Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc Pietiek pieprasījuma Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi detalizētu skaidrojumu par līdzšinējās ministres Inas Druvietes un citu ministrijas darbinieku "leģendārajiem" ārvalstu komandējumiem. Publicējam šo apjomīgo dokumentu pilnībā, bez kādiem labojumiem vai īsinājumiem.

Vai tiesa, ka izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete bijusi komandējumos uz Itāliju, Gruziju, Omānu, Tadžikistānu, Brazīliju, Mongoliju, Rumāniju, Turciju, Beļģiju, Apvienotajos Arābu Emirātos un Japānu?

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete ir bijusi komandējumā uz Rumāniju, kur piedalījās Rumānijas valdības un Eiropas Komisijas rīkotajā konferencē par efektīvas izglītības politikas izstrādi nodarbinātībā, izglītībā un apmācībā; Gruziju, kur ar Gruzijas izglītības un zinātnes ministri Tamāru Sanikidzi (Tamar Sanikidze) parakstīja Latvijas Republikas valdības un Gruzijas valdības līgumu par sadarbību izglītībā un zinātnē, tikās ar Gruzijas latviešu biedrību “Ave Sol” un piedalījās Gruzijas Izglītības un zinātnes ministrijas organizētajos 13.pedagoģiskajos lasījumos “Skolotājs”; Brazīliju, kur piedalījās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) augsta līmeņa izglītības politikas forumā, uzstājās ar lekciju Kampinas Universitātē, kā arī tikās ar Brazīlijā dzīvojošajiem latviešiem; Itāliju, kur piedalījās neformālajā Eiropas Savienības (ES) Konkurētspējas ministru padomes sanāksmē, piedalījās Eiropas Nacionālo valodu institūciju federācijas (EFNIL) un Eiropas Komisijas rīkotajā konferencē “Valodas lietošana studijās un pētniecībā – pagātne, tagadne, nākotne”, trešajā Eiropas Bioekonomikas dalībnieku konferencē “No nozarēm līdz sistēmai, no koncepcijas līdz realitātei” (“From sectors to system, from concept to reality”) pēc Eiropas Savienības Padomes prezidējošās valsts ielūguma; Latvijas Valsts prezidenta oficiālā vizītē oficiālās delegācijas sastāvā uz Tadžikistānu un Mongoliju; Latvijas Valsts prezidenta oficiālā vizītē oficiālās delegācijas sastāvā uz Turciju un Beļģiju, kur ar valdības deleģējumu pārstāvēja Latviju  Eiropas Savienības (ES) Konkurētspējas ministru padomes sēdēs un Eiropas Savienības (ES) Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta ministru padomes sanāksmēs.

Cik valstij ir izmaksājuši šie komandējumi, katrs atsevišķi un visi kopā? Kādi ir šie komandējumu mērķi? Kādu ieguvumu guvusi Latvijas valsts no šiem komandējumiem?

Komandējums uz Rumāniju:

No šā gada 9.marta līdz 11.martam izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete Rumānijas galvaspilsētā Bukarestē piedalījās konferencē par efektīvas izglītības politikas izstrādi nodarbinātībā, izglītībā un apmācībā. Dalība konferencē bija nozīmīga, lai apmainītos ar viedokļiem un pieredzi, kā arī gūtu zināšanas par efektīvas mācīšanās politikas izstrādi iepriekš minētajās jomās.

Konferencē diskutēja par jauniešu noturēšanu darba tirgū, izglītības sistēmā un apmācībās, kā arī par kopīgajiem izaicinājumiem, līdzšinējo valstu pieredzi un iespējamajiem problēmu risinājumiem. Konferences dalībnieki apsprieda kā veiksmīga sadarbība un labās prakses apmaiņa jauniešu izglītībā, apmācībā un nodarbinātībā valstu starpā var veicināt efektīvas rīcībpolitikas izveidi jauniešu atbalstam un agrīnai problēmu risināšanai. Konferenci organizēja Rumānijas valdība un atbildīgo nozaru ministrijas sadarbībā ar Eiropas Komisiju.

Ministres komandējuma kopējās izmaksas ir 664,14 eiro, kas ietver 126 eiro kā dienas naudu, 335,14 eiro par ceļa izdevumiem un 203 eiro par viesnīcas izdevumiem.

Komandējums uz Gruziju:

Šā gada 20.martā I.Druviete devās darba vizītē uz Tbilisi, Gruzijā, kur atradās līdz 22.martam. Latvijas izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete un Gruzijas izglītības un zinātnes ministre Tamāra Sanikidze (Tamar Sanikidze) 21.martā svinīgi parakstīja Latvijas Republikas valdības un Gruzijas valdības līgumu par sadarbību izglītībā un zinātnē. Līgums paredz veicināt sadarbību vispārējā, profesionālajā un augstākajā izglītībā, kā arī dažādās zinātnes nozarēs. Abas puses apņēmās veicināt tiešus kontaktus starp līdzīga profila vispārējās, profesionālās, augstākās izglītības iestādēm un zinātniskajām institūcijām, tostarp augstākās izglītības iestāžu akadēmiskā personāla un studentu apmaiņu.

Darba vizītes laikā Latvijas vēstniecības Gruzijā telpās ministre tikās ar Gruzijas latviešu biedrību “Ave Sol”. Tikšanās gaitā apsprieda biedrības jau iesāktās aktivitātes izglītības jomā - svētdienas latviešu valodas skoliņa, dalība bērnu vasaras nometnēs Latvijā. Tāpat biedrība dalījās savos nākotnes plānos un redzējumos, izsakot vēlmi sadarboties Eiropas Savienības projektos bērnu un pieaugušo izglītošanā. Vizītes Gruzijā laikā I.Druviete arī piedalījās Gruzijas Izglītības un zinātnes ministrijas organizētajos 13.pedagoģiskajos lasījumos “Skolotājs”.

Ministres komandējuma Gruzijā kopējās izmaksas ir 1202,88 eiro, no kurām 295,08 eiro ir ceļa izdevumi, 825 eiro – viesnīcas izdevumi, bet 82,80 eiro veido dienas nauda.

