersonu kreditēšanai tās rindu mājas izdosies pārdot?” spriež Markova-Krūmiņa.

Nira fonds pārstāve, vismaz spriežot pēc tādiem vispārīgiem parametriem kā Land Development rindu māju atrašanās vietas un fakta, ka mitekļi tiek tirgoti ar pilnu iekšējo apdari, spriež, ka cena 1100 eiro par kvadrātmetru ir tirgus situācijai atbilstoša un, atsākoties privātpersonu aktīvai kreditēšanai, Vējziedus izdosies iztirgot un kredītsaistības pret banku izpildīt.

Savukārt Vestabalt pārstāve uzskata, ka 1100 eiro par kvadrātmetru pašlaik ir virs vidējās tirgus cenas. „Jaunajos projektos dzīvokļi ar pilnu apdari nopērkami arī par 8050-950 eiro kvadrātmetrā. Es pieņemu, ka konkrētās rindu mājas nav nekas ekskluzīvs, tādēļ 1100 eiro par kvadrātmetru - tas nav lēti, tas ir kādi 10-15% virs vidējās tirgus cenas,” spriežot pēc vispārējās informācijas par Land Development projektu Vējziedi, kam ņemts kredīts, secina Plaude. „Jautājums, kādēļ bankai ir tik liela uzticība pret šo projektu, jo tas, ka banka nepieprasa un atliek maksājumus, dodot šim attīstītājam platformu, kur atsperties un ļaujot realizēt projektu līdz galam, nozīmē, ka jābūt lielai uzticamības kvotai, ka projekts ilgtermiņā ir veiksmīgs."

„Es brīnos, kādēļ viņi nav atmetuši ar roku un aizgājuši uz maksātnespēju, kā ir izdarījusi trešā daļa no attīstītājiem, un tādā veidā tikuši vaļā no saistībām. Tas ir kaut kāds stulbs apzinīgums – turpināt maksāt procentus, pat bez cerībām nodzēst kredīta pamatsummu,” Pietiek izteicās kāds ar banku sfēru saistīts avots, kurš nevēlējās ar savu vārdu komentēt premjera ģimenes biznesu.

Procentu likme, ar kādu 2007. gadā Dombrovsku un Bukanu kopīgais bizness ņēmis kredītu Dreiliņu rindu māju celtniecībai, pēc lietpratēju teiktā, ir krietni lielāka par tobrīd vidējo likmi, uz kādu komercbankas izsniegušas šādus kredītus nekustamo īpašumu projektu attīstītājiem. 2007. gadā, kad Land Development paņēma šo kredītu, tam bija noteikta 2,1% procentu likme gadā + 6 mēnešu EURIBOR likme, bet 2009. gadā pēc grozījumiem līgumā aizdevuma procentu likme palielināta uz 2,5% gadā + 6 mēnešu EURIBOR kopsumma gadā.

Hipotēku bankai, kurai atšķirībā no skandināvu banku meitasbankām nebija pieejami tādi naudas resursi no ārpuses, procentu likmes vienmēr bijušas augstākas nekā vidēji tirgū, tādēļ īsti neesot saprotams, kādēļ Land Development izvēlējies ņemt kredītu tieši šajā bankā, ko kāds banku pārstāvis Pietiek raksturoja kā ļoti konservatīvu rīcību. Tiesa, 2007. gadā, kad ņemts šis kredīts, bankas jau kļuvušas piesardzīgas attīstītāju kreditēšanā un salīdzinoši augstā procentu likme varot norādīt arī uz to, ka konkrētais projekts ticis vērtēts kā salīdzinoši riskants.

Nekustamā īpašuma cenu pieaugums, kas pašlaik ir 0,5-1% gadā, esot lēnāks nekā procentu maksājumu pieagums, līdz ar to šajā tirgus situācijā Dombrovsku un Bukanu kopīgā biznesa kredītmaksājumu slogs tikai pieaugs. 2010. gadā Land Development procentu maksājumu apmērs ir audzis – no 25 370 latiem 2009. gadā līdz 44 950 latiem 2010. gadā. Pietiek aptaujātie eksperti skaidro: visticamāk tas tādēļ, ka procenti maksāti tikai par kredīta izlietoto daļu un, tai pieaugot, palielinājušies arī procentu maksājumi.

Land Development 2010. gadu beigusi ar 57 835 latu zaudējumiem. Spriežot pēc zemesgrāmatas datiem, Bukanam un Dombrovskai Dreiliņos pagaidām izdevies pārdot tikai divus no kopumā 13 mājokļiem. 2009. gadā izdevies noslēgt divus darījumus kopumā par 131 317 latiem. Tomēr firmas mājaslapā (www.ldprojekti.lv) kā pārdoti norādīti trīs mājokļi. Vēl viens norādīts kā rezervēts, bet viens tiekot iznomāts. Aplūkojot objektu, apdzīvoti izskatās divi vai trīs mājokļi. Mājokļu cenas atkarībā no to stāvu skaita svārstās no 175 000 eiro līdz 215 000 eiro jeb 1100 līdz 1250 eiro par kvadrātmetru.

Pietiek jau rakstīja, ka Dombrovskis no personiskajiem uzkrājumiem Land Development bezprocentu kredītā aizdevis 111 597 latus. Lai gan Dombrovskis nesen uzteica šo firmu kā sekmīgu piemēru grūtus laikus pārdzīvojošajā nekustamo īpašumu biznesā, šī bezprocentu aizdevuma atmaksas datums tiek atlikts no gada uz gadu. Iepriekš bija noteikts, ka Dombrovskim tas jāsaņem atpakaļ šā gada 25. jūnijā. Nu termiņš kārtējo reizi atlikts – nu jau uz 2012. gada 25. jūniju, liecina Land Development finanšu pārskats par 2010. gadu. Valsts amatpersonas deklarācijā, kuru Dombrovskis iesniedza 2009. gada aprīlī, stājoties premjera amatā, norādīts, ka viņš izsniedzis aizdevumus 178 788 eiro apmērā un pašlaik situācija nav mainījusies.

Kā rāda Dombrovska valsts amatpersonas deklarācija par 2010. gadu, viņam skaidrā un bezskaidrā naudā uzkrāti 42 455 eiro (KBC bank Briselē) un aptuveni 6 000 latu Hipotēku bankā. Premjers algā pērn saņēmis kopumā 22 943 latus, un citu regulāru ienākumu viņam nav. 

Novērtē šo rakstu: