Iesaki rakstu: 
"RE:Baltica" žurnāliste Inga Spriņģe nenoliedzami ir viena no Latvijas žurnālistikas uzlecošajām zvaigznēm. Viens no viņas inovatīvajiem projektiem ir t.s. "Melu detektors", kura ietvaros politiķiem var tikt pajautāts, kas ir viņa minēto faktu avoti, kad tie pārbaudīti. Pēc tam seko birkas pievienošana – patiesība, puspatiesība, pļāpas u.tml.
Protams, rodas jautājums, kādi politiķi un kuri viņu neskaitāmie minētie fakti tiks pārbaudīti, kas noteikti rada iespējas izgaismot vairāk vienus "meļus", bet ne citus. Taču godīgumam jābūt – politiķu kaunināšana ir sabiedrībai nepieciešama lieta. Bez sarkasma – jo politiķus taču šī pati tauta ievēlēs. Un par meļiem labāk nebalsot.
Citādāk ir ar žurnālistiem, kurus tauta nekad neievēlēs. Šim iemeslam ir pašu žurnālistu profesionalitātes un ētikas standarti, ko regulē, piemēram, "Latvijas Žurnālistu asociācijas" ētikas kodekss (ja žurnālists pieder tieši šai žurnālistu kopai). Tas gan nav juridiski saistoši un atliek paļauties uz Baibas Strautmanes augstāko ētikas izpratni savu kolēģu darbības uzlabošanā. Šoreiz ar sarkasmu.
Nesen Twitter telpā izcēlās interesanta saruna starp Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru Jāni Iesalnieku un Spriņģi. Iesalnieks norādīja, ka Zviedrijas Liberālās partijas jaunatnes organizācija ir piedāvājusi legalizēt incestu un nekrofīliju. Kaujā metās Inga Spriņģe, kas norādīja uz avota neuzticamību – "Daily Mail" ir par dzeltenu. Taču Spriņģe nepārbaudīja, ka oriģinālais avots ir zviedru "Aftonbladet", kas ir viens no Ziemeļvalstu lielākajiem laikrakstiem. Tātad – faktus nepārbaudīja, bet birku Jānim Iesalniekam piekāra.
Pieņemot, ka arī profesionāli žurnālisti var kļūdīties, tas nebūtu raksta vērts. Bet tad sekoja pavisam interesanti izteikumi – viens adresēts Zviedrijas vēstniekam Latvijā, kur tiek apgalvots, ka Jānis Iesalnieks ir apgalvojis, ka Zviedrijā legalizēs nekrofīliju. Visai būtiska atšķirība – vienas partijas jaunatnes organizācija un valsts. Kad Jānis Iesalnieks aizrādīja cienījamai žurnālistei, tad atbildēts tika ar "kurš teica, ka esmu pieklājīga?” (skat. attēlus).
Vieni standarti politiķiem, citi žurnālistiem? Vai žurnālista ētika drīkst būt zemāka kā politiķa? Ne jau saskaņā ar pašu apstiprināto ētikas kodeksu.
Punkts - 6.1 Iestājoties Latvijas Žurnālistu asociācijā, žurnālists paraksta LŽA Ētikas kodeksu, tādējādi apliecinot, ka ievēros šos noteikumus.
Konkrēti pārkāpti tika šādi punkti:
2.1. Žurnālista galvenais uzdevums ir sniegt sabiedrībai patiesu un pārbaudītu informāciju.
2.2. Faktu izklāstam žurnālista veidotajā saturā jābūt objektīvam, skaidram, bez falsifikācijas vai maldināšanas.
3.2. Žurnālista pienākums ir pārbaudīt avotu sniegto informāciju.
Tālākais atkarīgs no pašu žurnālistu asociācijas kolēģu rīcības, ja vien šeit pār visu nevalda nerakstīts likums – kritizējot savu ideoloģisko pretinieku, visi līdzekļi labi.
Pārpublicēts no aprinkis.lv
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