Komandējums uz Brazīliju:

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete darba vizītes Sanpaulu, Brazīlijā laikā piedalījās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) augsta līmeņa izglītības politikas forumā. Izvērtējot šī komandējumu lietderīgumu un paredzamos ieguvumus, to apmeklēt stingri rekomendēja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un komandējumu saskaņoja Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Kopā ar ministri darba vizītē piedalās arī Latvijas vēstniece Portugālē un Brazīlijā Alda Vanaga.

Ņemot vērā OECD Ministru padomes lēmumu sākt pievienošanās sarunas ar Latviju un Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas skaidri pausto rekomendāciju piedalīties un pārstāvēt Latviju OECD augsta līmeņa sanāksmēs, ministre piekrita piedalīties OECD,  Brazīlijas Federatīvās Republikas Izglītības ministrijas un Airtona Senna (Ayrton Senna) fonda organizētajā Augsta līmeņa  Izglītības Politikas forumā. Iestāšanās sarunu sākšana OECD Latvijai nozīmē pēdējo gadu ekonomiskās attīstības centienu atzīšanu un ir svarīgs signāls pasaulei, ka Latvijas ekonomika ir pasaules spēcīgāko ekonomiku vidū, un Latvijas pārstāvniecība Augsta līmeņa izglītības politikas forumā sekmēs mūsu valsts kļūšanu par pilntiesīgu šīs starptautiskās organizācijas dalībnieci. Tāpat šis forums kalpos pieredzes un viedokļu apmaiņai Latvijas izglītības politikas attīstībai.

Tāpat darba vizītes laikā ministre tikās ar Brazīlijas izglītības un zinātnes ministru Žozē Enriki Paimu (Jose Henrique Paim), kā arī sniedza lekciju Kampinas Universitātē (Universidade Estadual de Campinas) par Latvijas izglītības eksportu. I.Druviete uzstājās ar lekciju Kampinas Universitātē, tādējādi veicinot Latvijas atpazīstamību Brazīlijā un paplašinot Latvijas augstskolu sadarbības iespējas, kā arī aicināja studentus studēt Latvijā.

Darba vizītes laikā ministre arī tikās ar Brazīlijā dzīvojošajiem latviešiem, tādējādi stiprinot ārvalstīs dzīvojošo latviešu latvisko identitāti un piederību Latvijai. 2000.gadā Latvijā tika nodibināta Brazīlijas latviešu draugu biedrība, kuras mērķis ir Brazīlijas diasporas pētīšana latviešu tautas kopējās vēstures kontekstā un kultūras sakaru veicināšana un uzturēšana starp Brazīlijas un Latvijas jauniešiem. Tikšanās ar Brazīlijas latviešiem ir nozīmīga arī saistībā ar nesen veiktajiem grozījumiem Pilsonības likumā, kas cita starpā nosaka dubultpilsonības iegūšanas iespējas ārvalstīs dzīvojošajiem, Latvijas trimdiniekiem un viņu pēcnācējiem.

Ministre komandējuma Brazīlijā kopējās izmaksas ir 3214,92 eiro, kas ietver 2123,32 eiro par ceļa izdevumiem, 848 eiro par viesnīcas izdevumiem un 243,60 eiro kā dienas naudu.

Komandējums uz Turciju:

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete trešdien, 16.aprīlī, un ceturtdien, 17.aprīlī, piedalījās Latvijas Valsts prezidenta oficiālā vizītē Turcijas Republikā, kur tikās ar Turcijas prezidentu un izglītības ministru.

16.aprīlī ministre piedalījās Ziedu nolikšanas ceremonijā Ataturka mauzolejā, bet pēc tam notika abu valstu delegāciju tikšanās. Savukārt pēcpusdienā ministre tikās ar Turcijas izglītības ministru Nabi Avci, lai runātu par augstākās izglītības eksporta iespējām un abu valstu sadarbību izglītībā. Tikšanās laikā ministre informēja Turcijas pusi par pozitīvo tendenci sadarbībā augstākās izglītības jomā. Pašlaik Latvijā studē 199 Turcijas pilsoņi, kas ir 4,4% no visa ārvalstu studentu skaita. No tiem 106 cilvēki studē RTU, 19 – LU, 16 – BSA, 11 – BA “Turība”. Turcijas augstskolās 2013./14. studiju gadā apmaiņas programmās studē 44 studenti no 12 Latvijas augstskolām. I.Druvieti pavadīja arī plaša izglītības delegācija ar Latvijas augstskolu rektoriem un prorektoriem. Tikšanās ar Turcijas izglītības ministru piedalījās Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs, Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas rektore Irina Seņņikova, Latvijas Universitātes zinātņu prorektors un Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas departamenta direktore Vineta Savicka.

Turcijas puse apliecināja interesi sadarboties ar Latvijas augstskolām, īpaši tehnisko zinātņu, medicīnas, Eiropas studiju jomā. Turcijas izglītības un zinātnes ministrs rosināja aktīvāk izvērst arī valsts pārvaldes iestāžu darbinieku pieredzes apmaiņu, aicinot Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņus izmantot prakses iespējas Turcijas atbilstīgajā ministrijā, kā arī apliecinot vēlmi tuvāk iepazīties ar Latvijas izglītības sistēmu un Izglītības un zinātnes ministrijas darbu. Tikšanās laikā klātesošie izglītības un zinātnes darbinieki apmainījās ar kontaktinformāciju un informatīviem materiāliem un vienojās par konkrētiem sadarbības pasākumiem. Izglītības un zinātnes ministrija tuvākajā laikā sagatavos oficiālu ielūgumi Turcijas nacionālās izglītības ministram Nabi Avci apmeklēt Latviju, lai sadarbība starp Latviju un Turciju kļūtu vēl konkrētāka un aktīvāka. Tikšanās atspoguļota arī Turcijas Nacionālās izglītības ministrijas mājaslapā: http://www.meb.gov.tr/bakan-avci-letonyali-mevkidasi-druvietei-agirladi/haber/6776.

Pēc tam ministre piedalījās tikšanās ar Turcijas Republikas Lielās Nacionālās asamblejas priekšsēdētāju Džemilu Čičeku (Cemil Cicek) un abu valstu delegāciju tikšanās. Dienas noslēgumā I.Druviete apmeklēja oficiālās vakariņas par godu Valsts prezidenta vizītei, ko rīkoja Turcijas prezidents Abdullahs Gils. Abu valstu delegāciju tikšanās laikā Turcijas prezidenta pilī Turcijas prezidentam un Turcijas valdības un parlamenta pārstāvjiem ministre sniedza informāciju par līdzšinējo Latvijas un Turcijas sadarbību izglītības un zinātnes jomā. Vizītes otrajā dienā ministre piedalās Latvijas-Turcijas biznesa foruma atklāšanā.

Turcija ir spēcīga NATO dalībvalsts Melnās jūras reģionā, un sadarbības nostiprināšana starp Latviju un Turciju ir viens no svarīgākajiem Latvijas ārpolitikas uzdevumiem. Sadarbība tiek stiprināta daudzās jomās, tādēļ delegācijas sastāvā bija iekļauti četri Latvijas Republikas ministri – ārlietu ministrs E.Rinkēvičs, aizsardzības ministrs R.Vējonis, ekonomikas ministrs Vj.Dombrovskis, izglītības un zinātnes ministre I.Druviete.

Ministres komandējuma Turcijā kopējās izmaksas ir 886,29 eiro, no kurām 802,29 eiro ir ceļa izdevumi, bet 84 eiro veido dienas nauda.

Komandējums uz Tadžikistānu un Mongoliju:

No 9.jūnija līdz 13.jūnijam izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete piedalījās Latvijas delegācijas sastāvā  Latvijas Valsts prezidenta oficiālajā vizītē Tadžikistānā un Mongolijā. Delegācija sastāvēja no Saeimas un valdības pārstāvjiem, kā arī augstskolu un vairāk nekā 50 uzņēmēju pārstāvjiem. Vizītes mērķis bija veicināt Latvijas un Tadžikistānas sadarbību visplašākajā mērogā dažādās jomās, tostarp izglītības un zinātnes. Delegācijas sastāvā bija pieci Latvijas Republikas ministri – ārlietu ministrs E.Rinkēvičs, aizsardzības ministrs R.Vējonis, ekonomikas ministrs Vj.Dombrovskis, izglītības un zinātnes ministre I.Druviete un zemkopības ministrs J.Dūklavs.

Vizītes Tadžikistānā laikā ministre parakstīja Latvijas Republikas valdības un Tadžikistānas Republikas valdības līguma parakstīšanu par sadarbību izglītībā un zinātnē. Sadarbības līgums paredz tiešu kontaktu starp līdzīga profila vispārējās, profesionālās, augstākās izglītības un zinātniskajām institūcijām izveidošanu. Tāpat izglītības dokumentu, kvalifikāciju, diplomu un grādu savstarpēju atzīšanu un salīdzināšanu, kā arī partnerattiecību uzturēšanu dažādu projektu un programmu ietvaros. Abas puses plāno arī veicināt sadarbību apmācības un tālākizglītības jautājumos, kā arī augsti kvalificēta akadēmiskā personāla un ekspertu kompetences attīstīšanā un pilnveidošanā. Sadarbības līguma parakstīšana ir nozīmīga gan divpusējo attiecību stiprināšanai un attīstībai, gan Austrumu partnerības reģiona un Centrālāzijas valstu attiecību stiprināšanai ar Eiropas Savienību (ES). Līguma noslēgšana ne tikai sniedz ieguldījumu Latvijas un ES tuvējā kaimiņu reģiona stabilitātei un izaugsmei caur izglītību un zinātni, bet arī pozitīvi ietekmē Latvijas divpusējās ekonomiskās intereses. Ministre arī piedalījās oficiālajā sagaidīšanas ceremonijā Tadžikistānas prezidenta pilī, oficiālajā abu pušu delegāciju tikšanās, kur piedalījās arī Tadžikstānas Republikas izglītības ministrs Nuridins Saidovs.  Vizītes Tadžikistānā laikā ministre piedalījās arī vainaga nolikšanas ceremonijā Dušanbe Draudzības laukumā, Latvijas-Tadžikistānas biznesa foruma atklāšanā, kā arī tikšanās ar Tadžikistānas parlamenta priekšsēdētāju Šukurdžonu Zuhurovu un Ministru prezidentu Kohiru Rasulzodu. Vizītes Tadžikistānā laikā notika arī divpusējā tikšanās ar izglītības ministru N.Saidovu, kurā piedalījās arī Biznesa augstskolas “Turība” valdes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis un arī vairāku Tadžikistānas augstskolu pārstāvji. I.Druviete šīs tikšanās laikā informēja par attīstības tendencēm augstākajā izglītībā Latvijā. Savukārt Tadžikijas puse apliecināja interesi sadarboties ar Latvijas augstskolām, īpaši tehnisko zinātņu, medicīnas un Eiropas studiju jomā. Tika pārrunāta arī iespēja Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā rīkot konferenci par Eiropas Savienības un Centrālāzijas sadarbību izglītības jomā.

Vizītes Mongolijā laikā 12.jūnijā pēc oficiālās sagaidīšanas ceremonijas Čingishana laukumā noritēja abu valstu delegāciju tikšanās, kurā tika uzsvērts, ka Latvijas saredz Mongoliju kā perspektīvu nākotnes sadarbības partneri visplašākajā spektrā, tostarp arī izglītībā un zinātnē. Šīs vizītes laikā ministre piedalījās arī tikšanās ar Mongolijas Ministru prezidentu Norovinu Altanhuangu un parlamenta priekšsēdētāja vietnieku Radnāsumberelu Gončigdorju, kā arī Latvijas-Mongolijas biznesa forumā un izstādes “Atklāj Latviju!” atklāšanā Zanabazar mākslas muzejā. Vizītes Mongolijā laikā notika arī ministres divpusējā tikšanās ar Mongolijas izglītības ministru L.Gantumuru, kurā piedalījās arī Latvijas vēstniece Mongolijā Ingrīda Levrence un Mongolijas izglītības ministrijas pārstāvji. Tikšanās laikā I.Druviete informēja par attīstības tendencēm augstākās izglītības jomā Latvijā, savukārt Mongolijas izglītības ministrs pauda interesi sadarboties ar Latvijas augstskolām. Pēc divpusējās tikšanā noritēja apaļā galda diskusija “Perspektīvas sadarbībai izglītības jomā starp Latviju un Mongoliju”, kuru atklāja Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš un Mongolijas izglītības un zinātnes ministrs. Šīs diskusijas laikā ministre sniedza galveno ziņojumu par izglītību Latvijā un augstākās izglītības eksportu, īpaši akcentējot sadarbības iespējas abu valstu starpā. Savukārt Ventspils Augstskolas rektore Gita Rēvalde, Transporta un sakaru institūta rektora pienākumu izpildītājs Igors Graurs, Rīgas Tehniskās universitātēs rektora vietnieks Igors Tipāns un Biznesa augstskolas “Turība” valdes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis prezentēja sevis pārstāvēto augstskolu, studiju un zinātnes iespējas un informēja par studiju iespējām Mongolijas studentiem.

Ministres komandējuma Tadžikistānā un Mongolijā kopējās izmaksas ir 2278 eiro, no kurām 2104 eiro ir ceļa izdevumi, bet 174 eiro veido dienas nauda. 

Komandējumi uz Itāliju:

Ministre laikā no  2014.gada 21.jūlija līdz 22.jūlijam bija devusies komandējumā uz Itāliju, Milānu, lai ar valdības deleģējumu piedalītos neformālajā Eiropas Savienības (ES) Konkurētspējas ministru padomes sanāksmē un paustu Latvijas pozīciju. Tādējādi ministre nodrošināja Latvijas dalību tajā, aizstāvot Latvijas intereses un paužot Latvijas pozīciju sanāksmē izskatāmajos jautājumos. Tāpat dalība šajā sanāksmē sniedza ieguldījumu sadarbības attīstīšanās arī citām sanāksmes valstīm. Itālijas prezidentūras neformālās ES Konkurētspējas ministru sanāksmes tēma bija “Pētniecības infrastruktūras: Eiropas izaicinājums”. Ņemot vērā pētniecības infrastruktūru nozīmīgo loma zināšanu un tehnoloģiju attīstībai, kā arī pētnieku mobilitātei, sanāksmē izskatīs jautājumus, kas izriet no 2014.gada 26.maijā ES Konkurētspējas ministru padomē pieņemtajiem secinājumiem par Eiropas pētniecības infrastruktūru stratēģiskā foruma (European Strategy Forum on Research Infrastructures-  turpmāk ESFRI) ceļa kartes īstenošanu. Diskusijā galvenais akcents bija Eiropas Pētniecības infrastruktūru sistēmas stratēģiskā plānošana, labāka pieejamo resursu izvietošana un ilgtermiņa pētniecības infrastruktūru ilgtspēja. Ministre informēja saistībā ar situāciju Latvijā. Latvijas zinātnes politikas mērķis ir iekļaušanās vienotajā Eiropas Pētniecības telpā, nodrošinot Latvijas zinātniekiem līdzvērtīgu dalību ES pētniecības programmās un konkurētspējīgu infrastruktūru. Ņemot vērā ierobežoto finansējumu zinātnei pēdējo divdesmit gadu laikā, Latvijā nav iestrāžu lielu pētniecības infrastruktūru (PI) tīklu izveidē. Plānojot reformas Latvijas zinātnes sistēmā, tika paredzēts Latvijā izveidot 4-5 ESFRI Ceļu kartes līmeņa PI, kas ļautu Latvijas pētniekiem pilnīgāk iekļauties ERA un uz līdzvērtīgiem pamatiem darboties dažādās ES pētniecības programmās. Latvija plāno izstrādāt nacionālo PI ceļa karti saistībā ar ESFRI Ceļa karti, kas būs ilgtermiņa plānošanas instruments, kurā uzskaitītas pētniecības infrastruktūras ar nacionālo nozīmi, kuras ir jaunas vai kurām ir nepieciešama atjaunošana. Nacionālā PI ceļakarte izstrādās saistītu politiku, kas novērtēs un prioritārā secībā uzskaitīs nacionālos pētniecības infrastruktūru resursus (nacionālā un Eiropas līmenī) un piesaistīs un atbalstīs jaunas Eiropas līmeņa PI. Sadaļa par  ESFRI ir iekļauta Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam. Latvija pašlaik nepiedalās nevienā ESFRI projektā, vienlaicīgi norisinās pārrunas par sadarbību ar ESS (Eiropas neitronu atskaldīšanas avotu) un ESS ERIC (Eiropas sociālo pētījumu infrastruktūru).  

Ministre I.Druviete pārstāvēja Latvijas pozīciju, kas paredz, ka Latvija kopumā atbalsta ESFRI ceļa kartes īstenošanu, pie nosacījuma, ka tai ir maksimāli atvērtu pieeju prioritāro projektu finansēšanai. Latvija atzīst, ka Eiropas līmeņa sadarbība pētniecības infrastruktūru izveidē ir ļoti svarīgs instruments, kas veicina Eiropas zinātnes globālo konkurētspēju, piesaista izcilus zinātniekus, individuālus pētniekus un pētnieku grupas. Vienlaikus pētniecības un tehnoloģiju pārneses infrastruktūras ir nozīmīgs Eiropas reģionu konkurētspējas un izaugsmes dzinulis, tajā skaitā piesaistot jaunos zinātniekus un stimulējot produktīvu sadarbību ar industriju un ekonomikas sektoriem. Latvija uzskata, ka ir svarīgi maksimāli veicināt sinerģiju starp programmas Horizonts 2020 un ES struktūrfondu ieguldījumiem, tāpēc ir svarīgi, lai pētniecības infrastruktūras atrastos izvietotas vienmērīgi visā ES, ievērojot līdzsvarotas reģionālās attīstības principu.

Šī komandējuma kopējās izmaksas ir 533,73 eiro, kas ietver 423,73 eiro par ceļa izdevumiem un 110 eiro dienas nauda.

Izglītības un zinātnes ministre I.Druviete komandējuma Florencē, Itālijā laikā 27.septembrī un 28.septembrī piedalījās konferencē “Valodas lietošana studijās un pētniecībā – pagātne, tagadne, nākotne”. Ministre šajā Eiropas Nacionālo valodu institūciju federācijas (EFNIL) un Eiropas Komisijas rīkotajā konferencē ministre piedalījās ar ziņojumu. Valodu lietojums augstākajā izglītībā ir  viens no biežāk apspriestajiem jautājumiem gan Eiropas Komisijas atbildīgajās institūcijas, gan profesionālajās izglītības un valodas politikas speciālistu organizācijās. EFNIL apvieno visu Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālo valodu politikas institūcijas, un Itālijas prezidentūras laikā Florencē tika rīkota konference, kas iezīmē kopīgās Eiropas Savienības vadlīnijas. Valodas politika un augstākā izglītībā ir Izglītības un zinātnes ministrijas atbildībā esošās jomas, līdz ar to dalība šajā konferencē sniedza iespēju ne tikai sniegt informāciju par Latvijas nostāju, bet arī gūt rekomendācijas turpmākajai rīcībai valodas politikā un augstākās izglītības jomā. Konferences ietvaros I.Druviete piedalījās paneļdiskusijā “Valodas lietojums studijās un pētniecībā: kādu nākotni mēs vēlamies”. Šajā paneļdiskusijā ministre analizēja Latvijas praksi un pieredzi, kā arī izteica priekšlikumus kopīgām Eiropas Savienības vadlīnijām valodas un izglītības politikas jomā turpmākajiem gadiem. Ministres tēzes tika ietvertas konferences rezolūcijā, kas tiks iesniegta Eiropas Komisijā un izsūtīta dalībvalstīm.

Komandējuma izmaksas ir 209,60 eiro, kas ietver 165,60 eiro dienas naudu un 44 eiro par sabiedrisko transportu komandējuma laikā.

Šā gada 8.oktobrī ministre piedalījās trešajā Eiropas Bioekonomikas dalībnieku konferencē “No nozarēm līdz sistēmai, no koncepcijas līdz realitātei” (“From sectors to system, from concept to reality”) Turīnā (Itālija) pēc Eiropas Savienības Padomes prezidējošās valsts ielūguma. Savukārt 9.oktobrī ministre sacīja noslēguma runu trešajā Eiropas Bioekonomikas dalībnieku konferencē “No nozarēm līdz sistēmai, no koncepcijas līdz realitātei” (“From sectors to system, from concept to reality”). Komandējuma mērķis ir nodrošināt Latvijas kā nākamās prezidējošās valsts Eiropas Savienības Padomē dalību šajā konferencē, ņemot vērā to, ka Latvija nākamā gada pirmajā pusē vadīs prezidentūru. Ministre I.Druviete šajā konferencē sacīja noslēguma runu saistībā ar Latvijas gatavošanos Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības padomē. Piedaloties šajā konferencē, ministre pauda Latvijas pozīciju konferencē izskatāmajos jautājumos, tādējādi pārstāvot Latvijas intereses.

Komandējuma kopējās izmaksas ir 220,80 eiro dienas naudai, pārējos izdevumus sedza pasākuma organizatori.

Komandējumi uz Beļģiju:

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete no šā gada 21. līdz 24.februārim ar valdības deleģējumu atradās darba vizītē Briselē, lai pārstāvētu Latviju  Eiropas Savienības (ES) Konkurētspējas padomē un ES Izglītības un jaunatnes padomē un diskutētu par Latvijas pozīciju pētniecībā, inovācijās un izglītībā. I.Druviete ES Konkurētspējas ministru padomē piedalījās politiskajās debatēs par 2014.gada izaugsmes ziņojumu, ar kuru sākas 2014.gada Eiropas semestris - sešu mēnešu cikls ekonomikas politikas koordinācijā starp ES dalībvalstīm. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī 2014.gada ikgadējā izaugsmes ziņojumā tiek vērtēta ekonomiskā un sociālā situācija ES un noteiktas vispārējās 2014.gada politikas prioritātes, tostarp pētniecības un inovāciju jomā. I.Druviete informēja arī par Latvijas aktivitātēm, kas vērstas uz valsts pētījumu sistēmu modernizāciju atbilstoši Eiropas pētniecības telpas mērķiem. Latvija turpinās pētniecības un inovāciju sistēmas modernizēšanu, pētniecības un inovāciju Ietvara programmas „Horizonts 2020” paplašināšanu, kā arī „Viedās specializācijas stratēģijas” ieviešanu. 2013. gada nogalē atvērtajā Ietvara programmā „Horizonts 2020”, salīdzinot ar iepriekšējo, 7. Ietvara programmu, paredzēti daudz lielāki ieguldījumi projektos, - 88 miljardi eiro iepretī 55,6 miljardiem eiro iepriekšējā programmā, kas veicinās plašāku Latvijas zinātnieku. ES Konkurētspējas ministru padomē tika izskatīti šādi jautājumi, kas ir Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē:

1. Politiskās debates. Komisijas paziņojums attiecībā uz gada izaugsmes pētījumu par 2014. gadu. Eiropas semestris 2014 – pētniecības un inovācijas jomas.

2. Padomes secinājumu projekts par Eiropas Kopējās pētniecības (ERA) telpas progresa ziņojumu. 

Kosmoss. Ministre pārstāvēja Latvijas pozīciju par to, ka Latvija atbalsta Padomes secinājumu projektu Par Eiropas Pētniecības telpas progresa ziņojumu, kā arī tajā ietvertās rekomendācijas Eiropas Pētniecības telpas ceļveža attīstībai, jo uzskata, ka ir panākts pragmatisks kompromiss starp nepieciešamību koordinēti virzīt  ERA prioritātes, veicināt nacionālo pētniecības sistēmu reformas un stiprināt ciešāku ERA dalībvalstu sadarbību.

3. Viedokļu apmaiņa par Komisijas progresa ziņojumu par nepieciešamo attiecību izveidi starp Eiropas Savienību un Eiropas Kosmosa aģentūru.

Citi jautājumi

a)  Informācija no Prezidentūras.  Komisijas priekšlikums publiskā un publiskā sektora partnerību izveidei ar dalībvalstīm saskaņā ar LESD 185. pantu, lai kopīgi īstenotu valstu pētniecības programmas (Pirmais lasījums);

b) Informācija no Prezidentūras. Komisijas priekšlikumi par kopīgām tehnoloģiju iniciatīvām, kas izveidotas saskaņā LESD 187.pantu.

c) Informācija  no Komisijas. Starptautiskie līgumi pētniecībā: (a) S&T sadarbības līgumu atjaunošanas ar Krieviju un ASV; (b) Horizonts 2020 asociācijas līgums un Saprašanās memorands.

d) Informācija no Komisijas. Starptautiskais kosmosa izpētes forums (Vašingtona, 2014. gada 9.-10. janvāris).

e) Informācija no Prezidentūras. Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar kuru izveido kosmosa uzraudzības un novērošanas atbalsta programmu – progresa ziņojums.

Ministres piedalījās ES Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta ministru padomē, kur debatēja par efektīvas un inovatīvas izglītības jautājumiem un informēja par Latvijas plāniem izglītības un apmācības jomā 2014.gada Eiropas semestra ietvaros. Izglītībā tika izskatīti Padomes secinājumi par efektīvu un inovatīvu izglītību un apmācību, lai veiktu ieguldījumus prasmēs – atbalsts 2014.gada Eiropas Semestrim – Padomes secinājumu apstiprināšana. Ministre pārstāvēja Latvijas valsts pozīciju, kas paredz, ka Latvija atbalsta ES Padomes secinājumu projekta par efektīvu un inovatīvu izglītību un apmācību, lai veiktu ieguldījumus prasmēs – atbalsts 2014.gada Eiropas Semestrim apstiprināšanu Padomē, atzīstot jautājuma aktualitāti un nozīmīgumu gan esošās situācijas ietvaros, gan turpmākās attīstības kontekstā. Latvija piekrīt, ka izglītībai un apmācībai ir svarīga loma gudras, iekļaujošas un ilgtspējīgas izaugsmes veicināšanā un atbalsta priekšlikumu 2014.gada Eiropas Semestra ietvaros fokusēties uz efektīvajiem ieguldījumiem izglītības un apmācības modernizēšanā un prasmju attīstībā. Latvija atbalsta turpmāku inovāciju lomas stiprināšanu izglītībā un apmācībā, sekmējot IKT doto iespēju izmantošanu, kas palīdzēs paplašināt izglītības un apmācības mērķa grupu iesaisti, ka arī sekmēs jauniešu nodarbinātības un prasmju neatbilstības darba tirgus prasībām problēmu risināšanu. Latvija piekrīt, ka Eiropa 2020 stratēģijas pārskatam un Izglītība un apmācība 2020 vidējā termiņa izvērtējuma būtu jāstiprina izglītības un apmācības stratēģiskā loma Eiropas Semestra ietvaros, ka arī pozitīvi vērtē Izglītība un apmācība 2020 vidējā termiņa izvērtējuma (Joint Report) fokusēšanos uz nākotnes izaicinājumiem un darbības pamatvirzieniem, definējot prioritātes un konkrētas aktivitātes, kurām būs lielākā nozīme turpmākajā periodā. Kā savas īpašas intereses Latvija uzsver efektīvu darba vidē balstītu mācību izmantošanu sadarbībā ar attiecīgajiem partneriem, ka arī digitālo produktu /risinājumu pieejamību ne tikai plaši lietotajās, bet arī mazāk lietotajās ES oficiālajās valodās, sekmējot atvērto izglītības resursu izmantošanu. Savukārt politikas debatēs par prasmju attīstību un nodarbinātības uzlabošanu PISA un PIAAC rezultātu kontekstā tiks pausta Latvijas pozīcija par to, ka Latvija atbalsta plānoto politiskā līmeņa diskusiju par PISA un PIAAC pētījumu rezultātiem, ņemot vērā to nozīmi ar pierādījumiem pamatotās rīcībpolitikas plānošanā un īstenošanā, un piekrīt, ka PISA un PIAAC pētījumu rezultāti liecina par nepieciešamību nodrošināt efektīvu rīcību gan ES, gan nacionālajā līmenī.

Ministres komandējuma kopējās izmaksas ir 1396,39 eiro, kas ietver 596,27 eiro par ceļa izdevumiem, 560,12 eiro par viesnīcas izdevumiem un 240 eiro veido dienas nauda.

