Ieslodzījuma vietu pārvalde: tie bija nevis pašnāvības mēģinājumi, bet normāla autoagresija
PIETIEK12.08.2014.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
pacietigais.com
17.08.2014. 10:40neskatoties uz azhiotäzhu,vai tik tie$äm nav cilvèku masu mèdijos kuri pievèrstu uzmanìbu tiem nabaga cilvèkiem ,kurus vèläs novest lìdz pa$nävibai?vai tik tie$äm nav täda likuma musu valstì lai varètu sodìt to dro$ìbas dalju,kuri iedomäju$ies sevi par dieviem,kuri var darìt visu ko vien iedomäjäs?tä vien izskatäs ka to dro$ìbnieku bèrnìbas traumas,neliek viñiem mieru.tas ir $ausmìgi kad tadi iet strädät uz cietumu lai izgästu savas dusmas,un ñirgätos par ieslodzítajiem.nebùsim akli ,kurli,un palídzèsim $iem nabaga ieslodzìtajiem
zi hi
17.08.2014. 10:24Tika man sniegta informacija par to kad drosibas dalas prieksniekam R. Bunkam vel jo projam nav miera un spidzina talak cilvekus kuri jau cietusi ieprieks no vina un vina roku puisiem ir cietusi. Vakar apmeram ap pulksten 15:10 atkal esot uzsutijis savus rokas puikas lai veiktu kamera kratisanu kura rezultata tika cilvekiem sabojatas dazadas personigas mantas ka ari tika sabojats TV neskatoties uz to kad uz tehnikas tiek limetas uzlimes ka apliecinajums kad taja tik viegli ieksa ieklut nebus iespejams. Ka ari kratisanas laika viens no darbiniekiem izteicis frazi par to kad zinasat uz ka rakstit sudzibas. Pec sita visa ko man cilveki informeja par sada veida izgaribu gadijumiem velos bridinati par to kad tie cilveki tiks spidzinati kamer tam visam nepieliks punktu un tas personas konkretas netiks atstadinatas no darba. Ka ari par to kad cietusie ieslodzitie esot pazinojusi par to kad panaks lai pie viniem ierastos zurnalisti lai varetu pastastit vairak par visu notikuso esot sanemusi atbildi no drosibas dalas par to kad panaksot to kad netiksot no parvaldes izsniegta tada atlauja. Pec ta visa var secinati tikai vienu. Viniem patiesam ir ko slepti no tam personam kuras pec tam varetu palidzeti tiem ieslodzitajiem kuri tiek spidzinati ka ari pazemoti. Tapec palidzesim tiem kuri to nevar izdariti pasi atrodoties ieslodzijuma. Ar cienu Zi Hi
zi hi
16.08.2014. 00:57ja jau tik visi ir gudri runataji tad kapec si gada maija menesi junija menesi atradas rigas centralcietuma tik daudz cilveku spidzinatu un tadu kuri graizija ne tikai rokas bet gan ari vederus utt ? Protams par to jau nevelas ne viens pieverst uzmanibas kamer par to nesak zinoti vairakas personas kam to nacies ari izjusti uz savas adas. Es konkreti atbalstu tos ieslodzitos kuri cinas ar to visu jo tomer tam visam ir japieliek punkts. Pats esmu atradies taja iestade un zinu ka tur vis tas daras un kada ir attieksme pret ieslodzitajiem. Ta ka pirms kaut kadus komentarus rakstat par to kad ieslodzitie ir tikai tadi kas melo tad pasi vispirms par to parliecinaties un tad ari komentejat. Ar cienu zi hi
![[R]](img/r.png "Reģistrēts lietotājs")
14.08.2014. 22:45lt490
13.08.2014. 15:37Vai tam autoagresijas izgudrotājam viss ir kārtībā ar psiholoģisko veselību?
Doks
13.08.2014. 12:08Autoagresijas interpretācija ir vnk uzjautrinoša, tas būtu maigi teikts.
Tad jau tetovēšanās, pīrsingi, epilācija, uzacu raustīšana un citas skaistumkopšanas procedūras ir autoagresija (bet varbūt tās var saukt par pašnāvības mēģinājumiem?)
Aivaris
13.08.2014. 11:35»
interesanti
no kurienes pietiek.com ir informācija par to kādā kamerā kurš cietumnieks ir ievietots un ko vispār pietiek.com var zināt kurā kamerā kuru sit vai nesit, kas ir press-hata, parasta hata utt.?! pēdējā laikā pietiek.com tā vietā lai rakstītu par tiešām nopietnām lietām, to vien dara, kā muti vaļā lasa...
cietumos ir telefoni, internets un citi veidi kā sabiedrībai darīt zināmu kas īsti notiek aiz cietuma sienām. Nabaga cietuma administrācija, kuru apmelo!!!! Cik tiesas (arī starptautiskās) ieslodzītie vs. cietuma administrācija ir vinnējuši? Arī tiesas apmelo administrāciju?
Cietumu administrācija jūtas nesodāmi un tādēļ kļūst arvien nežēlīgāki.
K
13.08.2014. 10:35neapstrīdams fakts, ka pēdējo 2 gadu laikā atklāti vairāki!!!! fgadījumi, kad Tieslietu ministrijas pakļautībā esošie darbinieki gatavojuši un veikuši pasūtījuma slepkavības cietumos. Kur nu vēl tālāk?!
лфыу
13.08.2014. 10:35tas ir murgs. Ja pret cilvēku labi izturas un rūpējas, arī kaitēt sev nav objektīva pamata.
interesanti
13.08.2014. 08:55no kurienes pietiek.com ir informācija par to kādā kamerā kurš cietumnieks ir ievietots un ko vispār pietiek.com var zināt kurā kamerā kuru sit vai nesit, kas ir press-hata, parasta hata utt.?! pēdējā laikā pietiek.com tā vietā lai rakstītu par tiešām nopietnām lietām, to vien dara, kā muti vaļā lasa cietumnieku skribelējumus un svēti tic visam kas tur rakstīts, tikai aizmirst to ka cietumnieki ir rūdīti meļi, kuru ikdiena sastāv no administrācijas apmelošanas un vienīgais ko cietumnieki cenšanās "izsist" tās ir kompensācijas no valsts!
Arājs
13.08.2014. 07:29Ieslodzīumu vietu parvalde ir tieslietu ministrijas parraidzība. Tieslietu ministrija ir tā iestade, kuru parraihga politmafijas klans VL-TB/LNNK" .un,kura ilggadejais darbonītis Gaidis Bērzins atkal raujās pie varas. Kā zināms , tad ši Nacistiskā Apvienība ir viens no vecakajiem noziedzīgākajiem politmafijas klaniem latvijā....
Maiss
13.08.2014. 00:16»
latvietis
Pietiek.com, kur ir tas raksts par organizāciju, kas iestājas pret Citadeles pārdošanu
Tu galīgi traks!!!???Tie tak pietiek.com sponsori....
latvietis
12.08.2014. 20:43»
latvietis
Pietiek.com, kur ir tas raksts par organizāciju, kas iestājas pret Citadeles pārdošanu
Atradu, bet pa dienu nevarēju atrast.
latvietis
12.08.2014. 20:42Pietiek.com, kur ir tas raksts par organizāciju, kas iestājas pret Citadeles pārdošanu?
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
