Ierindas darbiniekiem grūtajos laikos Latvijas Radio valde par ienākumiem nevar sūdzēties, saņem pat 3200 eiro mēnesī
PIETIEK21.02.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kamēr Latvijas Radio ierindas darbinieki sākuši publiski paust izmisumu par niecīgajām algām, izrādās, ka sabiedriskā medija vadība par atalgojumu nav varējusi sūdzēties ne iepriekšējos gados, ne arī pašlaik, - pašlaik katra Latvijas Radio valdes locekļa mēneša atalgojums pārsniedz 2900 eiro mēnesī.
Kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiski pieejamo amatpersonu deklarāciju datu bāze, vislabāk atalgots 2015. gadā Latvijas Radio bijis tā valdes priekšsēdētājs Aldis Pauliņš (attēlā), kurš pēdējās nedēļās visbiežāk kritizēts par nespēju vadīt sabiedrisko mediju.
VID datu bāze rāda, ka 2015. gadā Pauliņš Latvijas Radio atalgojumā vienpadsmit ar pusi mēnešos saņēmis 37832 eiro – tātad vidēji 3290 eiro mēnesī.
Īpaši nav atpalikuši arī abi pārējie Latvijas Radio valdes locekļi, par kuru vadības stilu pēdējās dienās publiski atklāts – pat savā starpā viņi komunicējot nevis „pa tiešo”, bet gan ar vēstuļu palīdzību, turklāt runa ir nevis par elektronisko pastu, bet gan par uz papīra rakstītām vēstulēm.
VID datu bāze rāda, ka valdes locekle Sigita Kirilka (Roķe) par savu darbu 2015. gadā atalgojumā ir saņēmusi 33741 eiro – tātad vidēji 2934 eiro mēnesī. Vēl nedaudz labāk atalgots ir bijis otrs valdes loceklis Uldis Lavrinovičs – viņa atalgojums ir bijis vidēji 2968 eiro mēnesī.
Arī pirms 2015. gada, kad Latvijas Radio vadīja tagadējais Valsts prezidenta padomnieks Jānis Siksnis, radio vadības alga bija tikpat lekna: 2014. gadā Siksnis atalgojumā saņēma 34 662 eiro, 2013. gadā – 31 900 eiro, bet 2012. gadā – 29 980 eiro.
Pietiek pagaidām nav izdevies ne no viena Latvijas Radio valdes locekļa saņemt komentāru – vai šis atalgojums viņiem šķiet adekvāts ieguldītajam darbam un atbilstošs situācijai, kad Latvijas Radio ierindas darbinieki par vienu slodzi saņem tikai dažus simtus eiro „uz papīra”.
Oficiāli Latvijas Radio valdes atalgojums tiek noteikts, pamatojoties uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 5.panta pirmo un otro daļu, Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 66.panta pirmās daļas astoto punktu un 79.panta ceturto daļu, 2015.gada 22.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.791 “Noteikumi par publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu atbilstoši kapitālsabiedrības lielumu raksturojošiem rādītājiem, valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības maksimālo apmēru” 13.punktu
MK noteikumi „Par publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu atbilstoši kapitālsabiedrības lielumu raksturojošiem rādītājiem, valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības maksimālo apmēru” paredz pārskatīt valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzību, ņemot vērā atalgojumu, ko saņem līdzīgu kapitālsabiedrību valdes locekļi.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) un abu sabiedrisko mediju valdes locekļu noslēgtajos līgumos noteikts, ka atalgojuma līmenis tiek pārskatīts vienu reizi gadā, ņemot vērā likumu izmaiņas, kas regulē atalgojuma līmeni. Šogad NEPLP jautājumu par Latvijas Radio valdes atalgojumu vēl nav skatījusi.
NEPLP ir uzdevusi Latvijas Radio valdei līdz šā gada 1. martam iesniegt informāciju par Latvijas Radio pamatalgu un piemaksu sistēmu un līdz 1. aprīlim iesniegt padomē Latvijas Radio darbinieku darba noslodžu auditu. NEPLP ir pieņēmusi lēmumu izveidot Darba grupu sabiedrisko mediju darba samaksas sistēmas izvērtēšanai, kurā kopīgi strādās Latvijas Radio un VSIA „Latvijas Televīzija“ (LTV) valdes locekļi, kā arī padomes locekļi.
Seko mums 
Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa.
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
