Iesniegums finanšu ministram par transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa piemērošanu
Guntis Eihenbergs03.11.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Es kā transportlīdzekļa īpašnieks vēlos paust savu viedokli par, manuprāt, negodīgu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa piemērošanas kārtību.
"Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likums" nosaka, ka transporta līdzekļa ekspluatācijas nodoklis tiek aprēķināts dažādi:
Vieglajiem automobiļiem - pirmo reizi reģistrētiem līdz 01.01.2005. - nodokļa likmi nosaka atbilstoši pilnai masai;
Vieglajiem automobiļiem - pirmo reizi reģistrētiem pēc 01.01.2005. - nodokļa likmi nosaka, summējot atbilstoši pilnās masas, motora tilpuma un motora maksimālās jaudas likmes.
Automašīnām, kas reģistrētas pēc 01.01.2005. ir noteikti nodokļa samaksas kritēriji- dzinēja tilpums, dzinēja maksimālā jauda un automašīnas pilnā masa.
Atsevišķi vērtējot katru nodokļa kritēriju, secinu:
1. Tā kā nav noteikts nodokļa iekasēšanas laika posms un automašīnu robežvecums tad, iespējams, šo automašīnu ekspluatācijas nodokli beigs iekasēt, tām sasniedzot vēsturiskā spēkrata statusu.
2. Automašīnu dzinēja jauda netiek periodiski mērīta ikgadējā CSDD tehniskā apskatē (nobrauktā kilometrāža gan tiek fiksēta), lai konstatētu jaudas izmaiņas, kā rezultātā nodoklis netiek aprēķināts reāli atbilstošai jaudas grupai, bet gan katru gadu aprēķināts un iekasēts konstantā apmērā.
Uzskatu, ka šāds nodokļa aprēķināšanas un piemērošanas veids ir netaisnīgs, jo automašīnas dzinēja maksimālā jauda automobiļa ekspluatācijas laikā nav un nevar būt konstants lielums, ņemot vērā iekšdedzes dzinēja nodilšanu un jaudas zudumus. Automobiļa ekspluatācija maksimālās jaudas režīmā ikdienā uz koplietošanas ceļiem nav iespējama, ja vien automobilis netiek izmantots sacīkšu trasē.
3. Ņemot vērā automašīnas ražotāja noteikto garantijas laiku jauniem automobiļiem Latvijas teritorijā, tikai dažām auto markām tas ir 7 gadi. Tādējādi automašīnu ekspluatācijas laikā pēc garantijas perioda beigām automašīnu jaudas rādītāji ir relatīvs lielums, jo atbildību par dzinēja defektu automobiļu ražotājs vairs neuzņemas, bet VAS CSDD veic tehnisko apskati un iekasē ekspluatācijas nodokli pēc ražotāja noteiktās maksimālās jaudas kā jaunam automobilim.
4. Automašīnas pilnā masa ir noteikta, ņemot vērā maksimālo pasažieru skaitu un bagāžas masu, taču automobiļa ekspluatācijas laikā automobilis netiek konstanti lietots maksimālās masas noslodzē.
5. Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis nevar būt konstanta vērtība, jo automobilis ir pārvietošanās līdzeklis, kura lietošana nav ierobežota.
6. Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli nemaksā ārzemēs reģistrēto automašīnu īpašnieki, bet Latvijas valsts ceļus izmanto uz citu rēķina.
Šī likuma anotācijā ir minēts, ka autotransporta ikgadējā nodeva netiek piemērota Lietuvā, Igaunijā, Slovēnijā, Slovākijā, Šveicē un Polijā.
Manuprāt, objektīvi vērtējot šī nodokļa iekasēšanas kritērijus un citu Baltijas valstu praksi, racionālāk būtu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli pievienot katra degvielas litra cenai, lai jaudas/masas noslodze atspoguļotos degvielas patēriņā, kā tas ir arī Eiropas kaimiņvalstīs.
Attiecībā uz automašīnu pirmreizējās reģistrācijas nodokli vēlos norādīt uz Auto Bild Latvija 2012. gada maija numura rakstu 12.lpp., kur atspoguļotas automašīnu pirmreizējās reģistrācijas nodokļu atšķirības starp Baltijas valstīm 2011. gadā.
Ir redzama krasa atšķirība: Lietuvā - Ls 29,48; Igaunijā - Ls 178,95 un Latvijā - Ls 504,63.
Šādi pirmreizējās reģistrācijas nodokļa apjomi ir veicinājuši Latvijas valsts autoceļu pieplūdumu ar Igaunijā un Lietuvā reģistrētiem automobiļiem, kuri atgriežas šajās valstīs, lai veiktu tehnisko apskati, bet - reizi 2 gados. Vēl viens fenomens ir latviešu valodā runājoši autovadītāji, kuri pārvietojas ar Igaunijā vai Lietuvā reģistrētiem automobiļiem.
Izdevīgāki automobiļu reģistrācijas nosacījumi Igaunijā un Lietuvā veicina Latvijas iedzīvotāju nodokļu maksājumu aizplūšanu uz kaimiņvalstīm, nevis uz Latvijas valsts kasi.
Lūdzu izvērtēt manis norādītos apsvērumus un iebildumus pat "Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumu", automašīnu pirmreizējās reģistrācijas nodokli un noteikto nodokļu piemērošanas kārtību un informēt, vai ir iespējami grozījumi minētajā likumā, kas izslēgtu nevienlīdzīgu un netaisnīgu nodokļu piemērošanas kārtību un Latvijas iedzīvotāju nodokļu maksājumu aizplūšanu uz citām valstīm.
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
