Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Ir mazi meli, ir lieli meli, un ir statistika

Artis Silavnieks, 12. Saeimas deputāta kandidāts
28.08.2014.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šis teiciens aktualitāti nav zaudējis arī mūsdienās. Tikai žēl, ka šoreiz tas ir aktuāls, saistībā ar tik demokrātisku lietu, kā Saeimas vēlēšanas.

Aizvakar man zvanīja dīvains numurs - +3727660300. Jau nopriecājos, ka mans senais draugs Urmass no Tallinas par mani atcerējies; varbūt ar zvanu mani pagodinājis pats prezidents Ilvess? Diemžēl ironija nevietā. Nācās vilties, kad kāds vīriņš ļoti lauzītā latviešu valodā man jautāja, vai man esot laiks atbildēt uz dažiem aptaujas jautājumiem. Laiks bija, tādēļ intereses pēc piekritu. Un tad sākās interesantākais.

Jau iepriekš biju dzirdējis stāstus par līdzīgām “aptaujām”. Īpaši spilgti atceros dienu, kad partija Suverenitāte kā pirmā iesniedza sarakstu CVK. Neilgi pēc tam kāds man pazīstams cilvēks saņēma tālruņa zvanu no kādas latviešu statistikas kompānijas - arī par līdzīgu tēmu, proti, Saeimas vēlēšanām. Augstākminētā partija uz doto brīdi bija vienīgā, kas iesniegusi visus dokumentus, tādējādi vienīgā, kurai vispār tajā brīdī bija visas iespējas un tiesības balotēties.

Šim cilvēkam jautāja, par kādu partiju viņš, visticamākais, balsotu Saeimas vēlēšanās. Liels bija viņa pārsteigums, ka nosauktas tika tikai dažas, turklāt vienīgās, kurai uz to brīdi vispār bija reālas iespējas piedalīties vēlēšanās, šajā sarakstā nebija. Pārsteigums vērtās jo lielāks, kad uz aizrādījumu, ka aptaujas veicēja nosauktās partijas nemaz vēl nav iesniegušas dokumentus, ka vienīgā, kas to ir izdarījusi, ir Suverenitāte, līdz ar to šobrīd tīri teorētiski varētu savas prognozes likt tikai uz vienu politisko spēku, operators braši atbildēja, ka mans paziņa noteikti kļūdās – šādas partijas viņa sarakstā neesot.

Kā izrādījās, aptauju privātai kompānijai pasūtīja LTV, lai izlemtu, kuru 8 partiju pārstāvjus aicināt uz diskusiju ciklu “Izvēlies nākotni”. Neaizmirsīsim, ka pieteikti ir 13 saraksti.

Var jau būt, ka savā ziņā loģisks ir spriedums uz diskusijām aicināt tikai populārāko politisko spēku pārstāvjus – ētera laiks, utt… Tomēr fakts, ka aptauja, kurā tiek klaji atbalstītas konkrētas partijas, pārējām pat neesot kā izvēles iespējai; kura pasūtīta privātai kompānijai, rada lielas bažas par šīs aptaujas rezultātu objektivitāti. Jau 2011. gadā tika saņemts Tiesībsarga atzinums par šādas sistēmas neobjektivitāti, tomēr nekas nemainās.

Viss būtu saprotams, ja šādi rīkotos kāda privāta telekompānija, kuru lobē konkrēts politiskais spēks, tomēr nacionālajam plašsaziņas līdzeklim vajadzētu būt godīgam, un, rīkojot subjektīvas aptaujas (jo tajā nepiedalās pilnīgi visi Latvijas balsstiesīgie iedzīvotāji, līdz ar to tā pat teorētiski nevar būt objektīva, nemaz nerunājot par jautājumu saturu), padarot vienu politisko spēku nepamatoti “populārāku” par citu, iespaidojot vēlētāju, tiek pārkāpts demokrātisku vēlēšanu pamatprincips.

Tomēr mans gadījums bija vēl nedaudz interesantāks. Kā jau minēju, mans jaunais igauņu draugs man jautāja, par kuru politisko spēku es visticamāk balsotu vēlēšanās, un nosauca man 5 vai 6 partijas. Es ieminējos, ka man simpatizējošā politiskā spēka starp viņa nosauktajiem nav, un jautāju, kādēļ viņš man piedāvā izvēlēties starp konkrētajām partijām, ja vēlēšanās piedalīsies vairāk.

Ignorēdams manu jautājumu, igaunis lūdza tomēr izvēlēties starp viņa nosauktajām partijām. Kad atbildēju, ka plānoju savu balsi atdot par citu politisko spēku, viņš tomēr žēlsirdīgi piekrita mani uzklausīt, un jautāja, kādu. Partijas Suverenitāte nosaukuma izburtošana tā, lai mans sarunu biedrs saprastu, bija… nepārspīlēšu, aptuveni pusotru minūti gara. Pieļauju, ka, nosaucot kādu citu, viņa sarakstā neminētu apvienību, būtu kas līdzīgs. Bet iesim tālāk.

Tomēr, kaut kur pierakstījis šo sarežģīto vārdu, mans sarunu biedrs turpināja, nosaucot skalu – pozitīvi, neitrāli, negatīvi, nav zināms, un lūdzot raksturot manu nostāju pret vairākiem politiķiem. Neesmu no tiem, kas šaubīgās telefonaptaujās aiz muguras apceļ konkurentus, tādēļ par visiem mana nostāja bija “neitrāla”, kaut jāpiebilst, ka vairākus es tik tiešām nemaz nezināju.

