Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

No komentāriem redzams, ka masu izglītība jau ir padarījusi savu melno darbu.

Atbildēt

Latviešu taukmīļu sadzemdētajai "6.oktobra paaudzei" vajadzētu dibināt jaunu mācību iestādi - "Postcilvēku perversiju postakadēmiju". Nupat (22.I) "delfos" ir kārtējais perversais murgojums priekš latviešu tautas. Tā autors ir docents - latviešu jaunatnes skolotājs no "stradiņiem", kur vispār ir liels bars šarlatānu ar Sedlenieku priekšgalā. Tātad vajag nodalīties no "stradiņiem" un veidot jaunu, un tautai vajadzīgu postakadēmiju.

Atbildēt

»

Pienākums jāpilda.Saimnieki citādi neļauj.Sanāk īstens godavīrs?

Atbildēt

»

Precīzi!

Atbildēt

Žīds nav tautība , tā ir profesija . Mūsu trīs A ,piemēram, ir izcili žīdi .Un šodien tādu ir savairojies ... leģions .

Atbildēt

"Taču masu izglītības patieso funkciju atklāti neatzina pat sociālismā."
Par masu izglītības OBJEKTĪVO funkciju tieši un atklāti runāja izcilais sociālisma teorētiķis un reālpolitiķis V.I.Ļeņins 1921.g. Ikvienam patiesības meklētājam noder pārlasīt V.I.Ļeņina "Jaunā ekonomiskā politika un politapgaismotāju uzdevumi / НОВАЯ ЭКОНОМИЧЕСКАЯ ПОЛИТИКА И ЗАДАЧИ ПОЛИТПРОСВЕТОВ - vismaz sadaļu Pats lielākais brīnums / САМОЕ БОЛЬШОЕ ЧУДО

Atbildēt

AP raksta varbūt pārāk gari, varētu īsāk, konkrētāk. Bet tur var atrast arī īsas un konkrētas atziņas, kā piem
"Priekšplānā ir trīs šausmīgas stulbības: 1) izturēšanās pret izglītību kā pakalpojumu sfēru; 2) izturēšanās pret izglītību kā tirgus sastāvdaļu un tāpēc pieļaujot izglītību kā biznesu; 3) neprasme pret zinātni izturēties kā pret izglītības sistēmas lokomotīvi.
…Taču Latvijā ir vēl viena nelaime – skolotāja profesijas nihilisms....
"

Atbildēt

Un šī Ostrovska aprakstītā autobiogrāfiskā epizode laikam ir latviešus nomelnojošs padomju propagandas produkts vai arī šo "noziegumu" pret brālīgo ukraiņu "tautu" paveica arī žīdi:

"Pamaisīja ar karoti katliņā, lūpas izstiepis, pagaršoja no karotes leju un turpināja: „ Bet gadās dažkārt arī suņa nāve. Nelaba nāve, bez goda. Kad mēs kāvāmies pie Izjaslavļas—ir tāda vecu laiku pilsēta, vēl kņazu laika celta. Pie Goriņas upes. Tur vēl ir poļu baznīca, tikpat kā cietoksnis, ne klātu tikt. Nu tad, redz, tur mēs iesprukām. Ķēdē virzāmies pa ieliņām. Labo flangu mums sargāja latvieši. Izskrienam mēs, tātad, uz šosejas, skatāmies, viena dārza malā trīs zirgi pie žoga pieslieti, apsegloti.

Nu, mēs, protama lieta, domājam: sak, poļu neliešus nogrābsim. Cilvēku desmit saklupām pagalmā. Pašā priekšā ar milzīgu mauzeri rokā triecas viņu—latviešu rotas komandieris.

Aizkļuvām līdz mājai, durvis vaļā. Mēs iekšā. Domājam — poļi, bet iznāca otrādi. Pašu patruļa darās. Agrāk par mums tur iedzinusies.

Redzam, notiek pagalam nelabas lietas. Skaidri redzams, sievišķim mācas virsū. Dzīvoja tur tāds poļu oficierelis. Nu, viņi, sacīt, šā sievu stiepuši gar zemi. Kā latvietis to visu ieraudzīja, tā nez ko savā mēlē uzkliedza. Sagrāba tos trīs un vilceniski izvilka sētsvidū. Mēs, krievi, tur bijām tikai divi, visi pārējie latvieši. Komandieri sauca par Briedi. Lai ar es no viņu valodas nenieka nesaprotu, tak redzu — skaidra lieta, liks pie sienas. Stingra tauta tie latvieši, krama gājuma. Aizstiepa viņi šos pie mūra staļļa. Pagalam ir, domāju, nolaidīs no kājas kā likts. Bet viens no tiem, kas uzrāvušies, īsti zaļoksnējs tēviņš — mūlis tāds, ka prasīt prasās iedauzāms, — neļaujas, spirinās pretim. Lamājas uz velna paraušanu. Meitieša dēļ, saka, pie sienas likti Arī citi lūdzas, lai šos pasaudzē.

Man no visa šitā šermuļi iet pār kauliem. Pieskrienu Briedim klāt un saku: «Biedri rotas komandier, lai tribunāls viņus tiesā. Kāpēc tev ar viņu asinīm rokas ķērnāt? Pilsētā kauja vēl nav beigusies, bet mēs te ar šiem piņķējamies.» Kā nu viņš pagriezās pret mani, tā es uz vietas savus vārdus nožēloju. Acis viņam kā tīģerim. Ar mauzeri man pa zobiem. Septiņus gadus karoju, bet nu nelāgā iznāca, nobijos. Redzu, nošaus bez vārda runas. Uzbrēca man krievu valodā. Viņu tikko var saprast: «Karogs asinīs krāsots, bet šie par kaunu visai armijai. Bandītam bandīta nāve.»

Es neizturēju, skriešus likos ārā no sētsvidus uz ielas; bet aiz muguras skan šāvieni. Beigas ir, domāju. Kad izgājām ķēdē, pilsēta jau bija mūsu. Redz, kas iznāca."

Atbildēt

Ak, nu jā, žīdi, protams, pie visa vainīgi, kā gan tos varēja piemirst :) Te ko iebilst par latviešu žīdiem, žīdu piemērošanās dabu un vēl dažām citām niansēm laikam būs lieki. Bet Lācis arī bija žīds? Un Bērziņš (tas kurš tiešām Bērziņš, nevis Ķuzis)? Un visi tie "čekisti", kuri AK sēdēs savā starpā latviski runāja, kas ir ticis ieprotokolēts? Un sarkanie strēlnieki? Jā, nabaga daudzcietušais latviešu etnoss te nu ir absolūti nevainīgs :)

Atbildēt

Tā tas ir. Ja krieviem ir jāglābjas no žīdiem un pusžīdiem, kuri visur grauj, tad latviešiem ir jāglābjas no savējiem latviešu izcelsmes grāvējiem bez prāta, jo visur priekšā ir riebekļi ar truliem purniem.

Atbildēt

»

čekisti tagad sākuši krāsot savus pretiniekus sarkanus !kaut kāds piderduss Grantiņam arī publiski šuj klāt moskau .:D
Cik tomēr sekli tas viss .Nevajag nemaz psrs laikus , pietiks viņiem (4.maija kliķei) ar to ,ko sastrādājuši mūsdienās ,sākot ar 90-tajiem.
Tu atver vēsturi un izlasi komisāru sarakstu pēc revolūcijas un to etnisko sastāvu . Maitas , jūsu algas diena tuvojas .

Atbildēt

»

Te laikam domāts bēdīgi slavenais Peters.Bet peters nebija latvietis , Peters bija žīds un čeka ir žīdu izperējums.

Atbildēt

ja Priedītis gadījumā ir latvietis,tad viņā noteikti sēž maziņš vai varbūt pat liels čekists.Laikam tāpēc Priedītis vienīgais no visiem latviešu čekistiem lepojas ar to,ka bija čekas kalps.Priedītis,kā jau latvietis un čekists,spriež par visiem citiem latviešiem pēc sevis.

Atbildēt

»

no tās nevar uzzināt,kas par zvēru ir "pantonīma".Līdz šim mēs zinājām par pantomīmas mākslu.

Atbildēt

»

Žuļa kungs, Jums pašam nav kauns par savu aprobežotību?! Izglītotam un godīgam latvietim neklātos rakstīt to, ko Jūs uzrakstījāt, tādos formulējumos, kādus izmantojāt. Atveram vēstures grāmatas, wikipēdiju, paguglējam internetā un uzzinām Ārkārtas komitejas (krieviski Cherezvechainij komitet, saīsināti - Čhe Ka - čeka) dibināšanas vēsturi, dibinātājus un plaši zināmos darbiniekus. Latvietim kaut kā dīvaini ir sūdzēties par "čekas" noziegumiem un apgalvot, ka tai nav sakara ar latviešu etnosu. "Čeka" ļoti lielā mērā ir latviešu produkts un katrā latvietī sēž maziņš "čekists" patīk tas kādam vai nepatīk.

Atbildēt

Nenoliedzami čekas aģents Priedītis ir visai izglītots cilvēks. Un lielā mērā šajā rakstā paustās viņa atziņas par situāciju izglītības jomā Latvijā ir pareizas un vērā ņemamas. Ir tikai viena lieta, ko šī raksta autors "nav spējīgs saprast". Viņš nekad neatzīs, ka tā "inteliģence" un "elite", ko viņš šeit kritizē ir tieši tās viņam mīļās padomju varas izlolota un izperēta, nevis latviešu etnosa radīta. JO tad viņam būtu jāatzīst, ka pats kā čekas aģents uzticīgi kalpojot šim noziedzīgajam režīmam, ir palīdzējis piepildīt tā prettautiskos mērķus. Tai skaitā, palīdzējis veidot šādu "inteliģenci", attīrot studentu, pasniedzēju un zinātnieku aprindas no "nacionāli domājošiem pretpadomju elementiem".
Kas attiecas uz šajā rakstā pausto konstatējumu, ka Latvijas izglītības politikas veidotāji izrāda bezierunu pakļautību ES izglītības politikai (un es vēl piebildīšu, ka arī daži mūsu Izglītības ministri nāk no Rietumiem un tātad nav "padomju produkti"), tad ir jāsaprot ka transnacionālais kapitālisms, jeb imperiālisms un komunisms savā būtībā ir ļoti līdzīgi. Abi tie ir pasaules tautu un valstu globalizētāji un neatkarīgu, suverēnu valstu un tautu iznīcinātāji. Atšķiras vienīgi politiskie lozungi, kuru aizsegā tas tiek darīts. Tātad, gan viens, gan otrs režīms savā būtībā ir naidīgs pret visu tautisko, nacionālu un cenšas to apkarot. Ar to tad arī ir izskaidrojama Rietumu tolerantā attieksme pret šeit valdošo prettautisko režīmu un tā pastrādātajām nejēdzībām visu šo "atjaunotās neatkarības" gadu garumā. Tai skaitā arī izglītības jomā.

Atbildēt

Kucesdēls, nodevējs, ziņu pienesējs! Ar savām nelietībām taisīja karjeru! Mēslu mēsls! Stukačs.

