Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2015. gada 9. septembrī Eiropas Komisija (turpmāk – EK) nāca klajā ar jaunu priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko izveido pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Itālijas, Grieķijas un Ungārijas labā. Priekšlikums paredz steidzami pārvietot uz pārējām Eiropas Savienības (turpmāk - ES) dalībvalstīm 120 000 patvēruma meklētājus - no Itālijas (15 600), Grieķijas (50 400) un Ungārijas (54 000).

Priekšlikums paredz, ka Latvijai turpmāko divu gadu laikā jāuzņem 526 patvēruma meklētāji.

Ja Latvija neatbalstīs patvēruma meklētāju uzņemšanu, ir sagaidāmas nopietnas politiskas, finansiālas un juridiskas sekas ilgtermiņā.

I POLITISKAS SEKAS

Latvija zaudēs iespēju gūt ES institūciju atbalstu Latvijai interesējošos jautājumos

Latvija atradīsies situācijā, kurā tai svarīgi jautājumi ES institūcijās paliks nesadzirdēti. Te minama Austrumu robežas stiprināšana, kopēja ES ietvara izstrāde līdz šī gada beigām cīņai pret hibrīddraudiem un dalībvalstu noturības celšanai, decembrī gaidāmā sankciju pārskatīšana pret Krieviju, ES Daudzgadu budžeta pārskats, kompensāciju mehānisms saistībā ar Krievijas ieviestajām sankcijām, u.c.

Tāpat Latvija var saskarties ar ES institūciju lēmumu novilcināšanu. Piemēram, EK ir jāapstiprina Latvijas nacionālās programmas (56 milj., t.sk. Latvijas līdzfinansējums) Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Iekšējās drošības fonda ietvaros. Iekšējās drošības fonda līdzekļus Latvija iegulda robežu pārvaldības un uzraudzības uzlabošanā. Savukārt ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda finansējumu plānots uzlabot Latvijas patvēruma meklētāju uzņemšanas spējas, nodrošināt patvēruma procedūru atbilstību ES standartiem, uzlabot personu, kam piešķirts starptautiskās aizsardzības statuss, integrēšanu, kā arī atgriešanas programmu efektivitāti.

Latvija vājinās ES vienotību

Latvijas interesēs ir vienota ES. Taču Latvijas noraidošā pozīcija pret patvēruma meklētāju uzņemšanu neveicinās vienotības saglabāšanu ES, kur šobrīd vērojama viedokļu polarizācija starp Austrumeiropas un Rietumeiropas valstīm migrācijas jautājumā. Tāpat arī dosim iespēju Krievijai propagandas nolūkos izmantot ES sašķeltību kā apstiprinājumu tās apgalvojumiem par Rietumu iepriekš īstenotu bezatbildīgu politiku bēgļu izcelsmes valstīs.

Latvija zaudēs ES un NATO dalībvalstu atbalstu Latvijai svarīgos jautājumos

Latvija, neizrādot solidaritāti, nevar sagaidīt, ka Itālija un Grieķija, kas arī ir ES robežvalstis, izpratīs mūsu bažas, kas saistās gan ar Austrumu robežas drošību, gan hibrīddraudiem, t.sk. Krievijas dezinformāciju un propagandu. Tāpat Latvija nevar gaidīt šo un citu ES dalībvalstu solidaritāti, ja gadījumā Latvijā ieplūdīs neparedzēti liels patvēruma meklētāju skaits, piemēram, no Ukrainas.

Latvijas kategoriskais viedoklis pret patvēruma meklētāju uzņemšanu turpmāk var rezultēties citu valstu noraidījumos mums būtiskos lēmumos. Piemēram, attiecībā uz NATO klātbūtnes Latvijā stiprināšanu kolektīvās aizsardzības jeb 5. panta ietvaros. Itālija un citas Eiropas dienvidu valstis piedalās NATO Gaisa telpas patrulēšanas operācijā Baltijas valstīs, NATO dalībvalstu karavīri (piemēram, Vācijas) piedalās NATO militārajās mācībās Latvijā, NATO dalībvalstu virsnieki piedalās NATO štāba elementā Rīgā, kā arī NATO dalībvalstu pārstāvji piedalās NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrā.

