Iesaki rakstu: 
Aprakstīšu gadījumu, kas apliecina, ka pastāv aizdomas – tiesas un tiesneši, kuriem ir godīgi jāaizstāv visu iedzīvotāju tiesības, ir korumpēti. Veikli darboņi ar tiesnešu palīdzību papildina savas kabatas. Bet likums jau nav pārkāpts, un Latvijā ir atļauts viss.
SIA Sun Re.public 2006. gadā ar plašu vērienu uzsāka attīstīt dzīvojamo māju projektu Sun Republic Saulkrastos. Ar dzīvokļu pircējiem tika slēgti pirkuma priekšlīgumi, saņemot no pircējiem avansa maksājumus līdz pat 20% apmērā no pirkuma summas. 1 kv.m cena svārstījās no EUR 3500 līdz 4500. Pircēji Sun Re.public avansā iemaksāja lielas naudas summas.
Dzīvojamo māju kompleksu Sun Re.public ar priekšlīgumiem apņēmās nodot ekspluatācijā 2008.gada rudenī, taču solījumi netika pildīti. Mājas nodošana tika atlikta uz vēlāku laiku, solot pircējiem, ka uztraukumam nav pamata. Daudzi pircēji, notekot priekšlīgumā noteiktajam termiņam, no pirkuma atteicās un, kā to paredzēja līgums, prasīja atdot iemaksāto avansu. Samaksāto naudu Sun Re.public neatdeva – un tā līdz pat 2010.gada rudenim, kad pircējiem caur Maksātnespējas reģistru tapa zināms, ka Sun Re.public aizmuguriski un slepenībā no pircējiem, ir panācis ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasludināšanu.
Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības plāns paredzēja dzēst pircēju prasījumus pret Sun Re.public par 80%. Atlikušos 20% pircēji varēšot saņemt nākamo divu gadu laikā. Tad starp uzņēmīgā projekta attīstītāja kreditoriem parādījās kāda Seišelu salās reģistrēta sabiedrība Bonnet GRH Ltd. Savukārt SIA Resort Investment, kura ir reģistrēta tajā pašā juridiskajā adresē, kur Sun Re.public, iegūst no SEB bankas prasījuma tiesības pret Sun Re.public. Par administratoru tiek iecelts Jānis Jurkāns.
Lietu izskatīja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese Iveta Krēvica. Vidzemes priekšpilsētas tiesā tiesneša amata pienākumus veic administratora dzīvesbiedre Inga Krigena-Jurkāne. Jānis Jurkāns strādā juridiskajā birojā J.Jurkāns un O.Cers...
Par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs iesniedza Senātam protestu. Protests tika apmierināts, lieta nonāca Senātā. Senāts, izskatīdams Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu, nonāca pie secinājuma, ka tiesas lēmums nav pamatots un tādēļ atceļams, lieta nododama jaunai izskatīšanai Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai. Senāts lēmumā norādīja, ka prasījuma samazināšana par 80% ir būtisks kreditora interešu aizskārums. Ja kreditoru intereses tiek būtiski aizskartas, tad jābūt objektīvam un saprātīgam pamatojumam, ka pastāv samērīgums starp pielietotiem līdzekļiem un sasniedzamo mērķi.
Neskatoties uz to, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese Anita Moļņika, izskatot lietu no jauna, nospriež, ka 80% samazinājums ir pamatots, savā lēmumā pat necenšoties rast argumentus, ar kuriem pamatot, kāpēc 80% samazinājums būtu uzskatāms par pamatotu un saprātīgu dzīvokļu pircēju, pārsvarā privātpersonu, interešu ierobežojumu.
Pašreiz tiek veikta liela reklāmas akcija Latvijā, kurā tiek piedāvts iegādāties dzīvokļus Sun Republic projektā Saulkrastos, kurš būs pabeigts šā gada jūlijā. Šis projekts tiek aktīvi reklamēts arī Krievijā ar iespēju iegūt uzturēšanās atļaujas Latvijā.
Cilvēkiem, kuri ir iemaksājuši pirmo iemaksu par dzīvokli Sun Republic projektā, tiks atdoti tikai 20% no visas iemaksātās summas, un dzīvokļi tiks pārdoti vēl vienu reizi. Un tā ir izlēmuši tiesneši Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Cik godīgi ir šie tiesneši, un kā intereses viņi pārstāv?
Daudzi būtiski tiesvedību lēmumi steidzamā kārtā ir bijuši pieņemti tieši Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Citiem ir jāgaida pat vienu gadu, kamēr tiek nozīmēta tiesas diena. Zvērinātu advokātu birojam J.Jurkāns un O.Cers par to nav jāuztraucas, jo ar viņiem saistītās lietas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā tiek izskatītas ārpus kārtas un vienmēr ar ļoti labiem rezultātiem. Bet tas jau noteikti nav saistīts ar izteikto radniecību, bet ir tikai sagadīšanās. Ir pienācis laiks, kad jāizvēlas juridiskais birojs ar labiem radniecīgiem sakariem tiesās, jo ar profesionalitāti acīmredzami nepietiek...
Foto no city24.lv
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
