Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Ir vai nav mums sava ārpolitika?

Ivars Zariņš, Saeimas deputāts (SC)
26.01.2013.
Komentāri (47)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šonedēļ Saeimā notika ārpolitikas debates. Tika apspriests ārlietu ministra ziņojums par paveikto un iecerēto darbību ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos.

Ziņojums tiešām bija eleganti un gludi uzrakstīts, bezmaz vai līdz sterilitātei pareizām frāzēm un formulējumiem, veiksmīgi noslēpjot visus asos, neērtos stūrus tā, lai nekas neaizķertos. Par ko tas arī saņēma citu ārpolitikas profesionāļu augsto novērtējumu.

Saeimas debates bija garas, bet pa lielam debatētāji viens otrā nemaz neklausījās, garlaikojās, pļāpāja, pastaigājās vai „čivināja” internetā. Tādejādi radot pamatotu jautājumu – cik reāls ir pats diskusiju priekšmets?...

Ziņojums saturēja Latvijas pozīcijas izklāstu gandrīz par visām pašreizējām pasaules aktualitātēm – notiekošo Sīrijā, Izraēlas un palestīniešu attiecībām, par Irānas kodolprogrammu, utt.

Protams, visiem šiem notikumiem zināmā mērā var būt tieša vai netieša ietekme uz mūsu valsti, un tāpēc ir jēga pozicionēt savu attieksmi arī pret tiem. Bet vai tomēr nebūtu bijis daudz svarīgāk un noderīgāk formulēt savu pozīciju ne tikai par Irānas kodolprogrammu, bet arī par Visaginas AES vai RailBaltica projektu – lietām, kas daudz vairāk skar Latvijas intereses un kur Latvija ar savu pozīciju varētu arī kaut ko ietekmēt?

Nu, piemēram, – uzlūkot Visaginas AES nevis šauri, tikai kā enerģētikas projektu (nogrūžot visus ar šo projektu saistītos lēmumus uz energokompānijas pleciem), bet gan kā projektu ar ģeopolitisku nozīmi, kāds tas noteikti ir Lietuvai, kurai bez šī projekta draud pamatīgākā energoatkarība no Krievijas, kādēļ tā ir spiesta iepirkt no Krievijas vairāk nekā 70% tai nepieciešamās elektroenerģijas! Tas savukārt dod mums manevra iespējas, kuras mēs neizmantojam – pirms risināt Lietuvai aktuālās ģeopolitiskas problēmas, būtu tikai loģiski vienoties ar Lietuvu par tām neatrisinātajām problēmām, kas ir aktuālas mums – jūras robeža ar naftas laukiem, kurus vēlās no mums apstrīdēt Lietuva vai Lietuvas nojauktās sliedes pie Reņģes, lai Baltkrievijas tranzīta kravas nevarētu nosūtīt uz Liepājas ostu, uc.

Tāpat par Rail Baltica projektu, kurš tik svarīgs ir mūsu kaimiņiem Igauņiem.

Tomēr nekas no tā, ko Latvija varētu ietekmēt ar saviem ārpolitiskajiem lēmumiem, ziņojumā netika izskatīts. Kādēļ tas netika izdarīts?

Vai tādēļ, ka nebija, no kā norakstīt pareizos formulējumus, vai arī tāpēc, ka baidāmies kļūt par skabargu kādam uzdrošinoties paust savas nacionālās intereses?

Ir saprotams, ka ļoti ērti ir runāt par lietām, par kurām mums nav jāuzņemas atbildība, kur no mūsu pozīcijas nekas nav atkarīgs, kur pašiem nekas īpaši nav jādomā, kur lēmumi tiks pieņemti un procesi norisināsies neatkarīgi no mūsu ieņemtās pozīcijas.

Tas ir līdzīgi kā anekdotē par Jaunā gada sagaidīšanu: ko jūs izlēmāt par Jauno gadu? Mēs izlēmām – lai jau tas nāk!...

Var to nosaukt par mūsu ārpolitiku, lai gan šī izvairīšanās pašiem pieņemt lēmumus (ja vien kāds netur mūs aiz rokas vai nenodiktē tos) un uzņemties atbildību par tiem caurstrāvo visu mūsu politiku: lai atceramies kaut vai pēdējos notikumus ar lielajiem valsts iepirkumiem vai amatpersonu algām – no tāda aspekta tiešām ar rūgtu ironiju sanāk atzīt, ka mūsu ārpolitika ir mūsu iekšpolitikas turpinājums.

Un vai mēs vispār varam atļauties apgalvot, ka mums ir sava ārpolitika?

Jo apgalvot, ka mums ir sava ārpolitika, nozīmē apgalvot, ka tā sastāv no mūsu pašu pieņemtiem lēmumiem, kuri balstās uz mūsu pašu izdarītiem secinājumiem, kas iegūti mūsu pašu veiktās informācijas analīzes rezultātā, uz tās informācijas pamata, kuras patiesumu mēs paši esam verificējuši.

Cik no tā visa mēs nodrošinām sev paši? Un cik to tā visa tiek iegūts vienkārši copy – paste režīmā vai vienkārši tiek replicēts, mazliet interpretējot?

Vai tā būtu izejas informācija, situācijas analīze, veiktie secinājumi vai pat pieņemtie lēmumi...

Jā, protams, var uzreiz atrunāties, ka šādai situācijai ir ne tikai subjektīvs, bet arī objektīvs pamatojums - kopš esam Eiropas Savienībā, NATO, mums ir jāvadās no spēles nosacījumiem, kurus uzliek šis kopējais ietvars. Neviens jau to neapstrīd. Arī tās priekšrocības, ko Latvijai sniedz integrācija šajās struktūrās. Runa ir par to, cik adekvāti savām interesēm mēs to visu spējam izmantot.

Jo, pat ja mēs paši pieņemam savus lēmumus – bet, ja lemšanas procesā neizpildām paši kaut vienu šīs ķēdes posmu, tad gala rezultāts (mūsu lēmumi) kļūst manipulējams - mēs vairs nevaram apgalvot, ka rezultāts, ko mēs iegūstam, ir mūsu un nodrošina mūsu interešu īstenošanu.

Tad nu, pirms ļauties taisnīgam sašutumam par šīm šaubām, ir vietā godīgi sev pajautāt – kāda tad ir lietu patiesā kārtība?...

Un patiesībā to nav nemaz grūti noskaidrot!

 Nu, piemēram, ņemam AM ziņojumā rakstīto:

 „...2013.gadā viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas ietekmēs Latvijas ārpolitiku, ir situācijas attīstība Eiropas Savienībā.”

Nenoliedzami. Bet, ja tas ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, tad, lūdzu, atbildiet – kur ir šīs situācijas analīze, veiktie secinājumi, attīstības prognozes, alternatīvu izvērtējums un, balstoties uz to visu, – mūsu rīcības plāni?

Kā mēs redzam dzīvē - nekā tāda mums nav.

 Šajā kontekstā to uzskatāmi apliecina arī „euro” ieviešanas kampaņa. Tā vietā, lai tiktu vesta kompetenta, izvērsta diskusija, kas pierāda valdošās elites piedāvātā kursa pamatotību – sniedzot esošās situācijas un iespējamo nākotnes scenāriju (alternatīvu) izvērstu analīzi, argumentēti pierādot tālāku valsts suverenitātes zaudēšanas nepieciešamību, kas tiks atsvērta ar tiem federalizācijas labumiem, kurus iegūsim – nekas tāds netiek darīts, mums tiek piedāvāti tikai atsevišķi, no konteksta izrauti fakti un jau gatavi apgalvojumi, „laimes formulas” bez pamatojuma, kuras jāuztver kā absolūtās patiesības un uz kurām tālāk mums ir jābūvē visa sava nākotne.

Zinot to, kādi procesi notiek Eirozonā - piemēram, kas saistīts ar ciešākas Ekonomiskās un Monetārās Savienības veidošanu, un redzot, kas no tā un kā tiek pasniegts sabiedrībai, nu nekādi nevar runāt pat par adekvātu situācijas pasniegšanu, nemaz nerunājot par secinājumiem. Toties tiek skandināti skaļi apgalvojumi no augstām kancelēm. Un tā tiek veidota mūsu politika....

