Infektoloģijas centrs mēģina noklusēt strauju „leģionāru slimības” izplatību
L. Lapsa21.04.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Infektoloģijas centrs mēģina slēpt ievērojamu legionelozes vai tā sauktās „leģionāru slimības” saslimšanas gadījumu skaita pieaugumu valstī: kamēr oficiāli centrs apgalvo, ka „nevienas slimības strauja izplatība nav vērojama”, pirms nedēļas centra vadītāja Baiba Rozentāle pusslepenā vēstulē Veselības ministriju, slimnīcas un ģimenes ārstus informējusi par to, ka „2010.gada beigās un 2011.gada sākumā vērojams ievērojams legionelozes saslimšanas gadījumu skaita pieaugums”.
Legioneloze ir smaga un salīdzinoši reta infekcijas slimība, kura bieži norit kā pneimonija: tai raksturīgs straujš sākums, temperatūrai paaugstinoties līdz 39-40,50C, novēro sausu klepu, sāpes krūtīs, elpošanas traucējumus, attīstoties pneimonijai. Ja slimība netiek ārstēta, no katriem pieciem saslimušajiem pat divi mirst, un arī ārstēšanas gadījumā letalitāte ir 5-10%.
Latvijas Infektoloģijas centra sabiedrisko attiecību speciāliste Inese Skrastiņa ceturtdien izlikās vai patiešām nebija lietas kursā par legionelozes saslimstības ievērojamu palielināšanos valstī, Pietiek apgalvojot: „Nē, nevienas saslimšanas straujas izplatība nav vērojama. Ikviens interesents var iepazīties ar informāciju mūsu mājas lapā. Tik daudz informācijas kā Infektoloģijas centrs, man šķiet, nesniedz neviens cits.”
Tomēr iedzīvotājus Latvijas Infektoloģijas centrs mēneša laikā brīdinājis tikai par to, ka „rotavīrusu infekcija pievērš uzmanību”, ka „šogad noņemta pirmā ērce” un ka „tuberkuloze ir mūsdienu slimība”. Tikmēr centra direktore, bijusī veselības ministre Rozentāle, kā rāda Pietiek rīcībā nonākusī viņas parakstītā vēstule, jau 15. aprīlī izsūtījusi speciālu brīdinājumu „Par saslimšanas gadījumiem ar legionelozi”, kas adresēts gan visiem Latvijas ģimenes ārstiem un slimnīcām, gan Latvijas Ģimenes ārstu asociācijai, Latvijas Lauku Ģimenes ārstu asociācijai, Veselības ministrijai un Veselības inspekcijai.
Šajā vēstulē Rozentāle informē, ka 2010. gada beigās un 2011. gada sākumā Latvijā vērojams ievērojams legionelozes saslimšanas gadījumu skaita pieaugums: „Ja laikā posmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. oktobrim Latvijā reģistrēti 14 saslimšanas gadījumi ar legionelozi (vidēji 0,3 gadījumi mēnesī), tad no 2010.gada 1.novembra līdz šim jau ir reģistrēti 11 (vidēji 2,2 gadījumi mēnesī). Visi saslimušie ir pieaugušie. Epidemioloģiskās izmeklēšanas laikā konstatēts, ka lielākā saslimušo daļa (72%) inficējušies Latvijā.”
Rozentāle arī informē, ka šogad Rīgā reģistrēti jau trīs legionelozes perēkļi, kuros epidemioloģiskās izmeklēšanas laikā „ar lielu varbūtības pakāpi norāda uz to, ka inficēšanās notikusi dzīves vietā, ieelpojot kontaminētās ūdens daļiņas mazgāšanās laikā. Minētajos dzīvokļos ar legionelozi saslimuši 4 cilvēki, no kuriem 1 ir letāls gadījums”. Satraukumu rada arī fakts, ka līdz šim Latvijas Infektoloģijas centra ņemtajos vides paraugos infekcijas slimību perēkļos saslimšanas radītāja – legionella tikusi izdalīta tikai vienā paraugā 2006.gadā.
„Leģionāru slimība” jeb legioneloze pasaulē pazīstama kopš 20. gs. vidus. Pirmais legionelozes gadījums reģistrēts 1947. gadā, bet pirmais uzliesmojums - 1957. gadā Minesotā. Slimību izraisošā baktērija tika identificēta 1976. gadā pēc liela uzliesmojuma Filadelfijā, ASV kara veterānu leģiona sanāksmē. Kopš šī laika legionelozes gadījumi tiek reģistrēti Amerikas kontinentā, visās Eiropas valstīs, Āfrikā, Japānā, Austrālijā u.c. Lai gan ar legionelozi var inficēties visu gadu, sporādiski saslimšanas gadījumi un arī uzliesmojumi biežāk tiek reģistrēti vasarā un rudenī.
Seko mums 
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