Tāpat nevaram gaidīt NATO dalībvalstu atbalstu tādām attiecībām ar Krieviju, kas atbilst Latvijas interesēm. Piemēram, Francija nākotnē var rīkoties savādāk nekā Mistral kuģu lietā, proti, pārdot Krievijai Francijā ražoto militāro tehniku.

Latvija izjutīs izteikti negatīvu ietekmi uz Latvijas divpusējām attiecībām ar daudzām ES partnervalstīm, jo īpaši Itāliju, Franciju, Vāciju, Austriju, Ungāriju, Zviedriju, kuras bēgļu krīze šobrīd skar visasāk

Līdz ar Latvijas kategorisko pozīciju Latvija pārkāptu solidaritātes principus, tādējādi dodot iespēju šajās valstīs izvērsties diskusijai par nepieciešamību uzturēt solidaritāti citos jautājumos, piemēram, Baltijas reģiona drošības stiprināšanā. Piemēram, Zviedrijas sabiedrībā un politiķos Latvijas atteikums uzņemt bēgļus tiktu uztverts ar ļoti lielu neizpratni. Jau vairākos plašsaziņas līdzekļos tiek uzsvērta tieši Latvijas negatīvā attieksme. Tāpat arī Vācijā masu medijos plaši apspriež solidaritātes trūkumu starp ES partneriem, uzņemoties bēgļu slogu, liekot apšaubīt nepieciešamību tērēt nodokļu maksātāju līdzekļus, lai risinātu ekonomiskās problēmas Grieķijā vai bažas par drošības situāciju Baltijā, ja citi partneri nejūt nepieciešamību iesaistīties bēgļu krīzes risināšanā, kas kļuvusi par milzīgu problēmu Vācijā. Savukārt Francijā atteikšanās no patvēruma meklētāju uzņemšanas dos papildus argumentus Francijas opozīcijas partijām, kas vēlas atteikties no Šengenas līguma.

Latvija var nonākt izolācijā

Latvija ir vienīgā ES dalībvalsts, kurai ir tik radikāla nostāja par patvēruma meklētāju uzņemšanu. Pārējās divas Baltijas valstis atbalsta EK priekšlikumu par patvēruma meklētāju pārvietošanu, jo uzskata, ka EK ir ņēmusi vērā iepriekš izteiktās bažas par patvēruma meklētāju sadales atslēgu. Dažas Centrālās un Austrumeiropas valstis uzstāj uz brīvprātības principu, taču neiebilst ne sadales kritērijiem, ne patvēruma meklētāju uzņemšanai. Tās ir gatavas uzņemt patvēruma meklētājus tuvu Eiropas Komisijas piedāvātajam skaitam. Viena Centrālās un Austrumeiropas valsts ir gatava uzņemt lielu daļu no EK piedāvātā patvēruma meklētāju skaita. Otru daļu tā ir gatava uzņemt pēc diviem gadiem, savu pozīciju pamatojot ar vēlmi redzēt tālāko notikumu attīstību Ukrainā.

Prezidentūras ES Padomē laikā Latvija parādīja, ka tā ir līdzvērtīgs partneris un spēj risināt globālus jautājumus. Taču, ieturot noraidošu pozīciju par patvēruma meklētāju uzņemšanu, sagaidāms, ka Latvija darba procesā dažādos Eiropas Savienības formātos nonāks izolācijā.

Latvija var nonākt pretrunā ar tās līdzšinējo starptautiski pausto pozīciju par nepilsoņa Latvijā īpašo statusu

Arguments, ka Latvijā ir lielāks trešo valstu pilsoņu skaits, nekā citās Eiropas valstīs, pauž to, ka šajā iedzīvotāju kategorijā tiek iekļauti Latvijas nepilsoņi. Tā populistiska izmantošana ir pretrunā ar nacionālo likumdošanu un var radīt šaubas par līdzšinējās Latvijas īstenotās politikas konsekvenci, kas vēl vairāk apgrūtinās mūsu centienus starptautiski skaidrot nepilsoņa statusa Latvijā īpašo situāciju.

Tādas retorikas, kas pielīdzina nepilsoņus bezpavalstniekiem, lietošana dod papildus argumentus Krievijas izraisītajai mītu kampaņai par šo Latvijas iedzīvotāju it kā beztiesisko stāvokli.

Latvijas nepilsoņi nav pielīdzināmi patvēruma meklētājiem no trešajām valstīm. Ņemot vērā, ka šīm personām nebija tiesību automātiski saņemt Latvijas pilsonību, bijušajiem PSRS pilsoņiem tika izveidots īpašs pagaidu statuss – „bijušie PSRS pilsoņi, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”[1].  Latvijas nepilsoņi gan no nacionālās likumdošanas, gan starptautisko cilvēktiesību viedokļa ir uzskatāmi par Latvijas valstspiederīgajiem. Nepilsoņiem tiek garantēta lielākā daļa tiesību, ieskaitot valsts aizsardzību gan Latvijā, gan ārvalstīs. Latvijas nepilsoņi ir vienīgā iedzīvotāju kategorija, neskaitot Latvijas pilsoņus, kam ir tiesības pastāvīgi uzturēties Latvijā ex lege. Viņi var brīvi apmesties uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, saglabājot Latvijas nepilsoņa tiesības un privilēģijas, tostarp jebkurā laikā brīvi izbraukt un atgriezties Latvijā. Nepilsoņiem ir tādas pašas sociālās garantijas kā Latvijas pilsoņiem, un viņi var arī baudīt lielāko daļu politisko tiesību.

Par trešo valstu pilsoņiem, savukārt var uzskatīt ārvalstniekus, kas saskaņā ar Imigrācijas likumu ir personas, kuras nav Latvijas pilsoņi vai Latvijas nepilsoņi[2].

Latvija 20 gadu laikā ir sasniegusi ievērojamu progresu naturalizācijas procesa veicināšanā. Nepilsoņu procentuālais skaits uz 2015. gada 1. jūliju ir samazinājies līdz 12% (257 377), salīdzinot ar 29% (aptuveni 730 000) 1995. gadā, kad tika uzsākts naturalizācijas process. Statistikas dati 2015. gada 1. janvārī liecina, ka 84% Latvijas iedzīvotāju ir Latvijas pilsoņi.

Cietīs Latvijas reputācija

Latvijas kategoriskā nacionālā nostāja tik jūtīgā jautājumā būs kaitējums Latvijas labajai reputācijai, ko Latvija ir izveidojusi Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā.

II FINANSIĀLAS SEKAS

Latvija viena mēneša laikā no lēmuma stāšanās spēkā var paziņot EK, ka uz laiku pilnībā vai daļēji tā nevar piedalīties patvēruma meklētāju pārvietošanā. Šādam paziņojumam jābūt labi motivētam (ja Latvijai ir ārkārtas apstākļi, pienācīgi pamatoti iemesli, kas ir savienojami ar ES pamatvērtībām[3]). EK izvērtēs šos iemeslus un pieņems lēmumu. Ja EK uzskatīs, ka minētie iemesli ir pamatoti, tā var pieņemt lēmumu par dalībvalsts finansiālu iemaksu ES budžetā – 0,002% no IKP (Latvijai tie būtu € 480 000), kas uz vienu gadu atbrīvo no pienākuma piedalīties patvēruma meklētāju pārvietošanas pasākumos. Ja Latvija daļēji piedalīsies patvēruma meklētāju pārvietošanā, tad šī summa proporcionāli tiks samazināta.

Šis finansējums tiks izmantots atbalsta sniegšanai tām dalībvalstīm, kas piedalās krīzes situācijas risināšanā un seku, kas radīsies no Latvijas nepiedalīšanās, novēršanā. Tos patvēruma meklētājus, kurus dalībvalsts nevar uzņemt, Eiropas Komisija pārdalīs starp dalībvalstīm, kuras nebūs atbrīvotas no lēmuma izpildes.

III JURIDISKAS SEKAS

Papildus politiskām un finansiālām sekām, pieņemto ES lēmumu nepildīšana rada arī juridiskās sekas – pārkāpuma procedūru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 258.pantu. Ja pārkāpums tiks atzīts ar ES Tiesas spriedumu un netiks novērsts, tad, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 260.pantu, dalībvalstij varētu tikt noteikta sodanauda vai kavējuma nauda (ko EK konkrētajos apstākļos uzskata par piemērotu) par ES Tiesas sprieduma neizpildi. Sodanaudas samaksa neatbrīvo dalībvalsti no pienākuma izpildīt ES lēmumus.


[1] Likums „Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”; http://likumi.lv/doc.php?id=77481

[2] Imigrācijas likums; http://likumi.lv/doc.php?id=68522

[3] ES pamatvērtības definētas Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā: „Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. Šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība.”

Novērtē šo rakstu:

6
58

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

FotoNekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un amatpersonu uzmanību uz sabiedrības - fizisko personu datu – neaizsargātību Latvijas Republikā un konkrēti Latvijas Republikas tiesās.
Lasīt visu...

10

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

FotoPirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam nekustamajam īpašumam - mājoklim Latvijā. NĪN vienīgajam mājoklim netiek piemērots Baltijas kaimiņvalstīs, kā arī daudzās ES valstīs, piemēram, Dānijā, Beļģijā, Maltā, Slovākijā, Itālijā, Grieķijā.
Lasīt visu...

15

Sabiedrība nav gatava

FotoNesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi gatava. Lūk, ko uzzināju:
Lasīt visu...

21

Jaunākais nacionālais noziegums

FotoNoziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem, kas atbilst latviešu vairākuma cilvēciskās attīstības līmenim.
Lasīt visu...

12

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

FotoTrešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti un nodurti vairāki cilvēki. Saskaņā ar jaunāko informāciju, bojā gājuši 4 cilvēki un 40 cilvēki ievainoti.[2]
Lasīt visu...

12

Pietiks par DEPO

FotoJau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī veikala apmeklētājs, līdz ar to mani droši var ievietot projekta atbalstītāju rindās.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eirorastu salnas nokostie populisma asni

Sākšu ar apņemšanos, ka šis rakstiņš nebūs par politiku. Tas nenozīmē, ka man nebūtu savu ideoloģisku uzstādījumu, politisku simpātiju un antipātiju...

Foto

Inčukalns – mūsu? “Gāzes OIK” nebūs?

Atbilde ir vienkārša un skaidra, ja ir zināms, kāds tad galu galā būs Latvijas gāzes tirgus modelis pēc tirgus liberalizācijas....

Foto

Kā mums nozog nacionālismu

Nacionālisms ir dabiskas un cienījamas jūtas. Līdztekus ģimenei un reliģijai etniskās saknes un valoda ir viens no fundamentālajiem ikviena cilvēka identitātes balstiem....

Foto

Nepieļaut vēl vienu „Maksimu”

Daudzu mūsu mājas iedzīvotāju spēki tomēr ir par mazu, lai izietu no strupceļa un atrisinātu ar mājas apsaimniekošanu saistītās problēmas, tādēļ vēršamies...

Foto

Par „Rail Baltica” metu konkursa norises īpatno gaitu

Rail Baltica projekts, kas paredz jaunas Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa infrastruktūras izbūvi, integrējot Baltijas valstis Eiropas dzelzceļa tīklā,...

Foto

Deputātu jautājumi Kučinskim par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

Jūsu valdības divi ministri – labklājības ministrs un finanšu ministre – jautājumā par valsts sociālā budžeta ilgtspēju pauž...

Foto

Kā Jurģis Liepnieks bērniem Ziemassvētkus nozaga

Latvieši diezgan vienprātīgi katru gadu svin to, ka ir baigi īsā nakts. Tad nu gan jāsaka - nopietnu iemeslu atraduši...

Foto

Varas nekropole un antisistēmas stabilitāte

Aizvadītajos mēnešos ir bijuši vairāki ārkārtēji gadījumi. Tie fundamentāli apšauba LR valsts sistēmas stabilitāti. Ārkārtējie gadījumi liecina nevis par valsts sistēmas...

Foto

Nebaidāmies kļūdīties, attīstām tautsaimniecību

Tautieši, kam ir svarīgs šīs valsts liktenis! Tautas brāļi un māsas, kas vēlas dzīvot labāk un pārticīgāk nekā vakardien! Baidoties kļūdīties, mēs...

Foto

Pārdomas par zemes nodokļa reformu

Tā kā esam ~2 000 000, tad no Latvijas 64,589km² katram sanāk ~0.0323km² jeb ~3ha! Taču dzīvojam dažādās koncentrācijās (pilsētās, novados)....

Foto

Kāpēc latviešiem neko nevajadzētu svinēt vai pieminēt 16. martā

1944.gada martā Padomju Savienības teritorijā, netālu no Pleskavas fašistiskā Trešā reiha, armija visiem spēkiem centās noturēt savas...

Foto

Migrācija un politkorektums Eiropā

Politkorektums ir lieta, kuru mēs arvien biežāk dzirdam pieminam Rietumu publiskajā telpā ‒ visbiežāk negatīvā nozīmē. Cīņa ar politkorektumu bija, piemēram, viens...

Foto

Par nodokļiem, sajūsmu, likumiem un provinces espresso

Labas valdības komandas sniegumam būtu jāizskan kā harmoniskam ansambļa priekšnesumam meijām izpušķotā zālē, kam pēc pirmajiem diviem pantiņiem piedziedājumā...

Foto

Automašīnu īpašnieku patvaļa Rīgas daudzdzīvokļu māju pagalmos

Lūdzu, palīdziet iedzīvotājiem ievest kārtību Rīgas daudzdzīvokļu māju pagalmos, automašīnu īpašnieku patvaļa, nekaunība un huligānisms vairs nav izturams!...

Foto

Valsts rekets pret Mārupes un citām Pierīgas pašvaldībām

Tā nav normāla situācija, ka Mārupes novadam šogad pašvaldību izlīdzināšanas fondā (PIF) ir jāiemaksā 5,63 miljoni eiro ar...

Foto

Prokrusta ķetnās jeb talants svešā gultā

Latvijas nodokļu maksātāji ir lietas kursā par jaunajiem izdevumiem. 2017.gadā Latvijā pirmo reizi izveidoja valsts „domāšanas tanku” – Saeimas Analītisko...

Foto

Lielo kapu aizstāvji: CFLA rīcība ir nepieņemama

Latvijas Zaļās kustības, Vides aizsardzības kluba, "Pilsēta cilvēkiem" un Lielo kapu draugu aktīvisti ir saņēmuši Centrālās finanšu un līgumu...

Foto

Vai slēpta rusifikācija Rīgas domes Īpašuma departamenta gaumē?

Mani interesē Rīgā notiekošais. Ko jaunu grasās uzcelt, ko drīzumā nojauks. Varbūt kāda interesanta publiska apspriešana. Biju diezgan...

Foto

Jautājumi par Eritrejas bēgļiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniekam Vilnim Jēkabsonam

2017.gada 9.martā medijos izskanēja informācija, ka Eiropas Savienības pārvietošanas programmas ietvaros uz Latviju no...

Foto

Lembergs un „jumtotāji: atklāta vēstule Latvijas Republikas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim

2017.gada 20.februārī saņēmām Drošības policijas (DP) priekšnieka Normunda Mežvieta 2017.gada 17.februārī parakstīto atbildi uz iesniegumu....

Foto

Bijušās Saldus 2. vidusskolas direktores atklāta vēstule Latvijas Republikas Valsts prezidentam

“Vai par ļaunajiem cilvēkiem zina mūsu Valsts prezidents?” man jautā nu jau bijušais manas skolas...

Foto

Deputātu jautājumi ārlietu ministram Rinkēvičam un satiksmes ministram Augulim

Deputātu jautājumi par Latvijas iespējām īstenot ģenētiski modificētu organismu aprites ierobežošanu savā teritorijā atbilstoši savām nacionālajām interesēm...

Foto

Viltotā Zviedrijas aina

Mani šausmina Sandras Veinbergas Zviedrijas atainojums – viņa runā par “troļļiem un viltusziņām”, bet pati izplata propagandu. Zviedrija šodien ir pilnībā sašķelta līdzīgi...

Foto

Komentāri par LU Senāta lēmumu "Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas pievienošanu LU"

Latvijas Universitātes (LU) Senāta lēmums nav saskaņā ar MK rīkojuma projektu "Par...

Foto

Par RPIVA pievienošanas LU iemesliem, jeb kurš un kāpēc mēģina piebeigt klasisko skolas un pirmskolas pedagoģiju Latvijā

Negatīvu sabiedrisko rezonansi Latvijā ir guvusi iecere pievienot Rīgas...

Foto

Vulgaritātes megatonnas

Pirms neilga laika noslēdzās konkurss "Kilograms kultūras 2016". Konkursu organizēja Latvijas televīzijas un Latvijas radio darbinieki. Laimīgie uzvarētāji tika sumināti 23. februāra vakarā. Apbalvošanas...

Foto

Čerbakovs, kurš vienmēr peld pa virsu

Līguma laušana ar Rakstniecības un mūzikas muzeja būvnieku, protams, ir tikai kārtējais apliecinājums tam, ka šajā celtniekiem tik grūtajā laikā,...

Foto

Par uzticības zaudēšanu Latvijas Radio valdes locekļiem

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmums par uzticības zaudēšanu valsts SIA „Latvijas Radio” valdes priekšsēdētājam Aldim Pauliņam un...

Foto

Advokāts: ja Bičkovičs lietu nosūta uz Aizkraukli, tad pretī ir viņa sieva un uz taisnīgu tiesu nav, ko cerēt

Saistībā ar „nejaušību” ķēdi, kad Augstākās tiesas...

Foto

Būs pasaka ar laimīgām beigām?

Notiekošā jezga nodokļu likumdošanā ir nogurdinoša visām iesaistītajām pusēm – dažus tā dzen izmisumā, dažus saērcina līdz bezcerībai. Vai ir pamats...

Foto

Rīgas Vagonbūves rūpnīcas krahs

Nesen kādā portālā pazibēja intervija ar Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas valdes locekli Gati Kamarūtu par uzņēmuma perspektīvām un finanšu stāvokli. Līdz pagājušā...

Foto

Ebreju bērnudārzs saņem pašvaldības finansējumu, bet citas tautības bērnu neuzņem - kāpēc?

Sabiedrībai vajadzētu ieinteresēties par Rīgas Ebreju kopienas dibināto bērnu dārzu "Motek". Es uzskatu, ka...

Foto

Mans viltus profils ģīmgrāmatā facebook.com un veselības aprūpes reforma

Kādam man nezināmam cilvēkam bija labpaticies uztaisīt manu Facebook profilu un sarakstīt tajā virkni glupību. Pieļauju, ka autoru nekad...

Foto

Ir jāizbeidz Zemkopības ministrijas līdzekļu sadale "savējiem"

Vēršamies pie sabiedrības un medijiem ar lūgumu pārbaudīt, kā tiek izlietoti Zemkopības ministrijas (ZM) līdzekļi, un pievērst uzmanību, kā...

Foto

Pārbūves mantojums: stihiskais genocīds

Pārbūves jeb „perestroikas” mantojumā ietilpst genocīds. Tas šausmīgi ārdījās līdzšinējā dzīvē un turpmāk šausmīgi ārdīsies nenosakāmi ilgu laiku, nāvējoši apdraudot bijušo padomju...

Foto

Atbilde uz deputātu jautājumu par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

Finanšu ministrija (FM) atbilstoši kompetencei ir izskatījusi Latvijas Republikas Saeimas deputātu š.g. 16.februāra vēstuli “Deputātu jautājums par...

Foto

Par Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidācijas rīkojuma projektu

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (turpmāk – JVLMA) ir iepazinusies ar 26....

Foto

Vēlreiz par legalizētās parazitēšanas politekonomiku

Dalītā īpašuma un piespiedu zemes nomas problēma atjaunotajā Latvijā sākās ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” pieņemšanu 1991. gada...

Foto

“Valsts nekustamo īpašumu” legālais reiderisms gripas epidēmijas kulminācijā atstāj bez ģimenes ārsta 4000 pacientu

No „likumīgā reiderisma” un citām trešo pušu interešu vadītām shēmām mazāk ietekmīgā...

Foto

Reideris aizēno vēlēšanas

Vēlēšanu elektronisku balsu skaitīšanas sistēmas izstrādātājs Renārs Kadžulis (attēlā) reiderisma ceļā pērnā gada nogalē pārņēmis dzīvokļu īpašnieku biedrību „Ozolaines nami”....