IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo
Jānis Bernāts, Rektoru padomes ģenerālsekretārs02.06.2020.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
viens no simta
06.06.2020. 18:44»
trešais lasījums
Pilnīgi pareizi.Visi likumi ir jāuzlabo,tos samudžinot līdz ultimatīvai bezjēdzībai
Gan jau sarausim,ko saimnieks liks,to darīsim.
Pkc ideja par deklarāciju nepubliskošanu
06.06.2020. 04:15»
fakts
Ja IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis tad tie ministrijas ierēdņi,kopā ar visu ministri ir jātriec ratā,jāpiedzen radušies zaudējumi un izmaksātās algas.Tā būtu atbildība.Vai tā notiks,vai aitas to pieprasīs
Būsim precīzi. Paskatieties tajā interešu konflikta likuma grozījumu likumprojekta izziņā, pieejams MK mājas lapā.
Par deklarāciju slepenošanu grozījumos interešu konflikta likumā ideja nāk no PKC, viltīgi tie pkc izdomājuši, izmantojot JKP, ja izdosies šis gājiens tad, tad arī kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu deklarācijas varēs nepubliskot. Kārtējo reizi pkc kaut kādas stulbības saraksta, bet kad sāk palikt par karstu paši nolien ēnā, bet pēc tam savās atskaitēs rakstīs kā baigo sasniegumu.
Pkc saķērnāja, bet Šuplinskai un JKP tagad par pkc murgiem jātaisnojas.
viedoklis
04.06.2020. 00:15Divu komisijas sēžu laikā neviena laba vārda par likuma kvalitāti, bet uzstājās daudzi.
trešais lasījums
03.06.2020. 21:54Pilnīgi pareizi.Visi likumi ir jāuzlabo,tos samudžinot līdz ultimatīvai bezjēdzībai.
Leopolds II
03.06.2020. 21:32Vai sabiedrībai ir priekšstats, cik daudz no studiju maksām saņem akadēmiskais personāls, kas īsteno studiju programmu, t.i. tie, kuri māca studentus? Apmēram 25-30%, pārējais aiziet parazītslānim un viņu interesēs pielemtajam. Par kādu kvalitāti mēs te runājam? Kurš sevi cienošs un konkurētspējīgs profesors strādās par šādu samaksu? Tāpēc mēs esam tur, kur mēs esam, un citur mēs nevaram būt:)
aita
03.06.2020. 20:37Kaut Šuplinskai pietiktu spēka stāties pretī rektoru "armijai" - labi atalgotiem un nodrošinātiem ļaužiem, kuri nekādas pārmaiņas nevēlas un gatavi rakstīt petīcijas uz visām pusēm, lai tikai viss paliktu pa vecam un katrs paliktu savā siltajā vietā. Bet vai daudziem no viņiem nav laiks doties pensijā?
Diemžēl
03.06.2020. 11:04Kamēr nav atcelts partiju monopols kandidātu izvirzīšanā,sabiedrībai jāstāv pie ratiem! Partiju izvirzītajiem deputātiem nav pienākuma pat atskaitīties saviem vēlētājiem.Un tos atsaukt ir praktiski neiespējami.
>Rektoru necieņa...
03.06.2020. 10:58Izvirza partijas,vēlētāji tikai nobalso "par mazāko ļaunumu"!
Par ko mums tāds sods?
03.06.2020. 10:55Kāpēc mums ir jāuztur vesels bars šādu brāķdaru ierēdņu jau vienā pašā ministrijā,un vēl jāmaksā viņiem vēl piemaksas un prēmijas par brāķi?
Rektoru necieņa pret sabiedrības ievēlētiem priekšstāvjiem
02.06.2020. 22:241. Sabiedrības izvirzītais Ķīlis slikts. 2. Ministru kabineta lēmums par LU rektoru ir slikts. 3.Sabiedrības virzītā Šuplinska -slikta. Toties daudzās augstskolas un rektoru algas ir labi. Zemie augstskolu reitingi - labi. Vētras un rektoru padomes u.c. lobēšanas - labi.
Vētra ir brāķis, jo pūš pa tukšo
02.06.2020. 18:39"Latvijas augstskolu vadītāji neatbalsta Augstākās izglītības padomes likvidēšanu, demokrātiski veidotas, kompetentas profesionāļu institūcijas atsevišķas funkcijas nododot jaunajai Zinātnes padomei - izglītības un zinātnes ministra vienpersoniski pārraudzītai tiešās pārvaldes iestādei.
Rektoru padome nepiekrīt IZM vēlmei likvidēt akadēmisko demokrātiju augstskolās, būtiski samazinot mācībspēku un studentu iesaisti augstskolu pārvaldībā, faktiski atsakoties no pašpārvaldes principa un ikdienas darbu pārraudzību nododot ar plašām funkcijām apveltītām, ministrijas kontrolētām padomēm ..."- padomes uz padomes, kam tas vajadzīgs. Tērēt studentu un valsts nodokļu maksātāju naudu.
Ministre Šuplinska, gods kam gods, risina visu pareizi un valstisk, jo saprot, ka tāda situācij kā tagad vai ko piedāvā vētrasputni, ir aplamības.
fakts
02.06.2020. 15:37Ja IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis tad tie ministrijas ierēdņi,kopā ar visu ministri ir jātriec ratā,jāpiedzen radušies zaudējumi un izmaksātās algas.Tā būtu atbildība.Vai tā notiks,vai aitas to pieprasīs?
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