Pabeidzot šo tēmu, aptaujātājs man nosauca 15 šobrīd aktuālas problēmas un lūdza no tām izvēlēties 3, manuprāt, būtiskākās. Šis jautājums man likās normāls, tādēļ godīgi atbildēju.

Tomēr, kad jautāju, kas veic aptauju (mans sarunu biedrs sarunas sākumā bija neskaidri nomurminājis pētījumu kompānijas nosaukumu, bet īsti nebiju to sapratis) un kas to pasūta, atbildi nesagaidīju.

Interneta meklētājā Google ierakstot tālruņa numuru, no kura man tika zvanīts, atklājās, ka tā tik tiešām ir igauņu statistikas kompānija Faktum/Ariko.

Ņemot vērā LTV “izgājienu”, gribētos zināt, kurš vēl pasūta sev izdevīgas aptaujas. Tas tiešām ir pretīgi, ka vēlētājs tiek “nozombēts” ar šādiem “partiju reitingiem”.

Labāk banānus būtu dalījuši, vismaz kāds paēstu.

Ko noskaidroja Pietiek

Latvijas Televīzijas (LTV) komunikācijas vadītājs Klāvs Radziņš paskaidroja, ka LTV dalībnieku atlasei priekšvēlēšanu diskusijām izmanto kompānijas Latvijas fakti veiktās aptaujas. LTV esot pārliecināta, ka Latvijas fakti savos jautājumos ietver pilnīgi visus politiskos spēkus, kas iesnieguši kandidātu sarakstus 12.Saeimas vēlēšanām, jo tāda esot bijusi LTV prasība.

Latvijas faktu vadītājs Aigars Freimanis gan Pietiek apgalvoja, ka viņa vadītajai kompānijai nav komerciālu attiecību ar LTV, taču savās aptaujās kompānija tiešām ietverot visas partijas, kas iesniegušas sarakstus vēlēšanām, bet tā esot pašas kompānijas iniciatīva.

Kā skaidroja Freimanis, tiklīdz Centrālā vēlēšanu komisija ir paziņojusi, kas iesniedzis sarakstus, tā arī tieši šīs partijas tiek iekļautas iedzīvotāju aptaujās par izvēli Saeimas vēlēšanās. Sarežģītāk esot starpvēlēšanu periodos, kas aptaujās tiek iekļauti visi tie politiskie spēki, kas piedalījās iepriekšējās Saeimas vēlēšanās, kā arī jaunās partijas, kas publiski darījušas zināmu savu interesi startēt Saeimas vēlēšanās.

Jautājumos tiekot iekļautas arī vecās partijas, kas nav piedalījušās iepriekšējās Saeimas vēlēšanās, bet ir politiski aktīvas, piemēram, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) arī starpvēlēšanu periodos ir iekļauta jautājumos, lai gan jau ilgāku laiku nestartē Saeimas vēlēšanās. Un tikai pēc tam, kad tā paziņoja par startu 12.Saeimas vēlēšanās kopā ar Reģionu apvienību, iedzīvotāju aptaujas jautājumos parādījās jau šis konkrētais Saeimas vēlēšanās startējošais politiskais spēks.

Latvijas fakti partiju reitingus publiskojot savā interneta mājas lapā un ne no viena par šiem datiem naudu neprasot. Nekādas LTV prasības par iedzīvotāju aptaujas jautājumiem Latvijas faktiem neesot zināmas.

Klāvs Radziņš visas dienas garumā neatrada iespēju atbildēt uz precizējošiem jautājumiem, kādas tad īsti ir LTV un Latvijas faktu attiecības un kā LTV var būt droša, ka aptaujās tiešām tiek jautāts par visiem politiskajiem spēkiem, kas startē Saeimas vēlēšanās.

Kārtība, kā LTV izvēlas priekšvēlēšanu diskusiju dalībniekus, atbilstot Latvijas likumdošanai, norādīts LTV informācijā plašsaziņas līdzekļiem. Šo kārtību regulē Priekšvēlēšanu aģitācijas likums, kas nosaka, ka „vēlēšanām pieteikto deputātu kandidātu sarakstiem ir tiesības vismaz vienreiz piedalīties priekšvēlēšanu raidījumos elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmās sabiedriskā pasūtījuma ietvaros. Elektroniskais plašsaziņas līdzeklis nosaka priekšvēlēšanu raidījumu norises kārtību, ietverot deputātu kandidātu līdzdalības kritērijus, un šo kārtību savlaicīgi publisko".

Pietiek sazinājās arī ar Igaunijas pētījumu kompāniju Faktum/Ariko, kur paskaidroja, ka kompānijai ir filiāle arī Latvijā un tā tiešām veido partiju reitingus. Tas notiekot pēc klientu pasūtījuma, pasūtītāji esot politiskās partijas, kuru nosaukumus kompānijas pārstāvis neatklāja. Igaunijas kolēģi Latvijā aptaujas neveicot, turklāt Arta Silavnieka norādītais tālruņa numurs nemaz neesot Faktum/Ariko telefons. Aptaujas datus Faktum/Ariko nepubliskojot, bet piegādājot klientiem. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...