Notiekošais ir gluži kā parodija situācijai vecajā labajā latviešu filmā Vella kalpi, kad Rīgu grasījās ieņemt karaļa Gustava karapulks. „Gudrie varas vīri” domāja, kā ērtāk situācijai padoties, taču tā „dumjā tauta” tam nevēlējās piekrist un bija pat gatava pretoties karaļa Gustava karaspēkam, kas galīgi neietilpa „cienīgā svētā tēva” plānos, kuram bija apsolīts augsts amats, ja Rīgu izdosies ieņemt pēc iespējas ātrāk. Tāpēc, lai iegūtu tautas atbalstu saviem plāniem, tas no savas augstās kanceles sauca par ”vella kalpiem” tos, kas uzdrošinājās pretoties šiem plāniem, apgalvojot, ka tie kalpojot pašam nelabajam...

Gribētos tomēr arī analīzi. Izsvērtu un vispusīgu. Pirms trīcošām rokām uz spilventiņa turēsim savu suverenitāti, lai atdotu to kādam. Jo iespējams, ka atpakaļ to mēs vairs nedabūsim nekad.

Protams, uz to visu jau ir sagatavots varens pretarguments – no biežās lietošanas jau krietni nodeldēts „džokeris”, ar kuru tiek nosists jebkurš arguments par mūsu pašnoteikšanās tiesībām – mēs taču esam tik maziņi! Tāpēc mums nav izvēles, jo citādāk neizdzīvosim! (Tiesa, kā mēs izdzīvosim ar džokera lietotāju piedāvāto scenāriju, arī to joprojām mums neviens tā arī nav spējis izklāstīt....)

Jā, mēs esam mazi. Bet, sekojot piedāvātajai loģikai, sanāk, ka arī džungļos izdzīvot vajadzētu tikai lielajiem zvēriem. Taču tas tā nav. Bieži ir pat otrādi – lielākas iespējas ir tieši mazajiem! Svarīgi, lai to uzvedības profils būtu tiem atbilstošs un tādejādi dotu iespējas izmantot tiem savas priekšrocības – jo, ja akli tiek kopēta lielo zvēru uzvedība, tie zaudētu lielajiem zvēriem konkurences cīņā vai kļūtu par to barību. Un tā ir tā dzīves gudrība, kuru mēs nu nekādi nevēlamies pieņemt – nevis izmērs, bet mūsu rīcība ir tas, kas nosaka un noteiks mūsu esošās un tālākās pastāvēšanas iespējas. Vai mēs beidzot spēsim noticēt paši sev un uzdrošināties stādīt sev priekšā tos uzdevumus, kas ir aktuāli tieši mums, izvirzīt tiem reālu rīcības plānu, un īstenot to. Un ja mēs paskatāmies uz situāciju pasaules ekonomikā – sekmīgāko, konkurētspējīgāko valstu topā vairākumā ir tieši mazās valstis – Singapūra, Dānija, Šveice, Izraēla, uc. Tas tikai apliecina, ka arī mums ir tādas iespējas - atliek tikai uzdrošināties tās apzināties un izmantot, kā kādreiz to izdarīja augstākminētās valstis, dažām no kurām, pēc džokera vicinātāju loģikas, tagad nebūtu ne mazākā pamata atrasties uz pasaules kartes, tāpat kā tagad tas tiek piesolīts arī mums...

Savukārt tiem, kuri dzīvo ar pārliecību, ka ar džokeri piedurknē (t.i. esot pareizajā „draugu” pulkā) mēs varēsim atrisināt visus savus izaicinājumus, un tāpēc par savām kārtīm mums nav jārūpējas, labs iemesls aizdomāties būtu nesenais britu premjera paziņojums par tālāko iespējamo Lielbritānijas līdzdalību Eiropas Savienībā, kas tikai vēlreiz apliecināja veco labo patiesību - „politikā nav draugu, ir tikai intereses”. Tāpēc tādai mazai valstij kā Latvija ir ļoti bīstami turpināt lolot ilūzijas par notiekošo Eiropas Savienībā, neizdarot savus mājas darbus un nevēloties saprast šo elementāro patiesību - Eiropas Savienība tiek izmantota kā instruments, ar ko lielās Eiropas valstis var ērtāk īstenot savas intereses, un, tiklīdz šīs intereses atšķirsies no tā, ko tām var sniegt esošā lietu kārtība, šī kārtība tiks mainīta vai pamesta kā tukša nevajadzīga čaula, nerūpējoties par tiem mazajiem dzīvnieciņiem, kas tajā būs iekārtojušies kā savā mājvietā.