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete 2014.gada 20.maijā un 21.maijā Briselē, Beļģijā piedalījās Eiropas Savienības (ES) Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta ministru padomes sanāksmē, kurā tika izskatīti Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē esoši jautājumi. Piedaloties šajā sanāksmē ar valdības deleģējumu I.Druviete aizstāvēja Latvijas pozīciju izglītības, jaunatnes un sporta jomu jautājumos, ņemot vērā, ka tās ir Izglītības un zinātnes ministrijas atbildības jomas. Plašāka informācija par sanāksmē izskatītajiem jautājumiem pieejama valdības mājaslapā: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40322260&mode=mk&date=2014-05-13

Eiropas Savienības (ES) Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta ministru padomes sanāksmes Briselē, Beļģijā, ievaros I.Druviete ar citu valstu izglītības ministriem apsprieda arī pārrobežu izglītības sniegtās iespējas un jaunos izaicinājumus. Debatēs “Izglītība, šķērsojot robežas: jaunas iespējas un izaicinājumi” tika runāts par pārrobežu izglītības iespējām un izaicinājumiem, raugoties no nacionālās perspektīvas, kvalitātes nodrošināšanas lomu un ES iespējamo pienesumu dažādu pārrobežu izglītības formu veicināšanai, procesa vienkāršošanai un kvalitātes nodrošināšanas veicināšanai. Latvija pozitīvi vērtē pārrobežu sadarbību kvalitātes nodrošināšanai, jo tā sekmēs gan labās prakses apmaiņu, gan savstarpēju uzticēšanos starp valstīm un institūcijām, kā arī sniegs plašākas iespējas indivīdiem mācīties un veidot savu karjeru. Ministres dalība šajā sanāksmē tika atspoguļota arī plašsaziņas līdzekļos un Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā: http://izm.izm.gov.lv/aktualitates/informacija-medijiem/11222.html un http://izm.izm.gov.lv/aktualitates/informacija-medijiem/11221.html

Ministres komandējuma kopējās izmaksas ir 1453,63 eiro, kas ietver 937,63 eiro par ceļa izdevumiem, 372 eiro par viesnīcas izdevumiem un 144 eiro veido dienas nauda.

2014. gada 26.maijā Briselē, Beļģijā izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete piedalījās Eiropas Savienības (ES) Konkurētspējas ministru padomes sanāksmē. Tajā padomes sadaļā “Pētniecība un kosmoss” tiks izskatīti sekojoši jautājumi, kas ir Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē:

1. Padomes secinājumi “Pretim kopējai ES-EKA vīzijai par kosmosa konkurētspējas veicināšanu”, Padomes secinājumu apstiprināšana;

2. Padomes secinājumi „ESFRI ceļa kartes ieviešana”, Padomes secinājumu apstiprināšana;

3. Eiropas – Vidusjūras pētniecības un inovācijas atjaunotā partnerība. Politiskā debate.

Piedaloties padomes sēdē, ar valdības deleģējumu I.Druviete pārstāvēja Latvijas intereses un pauda valsts pozīciju. Pirmajā jautājumā ministre pārstāvēja Latvijas pozīciju, kas paredz, ka Latvija kopumā atbalsta Padomes secinājumu pieņemšanu, jo ES ir kompetence kosmosa politikas jomā, un ir nepieciešams noteikt tālākos soļus, kādi veicami pēc Eiropas Komisijas progresa ziņojumā analizētajiem scenārijiem attiecībās ar EKA, tajā skaitā analizējot arī iespējas uzlabot sadarbību ar EKA, nemainot 2004.gadā noslēgto Ietvara līgumu. Latvija uzskata, ka Eiropas kosmosa politikai ir jābūt daudz ciešāk integrētai ar industriālo politiku, fokusējoties uz kosmosa tehnoloģijām, pakalpojumiem un pielietojumiem Eiropas konkurētspējas un reģionu attīstības kontekstā mazo un vidējo uzņēmumu līdzdalība ir ļoti būtiska, tādejādi arī veicinot līdzvērtīgas iespējas visām dalībvalstīm. Latvija uzskata, ka ir svarīgi, lai Eiropas kosmosa politika sniedz ieguldījumu citu Eiropas sektorpolitiku attīstībā, tādēļ atbalsta uzsvaru uz nepieciešamību izstrādāt kopēju ES ilgtermiņa stratēģiju kosmosa jomā, sadarbībā ar EKA. Savukārt otrajā izskatītajā jautājumā I.Druviete apliecināja, ka Latvija kopumā atbalsta Padomes secinājumus par ESFRI ceļa kartes īstenošanu.Latvijai ir svarīgi, ka Padomes secinājumi parāda maksimāli atvērtu pieeju prioritāro projektu finansēšanai. Latvija atzīst, ka Eiropas līmeņa sadarbība pētniecības infrastruktūru izveidē ir ļoti svarīgs instruments, kas veicina Eiropas zinātnes globālo konkurētspēju, piesaista izcilus zinātniekus, individuālus pētniekus un pētnieku grupas. Vienlaikus pētniecības un tehnoloģiju pārneses infrastruktūras ir nozīmīgs Eiropas reģionu konkurētspējas un izaugsmes dzinulis, tajā skaitā piesaistot jaunos zinātniekus un stimulējot produktīvu sadarbību ar industriju un ekonomikas sektoriem. Latvija uzskata, ka ir svarīgi maksimāli veicināt sinerģiju starp programmas Horizonts 2020 un ES struktūrfondu ieguldījumiem, tāpēc ir svarīgi, lai pētniecības infrastruktūras atrastos izvietotas vienmērīgi visā ES, ievērojot līdzsvarotas reģionālās attīstības principu. Trešajā padomē izskatītajā jautājumā I.Druviete pauda Latvijas nostāju, ka Latvija atbalsta PRIMA iniciatīvu un uzskata, ka tās veidošanā lielā mērā var izmantot  pieredzi, kuru dalībvalstis ieguva, izstrādājot Padomes lēmumu par BONUS, kā arī aizgūt labo praksi par BONUS programmas darbību. Latvija uzsver BONUS programmas starpdisciplināro un pārrobežu sadarbības raksturu, un ka tā dod ieguldījumu gan tās dalībvalstu zinātniskajā ekselencē, gan tautsaimniecības attīstībā. Ņemot vērā BONUS pieredzi, Latvija uzskata, ka veiksmīgai programmas izveidei būtiski ir ne vien precīzi un pamatoti definēt PRIMA mērķus un uzdevumus, bet arī reālistiski noteikt izstrādes un darbības laika grafiku, kas ļoti palīdzēs darbā ar tiesību aktu sagatavošanu un pieņemšanu un programmas uzsākšanu. Latvija uzskata, ka ir maksimāli jāizmanto sadarbības potenciāls ar valstīm, kuras nav ES dalībvalstis, bet  ir nozīmīgas ES partneres dienvidos un Austrumu partnerības kontekstā. Latvija uzskata, ka šī sadarbība paver ne tikai  pētnieciskā potenciāla iespējas, bet arī iespējas veicināt politisko un ekonomisko sadarbību. Attiecībā uz PRIMA programmas zinātniskās ekselences kritēriju Horizonts 2020 un Eiropas mērķu kontekstā  Latvija uzskata, ka, protams, ir svarīgi izvirzīt šo principu kā horizontālo, tomēr aicina paturēt prātā arī iekļaušanās un ekonomiskās sadarbības mērķus un to sekmēšanu.

