Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece: kamēr cilvēks vēl nav cietumnieks, viņš mierīgi var būt cietumsargs
PIETIEK09.11.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kamēr cilvēks nav notiesāts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, viņš ir laipni gaidīts Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieku saimē, - tas izriet no pārvaldes priekšnieces Ilonas Spures skaidrojuma par lidostas Rīga nelikumīgās noklausīšanās skandālā iesaistītā Andreja Savko atgriešanos darbā Rīgas centrālcietumā laikā, kamēr Drošības policija jau gandrīz gadu veic izmeklēšanu šajā lietā.
Pietiek saistībā ar Savko pēdējo gadu karjeru jau vēstīja, ka valsts drošības iestāžu darbinieku vidū parādījies "Sparāns numur divi" - cilvēks, kura talants iekulties visdažādākajās publiskajās nepatikšanās, pateicoties rakstura īpašībām un intelekta līmenim, ir salīdzināms ar Satversmes aizsardzības biroja bēdīgi slavenā darbinieka Aigara Sparāna spējām šajā jomā.
Līdz šim bija zināms, ka Savko ir viens no trim drošībniekiem, ko Starptautiskās lidostas Rīga valde pagājušā gada decembrī atstādināja no amatiem aizdomās par nelikumīgu noklausīšanos, izmantojot lidostas iepirkto aparatūru. Izspiegošana bijaskārusi arī valsts augstākās amatpersonas, tiesībsargājošo un drošības iestāžu amatpersonas, par kurām vākta informācija, iespējams, ar mērķi ietekmēt to lēmumus un šantažēt.
Taču, kā izrādījās, pirms ķeršanās pie jauniem izaicinājumiem lidostas Rīga Drošības departamentā Savko savus talantus bija apliecinājis, ar dažādām metodēm izspiežot vajadzīgās liecības no Rīgas Centrālcietuma iemītniekiem, - par to liecina Pietiek jau publiskotās liecības no Vladimira Vaškeviča spridzināšanas atkārtotās prāvas Rīgas apgabaltiesā.
Liecinieks - vairākkārt tiesātais Rolands Babris tiesai apliecinājis, kā cietumā viņu izsaucis operatīvais darbinieks Savko, kurš "man prasīja, kādas ir manas attiecības ar [šajā lietā par grēkāzi izvēlēto uzņēmēju] M[ārtiņu].Putniņu, kā arī prasīja, vai es varēšu sniegt liecību pret M.Putniņu. Ja es sniegšu liecības pret M.Putniņu, man tiks samazināts termiņš".
Taču, neraugoties uz šiem notikumiem, Savko tāpat kā "nenogremdējamais" Sparāns, pēc Pietiek rīcībā esošas informācijas, nav pat zaudējis pielaidi valsts noslēpumam. Turklāt pēc lidostas skandāla, šo lietu izmeklējot Drošības policijai, Savko ir spējis atgriezties augstā amatā Ieslodzījuma vietu pārvaldes sistēmā - atpakaļ Rīgas Centrālcietumā.
Kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta datu bāze, Savko patiešām šā gada 8. septembrī ir atkal pieņemts darbā Ieslodzījuma vietu pārvaldē par vecāko inspektoru. Arī Ieslodzījuma vietu pārvalde informē, ka ar tās šā gada 3.septembra rīkojumu Savko tiešām atjaunots dienestā Rīgas Centrālcietuma Drošības daļas vecākā inspektora amatā. Savā amatpersonas deklarācijā viņš minējis, ka vēl joprojām esot arī lidostas Rīga analītiķa postenī.
Pārvaldes priekšniece Spure par Savko "veco - jauno" posteni skaidro, ka amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta prasību kritērijus nosaka Iekšlietu ministrijas sistēmas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 4. pants.
Šajā likumā var norādīts, ka dienestā var atrasties persona, kura nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, un Savko pagaidām, pateicoties Drošības policijas "īpašajām" attiecībām ar lidostas Drošības departamentu, kriminālprocesā nav noteikts pat aizdomāt turētā statuss.
"Papildus informējam, ka A.Savko kriminālprocesa virzītājs ir Drošības policija un, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 375.panta pirmo daļu, kura noteic, ka kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un ar tiem drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, kā arī personas, kurām minētās amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda šajā likumā paredzētajā kārtībā, Pārvaldei nav pieejama kriminālprocesa ietvaros iegūtā informācija," skaidro Spure.
Ziņas par Savko dalību lidostas izspiegošanas lietā Spure pat nepiemin, tā vietā norādot, ka "dienesta gaitā A.Savko vairākkārtīgi apbalvots par priekšzīmīgu dienesta pienākumu izpildi un godprātīgu dienestu".
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
