Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Gan Vienotība, gan zaļie zemnieki jūtas viens otru apspēlējuši, panākot, ka bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis kļuvis par jaunā Valsts prezidenta Andra Bērziņa padomnieku nacionālās drošības jautājumos, un tikai laiks parādīs, kura puse to spēs efektīvāk izmantot. Vienotība nav pieļāvusi Maizīša kļūšanu par Zatlera reformu partijas lokomotīvi un ir ieguvusi „savu cilvēku” prezidenta tuvumā, zaļie zemnieki – apmulsinājuši Bērziņa kritiķus un noņēmuši Maizīti no KNAB priekšnieka konkursa trases. Tomēr, spriežot pēc atsevišķu Vienotības pārstāvju neoficiāliem izteikumiem, ar Maizīša nonākšanu Rīgas pilī nebeigsies centieni nostiprināt ietekmi jaunā prezidenta komandā, pirmkārt, mēģinot nomainīt ventspilnieku Gundaru Daudzi kancelejas vadītāja amatā. 

„Nākamais - jāpanāk, lai Daudze ir prom,” bija pirmie vārdi, ko viens no Vienotības līderiem neoficiālā sarunā izmeta uzreiz pēc ziņas par Maizīša iecelšanu nopublicēšanas ceturtdienas rītā. Maizītis bija uzsvēris, ka strādās tiešā prezidenta pakļautībā, nevis Daudzes vadībā, un to varēja uztvert arī kā signālu tam, ka Rīgas pilī būs konkurence par to, kura padomos un viedoklī pirmkārt ieklausīsies prezidents Bērziņš.

Daudze piektdien, pirmajā jaunās prezidenta komandas oficiālajā darba dienā bija runājis ar Maizīti un Pietiek uzsvēra, ka nekādu šķēršļu komandas darbam nav, bet bijušā ģenerālprokurora iebildumi drīzāk esot parādījušies mediju salikto akcentu dēļ. Daudze par prezidenta lēmumu Maizīti nacionālās drošības padomnieka amatā bija uzzinājis dienu iepriekš un ceturtdienas rītā, kad Pietiek jautāja par gaidāmajām pēdējā brīža izmaiņām Bērziņa komandā, šo lēmumu pilnībā atbalstīja kā politiski gudru soli.

Vienotība, spriežot pēc tās politiķu neformāliem izteikumiem, ar Maizīša nonākšanu šajā amatā ir nošāvusi vismaz divus zaķus. Pirmkārt, tā ir novērsusi iespēju, ka bijušais ģenerālprokurors stiprina tās jauno konkurentu – eksprezidenta Zatlera reformu partiju, kļūstot par tās lokomotīvi. Otrkārt, Vienotība ir ieguvusi savu cilvēku Rīgas pilī ar ietekmi uz prezidenta Bērziņa pozīcijas veidošanu būtiskajos tiesiskuma jautājumos.

Tieši tāpat kā Vienotība, lai gan citu iemeslu dēļ, par savu uzvaru Maizīša nonākšanu Rīgas pilī uzskata zaļie zemnieki. Pirmkārt, ar to ir radīts samulsums prezidenta Bērziņa kritiķos, kuri viņa darbībā vēlētos sazīmēt apliecinājumu tam, ka šis ir „oligarhu prezidents”. Otrkārt, ir noņemts risks, ka Maizītis tiktu virzīts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatam.  

Tomer šajā jautājumā nevar runāt par vienotu Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) nostāju. Valsts prezidenta nacionālās drošības padomniekam ir būtiska ietekme prezidenta pozīcijas formulēšanā attiecībā uz jautājumiem, kas skar drošības dienestu un tiesībsargājošo iestāžu sniegtās informācijas analīzi, viņa viedoklī prezidents ieklausās, kad Nacionālās drošības padomes (NDP) dienaskārtībā nonāk kandidatūru apspriešana ar šiem dienestiem saistītiem amatiem. Ne visi prezidentam Bērziņam pietuvinātie šīs nianses bija apsvēruši, bet tās noteikti ir būtiskas Aivaram Lembergam, kurš par Maizīša izraudzīšanu bija uzzinājis no medijiem. Laikā, kad Maizītis vadīja Ģenerālprokuratūru, Lembergs saņēma spēcīgākos triecienus - tiesā nonāca pret viņu vērstā krimināllieta, notika virzība tā dēvētajā "Lemberga stipendiātu lietā", Ventspils mērs tika aizturēts un vairākus mēnešus pavadīja apcietinājumā. Tieši ar Lemberga ietekmi saistīta Maizīša nepārvēlēšana amatā, ko Saeimā neatbalstīja ZZS.

Zinātāji nacionālās drošības padomnieku Pietiek raksturojuši kā prezidenta „acis un ausis”, kas lielā mērā ietekmē to, kāda informācija un kādā interpretācijā nonāk pie prezidenta. Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos ir ļoti ietekmīgs amats, - persona, kas to ieņem, vienlaikus ir arī prezidenta vadītās NDP sekretārs, kas piedalās padomes sēdēs un var ietekmēt tās dienaskārtību. Tāpat padomnieks nacionālās drošības jautājumos spēlē ļoti būtisku lomu tajā, kāda informācija un analīze nonāk līdz Valsts prezidentam. Informēti avoti Pietiek skaidro, ka drošības dienestu sniegtie ziņojumi, kas nonāk uz prezidenta galda, bieži vien atšķiras un tieši nacionālās drošības padomnieks valsts galvam sniedz šīs informācijas kopsavilkumu un analīzi. Nacionālās drošības padomnieks arī ir klāt Valsts prezidenta sarunās ar drošības dienestu vadītājiem un ģenerālprokuroru.

Maizīša nonākšana Rīgas pilī, kas bija pārsteigums vairumam politiķu un sabiedrībai, patiesībā tika gatavota jau vairākas nedēļas. Tikpat ilgi Rīgā klīda baumas par Raimonda Rožkalna nomaiņu prezidenta nacionālās drošības padomnieka amatā, lai gan viņš četrus gadus bija strādājis Valda Zatlera komandā un pēc sarunas ar Bērziņu jūnija sākumā tika uzaicināts šo darbu turpināt. Baumas par Rožkalna nomaiņu nenāca no jaunā prezidenta aprindām, bet to avots drīzāk saistīts ar tiem spēkiem, kas palīdzēja Rīgas pilī nonākt Maizītim. Kad Pietiek pirms vairākām nedēļām interesējās par Rožkalna nomaiņu, šīs ziņas no Rīgas pils jaunās komandas tika noliegtas kā nepamatotas intrigas.

Vājā vieta, kas politikas kuluāros piesaukta Rožkalnam, ir viņa pazīšanās ar bijušo SAB direktoru Laini Kamaldiņu, kura pēdējo gadu darbavietas bijušas saistītas ar Lemberga ietekmē esošiem uzņēmumiem. Rožkalns savulaik Pietiek nenoliedza, ka mēdz kontaktēties ar Kamaldiņu, skaidrodams, ka viņus saista kopīga pagātne SAB. Rožkalns no Drošības policijas SAB nonāca gadu pēc tā izveidošanas un Kamaldiņa vadībā nostrādāja vairāk nekā septiņus gadus, tostarp būdams viņa vietnieks. Tomēr Rožkalns darbu SAB direktora amatā turpināja arī pēc Kažociņa stāšanās tā vadībā, būdams Ārējās izlūkošanas pārvaldes priekšnieks. Līdz darba uzsākšanai Zatlera komandā Rožkalns uz trim gadiem kļuva par SAB pārstāvi Latvijas Republikas pastāvīgajā pārstāvniecībā NATO Briselē, kas ir augsta prove drošības dienesta darbinieka reputācijai.  

Lai gan Maizītis Pietiek norādījis, ka par šī piedāvājuma pieņemšanu ir runājis tikai ar prezidentu Bērziņu un savu meitu, tā varētu nebūt vaļsirdīga atbilde. Zināms, ka lielu lomu notikušajā spēlējis tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (Vienotība), kuram Maizītis pēdējos mēnešus bijis padomnieks. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, tieši Štokenbergs jaunievēlētajam prezidentam ieteicis, ka Maizīša piekrišanu strādāt viņa komandā varētu saņemt, viņam piedāvājot nacionālās drošības padomnieka amatu, bet par juridisko padomnieku aicinot kādu citu.

Maizīti darbam jaunievēlētā prezidenta komandā uzrunāja aptuveni nedēļu pēc Bērziņa ievēlēšanas, bet sākotnēji viņam tika piedāvāts juridiskā padomnieka amats. Vairākās sarunās, kas Maizītim šajās nedēļās bijušas ar Bērziņu un atsevišķiem viņa komandas cilvēkiem, bijušais ģenerālprokurors nav teicis ne jā, ne nē, atzīstot, ka piedāvājums viņu interesē, bet varētu būt problēmas ar strādāšanu Lemberga partijas biedra Daudzes vadībā, kuru politikā savulaik ieveda Ventspils mērs Aivars Lembergs. Šo sarkano līniju jūnijā, kamēr notika šīs sarunas, Maizītis vairākkārt uzsvēra arī Pietiek.

Tāpat Pietiek zināms, ka Maizītim par šo piedāvājumu visticamāk ir bijušas sarunas ar SAB direktoru Jāni Kažociņu. Maizītis jau nedēļu pirms prezidenta galīgā piedāvājuma iesniedzis dokumentus un sācis kārtot pielaides, kas nepieciešamas NDP sekretāram. Kažociņam par šo tēmu bijušas vismaz divas sarunas ar prezidentu Bērziņu, kurš jūnijā bijis iepazīšanās vizītē SAB un vismaz vienreiz ar Kažociņu ticies Rīgas pilī. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...