Ministres komandējuma kopējās izmaksas ir 845,63 eiro, kas ietver 577,63 eiro par ceļa izdevumiem, 172 eiro par viesnīcas izdevumiem un 96 eiro dienas naudu.

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete 26.septembrī piedalījās Eiropas Savienības Konkurētspējas ministru padomes sēdē Briselē, Beļģijā, lai ar valdības deleģējumu pārstāvētu Latvijas valsts viedokli un intereses. Padomē tika izskatīti šādi jautājumi, kas ir Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē:

1. Politiskās debates par Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Pētniecība un inovācija kā avoti atjaunotai izaugsmei” Eiropas 2020 stratēģijas vidusposma pārskata kontekstā.

2. Viedokļu apmaiņa par otro Eiropas pētniecības telpas (ERA)  progresa ziņojumu. 

Citi jautājumi

3.Informācija no Komisijas. Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ceļā uz plaukstošu ekonomiku, kura balstīta uz datiem”.

Plašāka informācija par sanāksmē izskatītajiem jautājumiem pieejama valdības mājaslapā: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40334659&mode=mk&date=2014-09-23

Komandējuma viesnīcas izmaksas ir 190 eiro, dienas nauda – 96 eiro, bet sabiedriskā transporta izmaksas - 28 eiro. Ceļa izdevumi, kas ietver arī ministres došanos uz Florenci, Itāliju, kur I.Druviete 27.septembrī un 28.septembrī piedalījās konferencē “Valodas lietošana studijās un pētniecībā – pagātne, tagadne, nākotne” un atgriešanos Latvijā, ir 1347,10 eiro.

Šā gada 15.oktobrī Briselē, Beļģijā izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete apmeklēja Lēvenes Universitāti un Kortjikas Campus universitāti, kur tikās ar universitāšu administrāciju, akadēmisko personālu, studentiem, lai apspriestu sadarbības iespējas. Lēvenes Universitātē ministre lasīja akadēmisko lekciju “Breakout of Latvian: language policy in multilingual society”. Ministre tikās arī ar Izglītības un zinātnes ministrijas nozares atašejiem. Savukārt 16.oktobrī I.Druviete Briselē tikās ar Eiropas Komisijas Reģionālās attīstības ģenerāldirektora vietnieku Normundu Popenu par Eiropas Savienības fondu izmantošanu (ESFRI nacionālā ceļa karte, sinerģijas veicināšana starp ES struktūrfondiem un ES programmu Apvārnis2020) un sadarbību ar DG REGIO attiecībā uz “Week of Innovative Regions in Europe” (WiRE) konferences organizēšanu 2015.gadā Latvijā mūsu valsts prezidentūras Eiropas Savienības Padomē ietvaros.

Komandējuma ceļa izdevumi ir 923,63 eiro un viesnīcas izdevumi 398 eiro.

Vai tiesa, ka ministres padomnieks Didzis Šenbergs dosies 19. oktobrī komandējumā uz Sicīliju, Itālijas Republikā, kur pavadīs nedēļu?

Ministres padomnieks Didzis Šēnbergs nav plānojis doties komandējumā uz Itālijas Republiku un sava amata pienākumu pildīšanas laikā nav devies komandējumā uz ārvalstīm un neplāno to arī darīt.

Vai tiesa, ka parlamentārais sekretārs Andis Geižans 25. oktobrī dosies uz komandējumā uz Indoķīnu, Vjetnamas Tautas Republiku, kur pavadīs nedēļu? Kādi ir šo komandējumu mērķi? Cik tie izmaksā Latvijas valstij?

Izglītības un zinātnes ministre ir deleģējusi parlamentāro sekretāru Andi Geižānu komandējumā uz Vjetnamas Tautas Republiku, lai piedalītos ASEM programmas “Inovatīvās kompetences” darba grupā. Dalība šajā tikšanās ir nozīmīga kontekstā ar nākamā gada pirmajā pusgadā gaidāmo Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē un gatavošanos tai. 2015.gada 27.un 28.aprīlī Rīgā pirmoreiz norisināsies piektā Āzijas – Eiropas Savienības valstu izglītības ministru konference (Asia-Europe Meeting of Ministers for Education – ASEM ME), līdz ar to dalība ASEM darba grupā ir nepieciešama arī, lai gatavotos šai ministru konferencei. ASEM programmas “Inovatīvās kompetences” darba grupā notiks ziņojuma izstrāde par inovatīvajām kompetencēm ASEM dalībvalstīs, kas balstās uz labās prakses piemēriem, rekomendāciju sagatavošana par inovatīvo kompetenču attīstīšanu vispārējā un profesionālajā izglītībā iesniegšanai ASEM ME 5. Latvija atbilstoši programmas mērķim – apkopot un izanalizēt labās prakses piemērus, ir sagatavojusi aprakstus, norādot ieguvumus un iespējamos riska faktorus diviem labās prakses piemēriem – interešu izglītības programmu kā karjerorientētas neformālās izglītības piedāvājumu, kas stiprina karjeras vadības prasmes. Savukārt ASEM tikšanās neapmeklēšanas gadījumā Latvija zaudēs iespēju pamatot sava nostādnes kopīgajā ziņojumā un rekomendācijas ASEM ME 5.

ASEM programmas “Inovatīvās kompetences” darba grupas tikšanās noritēs no šā gada 27.oktobra līdz 29.oktobrim.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...