Tie, kas vēlas to apšaubīt – pamēģiniet atbildēt: kāpēc mūsu zemniekiem godīgus lauksaimniecības platību tiešos maksājumus neredzēt kā savas ausis, lai cik godīgi un priekšzīmīgi mēs pildītu savus pienākumus Eiropas Savienībā?...

Varbūt tomēr ir vērts spēlēt ne tikai ar džokeriem?

Novērtē šo rakstu:

46
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Neiejauciet bērnus, „Latvijas valsts mežu” barotie pakalpiņi

FotoPēc bērnu piedzimšanas cilvēki kļūst emocionālāki attiecībā uz bērniem. Nesen kļuvu par tēvu jau trešajai meitai, tāpēc par sevi to zinu droši. Un emociju spektrs ir visplašākais - no aizkustinājuma asaru valdīšanas par tādiem niekiem kā dziesma "Save Your Kisses for Me" līdz neizmērojamam niknumam, klausoties radio par to, kā izturas pret bērniem dažos bērnu namos. Varbūt tieši tāpēc šķebinoši bija lasīt Māra Liopas jaunāko garadarbu portālā "Delfi", kur minētais kungs savas organizācijas īstenoto pret dabas aizsardzību vērsto politiku attaisno ar bērnu interešu aizstāvību.
Lasīt visu...

12

Par Čakšas izteikumiem un „Divpadsmit krēsliem”

Foto7.aprīlī tiku publicējis savu lekciju par ārstu sertifikācijas procesa īpatnībām. Šai sakarā esmu saņēmis vairāku interesentu jautājumus par divdesmit astoto slaidu (1.pielikums šai vēstulei) – kādas tad konkrētāk ir pretrunas valsts finansētajā veselības aprūpes sistēmā?
Lasīt visu...

12

Pusmiljons mediju atbalstam ir izdalīts „savējiem”: Kučinski un Melbārde, vai to pieļausiet?

FotoVēršamies pie Jums ar atklātu vēstuli, lai paustu savu neizpratni par Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) rīkotā konkursa „Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” neprofesionālo norisi un nespēju nodrošināt Ministru kabineta pieņemtā dokumenta „Par Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam” izpildi.
Lasīt visu...

12

Islāma frontē bez pārmaiņām, jeb kā Zanders “analizēja” DP pārskatu

FotoNesen Drošības policija (DP) nākusi klajā ar pērnā gada pārskatu, kurā norādīts, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, terorisma draudu līmenis ir zems, tomēr radikalizācija novērojama arī Latvijā.[1] Par vienu no iemesliem minēts fakts, ka bijušais Latvijas islāma kultūras centra vadītājs Oļegs Petrovs no Islāma valsts izplata latviski tulkotu tās propagandu Latvijas ummah (ticīgo kopienai).[2]
Lasīt visu...

21

Tauta ir runājusi, vai kāds klausījās?

FotoPēdējā laikā aizvien biežāk dzirdam aicinājumu parakstīt kādu iniciatīvu par izmaiņām likumdošanā, paust savu viedokli kādā aptaujā, aizpildot anketu vai klikšķinot internetā. Tas ļauj secināt, ka vairāk nekā 25 neatkarības gadi ir darījuši savu un esam sākuši saprast, ka dzīvojam demokrātijā un drīkstam paust savu viedokli.
Lasīt visu...

6

Aicinām LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties

FotoBiedrība ProBonoPublico.Latvia, pamatojoties uz aizvien dziļāku krīzi tieslietu sistēmā un būtiskiem pamattiesību pārkāpumiem, kurus iniciē pati Tieslietu ministrija tās ministra Dzintara Rasnača (NA) vadībā, aicina LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties, dodot ministra krēsla vietu spējīgākai personai, kura izprot tiesiskuma nozīmi un lomu valsts attīstībā un sabiedrības labklājībā.
Lasīt visu...

21

Oficiālās jeb deklarētās “demokrātijas” noklusētā īstenība

FotoVairums no mums daudzkārt ir dzirdējuši demokrātu bieži drillēto Vinstona Čērčila teicienu par to, ka par demokrātiju nekas labāks neesot izdomāts ar visiem tās trūkumiem. Patiesībā tas skanēja šādi: DEMOCRACY IS THE WORST FORM OF GOVERNMENT, EXCEPT ALL THOSE OTHER FORMS THAT HAVE BEEN FROM TIME TO TIME. Kas nozīmē ka vēsturē ir bijuši par mūsdienu “demokrātiju” taisnīgāki tautu pašpārvaldes modeļi un patlaban mēs esam tuvāk Ķīnas mūrim nekā skandinātajai suverenitātei.
Lasīt visu...

21

Ecce homo! Dictum de omni et nullo

FotoŠajā esejā ir gods godbijīgi tuvoties latīņu valodas mīluļiem. Viņu darbības vērtība ir nosaukta latīņu valodā. Tāpēc latīņu valodas sprēgāšana ir obligāti jāņem vērā. To nedrīkst ignorēt. Obligāti nedrīkst būt nevērīga izturēšanās pret latīņu valodu. Nedrīkst nevēlēties zināt un savu iespēju robežās nelietot latīņu valodu. Tas nav pieļaujams. Tāpēc esejas autoram un esejas lasītājiem ir jāpārceļas uz latīņu valodas pasauli. Lūdzu, ievērosim: nevis uz latīnismu pasauli, bet uz latīņu valodas pasauli! Praktiski tas nozīmē pārcelšanos uz divvalodu pasauli – latīņu valodas pasauli + latviešu valodas pasauli.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam

2017.gada 18.aprīlī noklausījāmies Latvijas Radio ziņu dienesta korespondentes Vitas Anstrates...

Foto

Kauns lasīt, ko raksta augsti profesionāli Tieslietu ministrijas juristi

Godātie Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki, kam Jūs rakstāt šādus rakstus**, kuri pamatos saskan ar nelikumīgiem un nepamatotiem...

Foto

Gaismas spēku suicīds jeb Sniegbaltītes pamāte pret karali Līru

Francijas prezidenta vēlēšanu kampaņa attīstās pēc tā paša scenārija, ko jau apskatīju Austrijas vēlēšanu sakarā: valdošo partiju...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām, visiem 100 Saeimas deputātiem

Ar zemāk teikto informējam par apšaubāmiem, atklāti sakot, par prettiesiskiem secinājumiem tiesu spriedumos, par to neatbilstību likumu...

Foto

Īss ieskats praktiskās ģenētikas vēsturē

XIX gadsimta otrajā pusē, samazinoties reliģijas ietekmei un pieaugot gēnu zinātnes iespaidam, savu kundzību (koloniālismu, verdzību, brīvās tirdzniecības noteikumu uzspiešanu) rietumvalstu...

Foto

Dažas īpaši aktuālas jomas, kurās nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība

Dārgie Kristum ticīgie! Šodienas liturģiskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies,...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: vārdnīca

Katrā laikmetā ir īpaši iecienīti vārdi, un tie pulcējās modernā vārdnīcā. Šī vārdnīca ir populāra sabiedrībā. Vārdnīcai ir starptautisks pielietojums. To bez...

Foto

Kūst knabisma kults

Latvijas sabiedriskajā domā un medijos veidojas kaut kas līdzīgs apziņas atkusnim, prātu attīrīšanai no agrāk iepotētiem politiskajiem priekšstatiem un mītiem. Arvien skaļāk tiek izvērtēts...

Foto

Quo vadis, Donald Trump?

Par vienu no izteiktākajiem pēdējo laiku “modes trendiem” plašsaziņas līdzekļos ir kļuvusi sacenšanās jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa ķengāšanā un zākāšanā. Šis...

Foto

Profesori Frankenšteini cīņā pret ģenētisko šovinismu

Jau daudzus gadus liberālleftisti meklē veidus, kā apkarot "rasismu", un katrs to jaunizgudrojums ir absurdāks par iepriekšējo. Bet viņu pati...

