Iesniegums VID ģenerāldirektorei Jaunzemei: kā strādā Nodokļu un muitas policijas priekšnieka Podiņa „pasūtījumu galds”
VID Nodokļu un muitas policijas darbinieki12.08.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vēršamies pie Jums ar iesniegumu, jo jau gada sakumā viss kolektīvs bija liecinieki tam, kā direktors Kaspars Podiņš pilda dažādus politiskos pasākumus, neļaujot izmeklēt uzsāktos kriminālprocesus un sodot darbiniekus, kuri viņam neklausa.
Mēs ik dienu saskaramies ar viņa dubultajiem standartiem un faktu sagrozīšanu, kā arī nu jau bez kautrēšanās VID Nodokļu un muitas policija tiek izmantota politiskajiem pasūtījumiem.
Pēdējā laikā presē arvien vairāk izskan bažas par tiesību aizsardzības iestāžu angažētību un to izmantošanu politisko rēķinu kārtošanā. Kamēr Jūs esat aizņemta cīņā par savu pastāvēšanu, tikmēr Nodokļu un muitas policijas gaiteņos vēl arvien klejo redzēti un neredzēti ļaudis, kas organizē kriminālprocesu ierosināšanu.
Nezinātājiem īsumā par to, kā strādā šī sistēma: pēc personas X lūguma tiek uzsākts kriminālprocess; lai to uzsāktu, ir nepieciešams daudz maz ticams iesniegums par aizdomīgiem darījumiem, darījumu partneriem vai vismaz kaut kāds aiz matiem pievelkams stāsts par to, ka tur kaut kas varētu būt.
Šāda tipa iesniegums parasti mēro garu ceļu uz iestādi, kurā tas tīri teorētiski varētu tikt apstrādāts, pēc tam no turienes ir divi ceļi. Pirmais, īsākais ir tad, ja attiecīgais priekšnieks jūtas pārliecināts par savu ietekmi un ir labās attiecībās ar padotajiem, - uzreiz tiek uzlikta rezolūcija izmeklēt, nekavējoties ierosinot kriminālprocesu par faktu.
Otrs, nedaudz garāks ceļš ir situācijā, kad iesniegtais dokuments nevieš pārliecību par to, ka ir pietiekams pamatojums, - tādā gadījumā iesniegums nonāk pie analītiķiem līdz ir skaidrība, kuram „savējam” izmeklētājam to nolikt uz galda, lai pasūtījums tiktu izpildīts.
Kriminālprocesa ierosināšana ar ēnā stāvošu procesa virzītāju, kurš apņēmies to novest līdz galam, uzreiz dod virkni jaunu instrumentu, kā apstrādāt pasūtītāja klientu. Pirmais un vienkāršākais veids ir veikt personas datu analīzi par darījumiem un īpašumiem, finanšu plūsmām utt.
Nākamais līmenis ir nodrošināt procesuālo un speciālo izmeklēšanas darbību sankcijas, piemēram, noklausīties personas, veikt kratīšanas, it kā pierādījumu izņemšanas utt. Nekas sarežģīts un neparasts, bet tikmēr kriminālprocesa „pasūtītāji” piestaigā pie klienta un iekasē naudu par nākotnes labvēlīgo risinājumu.
Ko dod kratīšana? Parasti tā dod pieeju jaunam informācijas apjomam, un, ticiet vai ne, bet pat bērna datorā ir atrodams kaut kas interesants, bet, ja nekas neatradās, tad taču var iekasēt zināmu atlīdzību par datoru un telefonu atdošanu.
Kā piemēru augstāk minētajam var minēt Viestura Tamuža 2019.gada 6.jūnija iesniegumu par iespējamiem sevišķi smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti organizētā personu grupā.
Kopumā nekā aizdomīga, arī iesnieguma teksts aiz matiem pievilkts, noziedzīga nodarījuma pazīmes daiļi aprakstītas; nedaudz iedziļinoties aprakstītajos darījumos un darījumu partneros, acīmredzams, ka visi uzņēmumi ir normāli nodokļu maksātāji, darījumu partneri saprotami un iemesls tērēt valsts resursus un mūsu darba laiku ir grūti atrodams. Tomēr ir skaidrs, ka pasūtījums ir jāpilda un kriminālprocess ir jāierosina.
Tika uzsākta saņemtās informācijas padziļināta izpēte un uzsākts kriminālprocess, kurš tika nodots nevienam citam kā K.Podiņa uzticības personai I.Kuzminai pasūtījuma izpildei.
Pieļaujam, ka par K.Podiņa solījumu Atim Zakatistovam šie cilvēki vēl neko nezina, bet domājam, ka šo faktu vajadzētu darīt zināmu un šīs fiziskās personas ir: Jānis Aizbalts, Māris Simanovičs, Jolanta Jēkabsone, Anita Saulīte, Andris Trumars, Kaspars Fogelmanis, Aigars Apsītis, Ingus Skadmanis, juridiskas personas: SIA „Jano-AI”, SIA „Eco Baltia Vide”, SIA ”Eko Reverss”, SIA „Eko Kurzeme”, SIA „Jumis”.
Procesu lika uzsākt, bet daudz interesantāks ir pats iesnieguma iesniedzējs Viesturs Tamužs, kas, kā zināms, kopā ar mūs pārraugošās ministrijas parlamentāro sekretāru Ati Zakatistovu ir apsūdzēti par līdzekļu izkrāpšanu no tās pašas grupas uzņēmumiem, par ko pilsonis Tamužs ir vērsies Nodokļu un muitas policijā.
Nedaudz papētot internetu, ātri vien ir skaidrs, ka vismaz viens cilvēks, pret kuru dots uzdevums organizēt procesu, ir liecinieks tieši tajā procesā, kurā apsūdzēts Tamužs un Zakatistovs, savukārt, kā rāda oficiālās datu bāzes, tad pārējie ir bijuši valdes locekļi Tamuža apkrāptajos uzņēmumos.
Līdz ar to mums ir loģisks jautājums VID vadībai, ko darīt šajā situācijā, redzot, kā politiķi risina jautājumus ar VID Nodokļu un muitas policijas darbinieku rokām, - nodurt galvu un ķerties klāt Tamuža - Zakatistova politiskajam pasūtījumam vai arī neiet priekšniecības pavadā, bet pēc būtības izpētīt, tieši kā Tamuža SIA “Artha”, kas pēkšņi veiksmīgi nonākusi viņa bērnu rokās, ir pamanījusies apgrozīt pāris simtus tūkstošu eiro, bet tajā pat laikā nesenā pagātnē nopelnījusi vairākus miljonus, par ko nekādi nodokļu maksājumi datu bāzēs nav atrodami.
Lūdzam uzdot veikt pārbaudi prokuratūrai, vai bija pamats kriminālprocesa uzsākšanai un vai tas ir piekritīgs VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldei.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
