Iespaidīga pretdarbība Jaunzemei VID ģenerāldirektora amatā, Kučinska valdība viņu neapstiprinās
PIETIEK12.12.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan jau pirms trim nedēļām par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amata konkursa uzvarētāju tika atzīta līdzšinējā Ekonomikas ministrijas Administrācijas vadītāja Ieva Jaunzeme, viņai nav cerību tikt apstiprinātai šajā amatā, kamēr darbu turpina Māra Kučinska valdība, - Pietiek rīcībā ir ziņas par apjomīgu pretdarbību šīs kandidatūras apstiprināšanai.
„Lai jaunajai VID vadītājai būtu stabilitāte un viņas pilnvaras politiski nebūtu iespēju apšaubītu, nepieciešams jaunās valdības atbalsts,” – šādu oficiālo viedokli pauž līdzšinējā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, savukārt Kučinska vadītā Ministru kabineta preses sekretāre uz jautājumu, ar ko skaidrojama kavēšanās ar Jaunzemes apstiprināšanu VID ģenerāldirektora amatā, atbildi sniegt nevēlējās.
Tikmēr neoficiāla informācija no vairākiem avotiem liecina par iespaidīgu pretdarbību Jaunzemes apstiprināšanai VID ģenerāldirektora amatā, kura vienojusi gan finanšu ministri un viņai pietuvinātas personas (tostarp bijušo Tautas partijas funkcionāru Arno Pjatkinu, kas pašlaik oficiāli ieņem viņas preses sekretāra amatu), gan virkni ietekmīgu polituzņēmēju, gan arī vairākas amatpersonas VID vadībā, kurām Jaunzeme šķiet neprognozējama un bīstama līdzšinējai „lietu kārtībai” Valsts ieņēmumu dienestā.
Par šo savu „bīstamību” Jaunzeme pārliecinājusi, novembra beigās televīzijā publiski izsakot izbrīnu par to, ka VID joprojām turpina strādāt darbinieki ar apšaubāmu reputāciju, kaut gan veicot dienesta darbinieku skaita samazināšanu par apmēram trim simtiem cilvēku, būtu vajadzējis atbrīvoties no šādiem cilvēkiem.
Papildus tam šaubas rada arī Jaunzemes bijušās ģimeniskās saites, - viņas bērna tēvs ir kādreizējais Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas vadītājs, tagadējais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes loceklis Gvido Romeiko, un publiski ir pieminēta viņa iespējamā saistība ar pazīstamo advokātu Romualdu Vonsoviču.
Bažas par Jaunzemes darbību, ja viņa tiktu apstiprināta VID ģenerāldirektora amatā, līdz ar to vieno dažādu ekonomisko grupējumu pārstāvjus. Tas savukārt nozīmē ne tikai to, ka viņai faktiski nav nekādu izredžu tikt apstiprinātai Kučinska valdības pilnvaru laikā, bet arī to, ka zem lielas jautājuma zīmes ir arī konkursa rezultātu apstiprināšana pēc nākamā Ministru kabineta sastāva apstiprināšanas.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