Atbildēt

Mazliet papildinot, manuprāt, kā kārto nobeiguma eksāmenus esošajos priekšmetos, tā vajadzētu būt arī gan mācībām,gan obligātiem eksāmeniem pareiza uztura mācība, fiziskas kultūras normatīvos, ētikā vai pat , piedodiet, jogā. Tad absolventiem būtu zināms līdzsvars gan praktiskajās (patēriņa) zinības, bet arī vispār humānās. Šāda pieeja radītu daudz atbildīgākus, patstāvīgi domājošus sabiedrības locekļus. Skaidrs, ka arī mācību spēki jāgatavo līdzīgi.

Atbildēt

Priedits neko par porno nepieminēja ? Raksts nav pilnīgs .

Atbildēt

bij. čekista l, ziñu pienesèjaPriedīša sacerējumus. Jo nav bijušo, nodevēji ir un paliek nodevēji. Tarakāni!

Atbildēt

Kamer Arturs nelugs piedosanu un nepazinos par ko tika rakstiti zinojumi "kantorim" un cik cilveki cieta ,tikmer vina smerejumus nevajag lasit .

Atbildēt

Getozācijas perspektīvas.Vārds “getozācija”, saprotams, tiek atvasināts no vārda “geto”, ar kuru tradicionāli apzīmē kādu īpašu pilsētas daļu ar specifisku iedzīvotāju kontingentu, kas dzīvo kompakti saskaņā ar zināmiem kritērijiem (rases, etniskuma, reliģiskajiem, profesionālajiem, sociālajiem). Rietumu civilizācijā vārds “geto” galvenokārt asociējas ar ebreju dzīves telpu. Geto veidošanu drīkst dēvēt par getozāciju. Getozācija vienmēr un visur galvenokārt ir bijis politisks process kā politiskās varas gribas izpausme, apzināti vēloties no sabiedrības izolēt kādu sociuma grupu. Taču vispār vēsturiski geto veidošanai, proti, getozācijai, ir bijuši divi varianti: 1) speciāli organizēta sabiedrības grupas izolāzija geto formātā un 2) apzināta pašizolācija, mērķtiecīgi atstājot sabiedrību un tiecoties dzīvot izolēti no sociuma. Ja pirmajam variantam populārākais piemērs ir valsts varas organizētā ebreju izvietošana geto, tad otrajam variantam īpaši populāra piemēra nav, kaut gan ir sastopami visdažādākie piemēri, sākot ar reliģisko sektu un beidzot ar dažādu subkultūru pašizolēšanos. Otrajā variantā ietilpst arī galvaspilsētu speciālu kvartālu norobežošana bāgātu cilvēku, slavenu radošo personību, valsts augstāko amatpersonu dzīvošanai. Tādā gadījumā getozācija notiek atbilstoši sociālajiem kritērijiem. Rietumu civilizācijā apzināta pašizolācija tagad ir kļuvusi dzīves nepieciešamība ne tikai relatīvi privileģētiem slāņiem. Pat vairāk – ir kļuvusi tautas (elites, inteliģences) saglabāšanās līdzeklis. Visjaunākajā laikmetā sakarā ar Rietumu civilizācijas norietu un tā satelītiem masu degradāciju un deģenerāciju getozācija var kļūt vienīgais veids kā saglabāt cilvēciskumu, garīgumu, cilvēkam cienīgu dzīvi, cilvēka sirdij un prātam adekvātu mākslu un literatūru, izglītību un morāli tikumisko audzināšanu, bet galvenais – cilvēka bioloģisko atražošanu, nepieļaujot izmiršanu. Rietumu civilizācijā pašizolācija tagad ir vajadzīga demogrāfisko, morālo, intelektuālo, antropoloģisko iemeslu dēļ. Laikā, kad strauji pieaug postcilvēku apjoms un viņu postkultūras invāzija, cilvēkiem un cilvēku kultūrai vienīgais glābiņš var izrādīties getozācija.

Atbildēt

Garrakstītājs atguvies no savas publiskotās VDK kartītes izlasīšanas.No tās varētu īsu un kodolīgu izteikšanos mācīties.Bet nekā.

Atbildēt