Iesaki rakstu: 
Šā gada 4. februārī Latvijas Televīzijas kanālā LTV1 raidījumā „1:1. Aktuālā intervija" Latvijas sabiedrībai tika pavēstīts, ka man - prokuroram Edvīnam Pilikseram, atstājot darbu Prokuratūrā, nevarēšot tikt pateikts ģenerālprokurora „paldies" un/vai piešķirta naudas balva, jo es, lūk, esot disciplināri sodīts (žurnāliste Inga Sprinģe ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram: „Jūs viņam (.Edvīnam Pilikseram) pateiksiet „paldies" par darbu, kad viņš ies prom?"; Ē. Kalnmeiers: „Iekšējais normatīvs neatļauj, jo viņam ir uzlikts disciplinārsods."; I. Sprinģe: „Par šo auto novietošanu?"; E. Kalnmeiers: „Jā, tieši tā. ... Man iekšējais normatīvs aizliedz piešķirt naudas balvu personām, kuras ir disciplināri sodītas".)
Pilnībā neatkarīgi no centieniem un iespējamības saņemt vai nesaņemt no ģenerālprokurora „paldies" par paveikto darbu Prokuratūrā un/vai naudas balvu, vēlos norādīt uz sekojošo.
Minētais disciplinārsods (prokurora mēneša algas samazināšana) man tika piemērots 2011. gada 17. jūnijā. Prokuratūras likuma 45. panta piektā daļa noteic: ja gada laikā pēc disciplinārsoda piemērošanas, izņemot atlaišanu no amata, prokuroram nav uzlikts jauns disciplinārsods, viņš neskaitās disciplināri sodīts. Man nav bijuši uzlikti nekādi citi disciplinārsodi, ne pirms, ne pēc
2011. gada 17. jūnija. Tātad atbilstoši Prokuratūras likumam es neskaitos disciplināri sodīts no 2012. gada 17. jūnija.
Latvijas Republikas Prokuratūrā nav neviena „iekšējā normatīva", kur neatbilstoši Prokuratūras likumam būtu noteikts, ka darbības (ne)veikšana vai nolēmuma attiecībā uz prokuroru (nepieņemšana, t. sk. par naudas balvas piešķiršanu, būtu atkarīga no prokurora disciplinārās sodīšanas fakta, neņemot vērā laiku, kāds pagājis no disciplinārsoda uzlikšanas.
Tādējādi ziņas par aizliegumu pateikt man „paldies" un/vai piešķirt naudas balvu tā iemesla dēļ. ka esmu disciplināri sodīts, sniegšana Latvijas sabiedrībai 2014. gada 4. februārī bija neatbilstoša tiesību normām, tas ir, prettiesiska.
Minētais nekādā ziņā nav atkarīgs no apstākļa, ka ar Administratīvās rajona tiesas 2013. gada 27. maija spriedumu man uzliktais disciplinārsods atzīts par prettiesisku un šis spriedums apelācijas kārtībā ir pārsūdzēts. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 70. pantam ģenerālprokurora 2011. gada 17. jūnija pavēle par manis saukšanu pie disciplinārās atbildības stājās spēkā 2011. gada 20. jūnijā un tika pilnībā izpildīta, ieskaitot pārējo nodaļas prokuroru iepazīstināšanu ar pavēli, 2011. gada laika no jūnija līdz septembrim.
Citkārt šai intervijas satura daļai nepiegrieztu vērību, taču saistībā ar šogad gaidāmo manis atbrīvošanu no prokurora amata tādas ziņas, ar sabiedriskās televīzijas starpniecību, sniegšana Latvijas sabiedrībai, ka Latvijas Republikas Prokuratūrā kā normatīvi noteikts aizliedzošs apstāklis arī pašreiz ir jāņem vērā manis disciplinārās sodīšanas fakts, būtiski aizskar ne tikai manas subjektīvās tiesības no 2012. gada 17. jūnija vairs neskaitīties disciplināri sodītam, bet arī manas tiesiskās intereses darba tirgū pēc atbrīvošanas no prokurora amata. Tādā veidā, ka sabiedrībai, t.sk. iespējamiem darba devējiem, tiek radīts priekšstats, ka pēc minētā gadījuma man ir bijuši uzlikti jauni disciplinārsodi, ja jau 2011. gada 17. jūnijā uzliktais disciplinārsods Prokuratūrā joprojām tiek ņemts vērā. Turklāt, visaugstākajā līmenī un tādā pakāpē, ka tas pat esot aizliedzošs šķērslis visa mana pienesuma Prokuratūrā nostrādātajos gados, iespējams, pozitīvai novērtēšanai. Tas nepelnīti rada sabiedrībā par mani kopumā negatīvu iespaidu, kā par personu, kurai vairāk par citām īpašībām un sasniegumiem ir raksturīga disciplināru pārkāpumu izdarīšana.
Lūdzu novērst man radīto kaitējumu, publicējot iepriekš minētās ziņas, tas ir, par manis skaitīšanu par disciplināri sodītu arī pēc stāvokļa uz 2014. gada 4. februāri, atsaukumu vai precizējumu, iepriekš sniegtās ziņas avotam un izplatīšanas apjomam adekvātā veidā.
* Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
