Ignorējot visus iebildumus, Dūklavs mēģina „izbīdīt” strīdīgos likuma grozījumus par suņu čipēšanu
PIETIEK04.08.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ignorējot visus – pat Konkurences padomes un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja paustos – iebildumus, kā arī Finanšu ministrijas oficiāli pausto neizpratni par šāda likumprojekta nepieciešamību, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs atkārtoti mēģina „izbīdīt” uz Saeimu nu jau skandalozi zināmos „Grozījumus Veterinārmedicīnas likumā”, kuri paredz, ka mikroshēmas (čipa) ievadīšanu suņiem turpmāk varētu veikt ne tikai veterināri, bet arī „apmācītas personas” un pat Pārtikas un veterinārā dienesta inspektori, kuriem šī reģistrēšana vienlaikus būtu arī jākontrolē. Publicējam Dūklava vadītās Zemkopības ministrijas sagatavotās likumprojekta anotācijas fragmentus, kuri uzskatāmi parāda, cik ļoti Dūklavs ir motivēts šos grozījumus „izbīdīt”.
„VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes
1. Plānotās sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātes saistībā ar projektu
Likumprojekts no š.g. 16. līdz 28.jūnijam tika ievietots Zemkopības ministrijas tīmekļa vietnē.
2. Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē
Likumprojekts 2016.gada 29.jūnijā elektroniski nosūtīts biedrībai „Latvijas Veterinārārstu biedrība”, biedrībai „Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome” Nodibinājumam “dzivniekupolicija.lv, nodibinājumam „Dzīvnieku Drauga fonds”, kā arī biedrībām „DzīvniekuSOS” un „Latvijas kinoloģiskā federācija”.
Pēc 2016.gada 14.jūlija Valsts sekretāru sanāksmes atzinumi par likumprojektu tika saņemti no biedrības ”Latvijas Veterinārārstu biedrība”, biedrības “Latvijas kinoloģiskā federācija”, nodibinājuma “Dzīvnieku draugu fonds” un biedrības “DzīvniekuSOS”, biedrības “Juglas dzīvnieku aizsardzības grupa”, nodibinājuma “dzivniekupolicija.lv” un biedrībai “Dzīvnieku patversme Mežvairogi”.
3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Pēc 2016.gada 29.jūnija likumprojekta elektroniskās saskaņošanas:
1) biedrība „Latvijas Veterinārārstu biedrība” neatbalsta likumprojekta tālāko virzību;
2) biedrība “Latvijas kinoloģiskā federācija” neatbalsta izstrādāto likumprojektu un uzskata, ka ir nepieciešamas konsultācijas ar Konkurences padomi par PVD inspektoru iesaistīšanu mājas (istabas) dzīvnieku apzīmēšanā un reģistrācijā. Paplašinot suņu apzīmēšanā pilnvaroto personu loku ar PVD inspektoriem, jāparedz arī finansējums no valsts budžeta viņu darba apmaksai, čipu un skeneru iegādei, kā arī citu personu apmācības izmaksas. Likumprojektā jānosaka nepieciešamība pēc apzīmēšanā iesaistīto personu reģistra ar precīzu informāciju par šo personu uzņēmējdarbības veidiem un darbības reģioniem. Anotācijā, ja tas iespējams, ir jāprecizē ieguvums no likumprojekta, iekļaujot faktoloģisko materiālu par personām, kuras ir maznodrošinātas un kuru īpašumā ir suņi;
3) nodibinājums „Dzīvnieku Drauga fonds” un biedrība „DzīvniekuSOS” atzinumu par likumprojektu nesniedza;
4) ar nodibinājumu “dzivniekupolicija.lv” panākta vienošanās;
5) biedrība „Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome” atbalsta sagatavoto likumprojektu.
Biedrības „Latvijas Veterinārārstu biedrība” un “Latvijas kinoloģiskā federācija” iebilst pret to personu loku paplašināšanu, kurām atļauta suņu apzīmēšana. Izteiktie iebildumi nav ņemti vērā. Lai nodrošinātu pakalpojuma pieejamību un samazinātu ar suņu apzīmēšanu un reģistrāciju saistītās izmaksas, nepieciešams paplašināt to personu loku, kurām atļauta suņu apzīmēšana un reģistrācija datu centra datubāzē.
Pēc 2016.gada 14.jūlija Valsts sekretāru sanāksmes:
1) nodibinājumam “dzivniekupolicija.lv” un biedrībai “Dzīvnieku patversme Mežvairogi” iebildumi par likumprojektu nebija;
2) biedrības ”Latvijas Veterinārārstu biedrība”, biedrības “Latvijas kinoloģiskā federācija”, nodibinājuma “Dzīvnieku draugu fonds” un biedrības “DzīvniekuSOS”, biedrības “Juglas dzīvnieku aizsardzības grupa” izteiktie iebildumi netika ņemti vērā, jo likumprojekta mērķis ir nodrošināt, lai visi suņi ir reģistrēti valstī vienotā mājas (istabas) dzīvnieku datubāzē, kā arī padarīt pieejamāku suņu apzīmēšanas un reģistrēšanas pakalpojumu iedzīvotājiem.
Biedrība ”Latvijas Veterinārārstu biedrība” uzskata, ka grozījumi nav nepieciešami, jo Veterinārmedicīnas likumā noteiktā spēkā esošā kārtība efektīvi nodrošina suņu apzīmēšanu. Jautājumi, kas attiecas uz dzīvnieku reģistrācijas kārtību, ir jārisina, izdarot grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos, nevis Veterinārmedicīnas likumā.
Biedrība “Latvijas kinoloģiskā federācija” un biedrība “Juglas dzīvnieku aizsardzības grupa” iebilst pret to, ka apmācītām personām būtu jāslēdz līgums ar dzīvnieku patversmi, lai varētu veikt suņu apzīmēšanu un reģistrāciju, kā arī iebilst pret to, ka dzīvnieku patversmes tiek atbrīvotas no valsts nodevas, atsavinot suņus jaunam īpašniekam.
Nodibinājums “Dzīvnieku draugu fonds” un biedrība “DzīvniekuSOS” neatbalsta izstrādāto likumprojektu, jo likumprojekts nesasniegs norādīto mērķi – mazināt finansiālo slogu un veicināt suņu reģistrāciju datubāzē.
4. Cita informācija
Nav.”
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
