Izglītības un zinātnes ministrijas izglītības reforma ir rekets pret pedagogiem un pašvaldībām
Varis Krūmiņš, Saeimas deputāts09.05.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) lepojas ar to, ka arvien mazāk paliekot skolu, kur pedagogiem noteikta minimālā algas likme - 680 eiro. Jāpiezīmē gan, ka šobrīd vidējā slodze ir 0.7, tas nozīmē, ka daļa pedagogu šobrīd mēnesī nesaņem pat 500 eiro. Savukārt 20 skolās vidējā algas likme sasniedzot gandrīz 1000 eiro - tātad mazāk nekā 5% no vispārizglītojošo skolu skaita.
Lai šajā gadā izpildītu dotos solījumus pedagogiem – 680 EUR par slodzi, bija vajadzīgi 16 miljoni eiro, to skaitā arī internātskolu slēgšanas rezultātā ieekonomētā nauda. Lai paceltu algas līdz 710 EUR par slodzi nākošajā 2018./2019. mācību gadā, ir vajadzīgi papildus 25 miljoni EUR ar esošajiem tempiem izglītības reformā! Kur šo naudu ņemt? Valdošā koalīcija cer, ka trūkstošos miljonus piešķirs arī nākamā valdība, un tā gadu no gada?
Plānotais algu palielinājums tiek saistīts ar skolu tīkla optimizāciju, kas dotu nepieciešamos līdzekļus pedagogu algu paaugstināšanai. Jau vairākkārt publiski izskanējuši ministra draudi, ka algas tiks palielinātas tikai tiem pedagogiem, kuri strādā ministrijai “paklausīgajās” pašvaldībās - proti, tajās, kuras veic skolu reorganizāciju.
Vai tas nozīmētu to, ka ministrija papildus naudu dos tikai to pašvaldību pedagogiem, kuras slēgs skolas atbilstoši ministra norādījumiem? Un kas būtu jādara tām pašvaldībām, kuras reorganizāciju jau veikušas pirms trim gadiem? Kuras konkrēti būs tās pašvaldības, kuras saņems papildu finansējumu un kurām būs jāmeklē līdzekļi pedagogu algām?
Ņemot vērā to, ka IZM komisijas sēdē nespēja mutiski sniegt atbildes uz šiem jautājumiem, pieprasīsim IZM informatīvā ziņojuma projektu par skolu tīkla reorganizāciju un pedagogu algas likmes palielināšanu atbilstoši likumdošanai.
Visticamāk gan, ka šīs valdības izglītības un zinātnes ministra radītās problēmas būs jārisina jau citam ministram un citai valdībai - ir skaidrs, ka nākamgad atkal būs jāmeklē finansējums visām dīvainajām jau uzsāktajām reformām ar neatgriezeniskām sekām.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
