Iesaki rakstu: 
Pēc tam, kad kļuva zināms, ka Pietiek uzmanību pievērsušajā Ķekavas novada pašvaldībā mūsu portāls pēc dažām tajā notiekošajam veltītām publikācijām pēkšņi pasludināts par "neatļautu saturu", Pietiek pajautāja pašvaldības vadītājam Robertam Jurķim (attēlā) - kura konkrētā amatpersona pieņēmusi šādu lēmumu, kad tieši pieņemts šis lēmums un kādi vēl interneta portāli, vietnes utml. Ķekavas pašvaldībā atzīti par "neatļautu saturu". Uz jautājumiem Jurķis neatbildēja, toties atsūtīja dokumentu ar nosaukumu „Kārtība, kādā tiek izmantota Ķekavas novada pašvaldības manta un finanšu resursi”. Publicējam tā sadaļas, kas attiecas uz pašvaldības vadībai bīstamo internetu.
„VII Citas pašvaldības mantas izmantošana
68. Citu pašvaldības kustamo mantu (datorus, programmatūru, projektorus, kopētājus, kodoskopus, digitālās kameras, fotoaparātus, ekrānus u.c.) deputāti un darbinieki izmanto uzdoto darba pienākumu veikšanai.
69. Datorā aizliegts ievietot (lejupielādējot no interneta vai no pārnēsājama datu nesēja) jebkurus audio, video vai citus failus, kuri neattiecas uz darba pienākumu veikšanu un kuri ir svešu autortiesību objekts.
70. Internetu deputāti un darbinieki izmanto tikai tādas informācijas ieguvei, kas nepieciešama tiešo darba uzdevumu veikšanai.
71. Izmantojot internetu, darbiniekiem aizliegts:
71.1. Lejupielādēt un izpildīt jebkādus izpildāmos failus (*exe u.c.);
71.2. Lejupielādēt un instalēt jebkādus instalācijas failus;
71.3. Sniegt informāciju par darbību, ja tas nav saistīts ar tiešajiem darba pienākumiem;
71.4. Sniegt informāciju par sevi vai darba kolēģiem, ja tas nav saistīts ar tiešajiem darba pienākumiem;
71.5. Bez pašvaldības izpilddirektora rakstiskas atļaujas izmantot publiskos interneta pasta serverus (hotmail.com, yahoo.com, inbox.lv, gmail.com u.c.). Esošās publiskās adreses ir jāreģistrē pie datorsistēmu administratora;
71.6. Reģistrēties jebkādās vēstkopās, ja tas nav nepieciešams tiešo darba pienākumu veikšanai.
VIII Pašvaldības e-pasta izmantošana
72. E-pasta vēstules, kas nosūtītas vai saņemtas, izmantojot darbiniekiem piešķirto e-pasta adresi, reģistrējamas pie klientu apkalpošanas speciālista atbilstoši dokumentu aprites kārtībai Ķekavas novada pašvaldībā, pārsūtot tās reģistrācijai.
73. Nosūtot e-pasta vēstuli, darbinieks ievēro nosūtāmās informācijas konfidencialitātes pakāpi:
73.1. Nepieļaujot konfidenciālas informācijas nosūtīšanu personām, kurām tā nav paredzēta;
73.2. Nepieļaujot konfidenciālas informācijas nosūtīšanu atklātā veidā.
74. Darbinieks:
74.1. Neatver e-pasta vēstules pielikumu, ja tā saņemta no nezināma sūtītāja un vēstules virsraksts un teksta paskaidrojošā daļa ir nesalasāma vai neloģiska;
74.2. Neatver e-pasta vēstules pielikumu, ja tā saņemta no zināma sūtītāja un vēstules virsraksts un teksta paskaidrojošā daļa ir nesalasāma vai neloģiska;
74.3. Neizmanto e-pastu izpildāmo vai instalācijas failu izsūtīšanai, pārsūtīšanai un saņemšanai;
74.4. Neizmanto e-pastu izklaidējošo e-pastu vēstuļu izsūtīšanai un pārsūtīšanai citiem adresātiem.”
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
