Informācija par Zolitūdes tiesas gaitas fiksēšanu ir precizējama

»

1. LIKUMS (t.sk. arī LIKUMA zināšanas, konsekventas respektēšanas un pastāvīgas pildīšanas OBLIGĀTS pienākums) NAV atkarīgs no JEBKURU fiz. / jur. personāžu "piekrišanas".

2. Lai pienācīgi pilnvērtīgi zinātu, konsekventi respektētu un pildītu LIKUMU, nebūt NAV "it kā būtu nepieciešama grupa,kura izvērtētu ko drīkst, kādu informāciju, utml., publicēt masu medijos". To (arī, t.sk., tieši tāpat kā VISU citu) tiesiskā valstī reglamentē TIKAI un VIENĪGI spēkā esošs LIKUMS.

3. Attiecībā uz šo: "bet ne liegt fiksēt tiesas gaitu ... tikai kuri būtu tie kas fiksētu tiesas gaitas procesus...valsts iestāde, utt., tālāk pārdod izvērtētu informāciju masu medijiem" - totāli juridiski analfabētiski murgi. Šajā sakarībā (arī, t.sk.) - skat. katrai konkrētai situācijai atbilstošo procesuālo reglamentāciju (t.sk. CPL, KPL, APL), attiecīgajā aspektā.

Atbildēt

»

Nez, zem galda arī drīkst palīst un pafilmēt?

Atbildēt

»

Viņai tiesā bija arī valsts iestādes pilnvara.
Bez tam viņa ir deklarēta, ka valsts amatpersona šeit https://www6.vid.gov.lv/vid_pdb/vad

Atbildēt

»

domaju, ka formali - kā valsts dienesta sastāvdaļa

Atbildēt

»

Vai valsts dienestā esoša persona tiesas sēdes laikā kasot degunu uzstājas kā valsts dienesta sastāvdaļa vai kā privātpersona?

Atbildēt

Precizējums
2016.gada 5.aprīli es piedalījos citā administratīva tiesā, nevis tiesā par Zolitūdes.

Atbildēt

Starp citu
2016. gada 5.aprīli notika tiesas sēde, kurā, man bija atļauts, ka klausītajam, veikt dotās tiesu sēdes videoierakstu, ar ierobežojumu, lai netiktu filmēta atbildētājas - Iekšlietu ministrijas pārstāve: Linda Gersone, (turpmāk tekstā - atbildētais), jo viņa nedeva savu piekrišanu. Savus argumentus, nepiekrītot filmēšanai, atbildētais cenšas pamatot ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu (turpmāk tekstā - FPDAL).

Respektējot tiesai un lai nekavēt tiesas sēdes gaitu, es neatļāvu sev sniegt visus argumentus pret atbildētājas argumentiem tiesas sēdēs laikā. Tāpēc es atļaušos izteikt tos šeit.

1. Pēc FPDAL 3.panta trešās daļas - šis likums neattiecas uz personas datu apstrādi, ko fiziskās personas veic personiskām vai mājas un ģimenes vajadzībām, turklāt personas dati netiek izpausti trešajām personām. Tādēļ aizliegt veikt pašu videoierakstu atklātā tiesas sēdē pamatojoties uz FPDAL nedrīkst.

2. FPDAL mērķis nav aizsargāt Valsts amatpersonas, kad tas realizē valsts varu. Likuma izpratnē datu subjekts ir fiziskā persona, nevis Valsts amatpersona. Tādējādi likuma normas jāvērtē kopsakarā ar Satversmes 96.p. un Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk arī - ECK) 8.p., kas aizsargā cilvēktiesības uz privāto un ģimenes dzīvi, nevis Valsts amatpersona datus. Persona situācijās, kad tā ir valsts varas subjekts, nevar atsaukties uz pamattiesībām.

3. Nav strīda, ka atbildētājas ir Valsts amatpersona. Nav strīda, ka atbildētais pakļaujas likumam un tiesībām, savā darbībā ievēro cilvēktiesības, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas, tai nav savu interešu, tai jāievēro labas pārvaldības principu, kas ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību. (Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pants)

4. Saskaņā ar ECK 8.p. tiesības uz aizsardzību pret personas datu vākšanu un lietošanu ir daļa no tiesībām uz personas privāto un ģimenes dzīvi, korespondences noslēpumu un dzīvokļa neaizskaramību. Tāpēc ar FPDAL likumdevējs aizsarga vienīgi Fizisko personu pamattiesības uz privātu dzīvi, kuri ir nostiprināti, gan Satversmes 96.p, gan ECK 8.p.. FPDAL nedrīkst attiecināt uz amatpersonu personas datus, kamēr tas neskar viņus privātu dzīvi, kas nevar rasties laikā, kad viņi pilda valsts pienākumu. Citādi tas būtu pretrunā un pārkāptu amatpersonu darbības atklātuma principu.

5. Latvijas Republikā, 2008.gada 26.septembra, Lietā Nr. A42480306, SKA-525/2008 ir izveidota judikatūra, ar kuru ir atzīst, ka – „Jebkurš cilvēks jeb fiziska persona principā ir privātpersona un līdz ar to pamattiesību subjekts. Vienlaikus, īstenojot Latvijas Republikas Satversmes 101.pantā paredzētās pamattiesības pildīt valsts dienestu, cilvēks vienlaikus kļūst arī par valsts pārvaldes subjektu. Proti, valsts dienestā esoša persona jautājumos, kas attiecas uz valsts dienesta pildīšanu, uzstājas nevis kā privātpersona, bet kā valsts dienesta sastāvdaļa. Piemēram, ierēdnis administratīvo aktu izdod nevis kā privātpersona, bet kā iestāde. Tiesnesis tiesu spriež nevis kā privātpersona, bet kā valsts varas orgāns. Šādos gadījumos cilvēks neīsteno savas pamattiesības, bet īsteno valsts varu. Valsts nav pamattiesību subjekts, līdz ar to cilvēks jautājumos, kuros tas uzstājas kā valsts varas subjekts, nevar atsaukties uz pamattiesībām.”

6. Minētā judikatūrā ir izmantota arī lietā Nr.A42881209 AA43-1074-12/18 2012.gada 5.oktobrī Administratīvā apgabaltiesa spriedumā kur atzīst, ka – „[…] jebkurš cilvēks jeb fiziska persona principā ir privātpersona un līdz ar to pamattiesību subjekts. Vienlaikus atbilstoši likuma „Par policiju” 1.pantam un 22.panta pirmajai daļai policija ir valsts institūcija, savukārt policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis. Valsts dienestā esoša persona jautājumos, kas attiecas uz valsts dienesta pildīšanu, uzstājas nevis kā privātpersona, bet kā valsts dienesta sastāvdaļa. Šādos gadījumos cilvēks neīsteno savas pamattiesības, bet īsteno valsts varu. Valsts nav pamattiesību subjekts, līdz ar to cilvēks jautājumos, kuros tas uzstājas kā valsts varas subjekts, nevar atsaukties uz pamattiesībām (sk. arī Senāta 2008.gada 26.septembra lēmuma Nr.SKA- 525/2008 13.punktu).[…]”

7. Tiesiska pamata videomateriāla uzņemšanas un publiskošanas ir garantēta ar Starptautiskais pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 19.pantu, kura ir teikts - Katram cilvēkam ir tiesības brīvi izpaust savus uzskatus, šīs tiesības ietver brīvību meklēt, saņemt un izplatīt dažāda veida informāciju un idejas neatkarīgi no valstu robežām mutvārdos, rakstveidā, izmantojot presi vai mākslinieciskās izpausmes formas, vai citādā veidā pēc savas izvēles, tā var būt saistīta ar zināmiem ierobežojumiem, taču tie jānoteic likumā, nevis ar to, ka atbildētais nedeva savu piekrišanu.

8. Tiesiska pamata videomateriāla uzņemšanas un publiskošanas ir garantēta ar ECK 10.p., kura ir teikts - Ikvienam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus. Šīs tiesības ietver uzskatu brīvību un tiesības saņemt un izplatīt informāciju un idejas bez iejaukšanās no valsts institūciju puses un neatkarīgi no valstu robežām. tā var tikt pakļauta tādām prasībām, nosacījumiem, ierobežojumiem vai sodiem, kas paredzēti likumā, nevis ar to, ka atbildētais nedeva savu piekrišanu.

9. Tiesiska pamata videomateriāla uzņemšanas un publiskošanas ir garantēta ar Satversmes 100.pantu, kura ir teikts - Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta, bet to var ierobežot, pamatojoties uz Satversmes 116 pantu, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību, nevis ar to, ka atbildētais nedeva savu piekrišanu.

10. Faktiski juridisko ierobežojumu uz vārda brīvību attiecas tikai uz trīs informācijas izplatīšanas jomām – informāciju, kas:
grauj valsts drošību vispārējo kārtību;
ir valsts noslēpums;
skar personu privāto komunikāciju.

11. Interpretējot Informācijas atklātības likuma noteikumus Satversmes tiesa jau 1999.gadā atzinusi, ka tiesības iegūt informāciju ir neierobežotas, ciktāl likums nenosaka pretējo (sk.Latvijas Republikas Satversmes tiesas 1999.gada 6.jūnija spriedumu lietā Nr.04 – 02 (99)). Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32.panta otro daļu, Satversmes tiesas spriedums un tajā sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām. Domāju, ka tas attiecas arī uz Iekšlietu ministriju.

Atbildēt

»

Labs intelekta līmenis.
Ļoti sakarīgs jautājums.

Atbildēt

»

Vai tu gadījumā neesi tas kurš izvaroja savu meitu?

Atbildēt

»

Kas nedrīkst vairs jautāt? Jūs būsiet tas kungs kas noteiks ko drīkst un ko nedrīkst jautāt?

Atbildēt

»

Vai tad Treija ir ļoti rets uzvārds, ja beztēmā vij intrigas?
PS. būtu gan vispirms noskaidrojis, ka E.T. pirms vairāk kā 3 gadiem ir miris.

Atbildēt

piekrītu tam, ka tiesas gaitu nedrīkst uzreiz publicēt masu medijos līdz vaina ir pierādīta, utml., tad varētu, kam it kā būtu nepieciešama grupa,kura izvērtētu ko drīkst, kādu informāciju, utml., publicēt masu medijos. Bet ne liegt fiksēt tiesas gaitu ... tikai kuri būtu tie kas fiksētu tiesas gaitas procesus...valsts iestāde, utt., tālāk pārdod izvērtētu informāciju masu medijiem :)

Atbildēt

Interesanti vai advokāti pēteris un edmunds treijs kundzei ir radinieki?
Tā jau tas tiesiskuma un demokrātijas ķēķis tiek pīts

Atbildēt