Īpaši dārgo "Porsche 911 Turbo S" reģistrējis kāds mazpazīstams uzņēmums
PIETIEK12.01.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aizvadītajā nedēļā interneta vidē mutuļoja neatbildēts jautājums - kurš Latvijas iedzīvotājs vai varbūt viesis gan varētu būt šā gada sākumā iegādājies jaunās paaudzes Porsche 911 modeļa īpaši sportiskās modifikācijas Turbo S auto, kura cena sākas no 195 tūkstošiem eiro.
"Jaunais Porsche 911 Turbo S tika prezentēts 2013. gada pavasarī. Tas aprīkots ar 560 zirgspēku jaudīgu 3,8 litru sešcilindru turbopūtes opozītmotoru, kas sajūgts ar septiņpakāpju sekvenciālo pārnesumkārbu PDK. Šāds automobilis no vietas līdz 100 km/h spēj paātrināties 3,1 sekundē un maksimāli sasniegt 318 km/h. Ražotāja norādītais degvielas vidējais patēriņš ir 9,7 litri benzīna uz 100 km ceļa," - šādi Latvijā janvāra sākumā reģistrēto tehnikas brīnumu aprakstīja portāls Delfi.
Pietiek noskaidrojis, ka jaunā melnās krāsas auto ar valsts reģistrācijas numuru JL-9213 oficiālā īpašniece ir mazpazīstamā SIA K-Trader, kuras oficiālā darbības joma ir "pārējās transporta palīgdarbības" un vienīgais īpašnieks - plašākai sabiedrībai tikpat mazpazīstamais 1963. gadā dzimušais Jurijs Leščiners.
Atšķirībā no vairākiem citiem uzņēmumiem, kas pēdējā gada laikā tāpat atzīmējušies ar Latvijas apstākļiem "eksotisku" automašīnu iegādi, K-Trader veic vismaz kaut cik vērā ņemamu uzņēmējdarbību un gūst arī peļņu, kuras gan šāda cenu līmeņa Porsche iegādei īsti nepietiktu: kā rāda Lursoft dati, 2012. gadu K-Trader beigusi ar 338,5 tūkstošu latu apgrozījumu un 14 298 latu peļņu. Gadu iepriekš uzņēmuma apgrozījums pārsniedzis pat pusmiljonu latu.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
