Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Godātā tiesa! Man tiešām nav skaidrs, kādu apsvērumu dēļ un nu jau vairāk nekā 5 gadus krimināli vajāts tieku un arī šodien tiesas priekšā stāvu es, nevis Valsts ieņēmumu dienests un Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (t.s. “EDS”) izstrādātājs AS “Exigen”.

Ne pret vienu VID vai “Exigen” darbinieku neviena krimināllieta nav bijusi ierosināta un neviena apsūdzība nav celta. Tā vietā – gluži kā no sērijas “zaglis rāda uz kādu citu ar pirkstu un sauc: ķeriet zagli!” – sistēmas jaukumus esmu jau līdz mielēm izbaudījis es, kurš iepūta svilpē un rādīja ar pirkstiem uz manis pamanītajiem pārkāpumiem.

Es uzskatu, ka AS “ABLV Bank” es vispār neesmu aizskāris, jo man nebija nodoma iegūt šīs bankas datus, kas satur vai nesatur komercnoslēpumu, bez tam arī šādi dati netika ne publicēti, ne nodoti nepiederošām personām. Vienkārši izrādījās, ka VID pienācīgi neuzglabāja tai uzticētos datus un EDS dati ir brīvi pieejami jebkuram, kas to vēlējās.

Vēl un vēlreiz varu atkārtot, ko un kāpēc darīju:

1) pēc vairākiem mēnešiem, kad bija skaidrs, ka kaut kādu iemeslu dēļ VID nebija salabojis nepilnību savā sistēmā, vēlējos pievērst VID EDS administratoru uzmanību konstatētajam “caurumam”. Lai to darītu, es datu lejupielādi tīšām, demonstratīvi veicu milzīgos apjomos un brīvdienās – tam, manuprāt, vēl vairāk vajadzētu atvieglot kļūdas konstatēšanu EDS darbībā;

2) tā kā nekas nenotika un uz milzīgo datu lejupielādi neviens nereaģēja, man radās pētnieciska interese – paskatīties, cik ilgs laiks ir nepieciešams VID kā valsts iestādei, lai pamanītu kļūdas tās uzturētajā ļoti nozīmīgajā datu bāzē;

3) tālāk jau sapratu, ka nedrīkstu klusēt, bet ir jāinformē sabiedrība, jāceļ trauksme un jāpievērš sabiedrības uzmanība ļoti būtiskām problēmām – neefektīvai EDS uzturēšanai izlietoto valsts līdzekļu tērēšanai (runa ir par miljoniem latu), kā arī valsts sektorā pastāvošajai netaisnīgajai atalgojuma sistēmai un nevienādais atalgojuma samazinājumam publiskā sektora darbiniekiem, kas bija ļoti aktuāla tēma sabiedrībā ļoti smagās ekonomiskās krīzes apstākļos.

Visu darīju tikai un vienīgi atbilstoši savai iekšējai pārliecībai par to, kas ir un kas nav labi manā valstī, un savam redzējumam par labāku, godīgāku un taisnīgāku manu valsti. Uzskatu, ka tas ir godprātīga un lojāla pilsoņa pienākums – darīt sabiedrībai zināmu svarīgu informāciju par svarīgām, sasāpējušām problēmām.

Satversmes 100.pants paredz vārda brīvību, proti, tiesības – citastarp – “izplatīt informāciju, paust savus uzskatus”. Mana pārliecība ir, ka, izplatot iegūto informāciju un paužot savus uzskatus par naudas izšķērdēšanu un sabiedrības mānīšanu, es izmantoju savas konstitucionālās tiesības.

Pēdējo piecu gadu laikā esmu bijis spiests sekot dažādiem tiesību jautājumiem, cik nu tie skar manu krimināllietu. Tādēļ papildus manu aizstāvju teiktajam varu piebilst dažas tēzes, ko esmu pamanījis tiesībzinātnieku atziņās, kas manī ir tikai nostiprinājušas pārliecību ka nekādus likuma pārkāpumus neesmu izdarījis. Piemēram, gribu pievērst tiesas uzmanību Augstākās tiesas tiesneses, profesores Jautrītes Briedes rakstam ar nosaukumu „Valsts pārvaldes rīcībā esošas ierobežotas pieejamības informācijas izpaušana sabiedrības interesēs”, kas publicēts pagājušās nedēļas žurnāla „Jurista vārds” numurā Nr. 42, kura secinājumi lielā mērā komentē manas krimināllietas problemātiku: ka sabiedrībai ir tiesības būt informētai par jautājumiem, kas būtiski skar sabiedrības dzīvi, un šīs tiesības var tikt ierobežotas tikai būtisku pretēju interešu dēļ; un, ka trauksmes cēlājiem par sabiedrībai būtiskas informācijas izpaušanu var iestāties nelabvēlīgas sekas tikai tad, ja viņi nav rīkojušies labā ticībā un ar informācijas izpaušanu nodarīts būtisks kaitējums.

Domāju, ka šādu nepamatotu krimināllietu ierosināšana ir domāta tikai un vienīgi trauksmes cēlāju un apzinīgu pilsoņu atbaidīšanai no pilsoniski aktīvas rīcības nākotnē. Manā skatījumā neesam tikuši necik tālu no totalitāras valsts pazīmēm, kad vara un sistēma nepārprotami vēsta pilsoņiem – vai nu aizveriet acis un izliecieties, ka viss ir vislabākajā kārtībā, vai arī nožēlosiet! Valsti, kurā soda nevis zagli, bet zagļa norādītu personu, diezin vai var saukt par tiesisku. Ierosinot un līdz tiesai neizbeidzot šo krimināllietu, sabiedrībai tika dots nepārprotams signāls: “Jūs, vienkāršie cilvēciņi, esiet reņģēdāji un tikai ogļu masa politisko tvaika lokomotīvju kurtuvēs!”

Mani ļoti iepriecināja tas, ka prokurore ir pamanījusi Kriminālprocesa likuma 7. panta 1. daļā noteikto, ka kriminālprocess tiek veikts sabiedrības interesēs neatkarīgi no tās personas gribas, kurai nodarīts kaitējums. Būtu interesanti uzzināt statistiku, cik tad bieži tiek ierosinātas krimināllietas gadījumos, kad ir noticis kaut kas prettiesisks, bet cietušais nav konkrēta persona. Esmu dzirdējis, ka Lato Lapsas un ne tikai viņa iesniegumi tiek regulāri “atšūti” ar aizbildinājumu – iesniedzējs nav cietusī persona.

Man grūti arī saprast, kāpēc apsūdzība izmanto puspatiesības un pat melus, lai sagrozītu faktus un radītu greizu, acīmredzot sev vēlamu, iespaidu par notikušo? Kā interesēs ir šāda pieeja? Vai tiešām pašas prokurores piesauktās sabiedrības interesēs? Varbūt prokurore cer, ka tiesa svēti ticēs katram viņas vārdam un nesalīdzinās to atbilstību ar lietas materiāliem? Spilgtākais un kliedzošākais piemērs no pagājušās tiesas sēdes ir apgalvojums par to, ka Neo lieta nav ietekmējusi likumdošanu, jo es, redz, esot apcietināts ap to laiku, kad likumu pieņēma, tātad tas tika sagatavots iepriekš un tam nav nekāda sakara ar mani.

Gribētu atgādināt tiesas lietas materiālos esošos faktus, ka gan toreizējais SAB direktors Kažociņš radio raidījumā publiski, gan Andžāns savā liecībā norāda, ka Neo lieta nesa reālu labumu – IT drošības likums tika “izsists cauri” ātrāk un tādā formā, kāda tas nebūtu iespējams bez notikušā. Arī grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā par algu publiskošanu, un tas redzams no Saeimas debašu protokola likumu pieņemot, viennozīmīgi bija saistīti ar Neo vārdu. Pie tam izskatās, ka viss tika sajaukts “vienā putrā”, jo mana apcietinājuma laikā grozījumi tika pieņemti Valsts pārvaldes iekārtas likumā, bet IT drošības likumu pieņēma 2010. gada 28. oktobrī.

Savā laikā šīs krimināllietas izmeklētāja un tagadējā AS “ABLV Bank” darbiniece Jeļena Fedeņeva man teica, ka viņi, tas ir, policija, cenšoties noskaidrot patiesību. Man tādi briljanti ausīs neturas, jo policijas un prokuratūras rīcība un darba metodes manā skatījumā skaidri un gaiši ir norādījušas – patiesība nav vajadzīga, tā tikai traucē. Un tad nu tiek meklēti pierādījumi un būvētas juridiskas konstrukcijas, kas apstiprinātu kaut kādu viņu iedomātu un viņiem vēlamu versiju par notikušo.

Vēl tagad atceros ABLV pārstāvja Jāņa Rozenberga teikto, ka, ņemot vērā manu vēlmi kaut ko darīt sabiedrības labā, viņa ieskatā piespiedu darbs būtu man adekvāts un piemērots soda veids. Es no darba bez atlīdzības sabiedrības labā nekad neesmu vairījies, es esmu palīdzējis, palīdzu un palīdzēšu ar savām zināšanām un darbiem bez materiālā labuma gūšana, ja es redzu, ka manos spēkos ir dod pozitīvu ieguldījumu kopējam labumam. Piemēram, arī šobrīd es darbojos tādos projektos kā kultūras un vēstures materiālu digitalizācija un saglabāšana – projektā Barikadopēdija, Latviešu valodas institūtā, Folkloras krātuvē, Latvijas Nacionālā arhīvā. Esmu pieaicināts un palīdzu VDK zinātniskās izpētes komisijai.

Neo lieta man ir principa lieta, kurā es nedrīkstu atkāpties, arī visas sabiedrības interesēs, jo šīs lietas iznākumam būs ietekme arī uz nākotni. Es redzu nepārvaramu vēlmi “uzlikt man zīmodziņu – kriminālnoziedznieks”. Es tam nepiekrītu un nepiekritīšu, pat ja kādam liekas, ka man būtu bijis izdevīgāk un vienkāršāk savā laikā pieņemt piedāvājumu vienoties ar prokuratūru un padoties. Tāpēc pat viena stunda piespiedu darba ir tieši vienu stundu par daudz.

No saviem novērojumiem nu jau vairāk nekā 5 gadu garumā es varu secināt divas lietas, kas nedara godu tiesībsargājošai sistēmai:

1) nespēja atzīt savas kļūdas un uzņemties iniciatīvu, lai pieņemu atbildīgus lēmumus. Nezinu, kas aiz tā slēpjas – vai nu pārāk liels ego, kas viņiem liek uzskatīt, ka viņi nekad nekļūdās, vai kaut kāda greizi motivējoša iekšējā sistēma;

2) nespēja noticēt, ka kāds kaut ko var izdarīt vienkārši tāpat, bez materiālas vai kādas citādi savtīgas intereses. Izdarīt vienkārši tāpēc, ka tā rīkoties ir pareizi. To varbūt varētu izskaidrot ar to, ka nospiedošā daļa tajā cilvēku kontingentā, ar kuriem viņiem ikdienā sanāk strādāt, noteikti tādi nav. Un, gadu desmitiem skatoties uz melno, balto ir grūti ieraudzīt.

Vienīgā lieta, ko es ļoti nožēloju, ir – pret savu gribu esmu spiests piedalīties valsts līdzekļu izšķērdēšanā. Man mēle neceļas šo visu procesu nosaukt kaut kā citādi.

No sirds novēlu tiesnešiem vēlmi un spēju iedziļināties un izprast šo lietu un tīru sirdsapziņu, liekot komatu teikumā “sodīt nedrīkst attaisnot”*.

* Kaut gan pirmās instances tiesa Poikānu attaisnoja, Rīgas apgabaltiesa viņam piesprieda simt stundu piespiedu darba. Domājams, spriedums tiks pārsūdzēts.

Avots: https://www.facebook.com/LVjuristi.parLV/posts/906037772796174

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...