Indriķis Latvietis izziņojis jaunā “Baiļu” sērijas romāna nosaukumu un “galvenos varoņus”
PIETIEK04.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Tā. Tas nu būtu izlemts,” – šādi persona vai personas, kas ar Indriķa Latvieša pseidonīmu ir sarakstījušas trīs gada vispieprasītāko grāmatu sarakstos iekļuvušos romānus „Bailes”, „Vara” un „Nauda”, sociālajā tīklā Twitter ir izziņojušas jauno sērijas romānu ar nosaukumu „Nāve” un tā „galveno varoņu” sarakstu.
Kā izriet no ieraksta, jaunajā romānā varētu figurēt šādi „no A līdz Z izdomāti” „galvenie varoņi” – Egils Melits, Andris Feikmanis, Romāns Vanzovičs, Baiba Rautmane, Valērijs Zimins (Ziema), Pāvels Rabenoks, Jānis Mordāns, Juris Durašs, Gints Peders, Rita Ķēvele, Inga Smiņķe, Dainis Meļbiksis, Jānis Riers, Ilze Diņķele un Arvīds Meistars.
Pāris no šiem vārdiem un uzvārdiem neļauj droši secināt, kas varētu būt attiecīgā „varoņa” „prototips”, savukārt no iepriekšējiem romāniem acīmredzami „augšāmcēlies” ir pasūtījuma slepkava Valērijs Zimins ar iesauku „Ziema”, kurš it kā gāja bojā sērijas pirmā romāna „Bailes” beigās.
Pagaidām Indriķis Latvietis nesniedz nekādu skaidru vēstījumu par to, kādām tēmām varētu būt veltīts jaunais romāns. Tiesa, atsevišķā tvītā viņš norādījis: „Par ko būs jaunais romāns “Nāve” (“Bailes -
Es apņemos pilnīgi Pērkonu aizliegt
un par savas tautas nodevēju palikt.
Palīdzēt tautas varoņus samaitāt,
še svešas ticības mācītājus ievest,
tautiešus pierunāt svešiniekiem klausīt,
kaut un dedzināt tos, kas turas pretim,
vispārēju verdzību beidzot še ievest.
(Andrejs Pumpurs, “Lāčplēsis”, Kangara solījums Līkcepurem.)
„Pērn decembrī iedzīvotājiem tika lūgts vērtēt, vai, viņuprāt, lai panāktu iedzīvotāju ekonomiskā stāvokļa uzlabošanu, ir pieļaujama neliela politisko brīvību ierobežošana. Teju trešdaļa jeb 31% aptaujāto minētajam apgalvojumam piekrīt, un pērnā gada nogalē fiksētais rezultāts ir par diviem procentpunktiem mazāk nekā 2019.gadā. (..) Savukārt minētajam apgalvojumam kopumā nepiekrīt 54% aptaujāto, kas ir par četriem procentpunktiem vairāk nekā 2019.gada beigās. Vēl 15% aptaujāto nespēja sniegt konkrētu atbildi šajā jautājumā.
(Ziņu aģentūra LETA)
Koncentrācijas nometne. Ebrejus ved uz gāzes kameru. Viens saka – skatieties, vāciešu ir ļoti maz, metīsimies viņiem visi virsū, apsitīsim un būsim brīvi! Taču no pūļa nekavējoties atskan balsis – neklausieties viņā! Tas ir provokators! Ar vardarbību neko nevar panākt! Mēs varam uzvarēt tikai ar miermīlīgu protestu!
(Anekdote)
Būs laiks, kad Latvijā atkal plivināsies sarkanbaltsarkanais karogs, bet pie varas būs komunisti. Tā tas būs vairākus gadus. Komunisti nedarbosies latviešu tautas, bet krievu interesēs. Daudz būs runas par brīvību un neatkarību. Tas būs tukšas muldēšanas laiks. Joprojām tas būs tas pats sliktais pret latviešiem. Komunisti padarīs latviešus plikus un nabagus. Paši savāks lielas vērtības. Tās nebūs godīgā ceļā iegūtas vērtības. Tad es nevaru pateikt, kā tas iznāks, bet viņi būs spiesti atdot visu atņemto latviešiem atpakaļ. Būs milzīgs pasaules spiediens – krievi un svešie dabūs braukt prom. Latvija būs brīva. To es redzu, bet, kad tieši tas notiks, nevaru pateikt, jo laiks neeksistē šai sfērā.
(Eižena Finka, iespējams, slavenākais pareģojums)
Klāt pievienots arī jau tradicionālais teksts no „Baiļu” sērijas romāniem: „Paši savas labsajūtas vārdā lasītāji tiek laipni aicināti uzskatīt, ka arī šīs grāmatas – tāpat kā tetraloģijas pirmo trīs daļu “Bailes”, “Vara” un „Nauda” – pamatā nekādā gadījumā nav patiesi notikumi un ka tās varoņi ir izdomāti no A līdz Z, jo Latvijas valstī, cik nu no tās vairs ir palicis pāri, nekas tāds notikt joprojām nevar. Bet, ja gadījumā arī notiek, tad zināšanas par to var būt kaitīgas veselībai un reizēm arī dzīvībai. Un, kā zināms, pie nāves pierast nevar.”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
