Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc Pietiek pieprasījuma Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi detalizētu skaidrojumu par līdzšinējās ministres Inas Druvietes un citu ministrijas darbinieku "leģendārajiem" ārvalstu komandējumiem. Publicējam šo apjomīgo dokumentu pilnībā, bez kādiem labojumiem vai īsinājumiem.

Vai tiesa, ka izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete bijusi komandējumos uz Itāliju, Gruziju, Omānu, Tadžikistānu, Brazīliju, Mongoliju, Rumāniju, Turciju, Beļģiju, Apvienotajos Arābu Emirātos un Japānu?

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete ir bijusi komandējumā uz Rumāniju, kur piedalījās Rumānijas valdības un Eiropas Komisijas rīkotajā konferencē par efektīvas izglītības politikas izstrādi nodarbinātībā, izglītībā un apmācībā; Gruziju, kur ar Gruzijas izglītības un zinātnes ministri Tamāru Sanikidzi (Tamar Sanikidze) parakstīja Latvijas Republikas valdības un Gruzijas valdības līgumu par sadarbību izglītībā un zinātnē, tikās ar Gruzijas latviešu biedrību “Ave Sol” un piedalījās Gruzijas Izglītības un zinātnes ministrijas organizētajos 13.pedagoģiskajos lasījumos “Skolotājs”; Brazīliju, kur piedalījās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) augsta līmeņa izglītības politikas forumā, uzstājās ar lekciju Kampinas Universitātē, kā arī tikās ar Brazīlijā dzīvojošajiem latviešiem; Itāliju, kur piedalījās neformālajā Eiropas Savienības (ES) Konkurētspējas ministru padomes sanāksmē, piedalījās Eiropas Nacionālo valodu institūciju federācijas (EFNIL) un Eiropas Komisijas rīkotajā konferencē “Valodas lietošana studijās un pētniecībā – pagātne, tagadne, nākotne”, trešajā Eiropas Bioekonomikas dalībnieku konferencē “No nozarēm līdz sistēmai, no koncepcijas līdz realitātei” (“From sectors to system, from concept to reality”) pēc Eiropas Savienības Padomes prezidējošās valsts ielūguma; Latvijas Valsts prezidenta oficiālā vizītē oficiālās delegācijas sastāvā uz Tadžikistānu un Mongoliju; Latvijas Valsts prezidenta oficiālā vizītē oficiālās delegācijas sastāvā uz Turciju un Beļģiju, kur ar valdības deleģējumu pārstāvēja Latviju  Eiropas Savienības (ES) Konkurētspējas ministru padomes sēdēs un Eiropas Savienības (ES) Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta ministru padomes sanāksmēs.

Cik valstij ir izmaksājuši šie komandējumi, katrs atsevišķi un visi kopā? Kādi ir šie komandējumu mērķi? Kādu ieguvumu guvusi Latvijas valsts no šiem komandējumiem?

Komandējums uz Rumāniju:

No šā gada 9.marta līdz 11.martam izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete Rumānijas galvaspilsētā Bukarestē piedalījās konferencē par efektīvas izglītības politikas izstrādi nodarbinātībā, izglītībā un apmācībā. Dalība konferencē bija nozīmīga, lai apmainītos ar viedokļiem un pieredzi, kā arī gūtu zināšanas par efektīvas mācīšanās politikas izstrādi iepriekš minētajās jomās.

Konferencē diskutēja par jauniešu noturēšanu darba tirgū, izglītības sistēmā un apmācībās, kā arī par kopīgajiem izaicinājumiem, līdzšinējo valstu pieredzi un iespējamajiem problēmu risinājumiem. Konferences dalībnieki apsprieda kā veiksmīga sadarbība un labās prakses apmaiņa jauniešu izglītībā, apmācībā un nodarbinātībā valstu starpā var veicināt efektīvas rīcībpolitikas izveidi jauniešu atbalstam un agrīnai problēmu risināšanai. Konferenci organizēja Rumānijas valdība un atbildīgo nozaru ministrijas sadarbībā ar Eiropas Komisiju.

Ministres komandējuma kopējās izmaksas ir 664,14 eiro, kas ietver 126 eiro kā dienas naudu, 335,14 eiro par ceļa izdevumiem un 203 eiro par viesnīcas izdevumiem.

Komandējums uz Gruziju:

Šā gada 20.martā I.Druviete devās darba vizītē uz Tbilisi, Gruzijā, kur atradās līdz 22.martam. Latvijas izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete un Gruzijas izglītības un zinātnes ministre Tamāra Sanikidze (Tamar Sanikidze) 21.martā svinīgi parakstīja Latvijas Republikas valdības un Gruzijas valdības līgumu par sadarbību izglītībā un zinātnē. Līgums paredz veicināt sadarbību vispārējā, profesionālajā un augstākajā izglītībā, kā arī dažādās zinātnes nozarēs. Abas puses apņēmās veicināt tiešus kontaktus starp līdzīga profila vispārējās, profesionālās, augstākās izglītības iestādēm un zinātniskajām institūcijām, tostarp augstākās izglītības iestāžu akadēmiskā personāla un studentu apmaiņu.

Darba vizītes laikā Latvijas vēstniecības Gruzijā telpās ministre tikās ar Gruzijas latviešu biedrību “Ave Sol”. Tikšanās gaitā apsprieda biedrības jau iesāktās aktivitātes izglītības jomā - svētdienas latviešu valodas skoliņa, dalība bērnu vasaras nometnēs Latvijā. Tāpat biedrība dalījās savos nākotnes plānos un redzējumos, izsakot vēlmi sadarboties Eiropas Savienības projektos bērnu un pieaugušo izglītošanā. Vizītes Gruzijā laikā I.Druviete arī piedalījās Gruzijas Izglītības un zinātnes ministrijas organizētajos 13.pedagoģiskajos lasījumos “Skolotājs”.

Ministres komandējuma Gruzijā kopējās izmaksas ir 1202,88 eiro, no kurām 295,08 eiro ir ceļa izdevumi, 825 eiro – viesnīcas izdevumi, bet 82,80 eiro veido dienas nauda.

Komandējums uz Brazīliju:

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete darba vizītes Sanpaulu, Brazīlijā laikā piedalījās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) augsta līmeņa izglītības politikas forumā. Izvērtējot šī komandējumu lietderīgumu un paredzamos ieguvumus, to apmeklēt stingri rekomendēja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un komandējumu saskaņoja Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Kopā ar ministri darba vizītē piedalās arī Latvijas vēstniece Portugālē un Brazīlijā Alda Vanaga.

Ņemot vērā OECD Ministru padomes lēmumu sākt pievienošanās sarunas ar Latviju un Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas skaidri pausto rekomendāciju piedalīties un pārstāvēt Latviju OECD augsta līmeņa sanāksmēs, ministre piekrita piedalīties OECD,  Brazīlijas Federatīvās Republikas Izglītības ministrijas un Airtona Senna (Ayrton Senna) fonda organizētajā Augsta līmeņa  Izglītības Politikas forumā. Iestāšanās sarunu sākšana OECD Latvijai nozīmē pēdējo gadu ekonomiskās attīstības centienu atzīšanu un ir svarīgs signāls pasaulei, ka Latvijas ekonomika ir pasaules spēcīgāko ekonomiku vidū, un Latvijas pārstāvniecība Augsta līmeņa izglītības politikas forumā sekmēs mūsu valsts kļūšanu par pilntiesīgu šīs starptautiskās organizācijas dalībnieci. Tāpat šis forums kalpos pieredzes un viedokļu apmaiņai Latvijas izglītības politikas attīstībai.

