Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2015. gada 9. septembrī Eiropas Komisija (turpmāk – EK) nāca klajā ar jaunu priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko izveido pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Itālijas, Grieķijas un Ungārijas labā. Priekšlikums paredz steidzami pārvietot uz pārējām Eiropas Savienības (turpmāk - ES) dalībvalstīm 120 000 patvēruma meklētājus - no Itālijas (15 600), Grieķijas (50 400) un Ungārijas (54 000).

Priekšlikums paredz, ka Latvijai turpmāko divu gadu laikā jāuzņem 526 patvēruma meklētāji.

Ja Latvija neatbalstīs patvēruma meklētāju uzņemšanu, ir sagaidāmas nopietnas politiskas, finansiālas un juridiskas sekas ilgtermiņā.

I POLITISKAS SEKAS

Latvija zaudēs iespēju gūt ES institūciju atbalstu Latvijai interesējošos jautājumos

Latvija atradīsies situācijā, kurā tai svarīgi jautājumi ES institūcijās paliks nesadzirdēti. Te minama Austrumu robežas stiprināšana, kopēja ES ietvara izstrāde līdz šī gada beigām cīņai pret hibrīddraudiem un dalībvalstu noturības celšanai, decembrī gaidāmā sankciju pārskatīšana pret Krieviju, ES Daudzgadu budžeta pārskats, kompensāciju mehānisms saistībā ar Krievijas ieviestajām sankcijām, u.c.

Tāpat Latvija var saskarties ar ES institūciju lēmumu novilcināšanu. Piemēram, EK ir jāapstiprina Latvijas nacionālās programmas (56 milj., t.sk. Latvijas līdzfinansējums) Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Iekšējās drošības fonda ietvaros. Iekšējās drošības fonda līdzekļus Latvija iegulda robežu pārvaldības un uzraudzības uzlabošanā. Savukārt ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda finansējumu plānots uzlabot Latvijas patvēruma meklētāju uzņemšanas spējas, nodrošināt patvēruma procedūru atbilstību ES standartiem, uzlabot personu, kam piešķirts starptautiskās aizsardzības statuss, integrēšanu, kā arī atgriešanas programmu efektivitāti.

Latvija vājinās ES vienotību

Latvijas interesēs ir vienota ES. Taču Latvijas noraidošā pozīcija pret patvēruma meklētāju uzņemšanu neveicinās vienotības saglabāšanu ES, kur šobrīd vērojama viedokļu polarizācija starp Austrumeiropas un Rietumeiropas valstīm migrācijas jautājumā. Tāpat arī dosim iespēju Krievijai propagandas nolūkos izmantot ES sašķeltību kā apstiprinājumu tās apgalvojumiem par Rietumu iepriekš īstenotu bezatbildīgu politiku bēgļu izcelsmes valstīs.

Latvija zaudēs ES un NATO dalībvalstu atbalstu Latvijai svarīgos jautājumos

Latvija, neizrādot solidaritāti, nevar sagaidīt, ka Itālija un Grieķija, kas arī ir ES robežvalstis, izpratīs mūsu bažas, kas saistās gan ar Austrumu robežas drošību, gan hibrīddraudiem, t.sk. Krievijas dezinformāciju un propagandu. Tāpat Latvija nevar gaidīt šo un citu ES dalībvalstu solidaritāti, ja gadījumā Latvijā ieplūdīs neparedzēti liels patvēruma meklētāju skaits, piemēram, no Ukrainas.

Latvijas kategoriskais viedoklis pret patvēruma meklētāju uzņemšanu turpmāk var rezultēties citu valstu noraidījumos mums būtiskos lēmumos. Piemēram, attiecībā uz NATO klātbūtnes Latvijā stiprināšanu kolektīvās aizsardzības jeb 5. panta ietvaros. Itālija un citas Eiropas dienvidu valstis piedalās NATO Gaisa telpas patrulēšanas operācijā Baltijas valstīs, NATO dalībvalstu karavīri (piemēram, Vācijas) piedalās NATO militārajās mācībās Latvijā, NATO dalībvalstu virsnieki piedalās NATO štāba elementā Rīgā, kā arī NATO dalībvalstu pārstāvji piedalās NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrā.

Tāpat nevaram gaidīt NATO dalībvalstu atbalstu tādām attiecībām ar Krieviju, kas atbilst Latvijas interesēm. Piemēram, Francija nākotnē var rīkoties savādāk nekā Mistral kuģu lietā, proti, pārdot Krievijai Francijā ražoto militāro tehniku.

Latvija izjutīs izteikti negatīvu ietekmi uz Latvijas divpusējām attiecībām ar daudzām ES partnervalstīm, jo īpaši Itāliju, Franciju, Vāciju, Austriju, Ungāriju, Zviedriju, kuras bēgļu krīze šobrīd skar visasāk

Līdz ar Latvijas kategorisko pozīciju Latvija pārkāptu solidaritātes principus, tādējādi dodot iespēju šajās valstīs izvērsties diskusijai par nepieciešamību uzturēt solidaritāti citos jautājumos, piemēram, Baltijas reģiona drošības stiprināšanā. Piemēram, Zviedrijas sabiedrībā un politiķos Latvijas atteikums uzņemt bēgļus tiktu uztverts ar ļoti lielu neizpratni. Jau vairākos plašsaziņas līdzekļos tiek uzsvērta tieši Latvijas negatīvā attieksme. Tāpat arī Vācijā masu medijos plaši apspriež solidaritātes trūkumu starp ES partneriem, uzņemoties bēgļu slogu, liekot apšaubīt nepieciešamību tērēt nodokļu maksātāju līdzekļus, lai risinātu ekonomiskās problēmas Grieķijā vai bažas par drošības situāciju Baltijā, ja citi partneri nejūt nepieciešamību iesaistīties bēgļu krīzes risināšanā, kas kļuvusi par milzīgu problēmu Vācijā. Savukārt Francijā atteikšanās no patvēruma meklētāju uzņemšanas dos papildus argumentus Francijas opozīcijas partijām, kas vēlas atteikties no Šengenas līguma.

Latvija var nonākt izolācijā

Latvija ir vienīgā ES dalībvalsts, kurai ir tik radikāla nostāja par patvēruma meklētāju uzņemšanu. Pārējās divas Baltijas valstis atbalsta EK priekšlikumu par patvēruma meklētāju pārvietošanu, jo uzskata, ka EK ir ņēmusi vērā iepriekš izteiktās bažas par patvēruma meklētāju sadales atslēgu. Dažas Centrālās un Austrumeiropas valstis uzstāj uz brīvprātības principu, taču neiebilst ne sadales kritērijiem, ne patvēruma meklētāju uzņemšanai. Tās ir gatavas uzņemt patvēruma meklētājus tuvu Eiropas Komisijas piedāvātajam skaitam. Viena Centrālās un Austrumeiropas valsts ir gatava uzņemt lielu daļu no EK piedāvātā patvēruma meklētāju skaita. Otru daļu tā ir gatava uzņemt pēc diviem gadiem, savu pozīciju pamatojot ar vēlmi redzēt tālāko notikumu attīstību Ukrainā.

Prezidentūras ES Padomē laikā Latvija parādīja, ka tā ir līdzvērtīgs partneris un spēj risināt globālus jautājumus. Taču, ieturot noraidošu pozīciju par patvēruma meklētāju uzņemšanu, sagaidāms, ka Latvija darba procesā dažādos Eiropas Savienības formātos nonāks izolācijā.

Latvija var nonākt pretrunā ar tās līdzšinējo starptautiski pausto pozīciju par nepilsoņa Latvijā īpašo statusu

Arguments, ka Latvijā ir lielāks trešo valstu pilsoņu skaits, nekā citās Eiropas valstīs, pauž to, ka šajā iedzīvotāju kategorijā tiek iekļauti Latvijas nepilsoņi. Tā populistiska izmantošana ir pretrunā ar nacionālo likumdošanu un var radīt šaubas par līdzšinējās Latvijas īstenotās politikas konsekvenci, kas vēl vairāk apgrūtinās mūsu centienus starptautiski skaidrot nepilsoņa statusa Latvijā īpašo situāciju.

Tādas retorikas, kas pielīdzina nepilsoņus bezpavalstniekiem, lietošana dod papildus argumentus Krievijas izraisītajai mītu kampaņai par šo Latvijas iedzīvotāju it kā beztiesisko stāvokli.

Latvijas nepilsoņi nav pielīdzināmi patvēruma meklētājiem no trešajām valstīm. Ņemot vērā, ka šīm personām nebija tiesību automātiski saņemt Latvijas pilsonību, bijušajiem PSRS pilsoņiem tika izveidots īpašs pagaidu statuss – „bijušie PSRS pilsoņi, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”[1].  Latvijas nepilsoņi gan no nacionālās likumdošanas, gan starptautisko cilvēktiesību viedokļa ir uzskatāmi par Latvijas valstspiederīgajiem. Nepilsoņiem tiek garantēta lielākā daļa tiesību, ieskaitot valsts aizsardzību gan Latvijā, gan ārvalstīs. Latvijas nepilsoņi ir vienīgā iedzīvotāju kategorija, neskaitot Latvijas pilsoņus, kam ir tiesības pastāvīgi uzturēties Latvijā ex lege. Viņi var brīvi apmesties uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, saglabājot Latvijas nepilsoņa tiesības un privilēģijas, tostarp jebkurā laikā brīvi izbraukt un atgriezties Latvijā. Nepilsoņiem ir tādas pašas sociālās garantijas kā Latvijas pilsoņiem, un viņi var arī baudīt lielāko daļu politisko tiesību.

Par trešo valstu pilsoņiem, savukārt var uzskatīt ārvalstniekus, kas saskaņā ar Imigrācijas likumu ir personas, kuras nav Latvijas pilsoņi vai Latvijas nepilsoņi[2].

Latvija 20 gadu laikā ir sasniegusi ievērojamu progresu naturalizācijas procesa veicināšanā. Nepilsoņu procentuālais skaits uz 2015. gada 1. jūliju ir samazinājies līdz 12% (257 377), salīdzinot ar 29% (aptuveni 730 000) 1995. gadā, kad tika uzsākts naturalizācijas process. Statistikas dati 2015. gada 1. janvārī liecina, ka 84% Latvijas iedzīvotāju ir Latvijas pilsoņi.

Cietīs Latvijas reputācija

Latvijas kategoriskā nacionālā nostāja tik jūtīgā jautājumā būs kaitējums Latvijas labajai reputācijai, ko Latvija ir izveidojusi Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā.

II FINANSIĀLAS SEKAS

Latvija viena mēneša laikā no lēmuma stāšanās spēkā var paziņot EK, ka uz laiku pilnībā vai daļēji tā nevar piedalīties patvēruma meklētāju pārvietošanā. Šādam paziņojumam jābūt labi motivētam (ja Latvijai ir ārkārtas apstākļi, pienācīgi pamatoti iemesli, kas ir savienojami ar ES pamatvērtībām[3]). EK izvērtēs šos iemeslus un pieņems lēmumu. Ja EK uzskatīs, ka minētie iemesli ir pamatoti, tā var pieņemt lēmumu par dalībvalsts finansiālu iemaksu ES budžetā – 0,002% no IKP (Latvijai tie būtu € 480 000), kas uz vienu gadu atbrīvo no pienākuma piedalīties patvēruma meklētāju pārvietošanas pasākumos. Ja Latvija daļēji piedalīsies patvēruma meklētāju pārvietošanā, tad šī summa proporcionāli tiks samazināta.

Šis finansējums tiks izmantots atbalsta sniegšanai tām dalībvalstīm, kas piedalās krīzes situācijas risināšanā un seku, kas radīsies no Latvijas nepiedalīšanās, novēršanā. Tos patvēruma meklētājus, kurus dalībvalsts nevar uzņemt, Eiropas Komisija pārdalīs starp dalībvalstīm, kuras nebūs atbrīvotas no lēmuma izpildes.

III JURIDISKAS SEKAS

Papildus politiskām un finansiālām sekām, pieņemto ES lēmumu nepildīšana rada arī juridiskās sekas – pārkāpuma procedūru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 258.pantu. Ja pārkāpums tiks atzīts ar ES Tiesas spriedumu un netiks novērsts, tad, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 260.pantu, dalībvalstij varētu tikt noteikta sodanauda vai kavējuma nauda (ko EK konkrētajos apstākļos uzskata par piemērotu) par ES Tiesas sprieduma neizpildi. Sodanaudas samaksa neatbrīvo dalībvalsti no pienākuma izpildīt ES lēmumus.


[1] Likums „Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”; http://likumi.lv/doc.php?id=77481

[2] Imigrācijas likums; http://likumi.lv/doc.php?id=68522

[3] ES pamatvērtības definētas Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā: „Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. Šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība.”

Novērtē šo rakstu:

6
58

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Atklātā vēstule kandidātiem uz Rīgas domes priekšsēdētāja amatu

FotoPirms atdot balsi par vienu no Jums Rīgas domes vēlēšanās, mēs, Rīgas iedzīvotāji, aicinām atsaukties un izvērtēt notiekošo Rīgā. Jūsu uzmanība tagad objektīvi ir vērsta uz vēlētāju balsīm. Mēs, izmantojot šo apstākli, esam spiesti lūgt Jūsu atbalstu saistībā ar mūsu tiesību aizskārumu laika posmā no 2011. gada līdz pat šim brīdim, 2017. gada maijam. Tālāk izklāstītais būtiski skar ne tikai mūsu situāciju, bet gan attiecas uz ikvienu Rīgas iedzīvotāju.
Lasīt visu...

6

Jāni Maizīti, neesiet lupata, esiet stiprs vīrs

FotoJāni Maizīti, nebaidieties no tautas vēlēta Saeimas deputāta, esiet stiprs vīrs, neizvairieties pārrunāt Latvijai svarīgus jautājumus.
Lasīt visu...

12

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

FotoGarkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā tādā Mežonīgo Rietumu šerifu pilsētā, - ir domei labvēlīgie un nelabvēlīgie rajoni, kā arī pareizie cilvēki, kam pilsētiņā atļauts faktiski viss.
Lasīt visu...

12

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

FotoDrīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami risināmu problēmu, un no ministres, kura daudzus gadus šajā jomā ir strādājusi, mums ir tiesības gaidīt taustāmus rezultātus arī bez īpaša iešūpošanās perioda, kā to solīja premjers Māris Kučinskis un topošā amata kandidāte. Gads būs pagājis, taču vai mēs varam nosaukt kaut vienu veselības ministres sasniegumu, kaut vienu izcīnītu uzvaru pacientu un medicīnas darbinieku interesēs?
Lasīt visu...

21

Fotogrāfe un divas mammas

FotoSociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja daudz un dažādas diskusijas par to, ko var un ko nevar darīt privātpersona, sniedzot savus pakalpojumus. Netrūka arī to, kuri jautāja manu kā jurista viedokli par notikušo.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

Latvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda,...

Foto

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas...

Foto

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

Latvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota...

Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...