Foto

Pilnmēness (un tā imaginārā ietekme)

Par skriešanu sienā ar pieri. Saprotu, ka šādi raksti nes prieku tikai tai pusei, kura piekrīt te paustajam. Otru pusi pārliecināt...

Foto

Pēc Preses kluba

Vakar piedalījos TV24 raidījumā “Preses klubs”, kas izvērtās par cīņu klubu. Diemžel bez Breda Pita un Edvarda Nortona. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka politiķu...

Foto

Joviāli juvenālisko juvenilu jukas

Trīs latīnismi un viens latvisks vārds virsrakstā, saprotams, ir cinisma demonstrācija. Viss ir kā parasti. Cinisms parasti ir neticības draugs. Cinisma avots...

Foto

Pārtrauciet VDK ietekmi Latvijā vai atkāpieties: atklāta vēstule Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizīša kungam

Saņemot no Jums formālu atbildi uz savu vēstuli un iesniegumu, kurā...

Foto

„Dogo” sāgas turpinājums - tiesvedība, meli un iebiedēšana: kā „Tukuma straume” glābj diskreditēto zīmolu

Pirms pāris nedēļām pie lielveikala "Sky" Mežciemā Rīgā piebrauca busiņš ar uzrakstu...

Foto

Vai man, Mārupes novada domes deputātam, ir iespējams atcelt NĪN?

Šī ir Mārupes novada domes deputāta Jāņa Rušenieka oficiāla atbilde Mārupes novada iedzīvotājam Ivo Stieģelim (E-iesnieguma...

Foto

Latviešu tauta ir vienīgais likumīgais saimnieks savā Tēvzemē

Šai Baltijas jūras krastā joprojām zeme turpina vaidēt zem apspiesto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju klusajiem, pazemīgajiem soļiem....

Foto

Par ko Pētera Apiņa čomi iedeva viņam goda doktora grādu?

Zinātņu akadēmijā Pētera Apiņa čomi viņam iedeva goda doktora grādu. Par ko? Par to, ka Gardovskim,...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – III daļa

Uz likuma pamata zemi zem mājās var lietot CL...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – II daļa

Acīmredzami jāsecina, ka AT Senāts atsevišķi kategoriju lietās turpina...

Foto

Kas ļauts valsts medijam, nav ļauts municipālam?

Augstākās tiesas spriedums, vērtējot laikraksta «Bauskas Dzīve» pretenzijas pret Iecavas novada domes mediju biznesu, pelnīti izsauca atzinīgu ažiotāžu, pat...

Foto

Cik ticami ir DNS analīžu rezultāti?

Ja īsi, tad DNS analīzes rezultāti nevar kalpot par vienīgo un galīgo pierādījumu, jo DNS laboratorijas nenosaka paternitāti, bet tikai...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – I daļa

Piespiedu rakstura tiesiskās attiecības „uz likuma pamata” tiek nodibinātas...

Foto

Diemžēl arī turpmāk atvieglojumi suņu obligātajā apzīmēšanā nav gaidāmi

Š.g. 30.martā Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas paredzēja turpmāk mājas istabas dzīvnieku apzīmēšanas kārtību tāpat...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: cerību mirklis

Civilizācijas norieta enciklopēdijā cerību mirklis ir atsevišķs šķirklis. Eiropeīdu civilizācijas visjaunākais cerību mirklis var ilgt astoņus gadus. Labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā...

Foto

Pašvaldību vēlēšanas Rīgā gaidot: ar ko gan nacionāļi (ne)atšķiras no urlakoviešiem?

Mūsu t.s. „labējie spēki”, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sākuši pilnā balsī skandināt, cik svarīgi būtu dabūt...

Foto

Tilts Rīgā un tilts Londonā: dažādās pieejas

Rīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz...

Foto

Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

Vēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs...

Foto

Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam

2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976)...

Foto

Kā es devos pie mēra taisnību un atbalstu meklēt

27. janvārī pēc 5 gadu gaidīšanas beidzot tiku pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova personīgi. „Ciemošanās” laiks –...

Foto

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības...

Foto

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā...

Foto

Sabiedrība nav gatava

Nesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi...

Foto

Jaunākais nacionālais noziegums

Noziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem,...

Foto

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti...

Foto

Pietiks par DEPO

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī...