Ierēdņu darba laika uzskaites sistēmas liktenis demonstrē brēcošu nesaimnieciskumu, tērējot ES līdzekļus
PIETIEK23.09.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Finanšu ministrijā izstrādāto ierēdņu detalizēto darba laika uzskaites sistēmu (DLUS) pat no pašas Finanšu ministrijas pakļautības un pārraudzības iestādēm izmanto tikai viena, savukārt to, cik ir citu valsts iestāžu, kas to izmanto, nezina neviens, - šāds ir par ES fondu līdzekļiem izstrādātajai sistēmai, kas pirms vairāk nekā diviem gadiem tika radīta ar nolūku izveidot "rīku, kas ļauj izvērtēt funkcijām un procesiem patērēto laiku, tādējādi optimizējot procesus un pilnveidojot iestāžu darbu"
Jau pirms vairāk nekā diviem gadiem - ar Ministru prezidenta 2013.gada 15.maija rezolūciju un 2013.gada 23.maija Valsts sekretāru sanāksmes protokolu Nr.20 un 30 1. un 2.punktu valsts iestāžu darbiniekiem tika uzlikts pienākums katru mēnesi aizpildīt īpašu ierēdņu detalizēto darba laika uzskaites sistēmu.
Pati tagadējā Ministru prezidente Laimdota Straujuma šo sistēmu neaizpilda un rīku neizmanto, jo, kā skaidro viņas preses pārstāve, ministrus šī rezolūcija nemaz neaptver, jo šīm personām neesot amata aprakstu, pret ko būtu iespējams veikt mērījumus.
"Sistēma nav radīta kā birokrātisks šķērslis, kas sniedz informatīvu ieskatu, bet gan kā analītisks rīks, kas ļauj izvērtēt funkcijām un procesiem patērēto laiku, tādējādi optimizējot procesus un pilnveidojot iestāžu darbu," Pietiek skaidro Straujumas pārstāve.
Sistēmu esot ticis nolemts ieviest valstiski svarīgu mērķu vārdā - "Ministru prezidenta 2013.gada 15.maija rezolūcijas mērķis ir iestādes procesu optimizācija un darbības efektivizēšana, līdz ar to rezolūcija attiecas uz valsts pārvaldē nodarbinātajiem, kas nodrošina iestādē noteiktās funkcijas uz uzdevumus, kā arī šīm personām ir noteikti amata apraksti, pret ko ir iespējams veikt mērījumus".
Taču, kā izrādās, nevienam nav ne mazākā priekšstata par to, kā šī sistēma divus pēdējos gadus ir izmantota - un vai vispār ir izmantota vēl kādā iestādē, izņemot Finanšu ministriju un vienu tās sistēmā esošu iestādi. "Par to, kādi ir šīs rezolūcijas rezultāti kopš 2013.gada un vai rezolūcija sasniegusi savu mērķi, L.Straujuma plāno pārrunāt ar topošo Valsts kancelejas direktoru," skaidro premjeres pārstāve.
To, cik iestādes izmanto šo sistēmu, nespēj pateikt arī Finanšu ministrija, kas bijusi šādas sistēmas izstrādātāja Eiropas Savienības struktūrfondu finansētā projekta Atbalsts reformām budžeta un finanšu politikas jomā ietvaros jau 2010.gada beigās.
Ministrija ierēdņu darba uzskaites sistēmas instalāciju, lietotāja rokasgrāmatu un sistēmas tehnisko prasību aprakstu gan nodevusi bezmaksas lietošanā "iestādēm, kuras to pieprasīja", taču nespēj pateikt šo iestāžu skaitu un arī to, cik iestāžu šo sistēmu patiešām izmanto.
"Šāda uzskaite netika veidota. Ja no kādas iestādes tika saņemta vēstule ar lūgumu nodot DLUS, attiecīgi sistēma arī tika nodota. Vēstules tika saņemtas apmēram gada garumā ik pa brīdim no kādas iestādes," skaidro ministrija.
Turklāt izrādās, ka sistēma izstrādāta un pielāgota speciāli šīs ministrijas infrastruktūrai - izmantojot Microsoft Office SharePoint Server 2007 platformu. "Par nepieciešamību citām iestādēm piesaistīt papildus ārpakalpojumu DLUS uzstādīšanai un pielāgošanai savās IT infrastruktūrās atbildi var sniegt tikai pašas iestādes," skaidro Finanšu ministrija.
Vēl vairāk, izrādās, ka arī pašā Finanšu ministrijas sistēmā bez ministrijas un vēl arī Centrālās finanšu un līgumu aģentūras neviena cita iestāde šo sistēmu neizmanto. Kā skaidro ministrija, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts kase, Iepirkumu uzraudzības birojs un Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija izmantojot citas sistēmas.
DLUS izmaksas gan nav bijušas īpaši lielas - "tikai" 3974,79 eiro (ar PVN), taču šīs sistēmas liktenis uzskatāmi demonstrē, kā aizvadītajos gados valsts iestādēs ir notikusi ES fondu līdzekļu "apsaimniekošana".
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
