Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Valdis
13.02.2011. 13:59To institūciju vajag likvidēt.Tāpēc neviens nepiesakās redzot šī kantora bezjēdzību.
gramat-dis
11.02.2011. 15:00Ja neviens nevēlas kanditēt uz šo necilo amatu, un Saeima jauno vadītāju nevar apstiprināt, mans priekšlikums: esošo vadītāju nelaist pensijā, bet pagarināt viņam termiņu līdz 80 gadu vecumam. Lai cilvēks strādā, un viss būs labi.
Jānis Kūla
11.02.2011. 11:59Viņš bija tiesnesis, kurš savā kabinetā bez stresa bija pats sev kungs. Ne viņam bija jāpierāda sava taisnība, ne jāpārliecina kāds, ne jānāk ar kādu iniciatīvu. Un viņš arī Tiesībsarga amatā turpināja skrupulozi izskatīt iesniegumus, juridiski korekti visu izvērtēt.
--------------------------
Ījab , vai nu tā ir , ka tiesnesis ir neatkarīgs ne tikai no tautas uzticības , bet IR NEATKARĪGS PAT NO ZVĒRUDĀRZA!
Starp citu
11.02.2011. 10:33Re, kāda mājas lapa par Dienvidu tilta afēru uztaisīta. http://dienvidutilts.ueuo.com/
Edge
11.02.2011. 00:58Kad beidzot Ījabs u.c. intelektuāļi teoretiķi sāks rēķināties ar reālo demokrātiju? Pietiek tak' brīnīties par notiekošo - laiks apjēgt reālās demokrātijas patieso būtību. Cik var to rozā uzpūsto ideoloģisko burbuli uzturēt - to pļāpāšanu par kādu tur ideālo demokrātiju?
Kas ir - cīņa ap ''sili'',tā jau ir demokrātija, citas nebūs...Nelolojiet veltas cerības - reālā demokrātija ir 2x ačgārnāka par padomju vienpartijas diktatūru. Korupcija - 2x lielāka, noziedzība - 2x lielāka, par depopulāciju, bezdarbu, migrāciju nemaz var nerakstīt un nesalīdzināt....
bomzis
10.02.2011. 19:23Jānis - nu vēl tikai atliek pieminēt tīklveida struktūras ar antidemokrātisku virzību. Lielākie nodevēji tāpat visiem ir zināmi, tikai nesaprotamu iemeslu dēļ ar tādiem vēl auklējas. Un līdz ar to apkārt ir vesels lērums sīku zivtiņu, kas izmanto kopējo bezpriģelu saviem sīkiem labumiņiem.
Barons Manteifels
10.02.2011. 12:38Es nedomāju, ka JM vai AJ, vai MV jutās pazemoti. Nez vai šados amatos virzitu cilvēkus, kas savu vērtību neapzinās. Mani vairāk uztrauc Saeimas deputātu neatbildība vēlētāju priekšā. Piemēram, katram vēletājam ir tiesības veikt aptauju u noskaidrot, ka ir balsojis katrs deputāts - piemēram - par JM vai AJ. Un saskaitīt. Deputāts taču atbild KATRAM vēlētājam arī par slēgtu balsojumu, pārstāvot vēlētāja intereses. Jeb kāds pa kluso ir mainījis Satversmi? Starp citu - cik deputātu ir konsultējušies ar vēletājiem par Tiesibsarga amata kandidātiem?
Ezis
10.02.2011. 10:35Nu gan atklājis Ameriku! Kad tad Saeimā citādi bijis? Un tāpat kandidātu uz amatiem netrūkst. Kvalitāte ir cits jautājums.
Ezis
10.02.2011. 10:35Nu gan atklājis Ameriku! Kad tad Saeimā citādi bijis? Un tāpat kandidātu uz amatiem netrūkst. Kvalitāte ir cits jautājums.
Ja kas
10.02.2011. 09:23Jārod cilvēks, kas zina: Satversmes 4. pants, kas par valsts valodu nosaka latviešu valodu, nav zemāks par citām normām. Godājami kandidāti ir. Taču daži laikrakstos skanējuši vārdi vieš bažas. Protams, nav ticams, ka patriotiski tautas priekšstāvji tiesībsarga amatā celtu tik ekstrēmu odiozitāti kā, piemēram, tiesnesi Jautrīti Briedi, kura, vēl lektore būdama, skandalozi nostājās pret latviešu valodu Mencenas lietā (par vārdu latviskošanu Latvija Eiropas tiesās uzvarēja, bet prasītāja zaudēja), pazīstama ar nostāju Podkolzinas lietā, kā arī nospēlēja bēdīgi slaveno lomu "štābista" musinātāja Kazakova lietā. Vienlaikus šķistu vismaz īpatni, ja nacionāli domājošie atbalstītu tādus "integratorus" kā Ilze Brands-Kehre vai prof. Nils Muižnieks, vai arī Mārtiņu Mitu un Lindu Freimani. Ir ļaudis, kas visu tiesību sistēmu var pakļaut uzdevumam, lai komfortabli justos pārlidojumos uz banketiem minoritāšu cilvēktiesību konferencēs. Maskava smaidītu.
Lienošs kosmopolītisms latviešu valodas aizsardzībai var būt krietni bīstamāks nekā atklāts impēriskais šovinisms.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
