Invalīdu stāvvietā Siguldā "nozīmējas" pat vairāki "galvas invalīdi" no Latvijas Televīzijas, Belte klusē
PIETIEK02.07.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājs Ivars Belte pagaidām klusē par Pietiek aizvadītās piektdienas vakarā fiksēto ainu pie Siguldas iepirkšanās centra Šokolāde, kur pat vairākiem gados jauniem un spriganiem "galvas invalīdiem" automašīnu ar vējstiklā ievietotu zīmi "LTV Latvijas Televīzija" bija ienācis prātā sava personiskā komforta vārdā novietot invalīdu stāvvietā.
Aina, kas piektdienas pievakarē pavērās tirdzniecības centra Šokolāde apmeklētāju acīm, patiešām bija neikdienišķa: invalīdu stāvvietā pie pašām centra durvīm bija novietota nevis kāda nekaunīga "biezā" automašīna, bet gan auto, kura vējstiklā bija ievietota norāde "LTV Latvijas Televīzija".
Automašīnas vadītājs jau gados centās nereaģēt uz viņa un automašīnas fiksēšanu attēlos, un arī vairāki spriganie "galvas invalīdi" - pasažieri, kuru labsajūtas nolūkos auto acīmredzami bija novietots tieši invalīdu stāvvietā, nelikās traucēties.
Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētājs Belte pagaidām nav vēlējies atbildēt ne uz vienu no šiem viņam nosūtītajiem jautājumiem:
1) vai automašīna ar valsts reģistrācijas numuru JD7381 pieder LTV vai arī LTV to izmanto?
2) kādu konkrētu personu (vārds, uzvārds, amats) vajadzībām minētā automašīna bija nodota šā gada 30. jūnija vakarā?
3) vai esat informēts, ka minētās personas minēto automašīnu 30. jūnija vakarā bija novietojušas invalīdu stāvvietā pie tirdzniecības centra Šokolāde Siguldā?
4) kā tieši Jūsu vadītā VSIA šai sakarā rīkosies?
5) cik bieži Jūsu vadītās VSIA darbinieki izmanto invalīdu autostāvvietas savam komfortam?
6) kādas tieši profilaktiskas un izskaidrojošas darbības Jūs kā VSIA Latvijas Televīzija valdes priekšsēdētājs esat veicis, lai nepieļautu šādu rīcību?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