Tāpat darba vizītes laikā ministre tikās ar Brazīlijas izglītības un zinātnes ministru Žozē Enriki Paimu (Jose Henrique Paim), kā arī sniedza lekciju Kampinas Universitātē (Universidade Estadual de Campinas) par Latvijas izglītības eksportu. I.Druviete uzstājās ar lekciju Kampinas Universitātē, tādējādi veicinot Latvijas atpazīstamību Brazīlijā un paplašinot Latvijas augstskolu sadarbības iespējas, kā arī aicināja studentus studēt Latvijā.

Darba vizītes laikā ministre arī tikās ar Brazīlijā dzīvojošajiem latviešiem, tādējādi stiprinot ārvalstīs dzīvojošo latviešu latvisko identitāti un piederību Latvijai. 2000.gadā Latvijā tika nodibināta Brazīlijas latviešu draugu biedrība, kuras mērķis ir Brazīlijas diasporas pētīšana latviešu tautas kopējās vēstures kontekstā un kultūras sakaru veicināšana un uzturēšana starp Brazīlijas un Latvijas jauniešiem. Tikšanās ar Brazīlijas latviešiem ir nozīmīga arī saistībā ar nesen veiktajiem grozījumiem Pilsonības likumā, kas cita starpā nosaka dubultpilsonības iegūšanas iespējas ārvalstīs dzīvojošajiem, Latvijas trimdiniekiem un viņu pēcnācējiem.

Ministre komandējuma Brazīlijā kopējās izmaksas ir 3214,92 eiro, kas ietver 2123,32 eiro par ceļa izdevumiem, 848 eiro par viesnīcas izdevumiem un 243,60 eiro kā dienas naudu.

Komandējums uz Turciju:

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete trešdien, 16.aprīlī, un ceturtdien, 17.aprīlī, piedalījās Latvijas Valsts prezidenta oficiālā vizītē Turcijas Republikā, kur tikās ar Turcijas prezidentu un izglītības ministru.

16.aprīlī ministre piedalījās Ziedu nolikšanas ceremonijā Ataturka mauzolejā, bet pēc tam notika abu valstu delegāciju tikšanās. Savukārt pēcpusdienā ministre tikās ar Turcijas izglītības ministru Nabi Avci, lai runātu par augstākās izglītības eksporta iespējām un abu valstu sadarbību izglītībā. Tikšanās laikā ministre informēja Turcijas pusi par pozitīvo tendenci sadarbībā augstākās izglītības jomā. Pašlaik Latvijā studē 199 Turcijas pilsoņi, kas ir 4,4% no visa ārvalstu studentu skaita. No tiem 106 cilvēki studē RTU, 19 – LU, 16 – BSA, 11 – BA “Turība”. Turcijas augstskolās 2013./14. studiju gadā apmaiņas programmās studē 44 studenti no 12 Latvijas augstskolām. I.Druvieti pavadīja arī plaša izglītības delegācija ar Latvijas augstskolu rektoriem un prorektoriem. Tikšanās ar Turcijas izglītības ministru piedalījās Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs, Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas rektore Irina Seņņikova, Latvijas Universitātes zinātņu prorektors un Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas departamenta direktore Vineta Savicka.

Turcijas puse apliecināja interesi sadarboties ar Latvijas augstskolām, īpaši tehnisko zinātņu, medicīnas, Eiropas studiju jomā. Turcijas izglītības un zinātnes ministrs rosināja aktīvāk izvērst arī valsts pārvaldes iestāžu darbinieku pieredzes apmaiņu, aicinot Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņus izmantot prakses iespējas Turcijas atbilstīgajā ministrijā, kā arī apliecinot vēlmi tuvāk iepazīties ar Latvijas izglītības sistēmu un Izglītības un zinātnes ministrijas darbu. Tikšanās laikā klātesošie izglītības un zinātnes darbinieki apmainījās ar kontaktinformāciju un informatīviem materiāliem un vienojās par konkrētiem sadarbības pasākumiem. Izglītības un zinātnes ministrija tuvākajā laikā sagatavos oficiālu ielūgumi Turcijas nacionālās izglītības ministram Nabi Avci apmeklēt Latviju, lai sadarbība starp Latviju un Turciju kļūtu vēl konkrētāka un aktīvāka. Tikšanās atspoguļota arī Turcijas Nacionālās izglītības ministrijas mājaslapā: http://www.meb.gov.tr/bakan-avci-letonyali-mevkidasi-druvietei-agirladi/haber/6776.

Pēc tam ministre piedalījās tikšanās ar Turcijas Republikas Lielās Nacionālās asamblejas priekšsēdētāju Džemilu Čičeku (Cemil Cicek) un abu valstu delegāciju tikšanās. Dienas noslēgumā I.Druviete apmeklēja oficiālās vakariņas par godu Valsts prezidenta vizītei, ko rīkoja Turcijas prezidents Abdullahs Gils. Abu valstu delegāciju tikšanās laikā Turcijas prezidenta pilī Turcijas prezidentam un Turcijas valdības un parlamenta pārstāvjiem ministre sniedza informāciju par līdzšinējo Latvijas un Turcijas sadarbību izglītības un zinātnes jomā. Vizītes otrajā dienā ministre piedalās Latvijas-Turcijas biznesa foruma atklāšanā.

Turcija ir spēcīga NATO dalībvalsts Melnās jūras reģionā, un sadarbības nostiprināšana starp Latviju un Turciju ir viens no svarīgākajiem Latvijas ārpolitikas uzdevumiem. Sadarbība tiek stiprināta daudzās jomās, tādēļ delegācijas sastāvā bija iekļauti četri Latvijas Republikas ministri – ārlietu ministrs E.Rinkēvičs, aizsardzības ministrs R.Vējonis, ekonomikas ministrs Vj.Dombrovskis, izglītības un zinātnes ministre I.Druviete.

Ministres komandējuma Turcijā kopējās izmaksas ir 886,29 eiro, no kurām 802,29 eiro ir ceļa izdevumi, bet 84 eiro veido dienas nauda.

Komandējums uz Tadžikistānu un Mongoliju:

No 9.jūnija līdz 13.jūnijam izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete piedalījās Latvijas delegācijas sastāvā  Latvijas Valsts prezidenta oficiālajā vizītē Tadžikistānā un Mongolijā. Delegācija sastāvēja no Saeimas un valdības pārstāvjiem, kā arī augstskolu un vairāk nekā 50 uzņēmēju pārstāvjiem. Vizītes mērķis bija veicināt Latvijas un Tadžikistānas sadarbību visplašākajā mērogā dažādās jomās, tostarp izglītības un zinātnes. Delegācijas sastāvā bija pieci Latvijas Republikas ministri – ārlietu ministrs E.Rinkēvičs, aizsardzības ministrs R.Vējonis, ekonomikas ministrs Vj.Dombrovskis, izglītības un zinātnes ministre I.Druviete un zemkopības ministrs J.Dūklavs.

Vizītes Tadžikistānā laikā ministre parakstīja Latvijas Republikas valdības un Tadžikistānas Republikas valdības līguma parakstīšanu par sadarbību izglītībā un zinātnē. Sadarbības līgums paredz tiešu kontaktu starp līdzīga profila vispārējās, profesionālās, augstākās izglītības un zinātniskajām institūcijām izveidošanu. Tāpat izglītības dokumentu, kvalifikāciju, diplomu un grādu savstarpēju atzīšanu un salīdzināšanu, kā arī partnerattiecību uzturēšanu dažādu projektu un programmu ietvaros. Abas puses plāno arī veicināt sadarbību apmācības un tālākizglītības jautājumos, kā arī augsti kvalificēta akadēmiskā personāla un ekspertu kompetences attīstīšanā un pilnveidošanā. Sadarbības līguma parakstīšana ir nozīmīga gan divpusējo attiecību stiprināšanai un attīstībai, gan Austrumu partnerības reģiona un Centrālāzijas valstu attiecību stiprināšanai ar Eiropas Savienību (ES). Līguma noslēgšana ne tikai sniedz ieguldījumu Latvijas un ES tuvējā kaimiņu reģiona stabilitātei un izaugsmei caur izglītību un zinātni, bet arī pozitīvi ietekmē Latvijas divpusējās ekonomiskās intereses. Ministre arī piedalījās oficiālajā sagaidīšanas ceremonijā Tadžikistānas prezidenta pilī, oficiālajā abu pušu delegāciju tikšanās, kur piedalījās arī Tadžikstānas Republikas izglītības ministrs Nuridins Saidovs.  Vizītes Tadžikistānā laikā ministre piedalījās arī vainaga nolikšanas ceremonijā Dušanbe Draudzības laukumā, Latvijas-Tadžikistānas biznesa foruma atklāšanā, kā arī tikšanās ar Tadžikistānas parlamenta priekšsēdētāju Šukurdžonu Zuhurovu un Ministru prezidentu Kohiru Rasulzodu. Vizītes Tadžikistānā laikā notika arī divpusējā tikšanās ar izglītības ministru N.Saidovu, kurā piedalījās arī Biznesa augstskolas “Turība” valdes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis un arī vairāku Tadžikistānas augstskolu pārstāvji. I.Druviete šīs tikšanās laikā informēja par attīstības tendencēm augstākajā izglītībā Latvijā. Savukārt Tadžikijas puse apliecināja interesi sadarboties ar Latvijas augstskolām, īpaši tehnisko zinātņu, medicīnas un Eiropas studiju jomā. Tika pārrunāta arī iespēja Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā rīkot konferenci par Eiropas Savienības un Centrālāzijas sadarbību izglītības jomā.

Vizītes Mongolijā laikā 12.jūnijā pēc oficiālās sagaidīšanas ceremonijas Čingishana laukumā noritēja abu valstu delegāciju tikšanās, kurā tika uzsvērts, ka Latvijas saredz Mongoliju kā perspektīvu nākotnes sadarbības partneri visplašākajā spektrā, tostarp arī izglītībā un zinātnē. Šīs vizītes laikā ministre piedalījās arī tikšanās ar Mongolijas Ministru prezidentu Norovinu Altanhuangu un parlamenta priekšsēdētāja vietnieku Radnāsumberelu Gončigdorju, kā arī Latvijas-Mongolijas biznesa forumā un izstādes “Atklāj Latviju!” atklāšanā Zanabazar mākslas muzejā. Vizītes Mongolijā laikā notika arī ministres divpusējā tikšanās ar Mongolijas izglītības ministru L.Gantumuru, kurā piedalījās arī Latvijas vēstniece Mongolijā Ingrīda Levrence un Mongolijas izglītības ministrijas pārstāvji. Tikšanās laikā I.Druviete informēja par attīstības tendencēm augstākās izglītības jomā Latvijā, savukārt Mongolijas izglītības ministrs pauda interesi sadarboties ar Latvijas augstskolām. Pēc divpusējās tikšanā noritēja apaļā galda diskusija “Perspektīvas sadarbībai izglītības jomā starp Latviju un Mongoliju”, kuru atklāja Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš un Mongolijas izglītības un zinātnes ministrs. Šīs diskusijas laikā ministre sniedza galveno ziņojumu par izglītību Latvijā un augstākās izglītības eksportu, īpaši akcentējot sadarbības iespējas abu valstu starpā. Savukārt Ventspils Augstskolas rektore Gita Rēvalde, Transporta un sakaru institūta rektora pienākumu izpildītājs Igors Graurs, Rīgas Tehniskās universitātēs rektora vietnieks Igors Tipāns un Biznesa augstskolas “Turība” valdes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis prezentēja sevis pārstāvēto augstskolu, studiju un zinātnes iespējas un informēja par studiju iespējām Mongolijas studentiem.

Ministres komandējuma Tadžikistānā un Mongolijā kopējās izmaksas ir 2278 eiro, no kurām 2104 eiro ir ceļa izdevumi, bet 174 eiro veido dienas nauda. 

Komandējumi uz Itāliju:

Ministre laikā no  2014.gada 21.jūlija līdz 22.jūlijam bija devusies komandējumā uz Itāliju, Milānu, lai ar valdības deleģējumu piedalītos neformālajā Eiropas Savienības (ES) Konkurētspējas ministru padomes sanāksmē un paustu Latvijas pozīciju. Tādējādi ministre nodrošināja Latvijas dalību tajā, aizstāvot Latvijas intereses un paužot Latvijas pozīciju sanāksmē izskatāmajos jautājumos. Tāpat dalība šajā sanāksmē sniedza ieguldījumu sadarbības attīstīšanās arī citām sanāksmes valstīm. Itālijas prezidentūras neformālās ES Konkurētspējas ministru sanāksmes tēma bija “Pētniecības infrastruktūras: Eiropas izaicinājums”. Ņemot vērā pētniecības infrastruktūru nozīmīgo loma zināšanu un tehnoloģiju attīstībai, kā arī pētnieku mobilitātei, sanāksmē izskatīs jautājumus, kas izriet no 2014.gada 26.maijā ES Konkurētspējas ministru padomē pieņemtajiem secinājumiem par Eiropas pētniecības infrastruktūru stratēģiskā foruma (European Strategy Forum on Research Infrastructures-  turpmāk ESFRI) ceļa kartes īstenošanu. Diskusijā galvenais akcents bija Eiropas Pētniecības infrastruktūru sistēmas stratēģiskā plānošana, labāka pieejamo resursu izvietošana un ilgtermiņa pētniecības infrastruktūru ilgtspēja. Ministre informēja saistībā ar situāciju Latvijā. Latvijas zinātnes politikas mērķis ir iekļaušanās vienotajā Eiropas Pētniecības telpā, nodrošinot Latvijas zinātniekiem līdzvērtīgu dalību ES pētniecības programmās un konkurētspējīgu infrastruktūru. Ņemot vērā ierobežoto finansējumu zinātnei pēdējo divdesmit gadu laikā, Latvijā nav iestrāžu lielu pētniecības infrastruktūru (PI) tīklu izveidē. Plānojot reformas Latvijas zinātnes sistēmā, tika paredzēts Latvijā izveidot 4-5 ESFRI Ceļu kartes līmeņa PI, kas ļautu Latvijas pētniekiem pilnīgāk iekļauties ERA un uz līdzvērtīgiem pamatiem darboties dažādās ES pētniecības programmās. Latvija plāno izstrādāt nacionālo PI ceļa karti saistībā ar ESFRI Ceļa karti, kas būs ilgtermiņa plānošanas instruments, kurā uzskaitītas pētniecības infrastruktūras ar nacionālo nozīmi, kuras ir jaunas vai kurām ir nepieciešama atjaunošana. Nacionālā PI ceļakarte izstrādās saistītu politiku, kas novērtēs un prioritārā secībā uzskaitīs nacionālos pētniecības infrastruktūru resursus (nacionālā un Eiropas līmenī) un piesaistīs un atbalstīs jaunas Eiropas līmeņa PI. Sadaļa par  ESFRI ir iekļauta Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam. Latvija pašlaik nepiedalās nevienā ESFRI projektā, vienlaicīgi norisinās pārrunas par sadarbību ar ESS (Eiropas neitronu atskaldīšanas avotu) un ESS ERIC (Eiropas sociālo pētījumu infrastruktūru).  

Ministre I.Druviete pārstāvēja Latvijas pozīciju, kas paredz, ka Latvija kopumā atbalsta ESFRI ceļa kartes īstenošanu, pie nosacījuma, ka tai ir maksimāli atvērtu pieeju prioritāro projektu finansēšanai. Latvija atzīst, ka Eiropas līmeņa sadarbība pētniecības infrastruktūru izveidē ir ļoti svarīgs instruments, kas veicina Eiropas zinātnes globālo konkurētspēju, piesaista izcilus zinātniekus, individuālus pētniekus un pētnieku grupas. Vienlaikus pētniecības un tehnoloģiju pārneses infrastruktūras ir nozīmīgs Eiropas reģionu konkurētspējas un izaugsmes dzinulis, tajā skaitā piesaistot jaunos zinātniekus un stimulējot produktīvu sadarbību ar industriju un ekonomikas sektoriem. Latvija uzskata, ka ir svarīgi maksimāli veicināt sinerģiju starp programmas Horizonts 2020 un ES struktūrfondu ieguldījumiem, tāpēc ir svarīgi, lai pētniecības infrastruktūras atrastos izvietotas vienmērīgi visā ES, ievērojot līdzsvarotas reģionālās attīstības principu.

Šī komandējuma kopējās izmaksas ir 533,73 eiro, kas ietver 423,73 eiro par ceļa izdevumiem un 110 eiro dienas nauda.

Izglītības un zinātnes ministre I.Druviete komandējuma Florencē, Itālijā laikā 27.septembrī un 28.septembrī piedalījās konferencē “Valodas lietošana studijās un pētniecībā – pagātne, tagadne, nākotne”. Ministre šajā Eiropas Nacionālo valodu institūciju federācijas (EFNIL) un Eiropas Komisijas rīkotajā konferencē ministre piedalījās ar ziņojumu. Valodu lietojums augstākajā izglītībā ir  viens no biežāk apspriestajiem jautājumiem gan Eiropas Komisijas atbildīgajās institūcijas, gan profesionālajās izglītības un valodas politikas speciālistu organizācijās. EFNIL apvieno visu Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālo valodu politikas institūcijas, un Itālijas prezidentūras laikā Florencē tika rīkota konference, kas iezīmē kopīgās Eiropas Savienības vadlīnijas. Valodas politika un augstākā izglītībā ir Izglītības un zinātnes ministrijas atbildībā esošās jomas, līdz ar to dalība šajā konferencē sniedza iespēju ne tikai sniegt informāciju par Latvijas nostāju, bet arī gūt rekomendācijas turpmākajai rīcībai valodas politikā un augstākās izglītības jomā. Konferences ietvaros I.Druviete piedalījās paneļdiskusijā “Valodas lietojums studijās un pētniecībā: kādu nākotni mēs vēlamies”. Šajā paneļdiskusijā ministre analizēja Latvijas praksi un pieredzi, kā arī izteica priekšlikumus kopīgām Eiropas Savienības vadlīnijām valodas un izglītības politikas jomā turpmākajiem gadiem. Ministres tēzes tika ietvertas konferences rezolūcijā, kas tiks iesniegta Eiropas Komisijā un izsūtīta dalībvalstīm.

Komandējuma izmaksas ir 209,60 eiro, kas ietver 165,60 eiro dienas naudu un 44 eiro par sabiedrisko transportu komandējuma laikā.

Šā gada 8.oktobrī ministre piedalījās trešajā Eiropas Bioekonomikas dalībnieku konferencē “No nozarēm līdz sistēmai, no koncepcijas līdz realitātei” (“From sectors to system, from concept to reality”) Turīnā (Itālija) pēc Eiropas Savienības Padomes prezidējošās valsts ielūguma. Savukārt 9.oktobrī ministre sacīja noslēguma runu trešajā Eiropas Bioekonomikas dalībnieku konferencē “No nozarēm līdz sistēmai, no koncepcijas līdz realitātei” (“From sectors to system, from concept to reality”). Komandējuma mērķis ir nodrošināt Latvijas kā nākamās prezidējošās valsts Eiropas Savienības Padomē dalību šajā konferencē, ņemot vērā to, ka Latvija nākamā gada pirmajā pusē vadīs prezidentūru. Ministre I.Druviete šajā konferencē sacīja noslēguma runu saistībā ar Latvijas gatavošanos Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības padomē. Piedaloties šajā konferencē, ministre pauda Latvijas pozīciju konferencē izskatāmajos jautājumos, tādējādi pārstāvot Latvijas intereses.

Komandējuma kopējās izmaksas ir 220,80 eiro dienas naudai, pārējos izdevumus sedza pasākuma organizatori.

Komandējumi uz Beļģiju:

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete no šā gada 21. līdz 24.februārim ar valdības deleģējumu atradās darba vizītē Briselē, lai pārstāvētu Latviju  Eiropas Savienības (ES) Konkurētspējas padomē un ES Izglītības un jaunatnes padomē un diskutētu par Latvijas pozīciju pētniecībā, inovācijās un izglītībā. I.Druviete ES Konkurētspējas ministru padomē piedalījās politiskajās debatēs par 2014.gada izaugsmes ziņojumu, ar kuru sākas 2014.gada Eiropas semestris - sešu mēnešu cikls ekonomikas politikas koordinācijā starp ES dalībvalstīm. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī 2014.gada ikgadējā izaugsmes ziņojumā tiek vērtēta ekonomiskā un sociālā situācija ES un noteiktas vispārējās 2014.gada politikas prioritātes, tostarp pētniecības un inovāciju jomā. I.Druviete informēja arī par Latvijas aktivitātēm, kas vērstas uz valsts pētījumu sistēmu modernizāciju atbilstoši Eiropas pētniecības telpas mērķiem. Latvija turpinās pētniecības un inovāciju sistēmas modernizēšanu, pētniecības un inovāciju Ietvara programmas „Horizonts 2020” paplašināšanu, kā arī „Viedās specializācijas stratēģijas” ieviešanu. 2013. gada nogalē atvērtajā Ietvara programmā „Horizonts 2020”, salīdzinot ar iepriekšējo, 7. Ietvara programmu, paredzēti daudz lielāki ieguldījumi projektos, - 88 miljardi eiro iepretī 55,6 miljardiem eiro iepriekšējā programmā, kas veicinās plašāku Latvijas zinātnieku. ES Konkurētspējas ministru padomē tika izskatīti šādi jautājumi, kas ir Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē:

1. Politiskās debates. Komisijas paziņojums attiecībā uz gada izaugsmes pētījumu par 2014. gadu. Eiropas semestris 2014 – pētniecības un inovācijas jomas.

2. Padomes secinājumu projekts par Eiropas Kopējās pētniecības (ERA) telpas progresa ziņojumu. 

Kosmoss. Ministre pārstāvēja Latvijas pozīciju par to, ka Latvija atbalsta Padomes secinājumu projektu Par Eiropas Pētniecības telpas progresa ziņojumu, kā arī tajā ietvertās rekomendācijas Eiropas Pētniecības telpas ceļveža attīstībai, jo uzskata, ka ir panākts pragmatisks kompromiss starp nepieciešamību koordinēti virzīt  ERA prioritātes, veicināt nacionālo pētniecības sistēmu reformas un stiprināt ciešāku ERA dalībvalstu sadarbību.

3. Viedokļu apmaiņa par Komisijas progresa ziņojumu par nepieciešamo attiecību izveidi starp Eiropas Savienību un Eiropas Kosmosa aģentūru.

Citi jautājumi

a)  Informācija no Prezidentūras.  Komisijas priekšlikums publiskā un publiskā sektora partnerību izveidei ar dalībvalstīm saskaņā ar LESD 185. pantu, lai kopīgi īstenotu valstu pētniecības programmas (Pirmais lasījums);

b) Informācija no Prezidentūras. Komisijas priekšlikumi par kopīgām tehnoloģiju iniciatīvām, kas izveidotas saskaņā LESD 187.pantu.

c) Informācija  no Komisijas. Starptautiskie līgumi pētniecībā: (a) S&T sadarbības līgumu atjaunošanas ar Krieviju un ASV; (b) Horizonts 2020 asociācijas līgums un Saprašanās memorands.

d) Informācija no Komisijas. Starptautiskais kosmosa izpētes forums (Vašingtona, 2014. gada 9.-10. janvāris).

e) Informācija no Prezidentūras. Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar kuru izveido kosmosa uzraudzības un novērošanas atbalsta programmu – progresa ziņojums.

Ministres piedalījās ES Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta ministru padomē, kur debatēja par efektīvas un inovatīvas izglītības jautājumiem un informēja par Latvijas plāniem izglītības un apmācības jomā 2014.gada Eiropas semestra ietvaros. Izglītībā tika izskatīti Padomes secinājumi par efektīvu un inovatīvu izglītību un apmācību, lai veiktu ieguldījumus prasmēs – atbalsts 2014.gada Eiropas Semestrim – Padomes secinājumu apstiprināšana. Ministre pārstāvēja Latvijas valsts pozīciju, kas paredz, ka Latvija atbalsta ES Padomes secinājumu projekta par efektīvu un inovatīvu izglītību un apmācību, lai veiktu ieguldījumus prasmēs – atbalsts 2014.gada Eiropas Semestrim apstiprināšanu Padomē, atzīstot jautājuma aktualitāti un nozīmīgumu gan esošās situācijas ietvaros, gan turpmākās attīstības kontekstā. Latvija piekrīt, ka izglītībai un apmācībai ir svarīga loma gudras, iekļaujošas un ilgtspējīgas izaugsmes veicināšanā un atbalsta priekšlikumu 2014.gada Eiropas Semestra ietvaros fokusēties uz efektīvajiem ieguldījumiem izglītības un apmācības modernizēšanā un prasmju attīstībā. Latvija atbalsta turpmāku inovāciju lomas stiprināšanu izglītībā un apmācībā, sekmējot IKT doto iespēju izmantošanu, kas palīdzēs paplašināt izglītības un apmācības mērķa grupu iesaisti, ka arī sekmēs jauniešu nodarbinātības un prasmju neatbilstības darba tirgus prasībām problēmu risināšanu. Latvija piekrīt, ka Eiropa 2020 stratēģijas pārskatam un Izglītība un apmācība 2020 vidējā termiņa izvērtējuma būtu jāstiprina izglītības un apmācības stratēģiskā loma Eiropas Semestra ietvaros, ka arī pozitīvi vērtē Izglītība un apmācība 2020 vidējā termiņa izvērtējuma (Joint Report) fokusēšanos uz nākotnes izaicinājumiem un darbības pamatvirzieniem, definējot prioritātes un konkrētas aktivitātes, kurām būs lielākā nozīme turpmākajā periodā. Kā savas īpašas intereses Latvija uzsver efektīvu darba vidē balstītu mācību izmantošanu sadarbībā ar attiecīgajiem partneriem, ka arī digitālo produktu /risinājumu pieejamību ne tikai plaši lietotajās, bet arī mazāk lietotajās ES oficiālajās valodās, sekmējot atvērto izglītības resursu izmantošanu. Savukārt politikas debatēs par prasmju attīstību un nodarbinātības uzlabošanu PISA un PIAAC rezultātu kontekstā tiks pausta Latvijas pozīcija par to, ka Latvija atbalsta plānoto politiskā līmeņa diskusiju par PISA un PIAAC pētījumu rezultātiem, ņemot vērā to nozīmi ar pierādījumiem pamatotās rīcībpolitikas plānošanā un īstenošanā, un piekrīt, ka PISA un PIAAC pētījumu rezultāti liecina par nepieciešamību nodrošināt efektīvu rīcību gan ES, gan nacionālajā līmenī.

Ministres komandējuma kopējās izmaksas ir 1396,39 eiro, kas ietver 596,27 eiro par ceļa izdevumiem, 560,12 eiro par viesnīcas izdevumiem un 240 eiro veido dienas nauda.

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete 2014.gada 20.maijā un 21.maijā Briselē, Beļģijā piedalījās Eiropas Savienības (ES) Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta ministru padomes sanāksmē, kurā tika izskatīti Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē esoši jautājumi. Piedaloties šajā sanāksmē ar valdības deleģējumu I.Druviete aizstāvēja Latvijas pozīciju izglītības, jaunatnes un sporta jomu jautājumos, ņemot vērā, ka tās ir Izglītības un zinātnes ministrijas atbildības jomas. Plašāka informācija par sanāksmē izskatītajiem jautājumiem pieejama valdības mājaslapā: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40322260&mode=mk&date=2014-05-13

Eiropas Savienības (ES) Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta ministru padomes sanāksmes Briselē, Beļģijā, ievaros I.Druviete ar citu valstu izglītības ministriem apsprieda arī pārrobežu izglītības sniegtās iespējas un jaunos izaicinājumus. Debatēs “Izglītība, šķērsojot robežas: jaunas iespējas un izaicinājumi” tika runāts par pārrobežu izglītības iespējām un izaicinājumiem, raugoties no nacionālās perspektīvas, kvalitātes nodrošināšanas lomu un ES iespējamo pienesumu dažādu pārrobežu izglītības formu veicināšanai, procesa vienkāršošanai un kvalitātes nodrošināšanas veicināšanai. Latvija pozitīvi vērtē pārrobežu sadarbību kvalitātes nodrošināšanai, jo tā sekmēs gan labās prakses apmaiņu, gan savstarpēju uzticēšanos starp valstīm un institūcijām, kā arī sniegs plašākas iespējas indivīdiem mācīties un veidot savu karjeru. Ministres dalība šajā sanāksmē tika atspoguļota arī plašsaziņas līdzekļos un Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā: http://izm.izm.gov.lv/aktualitates/informacija-medijiem/11222.html un http://izm.izm.gov.lv/aktualitates/informacija-medijiem/11221.html

Ministres komandējuma kopējās izmaksas ir 1453,63 eiro, kas ietver 937,63 eiro par ceļa izdevumiem, 372 eiro par viesnīcas izdevumiem un 144 eiro veido dienas nauda.

2014. gada 26.maijā Briselē, Beļģijā izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete piedalījās Eiropas Savienības (ES) Konkurētspējas ministru padomes sanāksmē. Tajā padomes sadaļā “Pētniecība un kosmoss” tiks izskatīti sekojoši jautājumi, kas ir Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē:

1. Padomes secinājumi “Pretim kopējai ES-EKA vīzijai par kosmosa konkurētspējas veicināšanu”, Padomes secinājumu apstiprināšana;

2. Padomes secinājumi „ESFRI ceļa kartes ieviešana”, Padomes secinājumu apstiprināšana;

3. Eiropas – Vidusjūras pētniecības un inovācijas atjaunotā partnerība. Politiskā debate.

Piedaloties padomes sēdē, ar valdības deleģējumu I.Druviete pārstāvēja Latvijas intereses un pauda valsts pozīciju. Pirmajā jautājumā ministre pārstāvēja Latvijas pozīciju, kas paredz, ka Latvija kopumā atbalsta Padomes secinājumu pieņemšanu, jo ES ir kompetence kosmosa politikas jomā, un ir nepieciešams noteikt tālākos soļus, kādi veicami pēc Eiropas Komisijas progresa ziņojumā analizētajiem scenārijiem attiecībās ar EKA, tajā skaitā analizējot arī iespējas uzlabot sadarbību ar EKA, nemainot 2004.gadā noslēgto Ietvara līgumu. Latvija uzskata, ka Eiropas kosmosa politikai ir jābūt daudz ciešāk integrētai ar industriālo politiku, fokusējoties uz kosmosa tehnoloģijām, pakalpojumiem un pielietojumiem Eiropas konkurētspējas un reģionu attīstības kontekstā mazo un vidējo uzņēmumu līdzdalība ir ļoti būtiska, tādejādi arī veicinot līdzvērtīgas iespējas visām dalībvalstīm. Latvija uzskata, ka ir svarīgi, lai Eiropas kosmosa politika sniedz ieguldījumu citu Eiropas sektorpolitiku attīstībā, tādēļ atbalsta uzsvaru uz nepieciešamību izstrādāt kopēju ES ilgtermiņa stratēģiju kosmosa jomā, sadarbībā ar EKA. Savukārt otrajā izskatītajā jautājumā I.Druviete apliecināja, ka Latvija kopumā atbalsta Padomes secinājumus par ESFRI ceļa kartes īstenošanu.Latvijai ir svarīgi, ka Padomes secinājumi parāda maksimāli atvērtu pieeju prioritāro projektu finansēšanai. Latvija atzīst, ka Eiropas līmeņa sadarbība pētniecības infrastruktūru izveidē ir ļoti svarīgs instruments, kas veicina Eiropas zinātnes globālo konkurētspēju, piesaista izcilus zinātniekus, individuālus pētniekus un pētnieku grupas. Vienlaikus pētniecības un tehnoloģiju pārneses infrastruktūras ir nozīmīgs Eiropas reģionu konkurētspējas un izaugsmes dzinulis, tajā skaitā piesaistot jaunos zinātniekus un stimulējot produktīvu sadarbību ar industriju un ekonomikas sektoriem. Latvija uzskata, ka ir svarīgi maksimāli veicināt sinerģiju starp programmas Horizonts 2020 un ES struktūrfondu ieguldījumiem, tāpēc ir svarīgi, lai pētniecības infrastruktūras atrastos izvietotas vienmērīgi visā ES, ievērojot līdzsvarotas reģionālās attīstības principu. Trešajā padomē izskatītajā jautājumā I.Druviete pauda Latvijas nostāju, ka Latvija atbalsta PRIMA iniciatīvu un uzskata, ka tās veidošanā lielā mērā var izmantot  pieredzi, kuru dalībvalstis ieguva, izstrādājot Padomes lēmumu par BONUS, kā arī aizgūt labo praksi par BONUS programmas darbību. Latvija uzsver BONUS programmas starpdisciplināro un pārrobežu sadarbības raksturu, un ka tā dod ieguldījumu gan tās dalībvalstu zinātniskajā ekselencē, gan tautsaimniecības attīstībā. Ņemot vērā BONUS pieredzi, Latvija uzskata, ka veiksmīgai programmas izveidei būtiski ir ne vien precīzi un pamatoti definēt PRIMA mērķus un uzdevumus, bet arī reālistiski noteikt izstrādes un darbības laika grafiku, kas ļoti palīdzēs darbā ar tiesību aktu sagatavošanu un pieņemšanu un programmas uzsākšanu. Latvija uzskata, ka ir maksimāli jāizmanto sadarbības potenciāls ar valstīm, kuras nav ES dalībvalstis, bet  ir nozīmīgas ES partneres dienvidos un Austrumu partnerības kontekstā. Latvija uzskata, ka šī sadarbība paver ne tikai  pētnieciskā potenciāla iespējas, bet arī iespējas veicināt politisko un ekonomisko sadarbību. Attiecībā uz PRIMA programmas zinātniskās ekselences kritēriju Horizonts 2020 un Eiropas mērķu kontekstā  Latvija uzskata, ka, protams, ir svarīgi izvirzīt šo principu kā horizontālo, tomēr aicina paturēt prātā arī iekļaušanās un ekonomiskās sadarbības mērķus un to sekmēšanu.

Ministres komandējuma kopējās izmaksas ir 845,63 eiro, kas ietver 577,63 eiro par ceļa izdevumiem, 172 eiro par viesnīcas izdevumiem un 96 eiro dienas naudu.

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete 26.septembrī piedalījās Eiropas Savienības Konkurētspējas ministru padomes sēdē Briselē, Beļģijā, lai ar valdības deleģējumu pārstāvētu Latvijas valsts viedokli un intereses. Padomē tika izskatīti šādi jautājumi, kas ir Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē:

1. Politiskās debates par Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Pētniecība un inovācija kā avoti atjaunotai izaugsmei” Eiropas 2020 stratēģijas vidusposma pārskata kontekstā.

2. Viedokļu apmaiņa par otro Eiropas pētniecības telpas (ERA)  progresa ziņojumu. 

Citi jautājumi

3.Informācija no Komisijas. Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ceļā uz plaukstošu ekonomiku, kura balstīta uz datiem”.

Plašāka informācija par sanāksmē izskatītajiem jautājumiem pieejama valdības mājaslapā: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40334659&mode=mk&date=2014-09-23

Komandējuma viesnīcas izmaksas ir 190 eiro, dienas nauda – 96 eiro, bet sabiedriskā transporta izmaksas - 28 eiro. Ceļa izdevumi, kas ietver arī ministres došanos uz Florenci, Itāliju, kur I.Druviete 27.septembrī un 28.septembrī piedalījās konferencē “Valodas lietošana studijās un pētniecībā – pagātne, tagadne, nākotne” un atgriešanos Latvijā, ir 1347,10 eiro.

Šā gada 15.oktobrī Briselē, Beļģijā izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete apmeklēja Lēvenes Universitāti un Kortjikas Campus universitāti, kur tikās ar universitāšu administrāciju, akadēmisko personālu, studentiem, lai apspriestu sadarbības iespējas. Lēvenes Universitātē ministre lasīja akadēmisko lekciju “Breakout of Latvian: language policy in multilingual society”. Ministre tikās arī ar Izglītības un zinātnes ministrijas nozares atašejiem. Savukārt 16.oktobrī I.Druviete Briselē tikās ar Eiropas Komisijas Reģionālās attīstības ģenerāldirektora vietnieku Normundu Popenu par Eiropas Savienības fondu izmantošanu (ESFRI nacionālā ceļa karte, sinerģijas veicināšana starp ES struktūrfondiem un ES programmu Apvārnis2020) un sadarbību ar DG REGIO attiecībā uz “Week of Innovative Regions in Europe” (WiRE) konferences organizēšanu 2015.gadā Latvijā mūsu valsts prezidentūras Eiropas Savienības Padomē ietvaros.

Komandējuma ceļa izdevumi ir 923,63 eiro un viesnīcas izdevumi 398 eiro.

Vai tiesa, ka ministres padomnieks Didzis Šenbergs dosies 19. oktobrī komandējumā uz Sicīliju, Itālijas Republikā, kur pavadīs nedēļu?

Ministres padomnieks Didzis Šēnbergs nav plānojis doties komandējumā uz Itālijas Republiku un sava amata pienākumu pildīšanas laikā nav devies komandējumā uz ārvalstīm un neplāno to arī darīt.

Vai tiesa, ka parlamentārais sekretārs Andis Geižans 25. oktobrī dosies uz komandējumā uz Indoķīnu, Vjetnamas Tautas Republiku, kur pavadīs nedēļu? Kādi ir šo komandējumu mērķi? Cik tie izmaksā Latvijas valstij?

Izglītības un zinātnes ministre ir deleģējusi parlamentāro sekretāru Andi Geižānu komandējumā uz Vjetnamas Tautas Republiku, lai piedalītos ASEM programmas “Inovatīvās kompetences” darba grupā. Dalība šajā tikšanās ir nozīmīga kontekstā ar nākamā gada pirmajā pusgadā gaidāmo Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē un gatavošanos tai. 2015.gada 27.un 28.aprīlī Rīgā pirmoreiz norisināsies piektā Āzijas – Eiropas Savienības valstu izglītības ministru konference (Asia-Europe Meeting of Ministers for Education – ASEM ME), līdz ar to dalība ASEM darba grupā ir nepieciešama arī, lai gatavotos šai ministru konferencei. ASEM programmas “Inovatīvās kompetences” darba grupā notiks ziņojuma izstrāde par inovatīvajām kompetencēm ASEM dalībvalstīs, kas balstās uz labās prakses piemēriem, rekomendāciju sagatavošana par inovatīvo kompetenču attīstīšanu vispārējā un profesionālajā izglītībā iesniegšanai ASEM ME 5. Latvija atbilstoši programmas mērķim – apkopot un izanalizēt labās prakses piemērus, ir sagatavojusi aprakstus, norādot ieguvumus un iespējamos riska faktorus diviem labās prakses piemēriem – interešu izglītības programmu kā karjerorientētas neformālās izglītības piedāvājumu, kas stiprina karjeras vadības prasmes. Savukārt ASEM tikšanās neapmeklēšanas gadījumā Latvija zaudēs iespēju pamatot sava nostādnes kopīgajā ziņojumā un rekomendācijas ASEM ME 5.

ASEM programmas “Inovatīvās kompetences” darba grupas tikšanās noritēs no šā gada 27.oktobra līdz 29.oktobrim.

Novērtē šo rakstu:

67
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Neiejauciet bērnus, „Latvijas valsts mežu” barotie pakalpiņi

FotoPēc bērnu piedzimšanas cilvēki kļūst emocionālāki attiecībā uz bērniem. Nesen kļuvu par tēvu jau trešajai meitai, tāpēc par sevi to zinu droši. Un emociju spektrs ir visplašākais - no aizkustinājuma asaru valdīšanas par tādiem niekiem kā dziesma "Save Your Kisses for Me" līdz neizmērojamam niknumam, klausoties radio par to, kā izturas pret bērniem dažos bērnu namos. Varbūt tieši tāpēc šķebinoši bija lasīt Māra Liopas jaunāko garadarbu portālā "Delfi", kur minētais kungs savas organizācijas īstenoto pret dabas aizsardzību vērsto politiku attaisno ar bērnu interešu aizstāvību.
Lasīt visu...

12

Par Čakšas izteikumiem un „Divpadsmit krēsliem”

Foto7.aprīlī tiku publicējis savu lekciju par ārstu sertifikācijas procesa īpatnībām. Šai sakarā esmu saņēmis vairāku interesentu jautājumus par divdesmit astoto slaidu (1.pielikums šai vēstulei) – kādas tad konkrētāk ir pretrunas valsts finansētajā veselības aprūpes sistēmā?
Lasīt visu...

12

Pusmiljons mediju atbalstam ir izdalīts „savējiem”: Kučinski un Melbārde, vai to pieļausiet?

FotoVēršamies pie Jums ar atklātu vēstuli, lai paustu savu neizpratni par Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) rīkotā konkursa „Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” neprofesionālo norisi un nespēju nodrošināt Ministru kabineta pieņemtā dokumenta „Par Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam” izpildi.
Lasīt visu...

12

Islāma frontē bez pārmaiņām, jeb kā Zanders “analizēja” DP pārskatu

FotoNesen Drošības policija (DP) nākusi klajā ar pērnā gada pārskatu, kurā norādīts, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, terorisma draudu līmenis ir zems, tomēr radikalizācija novērojama arī Latvijā.[1] Par vienu no iemesliem minēts fakts, ka bijušais Latvijas islāma kultūras centra vadītājs Oļegs Petrovs no Islāma valsts izplata latviski tulkotu tās propagandu Latvijas ummah (ticīgo kopienai).[2]
Lasīt visu...

21

Tauta ir runājusi, vai kāds klausījās?

FotoPēdējā laikā aizvien biežāk dzirdam aicinājumu parakstīt kādu iniciatīvu par izmaiņām likumdošanā, paust savu viedokli kādā aptaujā, aizpildot anketu vai klikšķinot internetā. Tas ļauj secināt, ka vairāk nekā 25 neatkarības gadi ir darījuši savu un esam sākuši saprast, ka dzīvojam demokrātijā un drīkstam paust savu viedokli.
Lasīt visu...

6

Aicinām LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties

FotoBiedrība ProBonoPublico.Latvia, pamatojoties uz aizvien dziļāku krīzi tieslietu sistēmā un būtiskiem pamattiesību pārkāpumiem, kurus iniciē pati Tieslietu ministrija tās ministra Dzintara Rasnača (NA) vadībā, aicina LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties, dodot ministra krēsla vietu spējīgākai personai, kura izprot tiesiskuma nozīmi un lomu valsts attīstībā un sabiedrības labklājībā.
Lasīt visu...

21

Oficiālās jeb deklarētās “demokrātijas” noklusētā īstenība

FotoVairums no mums daudzkārt ir dzirdējuši demokrātu bieži drillēto Vinstona Čērčila teicienu par to, ka par demokrātiju nekas labāks neesot izdomāts ar visiem tās trūkumiem. Patiesībā tas skanēja šādi: DEMOCRACY IS THE WORST FORM OF GOVERNMENT, EXCEPT ALL THOSE OTHER FORMS THAT HAVE BEEN FROM TIME TO TIME. Kas nozīmē ka vēsturē ir bijuši par mūsdienu “demokrātiju” taisnīgāki tautu pašpārvaldes modeļi un patlaban mēs esam tuvāk Ķīnas mūrim nekā skandinātajai suverenitātei.
Lasīt visu...

21

Ecce homo! Dictum de omni et nullo

FotoŠajā esejā ir gods godbijīgi tuvoties latīņu valodas mīluļiem. Viņu darbības vērtība ir nosaukta latīņu valodā. Tāpēc latīņu valodas sprēgāšana ir obligāti jāņem vērā. To nedrīkst ignorēt. Obligāti nedrīkst būt nevērīga izturēšanās pret latīņu valodu. Nedrīkst nevēlēties zināt un savu iespēju robežās nelietot latīņu valodu. Tas nav pieļaujams. Tāpēc esejas autoram un esejas lasītājiem ir jāpārceļas uz latīņu valodas pasauli. Lūdzu, ievērosim: nevis uz latīnismu pasauli, bet uz latīņu valodas pasauli! Praktiski tas nozīmē pārcelšanos uz divvalodu pasauli – latīņu valodas pasauli + latviešu valodas pasauli.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam

2017.gada 18.aprīlī noklausījāmies Latvijas Radio ziņu dienesta korespondentes Vitas Anstrates...

Foto

Kauns lasīt, ko raksta augsti profesionāli Tieslietu ministrijas juristi

Godātie Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki, kam Jūs rakstāt šādus rakstus**, kuri pamatos saskan ar nelikumīgiem un nepamatotiem...

Foto

Gaismas spēku suicīds jeb Sniegbaltītes pamāte pret karali Līru

Francijas prezidenta vēlēšanu kampaņa attīstās pēc tā paša scenārija, ko jau apskatīju Austrijas vēlēšanu sakarā: valdošo partiju...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām, visiem 100 Saeimas deputātiem

Ar zemāk teikto informējam par apšaubāmiem, atklāti sakot, par prettiesiskiem secinājumiem tiesu spriedumos, par to neatbilstību likumu...

Foto

Īss ieskats praktiskās ģenētikas vēsturē

XIX gadsimta otrajā pusē, samazinoties reliģijas ietekmei un pieaugot gēnu zinātnes iespaidam, savu kundzību (koloniālismu, verdzību, brīvās tirdzniecības noteikumu uzspiešanu) rietumvalstu...

Foto

Dažas īpaši aktuālas jomas, kurās nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība

Dārgie Kristum ticīgie! Šodienas liturģiskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies,...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: vārdnīca

Katrā laikmetā ir īpaši iecienīti vārdi, un tie pulcējās modernā vārdnīcā. Šī vārdnīca ir populāra sabiedrībā. Vārdnīcai ir starptautisks pielietojums. To bez...

Foto

Kūst knabisma kults

Latvijas sabiedriskajā domā un medijos veidojas kaut kas līdzīgs apziņas atkusnim, prātu attīrīšanai no agrāk iepotētiem politiskajiem priekšstatiem un mītiem. Arvien skaļāk tiek izvērtēts...

Foto

Quo vadis, Donald Trump?

Par vienu no izteiktākajiem pēdējo laiku “modes trendiem” plašsaziņas līdzekļos ir kļuvusi sacenšanās jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa ķengāšanā un zākāšanā. Šis...

Foto

Profesori Frankenšteini cīņā pret ģenētisko šovinismu

Jau daudzus gadus liberālleftisti meklē veidus, kā apkarot "rasismu", un katrs to jaunizgudrojums ir absurdāks par iepriekšējo. Bet viņu pati...

Foto

Pilnmēness (un tā imaginārā ietekme)

Par skriešanu sienā ar pieri. Saprotu, ka šādi raksti nes prieku tikai tai pusei, kura piekrīt te paustajam. Otru pusi pārliecināt...

Foto

Pēc Preses kluba

Vakar piedalījos TV24 raidījumā “Preses klubs”, kas izvērtās par cīņu klubu. Diemžel bez Breda Pita un Edvarda Nortona. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka politiķu...

Foto

Joviāli juvenālisko juvenilu jukas

Trīs latīnismi un viens latvisks vārds virsrakstā, saprotams, ir cinisma demonstrācija. Viss ir kā parasti. Cinisms parasti ir neticības draugs. Cinisma avots...

Foto

Pārtrauciet VDK ietekmi Latvijā vai atkāpieties: atklāta vēstule Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizīša kungam

Saņemot no Jums formālu atbildi uz savu vēstuli un iesniegumu, kurā...

Foto

„Dogo” sāgas turpinājums - tiesvedība, meli un iebiedēšana: kā „Tukuma straume” glābj diskreditēto zīmolu

Pirms pāris nedēļām pie lielveikala "Sky" Mežciemā Rīgā piebrauca busiņš ar uzrakstu...

Foto

Vai man, Mārupes novada domes deputātam, ir iespējams atcelt NĪN?

Šī ir Mārupes novada domes deputāta Jāņa Rušenieka oficiāla atbilde Mārupes novada iedzīvotājam Ivo Stieģelim (E-iesnieguma...

Foto

Latviešu tauta ir vienīgais likumīgais saimnieks savā Tēvzemē

Šai Baltijas jūras krastā joprojām zeme turpina vaidēt zem apspiesto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju klusajiem, pazemīgajiem soļiem....

Foto

Par ko Pētera Apiņa čomi iedeva viņam goda doktora grādu?

Zinātņu akadēmijā Pētera Apiņa čomi viņam iedeva goda doktora grādu. Par ko? Par to, ka Gardovskim,...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – III daļa

Uz likuma pamata zemi zem mājās var lietot CL...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – II daļa

Acīmredzami jāsecina, ka AT Senāts atsevišķi kategoriju lietās turpina...

Foto

Kas ļauts valsts medijam, nav ļauts municipālam?

Augstākās tiesas spriedums, vērtējot laikraksta «Bauskas Dzīve» pretenzijas pret Iecavas novada domes mediju biznesu, pelnīti izsauca atzinīgu ažiotāžu, pat...

Foto

Cik ticami ir DNS analīžu rezultāti?

Ja īsi, tad DNS analīzes rezultāti nevar kalpot par vienīgo un galīgo pierādījumu, jo DNS laboratorijas nenosaka paternitāti, bet tikai...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – I daļa

Piespiedu rakstura tiesiskās attiecības „uz likuma pamata” tiek nodibinātas...

Foto

Diemžēl arī turpmāk atvieglojumi suņu obligātajā apzīmēšanā nav gaidāmi

Š.g. 30.martā Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas paredzēja turpmāk mājas istabas dzīvnieku apzīmēšanas kārtību tāpat...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: cerību mirklis

Civilizācijas norieta enciklopēdijā cerību mirklis ir atsevišķs šķirklis. Eiropeīdu civilizācijas visjaunākais cerību mirklis var ilgt astoņus gadus. Labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā...

Foto

Pašvaldību vēlēšanas Rīgā gaidot: ar ko gan nacionāļi (ne)atšķiras no urlakoviešiem?

Mūsu t.s. „labējie spēki”, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sākuši pilnā balsī skandināt, cik svarīgi būtu dabūt...

Foto

Tilts Rīgā un tilts Londonā: dažādās pieejas

Rīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz...

Foto

Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

Vēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs...

Foto

Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam

2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976)...

Foto

Kā es devos pie mēra taisnību un atbalstu meklēt

27. janvārī pēc 5 gadu gaidīšanas beidzot tiku pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova personīgi. „Ciemošanās” laiks –...

Foto

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības...

Foto

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā...

Foto

Sabiedrība nav gatava

Nesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi...

Foto

Jaunākais nacionālais noziegums

Noziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem,...

Foto

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti...

Foto

Pietiks par DEPO

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī...