Iesākumā tiek plānots atdot sešus bijušos ebreju īpašumus

Vai tie īpašumi tiks arī izremontēti ?

Atbildēt

fenomens prezidente labākā latvijas vēsturē freiberga to lobēja un tagad vienotības ar naciķiem laikam nači nožēlo grēkus ...

Atbildēt

»

fenomens prezidente labākā latvijas vēsturē freiberga to lobēja un tagad vienotības ar naciķiem laikam nači nožēlo grēkus ...

Atbildēt

Sviests

Atbildēt

Žīdi visus nežīdus sauc par GOJIEM!!!
Kāpēc?
Palasiet internetā šā vārda nozīmi un daudzi komentāri šeit būs lieki:(

Atbildēt

»

egils levits izbrauca no latvijas ar izraelas vizu kabata !

Atbildēt

Pilnīgs absurds ir grozīt likumu uz dažu indivīdu īpašo vēlmju saraksta. Pretīgi

Atbildēt

»

Vari braukt uz sibiriju,ja tev Eiropa nepatik.

Atbildēt

»

Bet tu zini kāpēc?
Tāpēc, ka ēbrejiem tāda Latvija un tāda Vācija ir tikai slaucama govs. Tiem klaidoņiem nekas nav svēts. Pat čigāni ir cīnījušies par Latviju, bet nekur neieraudzīsi līkdeguņus.
Vācieši atnāca no kara, noguruši, ar kaunu, nabadzību. Bet te pēkšņi karu neredzējuši, bet uzvārījušies no tā un uz Vācijas rēķina. Tas, protams, sadusmoja fričus. Un tas nāca atpakaļ.
Eiropai vajag jaunu ādolfu, jo Eiropa ir piecūkota pa traku.

Atbildēt

»

"Labā griba": Lietuva kompensēs ar naudu ebrejiem par atņemtiem īpašumiem

2011. gada 21. jūnijā Lietuvas parlaments pieņēma kompensācijas izmaksas kārtību ebrejiem par tiem atņemtiem īpašumiem laikā pēc Otrā pasaules kara. Izmaksas ilgs 10 gadus un sastādīs nepilnus 182 milj. litu (52 milj. ASV dolāru).

Lielākā minēto līdzekļu daļa tiks izmantota finansējot reliģiskus, kultūras, sporta, izglītojošus un zinātniskus pasākumus un vajadzības Lietuvā dzīvojošiem ebrejiem. Aptuveni 3 milj. ASV dolāru tiks izmantoti Lietuvā dzīvojošiem ebrejiem, kuri dzīvoja Lietuvā Otrā pasaules kara laikā un kuri cieta no nacistiskās Vācijas un Padomju varas režīmiem.

Latvijā neviens nepieprasa un neviens nepiedāvā kompensēt naudā un tādā apmērā. Dienas kārtībā apspriež jautājumu, kā atdodot likumīgiem īpasniekiem - ebreju sabiedriskām organizācijām, nevis privātpersonām, viņiem piederīgus nekustamos īpašumus. Tas tav tikai īpašumu jautājums, tas ir attieksmes jautājums. Latvijai pārmet nevēlēšanos risināt šo jautājumu, kas saistīts ar Latvijā īstenotu holokostu, kuras rezultātā daudzu iznīcinātu ebreju sabiedrisko organizāciju īpašumi pēc neatkarības atjaunošanas pārgāja valsts īpašumā. Ebreju kopiena atsakot savu pastavēšanu un darbību Latvijā lūdza iespēju atgriezt īpašumus, kuriem ir dokumentāls apliecinājums par to piederību ebreju sabiedriskām organizācijām pirms Otrā pasaules kara. Tas ir cilvēcīgi un pašsaprotami, ko izdarīja citas Eiropas un pasaules valstis, risinot šo ļoti sarežģītu un sāpīgu ebreju tautai jautājumu.

Atbildēt

Kas bija nolaupits ir jaatdot!

Atbildēt

Prieks lasīt, neviena komentāra par lietu. :) :) :)
Zirga galv.., stūlb... latvieši. Viens otram acis izsitīs, bet citam mantu dala pa labi pa kreisi... Uzskatu, ka īp., tiesību atjaunošana 2015.g., ir netaisnīga pret pamatiedzīvotājiem, neatkarīgi no tā kā to nodrošinās ar NI vai ar naudu. Īpaši nepieņemams ir fakts, ka valsts ir tērējusi lielu naudu par NI uzturēšanu, kuru vienkārši noraksta...
Ļoti ceru, ka šis jautājums tiks pārskatīts.

Atbildēt

Izraēla teritorijas ziņa uz pusi mazāka par Latviju, bet militārā ziņā nesalīdzināmi pārāka. Sakiet ko gribiet par ebrejiem, bet labāk no viņiem mācīties un uzturēt ar Izraēlu labas attiecības.

Izraēla ir pasaules sestā kodollielvalsts.

Izraēlas kodolarsenāls kvalitatīvi un kvantitatīvi ir samērojams ar Francijas un Lielbritānijas arsenāliem.

Atbildēt

»

Iesaku izlasīt.

21. gadsimta latviskās glupības par ebrejiem
Lato Lapsa
01.08.2013.

Atbildēt

»

Lasīt un rakstīt krieviski, tas ir kāds grēks, vai kas nepiedienīgs? :)

Atbildēt

»

paskaties so
https://www.youtube.com/watch?v=5YR46naLH04
why USA helps Israel

Atbildēt

»

Radas tu tikai proti lasit krieviski. Ar to viss pateikts.

Atbildēt

»

Izraēlas teritorija divreiz mazāka salīdzinājumā ar Latviju. Tiešām, ASV palīdz Izraēlai segt militāros izdevumus, jo valsts nepartraukti atrodas kara stāvokļi. Latvija militārām vajadzībām tērē nesalīdzināmi mazāk, bet ekonomiskie rādītaji no tā labāki nekļūst.

Экономика Израиля

Израиль имеет технологически развитую, рыночную экономику со значительным участием государства.

Валовой национальный продукт Израиля в 2011 году, по оценке ЦРУ, составил свыше 239,8 миллиардов долларов США (206 миллиардов в 2008 году, 198 миллиардов в 2007 году).

Израиль считается одной из самых развитых стран в Юго-Западной Азии по экономическому и индустриальному развитию. Страна занимает 29-е место в рейтинге Всемирного банка «Лёгкость ведения бизнеса» и в рейтинге Всемирного экономического форума «Мировая конкурентоспособность». В опубликованном 26 июня 2008 года рейтинге «лучших стран для ведения бизнеса», составленным журналом Forbes, Израиль был помещён на 16 место в мире.

Израиль является второй страной в мире после США по количеству вновь образуемых компаний и имеет наибольшее представительство в списке компаний NASDAQ за пределами Северной Америки. Кроме того, это единственное государство на Ближнем Востоке представленное в листинге NASDAQ: 61 компания из 61-й — израильские (по состоянию на 2011 год).

Израиль является мировым лидером в технологиях охраны водных ресурсов и геотермальной энергетики. Его передовые технологии в программном обеспечении, телекоммуникациях, естественных науках делают его аналогом Кремниевой долины в США. Компании Интел, Майкрософт, Apple построили свои первые иностранные центры исследований и разработок именно в Израиле. Также, в Израиле открыты центры других ТНК сферы хай-тек — SAP, IBM, Microsoft, Oracle, Dell, Google, Cisco Systems и Motorola. В июле 2007 года американский миллиардер Уоррен Баффет купил израильскую компанию Iscar, его первое приобретение за пределами США, за 4 млрд $.

В то же время, по мнению аналитика Клайда Марка, израильская экономика не является самодостаточной и зависит от субсидий и помощи из-за рубежа, в первую очередь из США. Израиль лидирует по общей сумме помощи, полученной от США после Второй мировой войны. В 2011 году Израиль получил от США 3,029 млрд долларов, 3,0 млрд из этого — на оборонные расходы. Американская помощь составляет 4,4 % бюджета и 1,2 % ВНП Израиля.

По данным Центрального статистического бюро, уровень безработицы в Израиле в ноябре 2012 года составил 6,7 %

Atbildēt

»

Te būs svaigāki dati. Pirms liet ūdeni, tiešām, vajag ieskatīties statistikā, citādi iznāk liešana uz savām dzirnavām.

Izraēlas ekonomika

Izraēlas ekonomikas attīstības pamatā ir augstās tehnoloģijas. Daudzas ārvalstu korporācijas ir izveidojušas zinātniskās pētniecības centrus Izraēlā, tostarp Intel un IBM. Pēc globālās konkurētspējas inovāciju rādītājiem 2012-2013 Izraēla ierindojas 24. Vietā (Global Competitiveness Report 2012-2013).
Neskatoties uz pieticīgajiem dabas resursiem Izraēlas lauksaimniecība un rūpniecība pēdējo 20 gadu laikā ir strauji attīstījusies. Galvenie eksporta produkti ir dimanti, augstās tehnoloģijas un lauksaimniecības produkti (augļi un dārzeņi). Izraēla atkarīga no jēlnaftas, labības, izejvielu un militārās tehnikas importa. Izraēlas tirdzniecības deficītu sedz transferta maksājumi no ārvalstīm un ārvalstu aizdevumi. Apmēram pusi no valdības ārējā parāda sedz ASV aizdevumi. ASV sniedz nozīmīgu ekonomisko un militāro palīdzību Izraēlai.
Pēc IKP krituma 2001. un 2002. gadā, ko ietekmēja Palestīnas konflikts un problēmas augsto tehnoloģiju nozarē, Izraēlas IKP pieaugums no 2004. gada līdz 2007. gadam bija aptuveni 5% gadā.
Globālā finanšu krīze 2008./2009. gadā izraisīja īslaicīgu Izraēlas ekonomikas lejupslīdi, jo iepriekšējos gados valsts bija īstenojusi piesardzīgu fiskālo politiku un dažādas liberālas reformas. 2010.gadā Izraēlas ekonomika un banku sektors jau uzrādīja atveseļošanās pazīmes - IKP pieaugums bija 4,5%. 2010.gadā Izraēla formāli pievienojās arī OECD.
2011.gadā IKP pieaugums bija 4,6% un 2012.gadā – 3,4%.Lielāko daļu Izraēlas IKP veido pakalpojumu nozares (65%), rūpniecība (32,6%) un lauksaimniecība (2,4%).

Globālās ekonomikas lejupslīde ietekmēja galvenokārt eksportu uz ASV un Eiropas valstīm, kas ir svarīgākie Izraēlas tirdzniecības partneri. Eksports Izraēlas IKP veido aptuveni 45%.
Lai pārvarētu ekonomisko lejupslīdi Izraēlas valdība īstenoja vienkāršus nodokļu stimulēšanas pasākumus un piekopa stingru monetāro politiku, kas paredzēja procentu likmju samazināšanu, valdības izlaisto parādzīmju pirkšanu un aktīvu ieiešanu ārvalstu valūtas tirgos.
Izraēlas banka paaugstināja procentu likmes 2009. gadā, kad inflācija pārsniedza Bankas noteikto augšējo līmeni un ekonomika uzrādīja atveseļošanās pazīmes.
Izraēla ir guvusi panākumus lauksaimniecības kultūru ražības un kvalitātes paaugstināšanā. To veicināja zemnieku un zinātnieku ciešā sadarbība, lai izstrādātu un pielietotu zinātniski pamatotas metodes dažādās lauksaimniecības nozarēs. Izraēla ir svarīgs pārtikas preču piegādātājs Eiropai ziemas mēnešos.
Izraēlas būtiskākie rūpniecības sektori ir metālapstrāde, mašīnbūve, elektronika, pārtikas un ķīmiskā rūpniecība, dimantu apstrāde, kā arī datorprogrammatūras izstrāde.
Ļoti nozīmīga joma ir tūrisms, katru gadu Izraēlu apmeklē vairāk par 2,5 miljoniem tūristu.
Pēdējos gados strauji attīstījies ir finanšu pakalpojumu sektors. Izraēlā atrodas vairāku uzņēmumu un banku filiāles, kā Ernst&Young, HSBC, Citibank un Indijas valsts bankas filiāle.

Ārējā tirdzniecība

Izraēla ir parakstījusi brīvās tirdzniecības līgumus ar Eiropas Savienību, ASV, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociāciju, Turciju, Meksiku, Kanādu, Jordāniju un Ēģipti, kā arī ar Dienvidu kopējā tirgus valstīm (Mercosur) – Argentīnu, Brazīliju, Paragvaju un Urugvaju.
Izraēlas ārējas preču tirdzniecības eksports 2012. gadā sasniedza 62,3 miljardus USD, bet imports 71,7 miljardus USD, salīdzinājumā ar 2011. gadu samazinoties attiecīgi par 3,1% un 1,1%. Izraēlas ārējās tirdzniecības bilance ir negatīva -9,3 miljoni USD.

2012. gadā Izraēlas svarīgākie eksporta partneri bija ASV (28% no kopējā preču eksporta), Honkonga 8%, Lielbritānija 6%, Beļģija 5%, Ķīna 4% un Indija 4%. Eksports uz ES veidoja 27,2% un uz Āzijas valstīm – 25,2%.
Svarīgākie importa partneri 2012.gadā bija ASV (12,4% no kopējā ieveduma), Ķīna 7,4%, Šveice 7%, Vācija 7,1%, Beļģija 5,4%, Itālija 4,5%, Lielbritānija 4% un Nīderlande 4%. No ES un Āzijas valstīm imports bija attiecīgi 34,4% un 20,7%.
2012. gadā preču eksportā lielāko īpatsvaru veidoja ķīmiskās rūpniecības produkti (24% no kopējā preču eksporta 2012.gadā), dimanti (23%), mašīnas un elektriskās iekārtas (19%).

Investīcijas

Ārvalstu uzkrātās tiešās investīcijas Izraēlā 2012. gada beigās sasniedza 74 miljardi USD, kas salīdzinājumā ar 2011. gada beigām ir palielinājušās par 4,5%.
Savukārt Izraēlas uzkrātās tiešās investīcijas ārvalstīs 2012. gada beigās sasniedza 74,4 miljardu USD, pieaugot par 14,4% salīdzinājumā ar 2011. gadu. Uzkrāto tiešo investīciju bilance ir negatīva, veidojot -0,4 miljardus USD.

Atbildēt

Izraēlas ekonomika

Izraēlas ekonomikas attīstības pamatā ir augstās tehnoloăijas. Daudzas ārvalstu korporācijas ir
izveidojušas zinātniskās pētniecības centrus Izraēlā, tostarp Intel un IBM. Pēc globālās konkurētspējas rādītāja 2010-2011 Izraēla ierindojas 24 vietā.

Neskatoties uz pieticīgajiem dabas resursiem Izraēlas lauksaimniecība un rūpniecība pēdējo 20 gadu laikā ir strauji attīstījusies. Galvenie eksporta produkti ir briljanti, augstās tehnoloăijas un lauksaimniecības produkti
(augĜi un dārzeĦi). Izraēla atkarīga no jēlnaftas, labības, izejvielu un militārās tehnikas importa. Izraēlas tirdzniecības deficītu sedz transferta maksājumi no ārvalstīm un ārvalstu aizdevumi. Apmēram pusi no valdības
ārējā parāda sedz ASV aizdevumi. ASV sniedz nozīmīgu ekonomisko un militāro palīdzību Izraēlai.

Pēc IKP krituma 2001. un 2002. gadā, ko ietekmēja Palestīnas konflikts un problēmas augsto tehnoloăiju nozarē, Izraēlas IKP pieaugums no 2004. gada līdz 2007. gadam bija aptuveni 5% gadā.

Globālā finanšu krīze 2008./2009. gadā izraisīja īslaicīgu Izraēlas ekonomikas lejupslīdi, jo iepriekšējos gados valsts bija īstenojusi piesardzīgu fiskālo politiku un dažādas liberālas reformas. Patlaban Izraēlas ekonomika un banku sektors uzrāda atveseĜošanās pazīmes. 2009. gadā IKP pieaugums bija 0,8%, bet 2010. gadā – 4,5%.
Lielāko daĜu Izraēlas IKP veido pakalpojumu nozares (65%), rūpniecība (32,6%) un lauksaimniecība (2,4%).

Globālās ekonomikas lejupslīde ietekmēja galvenokārt eksportu uz ASV un Eiropas valstīm, kas ir svarīgākie Izraēlas tirdzniecības partneri. Eksports Izraēlas IKP veido aptuveni 45%.

Lai pārvarētu ekonomisko lejupslīdi Izraēlas valdība īstenoja vienkāršus nodokĜu stimulēšanas pasākumus un piekopa stingru monetāro politiku, kas paredzēja procentu likmju samazināšanu, valdības izlaisto parādzīmju pirkšanu un aktīvu ieiešanu ārvalstu valūtas tirgos.

Izraēlas banka paaugstināja procentu likmes 2009. gadā, kad inflācija pārsniedza Bankas noteikto augšējo līmeni un ekonomika uzrādīja atveseļošanās pazīmes.

Izraēla ir guvusi panākumus lauksaimniecības kultūru ražības un kvalitātes paaugstināšanā. To veicināja zemnieku un zinātnieku ciešā sadarbība, lai izstrādātu un pielietotu zinātniski pamatotas metodes dažādās lauksaimniecības nozarēs. Izraēla ir svarīgs pārtikas preču piegādātājs Eiropai ziemas mēnešos.

Izraēlas būtiskākie rūpniecības sektori ir metālapstrāde, mašīnbūve, elektronika, pārtikas un ėīmiskā rūpniecība, dimantu apstrāde, kā arī datorprogrammatūras izstrāde.

Ļoti nozīmīga joma ir tūrisms, katru gadu Izraēlu apmeklē vairāk par 2 miljoniem tūristu.

Pēdējos gados strauji attīstījies ir finanšu pakalpojumu sektors. Izraēlā atrodas vairāku uzĦēmumu un banku filiāles, kā Ernst&Young, HSBC, Citibank un Indijas valsts bankas filiāle.

Ārējā tirdzniecība

Izraēla ir parakstījusi brīvās tirdzniecības līgumus ar Eiropas Savienību, ASV, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociāciju, Turciju, Meksiku, Kanādu, Jordāniju un Ēăipti, kā arī ar Dienvidu kopējā tirgus valstīm (Mercosur) – Argentīnu, Brazīliju, Paragvaju un Urugvaju.

Izraēlas ārējas preču tirdzniecības eksports 2010. gadā sasniedza 50,9 miljardus USD, bet imports 58,6 miljardus USD, salīdzinājumā ar 2009. gadu palielinoties attiecīgi par 21% un 24,9%. Izraēlas ārējās tirdzniecības bilance ir negatīva -7,7 miljoni USD.

2009. gadā Izraēlas svarīgākie eksporta partneri bija ASV (35% no kopējā preču eksporta), Honkonga 6%, Beļģija 5%, Indija 3,8%, Nīderlande 3,2% un Vācija 3%; svarīgākie importa partneri – ASV (12,4% no kopējā ieveduma), Ėīna 7,4%, Šveice 7%, Vācija 7,1%, BeĜăija 5,4%, Itālija 4,5%, Lielbritānija 4% un Nīderlande 4%*.

2010. gadā rūpniecības preču eksports veidoja 79,8% kopējā preču eksportā, briljanti – 17,6%,
lauksaimniecības produkti – 2,7%. 2010. gada preču importā lielāko īpatsvaru veidoja izejvielas (bez kurināmā un dimantiem – 38,9%),
kurināmais (17,8%), investīciju preces (mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas, transportlīdzekļi, metāli un to izstrādājumi – 15%), patēriņa preces (14,7%) un dimanti (14,3%).

Investīcijas

Ārvalstu uzkrātās tiešās investīcijas Izraēlā 2009. gada beigās sasniedza 55,6 miljardi USD, kas
salīdzinājumā ar 2008. gada beigām ir palielinājušās par 2,3%.

Savukārt Izraēlas uzkrātās tiešās investīcijas ārvalstīs 2009. gada beigās sasniedza 71,1 miljardu USD, pieaugot par 10% salīdzinājumā ar 2008. gadu. Uzkrāto tiešo investīciju bilance ir negatīva, veidojot -15,5 miljardus USD.

Atbildēt

»

Tā ir maksa

Atbildēt

mantojumu atgriezīs no valūtas fonda naudas droši nevienam tās būdas nevajdzēs ;nemties pārāk grimt ...

Atbildēt

»

mantojumu atgriezīs no valūtas fonda naudas droši nevienam tās būdas nevajdzēs ;nemties pārāk grimt ...

Atbildēt

»

Lielā depresija, tuvo austrumu ,,pulvera muca'', pēdējā finanšu krīze, galu galā parekss. Maz? Iesaku noskatīties ,,Venēcijas tirgoni''. Žīdu mentalitāte koncentrētā veidā.

Atbildēt

Latvijā visu nelaimju cēlonis ir žīdi . Viņi mūs apšāva Staļina laikā un tagad ir krievijas 5 . kolonna ( ždanoka , lindermanis, dirss, osipovs un t.t.

Atbildēt

»

Iegoglee kaa Izraela tika uzcelta un joprojam uztureta. Tikai par ASV naudu. Ebreji izspiez naudu no visiem. Taa ASV maksaa miljonus katru gadu, taa Vacija maksaas visu pastavesanas laiku sapju miljonus par holokaustu.Kapec visam Vavcijas paaudzem butu jamaksaa ebrejiem par so vesturee notikuso faktu? Tapec, ka Hitlers bija vacieties! Rezultataa visa vacu tauata muzigi muzos maksas ebrejiem. Holokausts jau sen kluvis par biznesu. Nebutu ASV naudas Izraela joprrojam butu tuksnesis. Lasi un tad raksti!

Atbildēt

»

Arājs vispār bija baltvācietis, nevis latvietis.

Atbildēt

»

Tu taču pats netici savām žīdu atraugām, kuras tu te lej uz latviešiem. Žīdi ir parazīt-patērētāju tauta, kurai dienas ir skaitītas. Var čurāt cilvēkiem uz galvas, bet ne jau pasaules radītājam.
Izšķirošais "holokausts" ir durvju priekšā.

Atbildēt

Ebreju kopienai un vislabāk būtu Izraēlas vēstniecībai atdot tās tukšas ēkas, kas pieder valstij un kurus LV nespēj izremontēt: Rīgā Raiņa bulv. 6, Rīgā Brīvības ielā 61, un daudzas citas.

Atbildēt

»

Pilnīgi atbalstu komentāra autoru.
Latvija teritorijas ziņā divas reizes lielāka par Izraēlas valsts teritoriju. Latvijā ir meži un ezeri, bet Izraēlā visapkārt smiltis. Ko sasniegusi Izraēla, kas ir dibināta 1948.gadā un nepārtraukti kara stāvoklī aizsargājoties no musulmaņu kaimiņvalstu uzbrukumiem. Un ko ir sasniegusi Latvija, kas ir dibināta 1918.gadā un atguva neatkarību jau 1991.gadā? Ebreji palielina Izraēlu un audzē iedzīvotāju skaitu, demogrāfija uzlabojas. Latvieši aizplūst no Latvijas, iedzīvotāju skaits sarūk un tauta lemām izmirst. Būtu labāk mācījušies no ebrejiem, nevis tos nepamatoti lādējuši. Ne ebreji vainīgi pie latviešu nelaimēm, bet tikai un vienīgi pašu zaglīgi un tā Kunga ticību savā zemē zaudējuši latvieši. Pieņemsim, pie visa vainīgi ir cionisti ebreji. Labi, pieņemsim, ka izdzīsim arī tos Latvijā dzīvojošus aptuveni 10 tūkstošus ebreju. Kas no tā Latvijā mainīsies? Vai Latvijā iedzīvotāju kļūs vairāk, vai latvieši dzīvos labāk? Ne jau ebrejos ir vaina. Labāk būtu no ebrejiem mācijušies, kā par savu tautu un valsti domāt, to aizsargāt, stiprināt un attīstīt.

Atbildēt

»

2007. gadā Egilam Levitam piedāvāja kandidēt uz Latvijas Valsts prezidenta amatu[2], bet viņš atteicās no savas kandidatūras virzīšanas, nesaskatot tai pietiekamu atbalstu Saeimas koalīcijā

Atbildēt

Nav tiesa, Egils Levits kurš ir ārzemju lavietis un strādā Luxemburgā teica, ka brauks atpakaļ uz Latviju, ja viņu iecels par Latvijas prezidentu :-)

Atbildēt

Latvija teritorijas ziņā divas reizes lielāka par Izraēlas valsts teritoriju. Latvijā ir meži un ezeri, bet Izraēlā visapkārt smiltis. Ko sasniegusi Izraēla, kas ir dibināta 1948.gadā un nepārtraukti kara stāvoklī aizsargājoties no musulmaņu kaimiņvalstu uzbrukumiem. Un ko ir sasniegusi Latvija, kas ir dibināta 1918.gadā un atguva neatkarību jau 1991.gadā? Ebreji palielina Izraēlu un audzē iedzīvotāju skaitu, demogrāfija uzlabojas. Latvieši aizplūst no Latvijas, iedzīvotāju skaits sarūk un tauta lemām izmirst. Būtu labāk mācījušies no ebrejiem, nevis tos nepamatoti lādējuši. Ne ebreji vainīgi pie latviešu nelaimēm, bet tikai un vienīgi pašu zaglīgi un tā Kunga ticību savā zemē zaudējuši latvieši. Pieņemsim, pie visa vainīgi ir cionisti ebreji. Labi, pieņemsim, ka izdzīsim arī tos Latvijā dzīvojošus aptuveni 10 tūkstošus ebreju. Kas no tā Latvijā mainīsies? Vai Latvijā iedzīvotāju kļūs vairāk, vai latvieši dzīvos labāk? Ne jau ebrejos ir vaina. Labāk būtu no ebrejiem mācijušies, kā par savu tautu un valsti domāt, to aizsargāt, stiprināt un attīstīt.

Pseido nacionāļi, kuri pēc otrā pasaules kara dzīvo ārvalstīs un daudz runā savās mītņu zemēs par Latviju, par valsts neatkarību, par lielo kaimiņlāci. Bet paši uz Latviju dzīvot nebrauc. Jautājums, kurš šodien vairāk piederīgs Latvijai, vietējais ebrejs, kurš te dzīvo, strādā, maksā nodokļus, vai tas ārvalstu latvietis, kurš redz Latviju pa tv un internetā? Es domāju, ka abi.

Atbildēt

»

Ieteiktu izlasīt aprakstu par ko tiek piešķirtas Nobela prēmijas! Ja Jūs liekat vienlīdzības zīmi ar Eirovīzijas dziesmu festivālu, tad man Jūs patiešām žēl. Vairāk lasiet un izlītojaties, tas Jums nāks par labu....

Nobela prēmija (zviedru: Nobelpriset, norvēģu: Nobelprisen) ir ikgadēja starptautiska balva, ko piešķir cilvēkiem, kas ir veikuši izcilus pētījumus, atklājumus vai devuši ievērojamu sniegumu sabiedrībai zinātnē un kultūrā. Zviedru rūpnieks un dinamīta izgudrotājs Alfrēds Nobels paredzēja šīs prēmijas savā testamentā, ko viņš parakstīja Zviedru-norvēģu klubā Parīzē, 1895. gada 27. novembrī. Viņš bija šokēts par dinamīta, sava izgudrojuma, izmantošanu postošiem nolūkiem un vēlējās, lai šīs prēmijas pasniegtu cilvēkiem, kuri ir labi kalpojuši cilvēcei. Kopš 1901. gada tiek pasniegtas Nobela prēmijas fizikā, ķīmijā, fizioloģijā vai medicīnā, literatūrā un miera veicināšanā. Papildus šīm Nobela testamentā norādītajām balvām, 1968. gadā Zviedrijas Riksbanka nodibināja balvu ekonomikas zinātnes jomā, kas kopš 1969. gada tiek pasniegta reizē ar Nobela dibinātajām balvām. Tās oficiālais nosaukums ir "Zviedrijas Riksbankas prēmija ekonomikas zinātnēs Alfrēda Nobela piemiņai" (zviedru: Sveriges riksbanks pris i ekonomisk vetenskap till Alfred Nobels minne).

Nobela miera prēmiju katru gadu pasniedz Norvēģijas galvaspilsētā Oslo, bet pārējo nomināciju Nobela prēmijas pasniedz Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Nobela prēmija visās kategorijās tiek uzskatīta par visprestižāko balvu.

Karaliskajā Zviedrijas zinātņu akadēmijā ik gadu tiek nolemts, kam piešķirt Nobela prēmiju fizikā, ķīmijā un ekonomikā, savukārt Karolinskas institūtā tiek nolemts, kam piešķirt Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā, bet Zviedrijas akadēmijā izvēlas literatūras balvas saņēmēju. Nobela miera prēmijas saņēmēju neizvēlas Zviedrijas organizācijas, bet gan Norvēģijas Nobela komiteja.

Katrs Nobela prēmijas laureāts saņem zelta medaļu, diplomu un naudas summu, kuras lielumu katru gadu nosaka Nobela komiteja, saskaņā ar ekonomisko situāciju. Piemēram, 2011. gadā Nobela prēmija katrā nominācijā bija 10 miljoni Zviedrijas kronu, bet 2012. gadā tās samazinājās uz 8 miljoniem kronu (kas aptuveni pēc vērtības līdzinās pirmajām Nobela prēmijām 1901. gadā, kad tās bija 150 782 kronas). Balva netiek piešķirta pēc laureāta nāves, taču gadījumos, kad tā ir izziņota, bet līdz balvas saņemšanai laureāts nomirst, tā tomēr tiek piešķirta. Vienā nominācijā ik gadu Nobela prēmija nevar tikt pasniegta vairāk par trim cilvēkiem.

Atbildēt

»

Ar ebreju līdzdalību valsts attīstījās un uzplauka, uzkrāja sudraba rezerves, bet tad nāca nacionāļi nacionalizēt.... Tieši tas pats notika Vācijā. Trešais reihs tika pie naudas, mantas un īpašumiem tos atņemot ebrejiem tos izdzenot, izģerbjot, aplaupot un nogalinot.

Atbildēt

»

Pa lēto iztirgo ne ebreji, bet paši latvieši savu tautu pa lēto pārdod un iztirgo!

Atbildēt

»

Pa lēto iztirgo ne ebreji, bet paši latvieši savu tautu pa lēto pārdot un iztirgo!

Atbildēt

»

Lūdzu, bet tikai konkreti, nevis abstrakti, kaut vienu valsti nosauciet, kur būtu kaut daļa no uzskaitītā?

Atbildēt

Ta nu pārsteigums,ka "stratēģiskais draugs USA" tieši korelē ar ebreju interesēm. Ko, protams, mūsu vadoņi atzīt negrasās pat pie lodlampas :) Klerkiem vnk pateica- dariet kaut ko, un viņi dara. Jāuzmanās vien, lai centībā nepārpilda plānu, atdodot arī Brīvdabas muzeju :)

Atbildēt

S čego načinājetsja gāģina, no You Tubes nekavējoties izdzēsa. Vot ona, vsja židovščina: http://vk.com/video40053620_168358918?z=video40053620_168358918%2Falbum40053620

Atbildēt

Kristietis ir tas pats žīds,tikai ar"brīvāku"ticību.
F.V.Nīcše.
Šie jau ir, šobrīd, tie pamatiedzīvotāji.

Atbildēt

Pēc kāda kritērija "ebreju kopienas" ebrejs ir ebrejs? Vai pēc TAUTīBAS, vai arī pēc RELIģIJAS? Tas būtu jānoskaidro. Un tad sekotu mans ierosinājums - un kā būtu, ja aši jo aši "kļūstam par ebrejiem" un nodibinām kaut kādu jaun-jaunu ebreju kopienu? (lai kļūtu par ebreju, tātad- vai jāmaina sava tautība? Es domāju, nebūtu tik grūti, jo pieņemu, ka arī jau esošie svā vairākumā neizceļas ar spožām ivrita zināšanām vai aprobežojas ar jidišu (? konkrētu faktu man nav, protams, bet... ). Un arī pāriet "citā ticībā" (sevišķi mūsdienās, kad modernam cilvēkam tās ticības lietas nav nemaz pie sirds, savam mācītājam vai pāvestam atprasīties nevajadzēs), nevarētu but sarežģīti. Tiki- jāizvēlas, kuru no kritērijiem nepieciešams izpildīt? (Par laimi tas, ka esi pēctecis kādai ģimenei, tas jāpierāda nebūs, kā saprotam no šīs lietas, kurā īpašumu saņēmēji nu nekādi nevar būt pēcteči ģimenēm, kuras pilnībā gājušas bojā.).
Un nepiesieniet man kādu naida kurināšanu- gluži otrādi, es esmu par, nevis pret. Pat teikšu vairāk - mans sauklis būtu: Par to, lai būtu daudz daudz, labu un labāku, jaunu un jaunāku ebreju!

Atbildēt

Kad beidzot kliķes mērkaķi beigs izzagt Latviju ?

Atbildēt

Vai tad ebrejiem viss Latvijā nepieder,sagatavojaties celt un organizēt kibučus un levitu par prezidentu.

Atbildēt

Jāatdod tiek kam ir tas vitāli nepieciešams-latviešiem, 200 eiro mēnesī pensijas kamēr eiropa minimaāla alga 8.5 EUR stunda - tiek veikts lēnais holokausts kurš nes savus loģiskos rezultātus daudz efektīvāk nekā holokausts. Padarīt vēl bagātakus kaut kadus ex PSRS baņkierus kuri jau tā bagāti ar augļosšanu - LV nākotne ir tuksnesis.

Atbildēt

krievijas imigranti uzpērk pol. partijas lai dabūtu valsts mantu? skolas ielā esot bijusi Rigas žīdu biedrība, tagad kaut kāda krievijas imigrantu ebreju biedrība, pretendē uz svešu mantu... psrs/krievija kopā vāciju to mantu iedalīja latvijas valstīj, nošaujot bijušos īpašniekus.

Atbildēt

Zhiidu cukas uz Rumbulu...

Atbildēt

»

tādēļ vajag nodokļus optimizēt.

Atbildēt

piemeram nepiekritu, ka mana nodoklu nauda tiek atdota kaut kädai mistiskai biedribai... Kädam merkim, kä vispär var pierädit kas ir so ipasumu vesturiskie ipasnieki. Vai noilgums nav iestäjies???

Atbildēt

»

Nu,uzrakstiet kaut uzvārdus,es nepazīstu nevienu,esmu zoss.UZRAKSTIET,LAI VISI ZIN.JŪS DOMĀJAT,KA VISI ZIN?

Atbildēt