Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Katru rītu pusastoņos nāku pie savas  mašīnas, bet uz tās kokā dzied melnais meža strazds un  dzied. Viņš ir ļoti muzikāls un skaists – ar zelta knābi. Diemžēl viņš dzied uz manas mašīnas. Kad es viņam par to aizrādu, viņš lamādamies aizlido. Sausais atlikums ir vairāki balti pleķi uz mašīnas priekšējā stikla. Bet ir divas labas ziņas – kad strazdiene izperēs mazuļus (jādomā, otrais perējums), strazdam nebūs laika dziedāt. Un otra labā ziņa – melleņu laiks vēl nav pienācis, citādi sausais atlikums būtu violets un grūtāk notīrāms. Šim ievadam nav nekādas sasaites ar tālāko tekstu rakstā; nekādu alegoriju te nav.  

Nepiepildāms solījums – mazināt PVN zālēm

Ir meli, lieli meli un ministru priekšvēlēšanu rosība. Ir ministri, kas katru rītu un vakaru dzied televizorā. Daniels Pavļuts dažus mēnešus pirms vēlēšanām ir nācis klajā ar Konceptuālo ziņojumu par zāļu finansiālo pieejamību, kurā laipni piedāvā samazināt PVN recepšu un bezrecepšu zālēm no  12% uz 5%, pārskatīt zāļu cenas veidošanas principus, samazinot zāļu gala cenas pacientiem, noteikt konkrētu piecenojumu dārgām zālēm un veikt citas kustības.

Noklausījos Pavļutu  televīzijā un aplaudēju viņam: viedi vārdi – ja inflācijas dēļ pensionārs nevar zāles nopirkt, valstij jānāk viņam palīgā. Izlasīju konceptuālā ziņojuma projektu (tas nav pārlieku garš, tikai 40 lapaspuses – to var atrast MK dokumentos) – haotisks, balstīts uz ļoti atšķirīgiem dokumentiem, ļoti atšķirīga metodoloģija, tabulas un attēli ņemti no dažādiem avotiem, tādēļ to kopālikšanu var uzskatīt par kompilāciju. Rodas iespaids, ka Veselības ministrija dzīvo 2018. gadā, vismaz naudiskie aprēķini ir veci un pašreizējai situācijai neatbilstoši. 

Lielākā nelaime, ka dokumentu ir rakstījuši dažādi cilvēki (atšķirīgi termini, valoda, uzstādījumi) un dokuments satur milzīgas pretrunas. Atsevišķās vietās nekautrīgi tulkojumi no citu valstu dokumentiem, šķiet, izmantojot hugo.lv. 

Sākumā par PVN likmes samazināšanu. Ja nu Daniels Pavļuts vēlējās mazināt PVN zālēm ,  tad viņam bija pusotra gada šim vingrinājumam. Tad tas bija jādara laikā, kad bija ārkārtas  stāvoklis, kad Ministru kabinets varēja brīvi rosīties ar budžetu. Šobrīd paziņojums par PVN samazināšanu ir tīrs populisms, jo vienkārši šādu kustību līdz vēlēšanām izdarīt nevar – likumu par valsts budžetu šim gadam vaļā nevērs pat Bezkompromisa tiesiskuma valdība, kas jau ir bezkompromisā aizņēmusies uz mūsu bērnu un mazbērnu rēķina vairāk nekā visas iepriekšējās Latvijas valdības kopā.

Ja  nu Krišjānim Kariņam un Jānim Reiram ienāktu prātā tiešām PVN zālēm mazināt, tad viņiem nāktos to mazināt arī ēdmaņai un elektrībai, teātra biļetēm, minerālmēsliem, metāla  konstrukcijām un dažnedažādām ikdienas precēm, bet rindā ar likumprojektiem par PVN samazināšanu savā nozarē  nostātos visi pārējie ministri. 

Zemāks PVN zālēm neapšaubāmi arī man šķiet laba doma, bet šoreiz Pavļuta iniciatīva, ko viņš pats cildina un slavē televīzijā, ir tukša priekšvēlēšanu kampaņa, kuras rezultātā viņš paziņos – „es jau gribēju, bet tie sliktie neļāva”. Iespējams, tieši tādēļ koncepcijai piekabināts tik daudz citu nesaprotamu iniciatīvu, ka pret koncepciju kopumā skaļi iebildīs profesionāļi – aptiekāri, farmaceiti, vairumtirgotāji utt.

Populistika ir arī vienādi atvieglojumi recepšu un bezrecepšu zālēm. Igaunijā (arī Skandināvijas valstīs, Vācijā, Nīderlandē utt.) gandrīz visas recepšu zāles tiek kompensētas no valsts (vai apdrošināšanas) budžeta, bet globālās zāļu kompānijas vienmēr samazina cenas tad, ja pircējs ir valsts (kompensācija nozīmē, ka reālais maksātājs ir valsts).

Zāļu kompānijas mēdz lielākas atlaides dot lielākām valstīm. Un tomēr – gan kompensējamās zāles, gan lielākā daļa no recepšu medikamentiem Latvijā aptiekās ir vieni no lētākajiem Eiropā. Visi, kas netic šim apgalvojumam, ir laipni lūgti ar savu recepti aizbraukt līdz Zviedrijai vai Somijai, tiesa – šajās valstīs saviem iedzīvotājiem valsts kompensē  recepšu medikamentus.  

Reālajam mērķim būtu jābūt – pacientam ir jālieto zāles, kuras nozīmējis  ārsts, pie kam jālieto tādās devās, kādās tās ārsts izrakstījis, un tik bieži, kā tās nozīmētas. Daudz nozīmīgāks solis par populistisko (neizpildāmo) PVN samazinājumu, būtu visu ārsta izrakstīto antibakteriālo līdzekļu kompensācija.

Kaut Latvijā nav plašāku pētījumu par līdzestību zāļu lietošanā, varam izteikt pieņēmumus, kas balstās uz intervijām – līdz 50% cilvēku, kam ambulatori izrakstītas antibiotikas, tās nelieto, lieto pārlieku īsu laiku vai lieto nepareizās devās. Antibiotikas daļa pacientu nelieto, jo tās ir dārgas, tādēļ pacienti ielaiž slimību un  tālāk ārstējas slimnīcā – kas nozīmē lielākas izmaksas valsts budžetam. Otra problēma ir neregulāra un nepietiekama antibiotiku lietošana, kas nereti noved pie antibakteriālas rezistences.  

Bezrecepšu zāles un uzturbagātinātājus Latvijā lieto pārlieku daudz. Aptiekāres stāsta, ka pacienti nereti nepērk zāles, kas izrakstītas, kas jālieto ilgstoši un precīzi, lai samazinātu asinsspiedienu, holesterīna līmeni vai astmas simptomus, toties iepērk tabletes, kas tikai izskatās pēc medikamentiem, bet patiesībā ir uzturbagātinātāji bez pierādījumu bāzes un jebkādiem pētījumiem,  taču ar skaļu reklāmu. 

Ja Pavļuta paziņojums nebūtu populistika, tad viņam būtu jāmēģina pilnībā atbrīvot no PVN recepšu zāles, toties no bezrecepšu un uzturbagātinātāju tirdzniecības iegūtie līdzekļi budžetā jāatgriež nopietnu medikamentu kompensācijai (piemēram, onkoloģisko preparātu kompensācijai). Man tiešām šķiet, ka pacientu veselību un dzīvību nosaka kardiologa vai pneimonologa izrakstīti medikamenti, nevis pretblaugznu šampūns. 

Esmu ļoti skeptisks pret paracetamola (acetaminofēna) un nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (ibuprofēna, naproksēna, aspirīna, diklofenaka) pārmēru vieglo pieejamību, kas rezultējas ar nepatīkamiem kuņģa-zarnu trakta neveselības simptomiem – sliktu dūšu, sāpēm vēderā, uzpūšanos, vemšanu, caureju vai aizcietējumu, asiņošanu, aknu un nieru bojājumu, dažkārt pat ar ļoti smagu hronisku saindēšanos. Mūsdienu medicīnas pamatlicējs, šveiciešu ārsts un alķīmiķis Paracelzs (1493–1541) ir teicis – „zāles no indes atšķiras tikai ar devu”. 

Zāles kļūs dārgākas,  aptieku uzturēšanas izdevumi jau šobrīd ir strauji pieauguši 

Tas, ko Daniels Pavļuts jums nestāsta, ir: zāles kļūs dārgākas. Šobrīd par zāļu cenu pieaugumu runā jau visā Eiropā. Tam ir vairāki iemesli.

Pirmkārt, pazudīs daļa lētāku zāļu (galvenokārt, bezrecepšu), kas tika importētas no Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas. Otrkārt, līdz ar karu Eiropas zāļu firmām mazināsies noiets ne tikai Krievijā un Ukrainā, bet  arī  citās bijušās PSRS telpas valstīs, bet kompānijas zudušā tirgus dēļ cels cenas. Treškārt, ievērojami sadārdzināsies loģistika, uzglabāšana, sterilizācija utt. Ceturtkārt, Eiropas zāļu kompānijas samazinās lēto izejvielu iegādi Āzijas valstīs, jo būs spiestas atzīt, ka šo izejvielu lētums nozīmē lēta darbaspēka un bērnu ekspluatāciju, kā arī ķīmisko produktu nopludināšanu pasaules okeānā. 

Zāļu ražotāji šobrīd pakāpeniski paaugstina cenas līdz līmenim, lai ražošana būtu rentabla, bet aptieka kā farmaceitiskās darbības veicējs ir atkarīga no ražotāja piedāvātās cenas, kā arī veselības ministrijas izpratnes par procesiem nozarē.

Inflācija atstās iespaidu uz katru aptieku, pie kam – jo šī aptieka būs mazāka un tālāk no centra, jo grūtāk tai nāksies norēķināties par siltumu, ūdeni, gāzi, elektrību, transportu utt. Aptiekāru algas ir zemas. Bez speciālista ar augstāko farmaceitisko izglītību aptieka nevar pastāvēt. Aptiekām nepietiek darbinieku, bet algas nekonkurētspējas dēļ šogad no RSU Farmācijas fakultātes absolventiem aptiekas darbu uzsāks tikai trīs absolventi. 

Aptieku piecenojumi nav mainījušies kopš 2005. gada, tāpēc vidēja aptieka Latvijā nespēj veikt uzņēmējdarbību, balstoties uz ieņēmumiem tikai no zāļu esošā uzcenojuma, jo šāda ir bijusi valsts politika farmācijas jomā pēdējo 15 gadu laikā. 

Daniela Pavļuta dokumentā piedāvātie risinājumi radīs aptieku pastāvēšanas risku lauku reģionos. Iespējams, ka aptiekām, kas atrodas ķēdēs ar vairumtirdzniecību, ir kaut kādas kompensācijas iespējas, bet tai aptiekai, kas pieder pašai aptiekārei, Pavļuta ieteikumu realizācija kļūtu nāvējoša. Rodas iespaids, ka Pavļuts darbojas kāda interesēs, mēģinot piespiest visas privātās aptiekas iekļauties kāda liela (visdrīzāk ārvalstu kapitāla īpašumā esoša) vairumtirdzniecības  tīkla sastāvā.  

Priekšvēlēšanu solījumi par zāļu cenām

Protams, katrs politiskais spēks drīkst solīt, jo nevarot tak nesolīt. Pieredze liecina, ka visi sola lētas zāles un pašvaldību aptiekas, kurās zāles būšot lētākas. Neticiet šiem solījumiem! Protams, mūsdienās daudz ko nevar prognozēt, bet Eiropas lielāko sabiedrības veselības žurnālu lapaspusēs var izlasīt bažas par inflāciju arī veselības aprūpē un farmācijā. 

Politiķus, kas savām partijām raksta īsas un garas programmas, aicinu, pirmkārt, apsolīt izstrādāt valsts farmācijas politiku, kurā ietvert zāļu rezerves iespējama militāra konflikta gadījumam, zāļu ražošanas atbalstu Latvijas rūpnīcām, bioķīmisko preparātu rūpnīcu ar Eiropas Savienības finansējumu (šādu politiku izstrādāt bija apņēmusies arī Kariņa valdība savā programmā, tikai piemirsa solījumu).

Otrkārt, apsoliet ievērojami palielināt finansējumu kompensējamiem medikamentiem, inovatīviem medikamentiem. Tos, kas ir drosmīgi, un gatavi savus solījumus pildīt, aicinu apsolīt kompensēt recepšu medikamentus un šo solījumu realizēt četru gadu laikā.

Novērtē šo rakstu:

133
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...